(8) Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 418

Rīgā 2016. gada 28. jūnijā (prot. Nr. 32 3. §)

Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma
12. panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā deklarētie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības izglītības iestādes sniegtos pakalpojumus, noslēdz līgumus ar attiecīgajām pašvaldībām par šiem iedzīvotājiem sniegto izglītības pakalpojumu apmaksu (turpmāk – pašvaldību savstarpējie norēķini).

2. Pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā deklarētie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības vispārējo izglītības iestāžu sniegtos pakalpojumus, izņemot pakalpojumus no tādām pašvaldību speciālās izglītības iestādēm, kuras sniedz internāta pakalpojumus (turpmāk – pakalpojuma saņēmējs), ir pienākums slēgt šo noteikumu 4. punktā minēto līgumu.

(MK 15.01.2019. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

3. Pašvaldības pēc vienošanās var slēgt līgumus par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par interešu izglītības, profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

4. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā sniegtos pakalpojumus izmanto citas pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētie iedzīvotāji (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs), līdz attiecīgā saimnieciskā gada 1. aprīlim vai triju mēnešu laikā pēc tam, kad izglītojamie sākuši izmantot pašvaldības izglītības iestādes sniegtos pakalpojumus, sagatavo un nosūta pakalpojuma saņēmējam parakstīšanai līguma projektu par viena izglītojamā izmaksām mēnesī pašvaldības izglītības iestādē, kā arī par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini. Līguma projektam pievieno pielikumus, kuri ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Pielikumos norāda faktisko izglītojamo skaitu, kas attiecīgajā laikposmā izmanto pašvaldības izglītības iestādes sniegtos pakalpojumus (pievieno izglītojamo sarakstu), un pašvaldības apstiprinātos izglītības iestādes iepriekšējā saimnieciskajā gadā pēc naudas plūsmas uzskaitītos izdevumus saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu vai – šo noteikumu 11. punktā minētajā gadījumā – pašvaldības apstiprināto izglītības iestādes plānoto izdevumu tāmi. Pašvaldību savstarpējos norēķinus uzsāk ar dienu, kurā pakalpojumu sāk sniegt, un beidz ar dienu, kad izglītojamais pārtrauc izmantot attiecīgās izglītības iestādes sniegtos pakalpojumus vai deklarē dzīvesvietu citā pašvaldībā. Pašvaldību savstarpējos norēķinus var veikt ne vairāk kā par trim iepriekšējiem mēnešiem pirms līguma parakstīšanas.

5. Mainoties izglītojamo skaitam, pašvaldību savstarpējos norēķinus veic, ņemot vērā, ka jūnijā, jūlijā un augustā izmaksas tiek attiecinātas uz visu izglītojamo (arī pirmsskolas izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestādes absolventu) skaitu, kuri izmantojuši izglītības iestādes sniegtos pakalpojumus līdz mācību gada beigām, izņemot gadījumus, ja izglītojamais vai absolvents šajos mēnešos deklarējis dzīvesvietu citā pašvaldībā. Ja izglītojamais izglītības iestādē iestājas jūnijā, jūlijā vai augustā, pašvaldību savstarpējie norēķini tiek veikti, sākot ar saimnieciskā gada 1. septembri.

6. Pakalpojuma sniedzējs reizi četros mēnešos saskaņo izglītojamo skaitu ar pakalpojuma saņēmēju un, ja ir notikušas izmaiņas, līdz attiecīgā perioda pēdējā mēneša piecpadsmitajam datumam nosūta pakalpojuma saņēmējam jaunu šo noteikumu 4. punktā minētā līguma pielikumu. Pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs pēc savstarpējas vienošanās var noteikt citu periodu izglītojamo skaita un šo noteikumu 4. punktā minētā līguma pielikuma precizēšanai.

7. Izglītības iestāžu sniegto pakalpojumu izmaksas aprēķināmas par saimniecisko gadu, un maksājumi par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem izdarāmi par četru mēnešu periodu līdz attiecīgā perioda beigām. Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir 15 darbdienu laikā informēt pakalpojuma saņēmēju par izmaiņām izglītojamo sarakstos, ja izmaiņu dēļ līgumā mainās uz vienu izglītojamo mēnesī noteiktā maksājuma summa. Pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs pēc savstarpējas vienošanās var noteikt citu samaksas kārtību.

8. Ja attiecīgā izglītība nav iegūstama pakalpojuma saņēmēja administratīvajā teritorijā, pakalpojuma saņēmējs pašvaldības noteiktajā kārtībā sedz attiecīgajā administratīvajā teritorijā deklarētā izglītojamā ikdienas transporta izdevumus no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ vai slēdz līgumu par uzturēšanās izdevumiem internātā vai diennakts pirmsskolas izglītības iestādē saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja iesniegto pašvaldības domes apstiprināto izdevumu tāmi. Slēdzot līgumu, pakalpojuma saņēmējs paziņo pakalpojuma sniedzējam par pakalpojuma veida izvēli.

9. Aprēķinot izmaksas saimnieciskajā gadā par vienu izglītojamo konkrētā izglītības iestādē, aprēķinā atbilstoši ekonomiskās klasifikācijas kodiem (EKK) iekļauj šādus izglītības iestādes iepriekšējā saimnieciskajā gadā pēc naudas plūsmas uzskaitītos izdevumus (izņemot valsts budžeta finansējumu un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu), ņemot vērā audzēkņu skaitu uz saimnieciskā gada 1. janvāri:

9.1. atalgojumi (EKK 1100) (izņemot prēmijas un naudas balvas (EKK 1148) un darba devēja piešķirtos labumus un maksājumus (EKK 1170));

9.2. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas (EKK 1200) (izņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no prēmijām un naudas balvām (EKK 1148) un darba devēja piešķirtajiem labumiem un maksājumiem (EKK 1170));

9.3. mācību, darba un dienesta komandējumi, dienesta, darba braucieni (EKK 2100) (izņemot ārvalstu mācību, darba un dienesta komandējumus, darba braucienus (EKK 2120));

9.4. pakalpojumu samaksa (EKK 2200):

9.4.1. izdevumi par sakaru pakalpojumiem (EKK 2210);

9.4.2. izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (EKK 2220);

9.4.3. dažādi pakalpojumi (EKK 2230) (izņemot izdevumus par transporta pakalpojumiem (EKK 2233));

9.4.4. remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (EKK 2240) (izņemot kapitālo remontu (EKK 5250));

9.4.5. informācijas tehnoloģiju pakalpojumi (EKK 2250);

9.4.6. īres un nomas maksa (EKK 2260) (izņemot transportlīdzekļu nomas maksu (EKK 2262));

9.5. krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita pamatkapitāla veidošanā (EKK 2300):

9.5.1. izdevumi par dažādām precēm un inventāru (EKK 2310);

9.5.2. kurināmais un enerģētiskie materiāli (EKK 2320) (izņemot degvielas izdevumus (EKK 2322));

9.5.3. zāles, ķimikālijas, laboratorijas preces, medicīniskās ierīces, laboratorijas dzīvnieki un to uzturēšana (EKK 2340);

9.5.4. iestāžu uzturēšanas materiāli un preces (EKK 2350);

9.5.5. valsts un pašvaldību aprūpē, apgādē un dienestā (amatā) esošo personu uzturēšana (EKK 2360) (izņemot ēdināšanas izdevumus (EKK 2363)) pirmsskolas izglītības iestādēs, speciālās pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs no 5. klases;

9.5.6. mācību līdzekļi un materiāli (EKK 2370);

9.6. izdevumi periodikas iegādei bibliotēku krājumiem (EKK 2400);

9.7. bibliotēku krājumi (EKK 5233).

(Grozīts ar MK 04.02.2020. noteikumiem Nr. 75)

9.1 Pašvaldības pēc vienošanās izglītības iestādes izdevumu tāmē var iekļaut izdevumus, kas nav minēti šo noteikumu 9. punktā.

(MK 15.01.2019. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

10. Ja uz saimnieciskā gada 1. septembri ir mainījies izglītojamo skaits, pakalpojuma sniedzējs līdz saimnieciskā gada 31. oktobrim precizē viena izglītojamā izmaksas mēnesī un saskaņo tās ar pakalpojuma saņēmēju.

(Grozīts ar MK 04.02.2020. noteikumiem Nr. 75)

11. Ja saimnieciskajā gadā tiek dibināta jauna vai reorganizēta izglītības iestāde, tad, aprēķinot izmaksas pirmajā gadā par vienu izglītojamo konkrētajā izglītības iestādē, izdevumu tāmē iekļauj saimnieciskajā gadā plānotos izglītības iestādes izdevumus atbilstoši šo noteikumu 9. punktā minētajiem ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

(Grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 45)

12. Pakalpojuma saņēmējs, kurš nepiekrīt piedāvātajiem līguma nosacījumiem un atsakās slēgt līgumu, rakstiski pamato atteikuma iemeslu.

13. Ja pakalpojuma sniedzējs uzskata, ka atteikums slēgt līgumu nav pamatots, vai ja noslēgtais līgums netiek pildīts, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības iesniegt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (turpmāk – padome) iesniegumu ar lūgumu izskatīt jautājumu par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.

14. Šo noteikumu 13. punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

14.1. izglītojamo saraksts, kurā norādīta administratīvā teritorija, kur izglītojamais ir deklarēts, izglītības iestāde, kuras pakalpojumus viņš izmanto, un laikposms, kurā izglītojamais šos pakalpojumus izmantojis;

14.2. šo noteikumu 4. punktā minētā līguma kopija, atteikuma vēstules kopija vai dokuments, kas apliecina līguma nosūtīšanas laiku, vai arī minētie dokumenti elektroniskā formā (sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu);

14.3. pašvaldības apstiprinātie izglītības iestādes iepriekšējā saimnieciskajā gadā pēc naudas plūsmas uzskaitītie izdevumi saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu vai – šo noteikumu 11. punktā minētajā gadījumā – pašvaldības apstiprinātā izglītības iestādes plānoto izdevumu tāme;

14.4. pasta kvīts kopija par iesnieguma un padomei iesniegto savstarpējo parādu piedziņas dokumentu nosūtīšanu pakalpojuma saņēmējam (ja dokuments sagatavots papīra formā), kā arī šo dokumentu pavadvēstules kopija vai arī minētie dokumenti elektroniskā formā (sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu).

15. Padome jautājumus par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem izskata padomes kārtējā sēdē pēc pakalpojuma sniedzēja iesnieguma saņemšanas, ja piecas darbdienas pirms attiecīgās sēdes ir iesniegti visi šo noteikumu 14. punktā minētie dokumenti un to kopijas ir nosūtītas pakalpojuma saņēmējam.

16. Ja padome atzīst prasību par pamatotu, tā pieņem lēmumu par nepieciešamo līdzekļu ieturēšanu ar Valsts kases starpniecību par labu pakalpojuma sniedzējam. Ja līgums nav noslēgts, maksājumus par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem ietur ne vairāk kā par trim iepriekšējiem mēnešiem pirms līguma nosūtīšanas.

17. Veicot pašvaldību savstarpējos norēķinus ar padomes starpniecību, samaksu par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem nosaka atbilstoši noslēgtajam līgumam, bet, ja līgums nav noslēgts, – atbilstoši pakalpojuma sniedzēja apstiprinātajiem iepriekšējā saimnieciskajā gadā pēc naudas plūsmas uzskaitītajiem izdevumiem saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu vai – šo noteikumu 11. punktā minētajā gadījumā – atbilstoši apstiprinātajai plānoto izdevumu tāmei katrā izglītības iestādē.

18. Ja pašvaldības nav pilnīgi norēķinājušās par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā saimnieciskajā gadā, to parādsaistības pāriet uz nākamo gadu. Dokumentus par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par iepriekšējo saimniecisko gadu pašvaldība līdz kārtējā saimnieciskā gada 1. jūlijam iesniedz izskatīšanai padomē.

19. Līgumi par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz attiecīgā līguma termiņa beigām.

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 250 "Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 231./232. nr.; 2003, 49. nr.; 2008, 36., 165. nr.; 2009, 72., 170. nr.; 2010, 12. nr.; 2013, 223. nr.).

21. Aprēķinot izmaksas par vienu izglītojamo speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē 2017. un 2018. gadā saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu, 14.3. apakšpunktu un 17. punktu, izdevumu tāmē iekļauj saimnieciskajā gadā plānotos izglītības iestādes izdevumus atbilstoši šo noteikumu 9. punktā minētajiem ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 750 redakcijā)

22. Aprēķinot izmaksas par vienu izglītojamo internātskolā 2019. gadā saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu, 14.3. apakšpunktu un 17. punktu, izdevumu tāmē iekļauj saimnieciskajā gadā plānotos izglītības iestādes izdevumus atbilstoši šo noteikumu 9. punktā minētajiem ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

(MK 15.01.2019. noteikumu Nr. 45 redakcijā)

23. (Svītrots ar MK 17.09.2019. noteikumiem Nr. 434)

24. Aprēķinot izmaksas 2020. gadā par vienu izglītojamo konkrētā izglītības iestādē, aprēķinā iekļauj pašvaldības budžetā saimnieciskajā gadā plānotos izglītības iestādes ēdināšanas izdevumus izglītojamiem, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē.

(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 75 redakcijā)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola