(9) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 460

Rīgā 2016. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 35 26. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķi "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 4. kursam, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas. Mērķa grupā neietilpst profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu izglītojamie.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 226 redakcijā)

4. Specifiskā atbalsta mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 23. punktā minētās atbalstāmās darbības un līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:

4.1. iznākuma rādītāju – izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas Eiropas Sociālā fonda atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, – 665, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – 100;

4.2. rezultāta rādītāju – izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, – 665;

4.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 971 856 euro apmērā.

5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

7. Specifiskajam atbalstam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 36 150 528 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 30 727 948 euro un valsts budžeta finansējums – 5 422 580 euro.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 226 redakcijā)

7.1 Specifiskā atbalsta kopējās izmaksās var iekļaut neattiecināmās izmaksas, nepārsniedzot 1 151 038 euro, kuras finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 780 redakcijā)

8. (Svītrots ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 97)

9. Attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Specifisko atbalstu īsteno vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem

11. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi kļūst par finansējuma saņēmēju.

12. Projekta iesniedzējs sagatavo un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu atbilstoši specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas 2014.–2020. gadam e-vidē.

13. Projekta iesniegumā projekta iesniedzējs iekļauj informāciju par iekšējo projekta vadības un kontroles sistēmu, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu un projektam piešķirto līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu, tai skaitā paredzot sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 14. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī norādot, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti iestādē šādos procesos:

13.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošanā un kontrolē, to uzskaites nodalīšanā katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšanā;

13.2. iepirkumu organizēšanā un sadarbības partneru dalībā to veikšanā (ja attiecināms);

13.3. projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošanā un iesniegšanā, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaudē;

13.4. informācijas, dokumentu un pārskatu apritē;

13.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmībā.

14. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar šādiem sadarbības partneriem:

14.1. ar republikas pilsētu un novadu pašvaldībām;

14.2. ar valsts un valsts augstskolu dibinātām profesionālās izglītības iestādēm, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības kompetences centru iesaisti projektā;

14.3. ar valsts vispārējās izglītības iestādēm.

(MK 24.09.2019. noteikumu Nr. 451 redakcijā)

15. Sadarbības partneris var iesaistīt projekta atbalstāmo darbību plānošanā un īstenošanā stratēģiskos partnerus – valsts un pašvaldību institūcijas, tai skaitā pašvaldības izglītības iestādes, pašvaldību dienestus, speciālistus un jaunatnes organizācijas un biedrības vai nodibinājumus, kas veic darbu ar jaunatni, lai kopīgi apzinātu mērķa grupas izglītojamos un sadarbotos mērķa grupas izglītojamo atbalsta pasākumu īstenošanā projekta ietvaros, sadalot partneru lomas, atbildību un funkcijas.

16. Sadarbības partneris var tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja tas atbilst šādām prasībām:

16.1. ir apzinājis un raksturojis esošo situāciju attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu pašvaldībā (attiecināms uz šo noteikumu 14.1. apakšpunktu) vai izglītības iestādē (attiecināms uz šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunktu) par pēdējiem trim gadiem, tai skaitā norādījis priekšlaicīgi mācības pārtraukušo izglītojamo skaitu, mācību pārtraukšanas cēloņus, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauto mērķa grupas izglītojamo kopējo skaitu un sniedzis riska raksturojumu, norādījis pašvaldībā vai izglītības iestādē pieejamos atbalsta pasākumus mērķa grupas izglītojamiem un norādījis stratēģiskos partnerus, kuri varētu tikt iesaistīti projektā plānoto darbību īstenošanā;

16.2. sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem (ja attiecināms) ir izstrādājis preventīvo un intervences pasākumu vidēja termiņa plānu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai pašvaldībā (attiecināms uz šo noteikumu 14.1. apakšpunktu) vai izglītības iestādē (attiecināms uz šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunktu) saskaņā ar finansējuma saņēmēja izstrādātajām vadlīnijām;

16.3. ir iesniedzis finansējuma saņēmējam šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minēto informāciju finansējuma saņēmēja norādītajā termiņā;

16.4. sadarbības līguma slēgšanas brīdī tam nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

(MK 24.09.2019. noteikumu Nr. 451 redakcijā)

17. Projekta iesniedzējam ir pienākums projekta iesniegumā pamatot šo noteikumu 14. punktā minēto sadarbības partneru izvēli, norādot sadarbības partneru izvēles principus, iesaistes mehānismu un to kompetences atbilstību un gatavību plānotajām atbalstāmajām darbībām.

18. Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar šo noteikumu 14. punktā minētajiem sadarbības partneriem visā projekta īstenošanas laikā.

19. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un vismaz šādus nosacījumus:

19.1. maksājumu veikšanas kārtību šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un šo noteikumu 24. punktā minēto attiecināmo tiešo un netiešo izmaksu segšanai;

19.2. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjomu;

19.3. pārskatu un citas informācijas sniegšanas kārtību un termiņus;

19.4. pienākumu sadarbības partneriem sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem (ja attiecināms) izstrādāt kārtību par to, kā tie nodrošina priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas preventīvos un intervences pasākumus, tai skaitā sniedzot informāciju par procesa organizāciju un nosakot atbildīgos;

19.5. pienākumu sadarbības partneriem nodrošināt projekta ietvaros izveidotās priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanas sistēmas darbības ilgtspēju;

19.6. šo noteikumu 23.2.3.3. apakšpunktā minētā interaktīvā rīka izmantošanas noteikumus.

20. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 18. punktā minēto sadarbības līgumu standartformu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.

21. Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno finansējumu sadarbības partneriem:

21.1. šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai atbilstoši šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajam plānam un proporcionāli izglītojamo skaitam pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs (attiecināms uz šo noteikumu 14.1. apakšpunktu) vai proporcionāli priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauto izglītojamo skaitam izglītības iestādē (attiecināms uz šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunktu);

21.2. šo noteikumu 23.2.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības veikšanai atbilstoši šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem plāniem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai pašvaldībā (attiecināms uz šo noteikumu 14.1. apakšpunktu) un proporcionāli vispārējās izglītības iestāžu 5.–12. klašu izglītojamo un profesionālās izglītības iestāžu 1.–4. kursa audzēkņu skaitam pašvaldībā.

(Grozīts ar MK 24.09.2019. noteikumiem Nr. 451)

22. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partneru pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

23. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

23.1. individuāls atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamiem:

23.1.1. izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana, kas var ietvert:

23.1.1.1. sabiedriskā transporta pakalpojuma izdevumu kompensāciju nokļūšanai no dzīvesvietas izglītības iestādē vai mācību prakses vietā un atpakaļ: vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem starppilsētu un starpnovadu sabiedriskā transporta biļešu kompensāciju; profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem – pilsētas sabiedriskā transporta biļešu kompensāciju;

23.1.1.2. naktsmītnes nodrošināšanu dienesta viesnīcā vai internātā;

23.1.1.3. ēdināšanu, izņemot gadījumu, ja to nodrošina no pašvaldības vai cita budžeta līdzekļiem;

23.1.1.4. individuālo mācību līdzekļu nodrošināšanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem no maznodrošinātām ģimenēm vai no 17 gadu vecuma, izņemot izglītojamos, kas saņem atbalstu 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" ietvaros;

23.1.1.5. individuālas lietošanas priekšmetus (apģērbu, apavus, higiēnas preces) trūcīgiem vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem un vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem no maznodrošinātām ģimenēm;

23.1.1.6. speciālā transporta nodrošināšanu izglītojamiem ar invaliditāti, izņemot gadījumu, ja to nodrošina no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

23.1.2. individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanas plāna izstrāde un tajā ietverto atbalsta pasākumu īstenošana, tostarp nepieciešamo speciālistu (pedagoga, psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālās izglītības pedagoga, surdotulka, asistenta, logopēda, ergoterapeita) konsultācijas un atbalsts, izņemot gadījumu, ja to nodrošina no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī atbalsts krīzes situācijā, atbalsts skolas brīvlaikos, papildu konsultācijas mācību priekšmetos;

23.2. atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas izveidei:

23.2.1. priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novēršanas vadlīniju izstrāde un pilnveide pašvaldībām un izglītības iestādēm koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas mazināšanai;

23.2.2. projekta datu operatīvās uzskaites sistēmas izveide un uzturēšana šo noteikumu 40. punktā noteikto datu uzkrāšanai;

23.2.3. atbalsts atbalstošas mācību vides izveidei priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai:

23.2.3.1. metodiskā atbalsta līdzekļu izstrāde, izplatīšana un pedagogu, kā arī pašvaldībā darbā ar jaunatni iesaistīto personu izglītošana par konfliktu un problēmsituāciju, tostarp vienaudžu vardarbības gadījumu identificēšanu un risināšanu un sadarbību ar izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību vai aizbildnību), kā arī izglītojamo konsultēšana;

23.2.3.2. pedagogiem un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem paredzētas profesionālās kompetences pilnveides programmas izstrāde un īstenošana par audzināšanu, sadarbību ar izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību vai aizbildnību), atbalstošu mācību vidi, individuālo un grupu konsultēšanu, problēmsituāciju (tostarp vienaudžu vardarbības gadījumu) identificēšanu un risināšanu, programmu īstenošanas materiālu sagatavošana un supervīzijas nodrošināšana pedagogiem un atbalsta personālam;

23.2.3.3. interaktīva rīka izveide izglītības iestādēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadīšanai;

23.2.3.4. informatīvas kampaņas īstenošana par projekta piedāvāto atbalstu iesaistītajām pusēm, īpaši pedagogiem, izglītojamiem, vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību vai aizbildnību), lai veicinātu izpratni par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem un iesaistīto pušu sadarbības iespējām risku novēršanā;

23.2.4. atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo iesaistei jauniešu aktivitātēs un iniciatīvu projektos ārpus formālās izglītības (turpmāk – jaunatnes iniciatīvu projekts), ko jaunatnes organizācijas un biedrības vai nodibinājumi, kas veic darbu ar jaunatni, organizē atbilstoši šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem plāniem;

23.2.5. atbalsts pašvaldībām (iekļaujot to teritorijā esošās profesionālās izglītības iestādes) prevencijas sistēmas attīstības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanas sistēmas apraksta izstrādē.

23.3. potenciālo sadarbības partneru informēšana un piesaiste dalībai projektā;

23.4. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

23.5. informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana.

(Grozīts ar MK 24.09.2019. noteikumiem Nr. 451; MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 226)

24. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādus attiecināmo izmaksu veidus:

24.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

24.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet nodrošina atbalstu un atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.

25. Šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

25.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:

25.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (izņemot virsstundas) šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;

25.1.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (izņemot virsstundas) šo noteikumu 23.1., 23.2. un 23.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

25.2. veselības apdrošināšanas izmaksas, obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē vai šādu izdevumu segšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādes darba kārtības noteikumos vai koplīgumā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai uz periodu, kad finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā;

25.3. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, šo noteikumu 23.1.2., 23.2.1., 23.2.3., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. No 2019. gada 1. oktobra vieglā transportlīdzekļa degvielas izdevumiem, reģionālo starppilsētu nozīmes un reģionālo vietējas nozīmes maršrutu sabiedriskā transporta izmaksām un kompensācijām par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām piemēro Finanšu ministrijas metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai", bet izdevumiem par naktsmītni un dienas naudai – Finanšu ministrijas metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai". Minētās vienas vienības izmaksu metodikas nepiemēro pakalpojumiem, par kuriem saskaņā ar publiskā iepirkuma normatīvo regulējumu līdz 2019. gada 30. septembrim ir noslēgti publiskā pakalpojuma līgumi;

25.4. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojumu pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana) šo noteikumu 23.1., 23.2.1., 23.2.3., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. No 2019. gada 1. oktobra vieglā transportlīdzekļa degvielas izdevumiem, reģionālo starppilsētu nozīmes un reģionālo vietējas nozīmes maršrutu sabiedriskā transporta izmaksām un kompensācijām par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām piemēro Finanšu ministrijas metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai". Minēto vienas vienības izmaksu metodiku nepiemēro transporta pakalpojumiem, par kuriem saskaņā ar publiskā iepirkuma normatīvo regulējumu līdz 2019. gada 30. septembrim ir noslēgti publiskā pakalpojuma līgumi;

25.5. jaunradītu darba vietu vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam;

25.6. pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tostarp priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanas pasākumu rezultātu noslēguma pētījuma izmaksas šo noteikumu 23.4. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ietvaros;

25.7. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

25.8. šo noteikumu 23.2.4. apakšpunktā minēto jaunatnes iniciatīvu projektu izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības programmas "Jaunatne darbībā" 1.2. apakšprogrammā "Jauniešu iniciatīvas" noteiktajam vienreizējam maksājumam 4 600 euro apmērā un vadošās iestādes saskaņotai vienreizējā maksājuma metodikai.

(Grozīts ar MK 24.09.2019. noteikumiem Nr. 451)

26. Izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 23.1.1. apakšpunktam plāno šādus izmaksu ierobežojumus:

26.1. transporta izmaksas vienam izglītojamam nepārsniedz 30 euro mēnesī;

26.2. izmaksas par uzturēšanos internātā vai dienesta viesnīcā vienam izglītojamam nepārsniedz 35 euro mēnesī;

26.3. ēdināšanas izmaksas vienam izglītojamam nepārsniedz 70 euro mēnesī;

26.4. individuālo mācību līdzekļu izmaksas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem nosaka, piemērojot Ministru kabineta noteikumos par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo noteiktās minimālās mācību līdzekļu izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un piemērojot attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu.

(Grozīts ar MK 24.09.2019. noteikumiem Nr. 451)

27. Šo noteikumu 24.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu.

28. Plānojot šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris veic darba laika uzskaiti par projekta vadības un īstenošanas personāla projekta ietvaros veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku un nodrošina, ka personālam, kas nodarbināts:

28.1. normālo darba laiku, nepilnu darba laiku vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās iekļauj darba algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, normatīvajos aktos darba tiesību un atlīdzības jomā noteiktās piemaksas un sociālo garantiju izmaksas;

28.2. daļlaiku mazāk nekā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, atlīdzības izmaksas tiek veiktas saskaņā ar sadarbības partnera personāla atalgojuma politikā noteikto stundas atlīdzības likmi, ņemot vērā projektā nostrādāto stundu skaitu. Tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās iekļauj darba algu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām.

(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

28.1 Pēc vienas vienības izmaksu metodikas izstrādes un apstiprināšanas šo noteikumu 23.1.2. apakšpunktā minēto pedagogu, psihologu, sociālo pedagogu, pedagoga palīgu, speciālās izglītības pedagogu un logopēdu atlīdzības izmaksām piemēro vienas vienības izmaksu metodiku.

(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 523 redakcijā)

28.2 Pēc vienas vienības izmaksu metodikas izstrādes un apstiprināšanas šo noteikumu 23.1.1.3. apakšpunktā minētajām ēdināšanas atlīdzību izmaksām piemēro vienas vienības izmaksu metodiku.

(MK 24.09.2019. noteikumu Nr. 451 redakcijā)

29. Šo noteikumu 23.1.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības izmaksas nepārsniedz 15 procentus no šo noteikumu 23.1. un 23.2.4. apakšpunktā noteikto atbalstāmo darbību izmaksu kopsummas.

30. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

30.1 Neattiecināmās izmaksas plāno šo noteikumu 23.1.2. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai, un tām piemēro tos pašus principus, kas noteikti šo noteikumu 28.1 punktā minētajā vienas vienības izmaksu metodikā pedagoģiskā personāla atlīdzības izmaksām, un šo noteikumu 27. punktā noteikto netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no pedagoģiskā personāla atlīdzības izmaksām.

(MK 30.11.2021. noteikumu Nr. 780 redakcijā)

IV. Specifiskā atbalsta īstenošanas un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumi

31. Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai paredzētajām izmaksām ir šādi attiecināmības termiņi:

31.1. šo noteikumu 23.1., 23.2.1., 23.2.2., 23.2.3., 23.3., 23.4. un 23.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai paredzētās izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

31.2. šo noteikumu 23.2.4. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības īstenošanai paredzētās izmaksas ir attiecināmas pēc vienreizējā maksājuma metodikas izstrādāšanas un saskaņošanas ar vadošo iestādi.

32. Projektu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

(Grozīts ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 226)

33. Šo noteikumu 23.2.4. apakšpunktā minēto atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo iesaistei jaunatnes iniciatīvu projektos piešķir atklāta projektu konkursa veidā, ko organizē šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētie sadarbības partneri katrs atsevišķi vai veidojot stratēģisko partnerību savā starpā.

34. Jaunatnes iniciatīvu projektu ietvaros īstenotais atbalsts ir vērsts uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivācijas palielināšanu turpināt izglītību un viņu aktīvas līdzdalības veicināšanu ikdienas dzīvē, un tas atbilst prioritātēm un aktivitātēm, kas noteiktas šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajā pašvaldības plānā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai.

35. Finansējuma saņēmējs attiecībā uz jaunatnes iniciatīvu projektiem veic šādas darbības:

35.1. izstrādā vienotu jaunatnes iniciatīvu projektu atklāto konkursu nolikumu, tostarp vienotus projektu vērtēšanas kritērijus, par pamatu ņemot Eiropas Savienības programmas "Jaunatne darbībā" īstenošanas vadlīnijas attiecībā uz 1.2. apakšprogrammu "Jauniešu iniciatīvas";

35.2. nosaka katram sadarbības partnerim pieejamo finansējuma kvotu jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošanai atbilstoši šo noteikumu 21.2. apakšpunktam;

35.3. nodrošina priekšfinansējumu 80 procentu apmērā no jaunatnes iniciatīvu projekta summas 30 dienu laikā no datuma, kad līgumu par jaunatnes iniciatīvu projekta īstenošanu parakstījusi beidzamā no pusēm.

36. Jaunatnes iniciatīvu projektu ietvaros netiek gūti ieņēmumi un piedāvāti maksas pakalpojumi.

37. Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveido uzraudzības padomi, kur aicina piedalīties Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvjus. Uzraudzības padomes sastāvā ar padomdevēja tiesībām var iekļaut pārstāvjus no Latvijas Pedagogu domes, kā arī citām biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbība ir saistīta ar sociālās atstumtības riska grupu bērniem un jauniešiem. Novērotāja statusā var piedalīties Finanšu ministrija kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestāde, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde un Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde. Uzraudzības padome darbojas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu nolikumu.

38. Projekta iesniedzējs vai tā sadarbības partneri visu ārējo pakalpojumu iegādi veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 226 redakcijā)

39. Īstenojot specifisko atbalstu, ir atbalstāma vides nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

40. Finansējuma saņēmējs papildus datu uzkrāšanai par šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajiem uzraudzības rādītājiem nodrošina datu uzkrāšanu par projekta ietvaros atbalstu saņēmušajiem izglītojamiem, jaunatnes organizācijām un biedrībām vai nodibinājumiem, kas veic darbu ar jaunatni, par saņemto atbalstu, kā arī par šādu specifisko iznākuma rādītāju faktiski sasniegtajām vērtībām:

40.1. to jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu projektu skaits, kuras veic darbu ar jaunatni, katra projekta finansiālais apmērs, projekta ilgums, īstenošanas vieta pašvaldību griezumā, atbalstītās darbības un iesaistītās mērķa grupas lielums;

40.2. no profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu īpatsvars, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē;

40.3. vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie, kas saņēmuši Eiropas Sociālā fonda atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanas plāna ietvaros.

41. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par šādu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju sasniegšanu:

41.1. atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu skaits;

41.2. to izstrādāto vai pilnveidoto profesionālās kompetences pilnveides programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju skaits, kur ir integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība);

41.3. specifiskus pakalpojumus saņēmušo personu ar invaliditāti skaits (asistenta, surdotulka, ergoterapeita, specializētā transporta pakalpojumi).

42. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas nodrošināšanai slēdz starpresoru vienošanos ar Valsts izglītības satura centru par informācijas un datu apmaiņu un par aktivitāšu saskaņotu un papildinošu īstenošanu, paredzot kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa par projektu mērķa grupām un projektos sniegtajiem atbalsta pasākumiem mērķa grupas izglītojamiem.

43. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

44. Sadarbības partneri īsteno šo noteikumu 23.1. un 23.2.4. apakšpunktā minētās darbības saskaņā ar šo noteikumu 23.2.1. apakšpunktā norādītajām finansējuma saņēmēja izstrādātajām vadlīnijām.

45. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trīs mēnešos ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.

46. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

46.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, iznākuma vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

46.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis