(8) Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs

1. Noteikumi nosaka grāmatvedības uzskaites kārtību:

1.1. budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm;

1.2. Valsts kasei – papildus šā punkta 1.1. apakšpunktā minētajam – arī valsts budžeta finanšu uzskaitei;

1.3. Valsts ieņēmumu dienestam – papildus šā punkta 1.1. apakšpunktā minētajam – arī šā dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitei.

2. Šo noteikumu 1. punktā minētās iestādes kopā turpmāk šajos noteikumos tiek sauktas "budžeta iestāde".

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" administrēto nodokļu un nodevu ieņēmumu uzskaiti;

3.2. (svītrots ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547);

3.3. valsts un pašvaldību administrēto nodevu ieņēmumu uzskaiti, izņemot šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto uzskaiti.

(Grozīts ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 329; MK 02.07.2024. noteikumiem Nr. 418, sk. 456.10 punktu)

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. amortizētās aizstāšanas izmaksas – aktīva vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga aktīva iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā aktīva nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto aktīvu;

4.1.1 apliekamais notikums – darījums, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodokļu un nodevu jomā apliekams ar nodokli vai nodevu;

4.2. atlīdzība – saimnieciskie labumi, kas ietver valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē, finanšu un nefinanšu aktīvus, brīvprātīgo darbu;

4.3. atsavināšana – saimnieciskais darījums, kura rezultātā budžeta iestādes īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet aktīva ieguvējam (piemēram, aktīva pārdošana, nodošana bez atlīdzības, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā);

4.4. atsavināšanas izmaksas – izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanas darījumu un bez kurām nevar veikt aktīva atsavināšanu;

4.5. atvasināts finanšu instruments – finanšu aktīvs un finanšu saistības, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

4.5.1. tā vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, finanšu instrumentu cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai cita mainīga faktora izmaiņām ar nosacījumu, ka nefinanšu mainīgais faktors nav īpaši attiecināms uz kādu līgumu slēdzošo pusi;

4.5.2. sākotnējais neto ieguldījums ir mazāks, nekā būtu nepieciešams cita veida līgumu noslēgšanai, kas līdzīgā veidā ir atkarīgs no tirgus faktoru izmaiņām, vai sākotnējais ieguldījums nav nepieciešams;

4.5.3. tā norēķins tiek veikts nākotnes datumā;

4.6. bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb 31. decembris;

4.7. būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās budžeta iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās uzrādīšanas konkrētos apstākļus;

4.8. darījums ar atlīdzību – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai izpilda saistības un darījuma otrai pusei pretī tieši nodod atlīdzību, kuras patiesā vērtība atbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver ar pakalpojumu sniegšanu, preču pārdošanu saistītos ieņēmumus un izdevumus, ieņēmumus un izdevumus par aktīvu lietošanu (piemēram, procenti, autoratlīdzība un dividendes vai tamlīdzīgi maksājumi), kā arī ieņēmumus un izdevumus par līgumsodiem, kas attiecas uz šajā apakšpunktā minētajiem darījumiem;

4.9. darījums bez atlīdzības – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai dzēš saistības, pretī nedodot (nesaņemot) atlīdzību vai dodot (saņemot) atlīdzību, kuras patiesā vērtība neatbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma, vai dzēsto saistību patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver nodokļu, nodevu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un citu maksājumu budžetā ieņēmumus un maksājumus, pārvedumus, tai skaitā transfertus (piemēram, valsts budžeta mērķdotācijas, Eiropas Savienības projektu ietvaros plānotie transferti), dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzību, saistību dzēšanu, mantojumus, dāvinājumus, ziedojumus, soda naudas, kavējuma naudu un naudas sodus;

4.10. diskontēšana – aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību;

4.11. efektīvās procentu likmes metode – finanšu instrumentu uzskaites vērtības amortizācijas metode, saskaņā ar kuru nākotnē paredzētos maksājumus diskontē, lai līguma darbības laikā vienmērīgi atzītu procentu ieņēmumus vai izdevumus;

4.12. finanšu aktīvi:

4.12.1. nauda;

4.12.2. citas personas pašu kapitāla instruments – līgums, kas apliecina atlikušo līdzdalību citas personas aktīvos pēc visu saistību atskaitīšanas;

4.12.3. līgumā noteiktas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no citas personas vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas budžeta iestādei ir potenciāli labvēlīgi;

4.12.4. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.13. apakšpunktā sniegtajai definīcijai;

4.13. finanšu instruments – vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai – finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu;

4.14. finanšu saistības:

4.14.1. līgumā noteikts pienākums nodot citai personai naudas līdzekļus vai citus finanšu aktīvus vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas attiecīgajai budžeta iestādei ir potenciāli nelabvēlīgi;

4.14.2. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.13. apakšpunktā sniegtajai definīcijai;

4.15. grāmatvedības kontu plāns – kontu plāns, kas izstrādāts atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai kontu plāna shēmai;

4.16. grāmatvedības uzskaites kārtība – iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā izdots dokumentu kopums, kas ietver grāmatvedības kontu plānu, aktīvu un pasīvu, tai skaitā iespējamo aktīvu un iespējamo pasīvu, ieņēmumu un izdevumu novērtēšanas metodes, darījumu un citu notikumu grāmatojumus, būtiskuma līmeni un citu nepieciešamo informāciju, ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot pārskatus;

4.17. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējs – valsts budžeta iestāde, kurai grāmatvedības uzskaiti tiesību aktos noteiktajā kārtībā kārto cita valsts budžeta iestāde;

4.18. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs – valsts budžeta iestāde, kura sniedz grāmatvedības pakalpojumu citai valsts budžeta iestādei;

4.19. grāmatvedības uzskaites principi – normatīvajos aktos noteikti konkrēti principi, nostādnes, metodes, pieņēmumi, noteikumi un prakse saimniecisko darījumu novērtēšanai un uzskaitei;

4.20. izmaksu metode – aktīvu uzskaites metode, saskaņā ar kuru aktīva sākotnējo vērtību periodiski samazina par nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu;

4.21. monetārie posteņi – ārvalstu valūtās izteiktās aktīvu un saistību summas, kas saņemamas vai maksājamas ārvalstu valūtā (ārvalstu valūtas naudas atlikumi un ārvalstu valūtās maksājamās prasības un saistības);

4.21.1 naudas plūsmas riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa naudas plūsmu mainības riska ierobežošana, kas ir attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus;

4.22. nefinanšu aktīvi – aktīvi, kas neatbilst šo noteikumu 4.12. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, pamatlīdzekļi, krājumi, avansa maksājumi, nākamo periodu izdevumi);

4.23. nefinanšu saistības – saistības, kas neatbilst šo noteikumu 4.14. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, nākamo periodu ieņēmumi);

4.24. nemateriālā ieguldījuma attīstība – jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izstrāde, izveide un testēšana pirms aktīva lietošanas uzsākšanas;

4.24.1 nodrošināts postenis – finanšu aktīvs vai finanšu saistības, kas atbilst finanšu instrumentu klasifikācijas kritērijiem, vai to grupa ar līdzīgām riska pazīmēm, kas rada budžeta iestādei nākotnes naudas plūsmas izmaiņu risku un kuru budžeta iestāde nosaka kā pret risku nodrošinātu posteni;

4.25. noma – līgums, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem (atlīdzību) nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu līgumā noteiktu laika periodu;

4.26. parastās darbības cikls – laiks no funkcijas izpildei nepieciešamo resursu nodrošināšanas līdz funkcijas izpildei, no produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo materiālu iegādes līdz preču realizācijai vai pakalpojumu sniegšanai;

4.27. patiesā vērtība – summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām;

4.27.1 patiesās vērtības riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņu riska ierobežošana, kas attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus;

4.28. pārskata datums – tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, par kuru sagatavots pārskats;

4.29. pārskata periods – periods, par kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem pārskatu sagatavošanas jomā sniedz informāciju par grāmatvedības uzskaites datiem;

4.30. pētniecība – pasākumi, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu, izpēti, pētniecības rezultātu izvērtēšanu un secinājumu atlasi, materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu alternatīvu meklējumiem un jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšanu, izstrādi, novērtējumu un galīgo atlasi;

4.30.1 riska ierobežošanas efektivitāte – pakāpe, kādā riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas kompensē nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku;

4.30.2 riska ierobežošanas instruments – atvasināts finanšu instruments, kura patiesā vērtība vai naudas plūsmas kompensēs attiecīgā nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas;

4.31. saimnieciskie labumi – resursi vai pakalpojums, ko budžeta iestāde saņēmusi vai tai jāsaņem no citas personas (tai skaitā no citas budžeta iestādes), kas rodas no darījumiem ar atlīdzību vai darījumiem bez atlīdzības, kā arī ietver ieņēmumus no aktīvu vērtības palielinājuma vai saistību vērtības samazinājuma;

4.32. uzkrāšanas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un notikumus atzīst uzskaitē un uzrāda grāmatvedības uzskaites dokumentos un finanšu pārskatos periodā, kad tie notikuši (nevis tikai tad, kad notiek naudas līdzekļu vai naudas ekvivalentu saņemšana vai maksāšana).

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726; MK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 849; MK 02.07.2024. noteikumiem Nr. 418, 4.16. apakšpunkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025, sk. 456.9 punktu)

5. Finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas izstrādāta, ievērojot grāmatvedības uzskaites principus.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)

6. Ministrija, centrālā valsts iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona vai pašvaldība, kā arī grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs apstiprina grāmatvedības kontu plānu, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)

7. Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes izstrādā un apstiprina budžeta iestādes funkcijas specifikai atbilstošu grāmatvedības uzskaites kārtību, nodrošinot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās grāmatvedības kontu plāna shēmas piemērošanu finanšu pārskatu sagatavošanā.

8. Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs izstrādā vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību, kādā sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, ievērojot grāmatvedības uzskaites principus un normatīvos aktus par pakalpojumu sniegšanas kārtību valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)

9. Budžeta iestāde izvērtē katru darījumu un, ņemot vērā darījumu ekonomisko būtību un to saistību ar citiem darījumiem, uzskaites prasības piemēro atsevišķi katram darījumam vai tā sastāvdaļām, vai vairākiem darījumiem kopā.

10. Ja šajos noteikumos nav konkrētu prasību, kas īpaši attiecināmas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, budžeta iestāde izstrādā un piemēro grāmatvedības uzskaites principus, kuru rezultātā iegūst informāciju, kas ir noderīga finanšu pārskata lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām un ticama.

11. Izstrādājot grāmatvedības uzskaites principus šo noteikumu 10. punktā minētajos gadījumos, ņem vērā šādas prasības un izvērtē to piemērojamību:

11.1. prasības, kas noteiktas tiesību aktos, kuros aplūkoti līdzīgi vai saistīti jautājumi;

11.2. citos tiesību aktos sniegtās aktīvu, saistību, ieņēmumu un izdevumu definīcijas un atzīšanas un novērtēšanas kritērijus.

12. Grāmatvedības uzskaitē piemērojamo būtiskuma līmeni nosaka ministrijai, centrālajai valsts iestādei, pašvaldībai un katrai konsolidācijā iesaistītajai budžeta iestādei šajos noteikumos minētajos gadījumos, ņemot vērā darījuma veidu (piemēram, vērtības samazinājums, uzkrājumu veidošana), attiecīgā aktīva vai saistību īpatsvaru, attiecīgā darījuma raksturu un periodiskumu un ietekmi uz pārskata perioda un turpmāko periodu finansiālās darbības rezultātiem. Ja nepieciešams, būtiskuma līmeni nosaka atkārtoti.

13. Budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem un darījuma ekonomisko būtību.

14. Lēmumu pieņemšanai par darījumu klasifikāciju, aktīvu un pasīvu novērtēšanu (piemēram, aktīvu lietderīgās lietošanas laika noteikšanai, vērtības samazinājuma, uzkrājumu aprēķiniem) un citām aplēsēm budžeta iestādes vadītāja noteiktā kārtībā var:

14.1. izveidot komisiju, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus (turpmāk – komisija);

14.2. noteikt budžeta iestādes atbildīgo attiecīgās jomas speciālistu (turpmāk – speciālists).

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)

15. Darījums var ietvert gan darījuma ar atlīdzību, gan darījuma bez atlīdzības daļu. Komisija vai speciālists nosaka ieņēmumu vai izdevumu daļu, kas rodas darījuma bez atlīdzības rezultātā, kā arī darījuma ar atlīdzību rezultātā radušās izmaiņas aktīvos, pasīvos un ieņēmumus vai izdevumus.

16. Darījumi bez atlīdzības ietver arī budžeta iestāžu restrukturizāciju un likvidāciju.

17. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita, lietojot vienus un tos pašus grāmatvedības uzskaites principus, neatkarīgi no darījuma veida, kura rezultātā tie radušies, ja vien šajos noteikumos nav noteikti atšķirīgi uzskaites principi.

18. Budžeta iestāde grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši uzkrāšanas principam. Saskaņā ar uzkrāšanas principu budžeta iestāde uzskaita aktīvus, saistības, pašu kapitālu, ieņēmumus un izdevumus.

19. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita atsevišķi, nelietojot to ieskaitu, ja vien citā normatīvajā aktā nav norādīts citādi.

20. Ja darījuma valūta nav euro, tad budžeta iestāde analītiskās uzskaites nodrošināšanai darījumu var uzskaitīt darījuma valūtā.

21. Budžeta iestāde veido atsevišķu uzskaites reģistru – zembilanci – bilances aktīvu un pasīvu kontos neiekļautās informācijas uzskaitei.

(Nodaļas nosaukums MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

22. Par aktīviem atzīst resursus, ko pagātnes notikumu rezultātā kontrolē budžeta iestāde un kuru vērtību var ticami novērtēt, un no kuriem nākotnē var sagaidīt saimnieciskos labumus vai ar kuriem var nodrošināt budžeta iestādes (valsts, nozares vai pašvaldības) funkciju vai deleģēto uzdevumu (turpmāk – funkcija) izpildi:

22.1. izmantojot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai;

22.2. iznomājot citām personām;

22.3. izmantojot administratīvām vajadzībām;

22.4. īstenojot valsts un pašvaldību politiku un nodrošinot valsts un pašvaldību budžeta vajadzības.

23. Budžeta iestādei ir kontrole pār aktīvu, ja tā savu mērķu sasniegšanai var lietot aktīvu vai gūt no tā labumu kādā citā veidā un var liegt vai kā citādi regulēt trešo personu piekļuvi šādam labumam.

24. Pagātnes notikums, kura rezultātā izveidojas kontrole pār aktīvu, ir:

24.1. aktīva saņemšanas, iegādes, izveidošanas vai cita darījuma rezultātā;

24.2. apliekams notikums šo noteikumu 4.1.1 apakšpunkta izpratnē;

24.3. apstiprināts tiesību akts, kura rezultātā gūto ieņēmumu saņemšana ir droši ticama.

(Grozīts ar MK 02.07.2024. noteikumiem Nr. 418; 24.2 apakšpunkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)

25. Ja atsavina ķīlu, to atzīst par aktīvu dienā, kad tā atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem.

26. Ilgtermiņa ieguldījumi ietver aktīvus, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma.

27. Apgrozāmie līdzekļi ietver aktīvus, ko izmanto parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem. Apgrozāmie līdzekļi ietver arī aktīvus, kuri paredzēti galvenokārt tirdzniecībai, un ilgtermiņa finanšu aktīvu īstermiņa daļu.

(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

28. Saistības ir budžeta iestādes pašreizējs pienākums, kurš radies pagātnes notikumu rezultātā un kura izpildei ir nepieciešams resursu izlietojums.

29. Pagātnes notikums, kura dēļ izveidojas pašreizējs pienākums, rodas, ja:

29.1. pienākuma izpildi paredzēts nodrošināt tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

29.2. notikums (kas var būt budžeta iestādes darbība) ir devis citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka budžeta iestāde izpildīs attiecīgo pienākumu.

30. Saistības sākotnēji klasificē kā īstermiņa, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

30.1. par tām jānorēķinās vai jāveic attiecīgā pienākuma izpilde (piemēram, saņemts avanss par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajā periodā) 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma;

30.2. par tām paredz norēķināties vai veikt attiecīgā pienākuma izpildi budžeta iestādes parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem;

30.3. tās galvenokārt paredzētas tirgošanai finanšu instrumentu tirgū.

31. Saistības ne retāk kā pārskata gada beigās klasificē kā īstermiņa, ja:

31.1. budžeta iestāde var veikt saistību (norēķināšanos vai pienākuma) izpildi 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma;

31.2. papildus šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētajam kritērijam pēc bilances datuma, pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanu (turpmāk – apstiprināts publiskošanai), ir noslēgta vienošanās pārkreditēt saistības vai izmainīt maksājumu grafiku atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547; sk. grozījumu 2. punktu)

32. Saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, ja tās neatbilst šo noteikumu 30. un 31. punktā minētajiem kritērijiem.

(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

33. Ieņēmumus veido saimnieciskie labumi, tai skaitā aktīvu vērtības palielinājums vai saistību vērtības samazinājums, ko saņem vai saņems budžeta iestāde savā vārdā vai pildot funkcijas un kas palielina pašu kapitālu.

34. Ieņēmumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja:

34.1. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus;

34.2. ieņēmumu summu var ticami novērtēt.

(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

35. Izdevumus veido saimniecisko labumu samazinājums, kas rodas no aktīvu izlietojuma, vērtības samazinājuma, atsavināšanas vai saistību rašanās vai palielinājuma rezultātā un kas samazina pašu kapitālu.

36. Izdevumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja:

36.1. ir noticis resursu izlietojums vai tas ir paredzams;

36.2. izdevumu summu var ticami novērtēt.

37. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst dienā, kad budžeta iestāde iegūst kontroli pār aktīvu un tā pārņem visus riskus un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus.

38. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst arī, ja:

38.1. to iegādājas, lai bez atlīdzības nodotu vispārējās valdības sektora struktūrām, izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus (turpmāk – vispārējās valdības sektora struktūras);

38.2. pārņem valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, izņemot valstij piekritīgo mantu, kuru uzskaita Valsts ieņēmumu dienests citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu.

39. Nemateriālo ieguldījumu sastāvā atzīst nefinanšu aktīvu, kam nav fiziskas formas, ja tas:

39.1. ir nodalāms no citiem aktīviem un to var pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt individuāli vai kopā ar nodalāmu aktīvu vai saistībām;

39.2. radies no līguma vai juridiskām tiesībām (turpmāk – saistoša vienošanās), neraugoties uz to, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no budžeta iestādes vai no citām tiesībām un pienākumiem.

40. Nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi.

41. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējā vērtībā ietver šādas uz aktīvu tieši attiecināmās to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) izmaksas līdz dienai, kad aktīvs nodots lietošanā:

41.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus;

41.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

41.3. darba samaksu, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

41.4. to materiālu un pakalpojumu izmaksas, kas izmantoti ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanas procesā;

41.5. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai lietošanā;

41.6. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu;

41.7. nemateriālā ieguldījuma izveidošanai izmantoto patentu un licenču amortizāciju;

41.8. attiecīgā objekta nākotnē paredzēto nojaukšanas un tā iepriekšējās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējo aplēsi, ja šādi pienākumi noteikti saskaņā ar tiesību aktu;

41.9. izmaksas, kas radušās, veicot attiecīgā aktīva pārbaudi pirms tā lietošanas uzsākšanas, un no kurām atskaitīti pārbaudes laikā radušies ieņēmumi no to preču pārdošanas, kas saražotas ar attiecīgo aktīvu.

42. Izmaksas, kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma iegādi, izveidošanu vai nemateriālā ieguldījuma attīstību, atzīst pārskata perioda izdevumos, ja tās:

42.1. nav nepieciešamas, lai aktīvu sagatavotu tā paredzētajai izmantošanai;

42.2. ir administratīvās un citas vispārējās izmaksas, kuras nav tieši attiecināmas uz konkrēto aktīvu;

42.3. ir saistītas ar budžeta iestādes darbības uzsākšanu jaunā atrašanās vietā vai ar citu lietotāju grupu, tai skaitā personāla apmācības izmaksas;

42.4. ir saistītas ar jaunas struktūrvienības atvēršanu;

42.5. attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas) pašradīta aktīva izveidošanā;

42.6. radušās, atliekot aktīva apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem attiecīgajā pārskata periodā.

43. Papildus šo noteikumu 41. punktā noteiktajām izmaksām izvērtē izmaksas, kas radušās, izveidojot nemateriālo ieguldījumu, un tās klasificē šādi:

43.1. ar pētniecību saistītās izmaksas atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tās radušās;

43.2. ar aktīva attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma uzskaites vērtībā, ja ir sagatavots dokumentēts pamatojums par:

43.2.1. tehniskām iespējām aktīvu pabeigt tā, lai to varētu lietot vai atsavināt;

43.2.2. nodomu pabeigt aktīvu un to lietot vai atsavināt;

43.2.3. spēju lietot vai atsavināt aktīvu;

43.2.4. to, ka aktīvs radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus vai ar to nodrošinās funkciju izpildi (piemēram, par aktīva produkcijas tirgus vai paša aktīva pastāvēšanu vai aktīva lietderību, ja šo aktīvu plānots izmantot pašu vajadzībām);

43.2.5. aktīva attīstības pabeigšanai un tā lietošanai vai atsavināšanai pietiekamu tehnisko, finanšu un citu resursu pieejamību;

43.2.6. spēju ticami novērtēt izdevumus, kas attiecināmi uz aktīvu tā attīstības laikā.

44. Ar nemateriālā ieguldījuma attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma vērtībā, sākot ar dienu, kad nemateriālais ieguldījums atbilst aktīva atzīšanas kritērijiem.

45. Izmaksas, kas radušās pēc ilgtermiņa ieguldījuma nodošanas lietošanā un ir saistītas ar tā darbības uzsākšanu, pārvietošanu vai uzturēšanu, atzīst izdevumos.

46. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējā vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots lietošanā.

47. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā, sākotnēji atzīstot uzskaitē:

47.1. līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu;

47.2. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

47.3. maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 349. punktu;

47.4. bioloģiskos aktīvus, kuri iepriekš uzskaitīti bioloģisko aktīvu produktu sastāvā.

48. Ieguldījuma īpašumu šo noteikumu 47. punktā minētajos gadījumos novērtē patiesajā vērtībā un neatskaita atsavināšanas izmaksas. Patieso vērtību nosaka visam aktīvam, neatdalot tā neatņemamas sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai īpašumu varētu lietot kā ieguldījuma īpašumu.

49. Ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību novērtē, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 123. vai 127. punktā minētās metodes, vai apstiprina aktīva vērtību, ja tā ir zināma.

50. Līdz šo noteikumu 47. punktā minētajai ilgtermiņa ieguldījuma novērtēšanai vai vērtības apstiprināšanai aktīvu uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās.

51. Patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām.

52. Ilgtermiņa ieguldījuma (izņemot finanšu instrumentu) patieso vērtību iespējams noteikt šādos gadījumos:

52.1. nesaistītu personu darījumā noslēgtā līgumā (saistošā pārdošanas līgumā) ir zināma ilgtermiņa ieguldījuma cena, kas koriģēta par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu;

52.2. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, bet ilgtermiņa ieguldījums ir tirgots aktīvā tirgū, tad patiesā vērtība ir ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtība (pašreizējā piedāvājuma cena). Ja pašreizējās piedāvājuma cenas nav pieejamas, ilgtermiņa ieguldījuma patiesās vērtības noteikšanā piemēro pēdējā darījuma cenu, pieņemot, ka tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas starp darījuma datumu un aprēķinu veikšanas datumu. Ja aktīva patiesās vērtības noteikšanai izmanto atšķirīga aktīvu veida vai stāvokļa tirgus cenas, tad veic korekcijas, lai šīs atšķirības novērstu;

52.3. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi un nepastāv aktīvs tirgus, patieso vērtību nosaka atbilstoši pieejamai informācijai par vērtību, kādu budžeta iestāde varētu iegūt no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas nesaistītai personai aprēķinu datumā. Šīs vērtības noteikšanai var izvērtēt nesenu līdzīgu darījumu tajā pašā nozarē vai saimnieciskās darbības jomā. Šajā gadījumā koriģē līdzīga darījuma tirgus cenu, lai novērstu ekonomisko apstākļu atšķirības;

52.4. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, nepastāv aktīvs tirgus un nav pieejama informācija par iespējamo pārdošanas vērtību, aktīva patieso vērtību nosaka atbilstoši diskontētās naudas plūsmas prognozei, pamatojoties uz ticamām no esošo nomas vai citu līgumu noteikumiem izrietošām aplēsēm par nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu starpību (turpmāk – neto naudas plūsmas) par tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem aktīviem tajā pašā vai līdzvērtīgā atrašanās vietā un stāvoklī, un piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto attiecīgo diskonta likmi. Sagaidāmajās naudas plūsmās neiekļauj aktīvu finansēšanas vai to atjaunošanas izmaksas.

53. Šo noteikumu 47. punktā minētajos gadījumos zemes un būvju vērtības noteikšanai var izmantot to nosacīto izmaksu vērtību – kadastrālo vērtību, mežaudžu vērtības noteikšanai – Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību un pazemes aktīvu vērtības noteikšanai – Ģeoloģiskās informācijas sistēmas datus.

54. Muzeju krājuma, kā arī bibliotēku fonda grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai izmanto normatīvajos aktos muzeju krājumu un bibliotēku fondu jomā noteikto uzskaites sistēmu datus.

55. Muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus, izņemot nekustamos īpašumus, budžeta iestāde atzīst grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un nosaka muzeja krājuma priekšmetu vērtību vienlaikus ar krājuma esības pārbaudēm, novērtējot aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma. Ja aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtība nav zināma, nosaka:

55.1. aktīvu patieso vērtību (ja tas ir iespējams) atbilstoši šo noteikumu 51. punktam;

55.2. krājumu vienības un, ja aktīvu patieso vērtību nav iespējams noteikt, katru novērtē viena euro vērtībā. Aktīvus uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodala atsevišķi.

56. Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā, izņemot šo noteikumu 59. punktā minētos aktīvus.

57. Militāros ilgtermiņa aktīvus (militāro tehniku un iekārtas), kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai, uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā.

58. Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

59. Nemateriālos ieguldījumus, nekustamos īpašumus un bioloģiskos aktīvus uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atbilstošos kontos neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

60. Budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošos valsts un pašvaldību īpašumus nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, uzskaita to sākotnējo vērtību, uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu atsevišķos kontos pamatlīdzekļu vai finanšu ieguldījumu sastāvā un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

61. Valsts īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā ir reģistrētas uz valsts vārda privatizāciju (atsavināšanu) veicošās institūcijas personā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu, uzskaita Ekonomikas ministrija.

62. Nekustamos īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kurus šo noteikumu 61. punktā minētā privatizāciju (atsavināšanu) veicošā institūcija ir ņēmusi valdījumā, bet kuru īpašuma tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā, uzskaita Ekonomikas ministrija.

63. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām (piemēram, datoram – programmatūra, transportlīdzeklim – rezerves daļas), kuras nevar izmantot katru atsevišķi, uzskaita kā vienu aktīvu.

64. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot katru atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris) un kuras atbilst ilgtermiņa ieguldījuma atzīšanas kritērijiem, uzskaita kā atsevišķus aktīvus.

65. Zemi un būves (piemēram, zemesgabalus, ēkas, inženierbūves), sākotnēji atzīstot, grāmato kā pamatlīdzekļus, ja tās paredzētas:

65.1. funkciju nodrošināšanai (piemēram, administratīvām vajadzībām, preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai);

65.2. iznomāšanai pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros;

65.3. gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomāšanai ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām.

66. Zemi un būves, sākotnēji atzīstot, grāmato kā ieguldījuma īpašumu, ja tās neatbilst šo noteikumu 65. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu).

67. Ja šo noteikumu 66. punktā minētos aktīvus iznomā kopā ar citiem aktīviem, tad ieguldījuma īpašumu sastāvā grāmato visus aktīvus, izņemot pazemes aktīvus un bioloģiskos aktīvus, un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

68. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē).

69. Kapitalizējot izmaksas, palielina aktīva sākotnējo vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina no aktīva uzskaites vērtības, kurā iekļautas kapitalizētās izmaksas.

70. Valsts vai pašvaldību finansēto, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros, kapitālo ieguldījumu izmaksas iekļauj valsts un pašvaldību īpašuma sākotnējā vērtībā tā budžeta iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir attiecīgais objekts. Budžeta iestāde, kura finansē kapitālo ieguldījumu izmaksas valsts vai pašvaldības īpašumā, tās uzskaita nepabeigtās būvniecības sastāvā līdz attiecīgo būvdarbu pabeigšanai un nodod bez atlīdzības budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaitē ir objekts, kurā veikti kapitālie ieguldījumi.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

71. Ja pamatlīdzeklim vai ieguldījuma īpašumam ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu, kuru nevar izmantot atsevišķi, no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā aktīva vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību, aprēķināto nolietojumu un vērtības samazinājumu izslēdz no uzskaites.

72. Ja nomainītās pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma daļas uzskaites vērtība nav atsevišķi aprēķināta, tas ir, ja izslēdzamā aktīva daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā aktīva, nosaka izslēdzamās aktīva daļas vērtību. Šo vērtību var noteikt atbilstoši amortizētajām aizstāšanas izmaksām vai izmantojot citu metodi atbilstoši komisijas vai speciālista lēmumam.

73. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot nemateriālo ieguldījumu, ieguldījuma īpašumu un pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās.

74. Iegādājoties lietotu ilgtermiņa ieguldījumu, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai ilgtermiņa ieguldījuma vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešamo līdzvērtīga aktīva vērtību.

75. Ieguldījuma īpašumu pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas laikā uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja to arī turpmāk paredzēts lietot kā ieguldījuma īpašumu.

76. Ja atsavināšanai paredzētu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu pirms atsavināšanas pārbūvē, restaurē vai atjauno, tad krājumu sastāvā to pārklasificē pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas.

77. Līdz gada pārskata sagatavošanai izvērtē un pārskata gada beigās pamatlīdzekļu sastāvā uzskaita zemi un būves, ja pārskata gadā tās:

77.1. lietotas funkciju nodrošināšanai;

77.2. iznomātas pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros;

77.3. lietotas gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomātas ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām.

78. Zemi vai būves pārskata gada beigās uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja tās neatbilst šo noteikumu 77. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai ārpus vispārējās valdības sektora struktūrām vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu).

79. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, – uzskaita atsevišķā kontu grupā un katra pārskata gada beigās novērtē:

79.1. mežaudzes – Meža valsts reģistrā norādītajā pilnajā vērtībā;

79.2. pārējos bioloģiskos aktīvus – patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas.

80. Par lauksaimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē uzskata budžeta iestādes plānveidīgu darbību lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā ieņēmumu gūšanai, izmantojot bioloģiskos aktīvus.

81. Starpību starp tā bioloģiskā aktīva uzskaites vērtību, kuru paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, un šo noteikumu 79. punktā minēto vērtību pārskata perioda beigās atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos.

82. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides, atpūtas vai drošības, kontroles un citiem mērķiem vai kuru  izmantošanas mērķis nav zināms vai nav pieņemts lēmums par turpmāko izmantošanu, – uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā saskaņā ar pamatlīdzekļu uzskaites pamatprincipiem.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

83. Tādu mežaudžu uzskaites vērtību, kuras paredzētas zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, budžeta iestāde:

83.1. aktualizē atbilstoši Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, veicot meža inventarizāciju Meža likumā noteiktajā kārtībā, ja mežaudzes sākotnēji atzītas, pamatojoties uz Meža valsts reģistra datiem, un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos;

83.2. samazina atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajai metodei (piemēram, atbilstoši aktuālajai Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību aktualizēta pārskata gada laikā, vai proporcionāli izstrādātajai platībai vai izcirsto kokmateriālu daudzumam, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību Meža valsts reģistrā nav aktualizēta pārskata gada laikā) un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos.

84. Pazemes aktīva, kuru budžeta iestāde atzinusi grāmatvedības uzskaitē, sākotnējo vērtību samazina un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, piemērojot vienu no šīm metodēm:

84.1. atbilstoši izstrādātajam daudzumam vienlaicīgi ar atzītajiem krājumiem un ieņēmumiem no pazemes aktīvu izstrādes saskaņā ar budžeta iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību;

84.2. proporcionāli atzītajiem ieņēmumiem un prasībām par pazemes aktīvu izstrādes tiesībām.

85. Atbilstoši zemesgabala platības izmaiņām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (piemēram, precizēta grafiski noteiktā platība, veikta kadastrālā uzmērīšana) grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas, ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu 53. punktam un izmaiņas saskaņā ar budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtību ir būtiskas:

85.1. koriģē aktīva uzskaites vērtību atbilstoši aktuālajai kadastrālajai vērtībai;

85.2. starpību starp aktuālo vērtību un iepriekš uzskaitīto vērtību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos;

85.3. precizē aktīva analītisko informāciju (piemēram, platību).

86. Ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu 53. punktam, pēc zemesgabala sadalīšanas vai apvienošanas grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas:

86.1. izslēdz aktīva uzskaites vērtību un atzīst pārējos izdevumus;

86.2. atzīst aktīvu aktuālajā kadastrālajā vērtībā un pārējos ieņēmumus.

(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

87. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju (vērtības norakstīšanu) aprēķina, izmantojot lineāro metodi, nolietojamo vai amortizējamo vērtību lietderīgās lietošanas laikā sistemātiski samazinot ar vienmērīgiem atskaitījumiem, kurus uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos vai iekļauj cita aktīva vērtībā.

88. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju aprēķina atbilstoši pārskatu sagatavošanas periodiem, bet ne retāk kā reizi pārskata gadā.

89. Nolietojumu neaprēķina:

89.1. zemei;

89.2. bioloģiskajiem aktīviem;

89.3. pazemes aktīviem;

89.4. bibliotēku fondiem;

89.5. kultūras un mākslas priekšmetiem, muzeju krājuma priekšmetiem;

89.6. dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem;

89.7. vērtslietām;

89.8. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem pasaules un valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, izņemot tos, kuri tiek lietoti ikdienā.

90. Katru funkcionāli atšķirīgu būves daļu analītiski var nodalīt no kopējā aktīva un nolietot atsevišķi īsākā laikposmā nekā aktīvam noteiktais lietderīgās lietošanas laiks. Izmaksas, kas nav konkrēti attiecināmas uz kādu no būves daļām, bet ir iekļautas būves kopējā vērtībā, sadala proporcionāli kopējai vērtībai uz visām būves daļām. Būves daļas un to lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz izmantot attiecīgo daļu, nosaka komisija vai speciālists.

91. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

92. Ilgtermiņa ieguldījumiem nomātajos pamatlīdzekļos lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši noslēgtā nomas, īres vai apsaimniekošanas līguma darbības termiņam vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībai.

93. Pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar finanšu nomas (līzinga) nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem. Ja nav pietiekamas pārliecības, ka budžeta iestāde nomas termiņa beigās iegūs aktīva īpašuma tiesības, nomāto aktīvu pilnībā nolieto nomas termiņa laikā.

94. (Svītrots ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547)

95. Pieņemot uzskaitē lietotu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu, izņemot šo noteikumu 2.18. apakšnodaļā minēto darījumu, komisija vai speciālists konstatē attiecīgā aktīva tehnisko stāvokli, nosaka aktīva paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un atbilstošās nolietojuma normas. Novērtēšanu dokumentē.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

96. Ja aktīva garantijas laikā piegādātājs to aizvieto ar jaunu, budžeta iestāde saņemtajam aktīvam lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un nolietojumu aprēķina, sākot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā.

97. Budžeta iestāde īpašumā un valdījumā esošajiem valsts un pašvaldību īpašumiem, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, turpina aprēķināt nolietojumu aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem.

98. Nosakot nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz to izmantot, izvērtē, vai nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts vai nenoteikts.

99. Nemateriālajam ieguldījumam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks, ja, pamatojoties uz visu atbilstošo faktoru analīzi, vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

99.1. periods, kurā budžeta iestāde plāno saņemt aktīva radītos saimnieciskos labumus vai nodrošināt funkciju izpildi, ir neierobežots (piemēram, patentam);

99.2. nemateriālā ieguldījuma patiesā vērtība laika gaitā pieaug (piemēram, nemateriālajam kultūras un vēstures piemineklim – kinodokumentam, fotodokumentam, videodokumentam vai skaņu ierakstam) vai paliek nemainīga, neveicot papildu kapitālieguldījumus.

100. Nemateriālo ieguldījumu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku neamortizē.

101. Nemateriālo ieguldījumu ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku amortizē. Lai noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, izvērtē šādus faktorus:

101.1. veidu, kā budžeta iestāde paredzējusi aktīvu lietot un kā to varētu lietot cita persona;

101.2. aktīva tipiskos produkta dzīves ciklus un publisku informāciju par līdzīgā veidā lietotu līdzīgu aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēsēm;

101.3. tehnisko, tehnoloģisko, komerciālo vai cita veida novecošanos;

101.4. tās nozares stabilitāti, kurā darbojas attiecīgais aktīvs, un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc precēm vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā aktīva;

101.5. uzturēšanas izdevumu apmēru, kas nepieciešams, lai no aktīva iegūtu paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus vai lai aktīvu varētu izmantot funkciju izpildei, un budžeta iestādes spēju un nodomu sasniegt šādu apmēru;

101.6. periodu, kurā aktīvs tiek kontrolēts, un juridiskus vai līdzīgus ierobežojumus aktīva lietošanai, piemēram, ar to saistītās nomas termiņa beigas;

101.7. vai aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no citu budžeta iestādes aktīvu lietderīgās lietošanas laika.

102. Uz saistošās vienošanās pamata iegūto nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiks nepārsniedz saistošās vienošanās termiņu, bet var būt īsāks par to. Ja saistošā vienošanās ir ar ierobežotu termiņu un termiņu var atjaunot, termiņa atjaunošanas periodu lietderīgās lietošanas laikā ietver tikai tad, ja ir pierādījumi, kas pamato termiņa atjaunošanu bez nozīmīgām izmaksām.

103. Šo noteikumu 102. punktā minētie pierādījumi ietver budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi ar līdzīgas saistošās vienošanās termiņa atjaunošanu un plānoto vienošanās nosacījumu izpildi, lai to atjaunotu.

104. Izvērtējot, vai šo noteikumu 102. punktā minētās termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, tās salīdzina ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu saņemšanu vai aktīva izmantošanu funkciju izpildei pēc termiņa atjaunošanas. Ja termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, termiņa atjaunošanas periodu neietver lietderīgās lietošanas laikā, bet attiecīgās izmaksas pēc to rašanās uzskaita kā jauna, atsevišķa nemateriālā aktīva sākotnējo vērtību.

105. Nemateriālā ieguldījuma ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata ne retāk kā reizi pārskata gadā. Ja atlikušais lietderīgās lietošanas laiks atšķiras no iepriekšējām aplēsēm, budžeta iestāde to koriģē un ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas.

106. Budžeta iestāde ne retāk kā reizi pārskata gadā izvērtē pamatojumu nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laika nenoteiktībai un, ja konstatē apstākļu maiņu, saskaņā ar kuriem attiecīgajam nemateriālajam ieguldījumam var aplēst noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, to ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas.

107. Ja nemateriālajam ieguldījumam konstatē vērtības samazinājuma pazīmes atbilstoši šo noteikumu 116. punktam vai vērtības samazinājuma norakstīšanas pazīmes atbilstoši šo noteikumu 144. punktam, budžeta iestāde izvērtē un, ja nepieciešams, pārskata nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku.

108. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā un beidz aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva lietošanas izbeigšanas, klasificējot krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzētu ilgtermiņa ieguldījumu, izslēgšanas no uzskaites vai nolietojamās vai amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā.

109. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju aprēķina tikai līdz to vērtības pilnīgai norakstīšanai. Ja aktīvu turpina lietot pēc tā vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā, nolietojuma vai amortizācijas aprēķināšanu pārtrauc, bet aktīvu saglabā uzskaitē.

110. Nolietojumu turpina aprēķināt arī pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu tehniskās apkopes, remonta un atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas laikā.

111. Amortizāciju turpina aprēķināt arī laikā, kad nemateriālo ieguldījumu nelieto, izņemot gadījumu, ja aktīva vērtība ir pilnīgi amortizēta vai aktīvs klasificēts krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzēts ilgtermiņa ieguldījums.

112. Veicot pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma pārbūvi, restaurāciju vai atjaunošanu, aktīva atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata, attiecīgi koriģējot aktīva nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem, ja paredzamais lietošanas laiks palielinās:

112.1. būvēm – vairāk par 10 procentiem;

112.2. pārējiem pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem, izņemot būves, – vairāk par 50 procentiem.

113. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

114. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz to ilgtermiņa nefinanšu aktīvu vērtības būtisku samazinājumu, kurus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi.

115. Vērtības samazinājums norāda uz aktīva nākotnes saimniecisko labumu zaudējumiem vai ierobežojumiem aktīva izmantošanai funkciju izpildei, kas pārsniedz sistemātiski atzīto nolietojumu vai amortizāciju.

116. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu):

116.1. vismaz par 90 procentiem samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu;

116.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

116.3. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts;

116.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

116.5. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā);

116.6. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos.

117. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu:

117.1. pārskata periodā tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgos, kuros aktīvs tiek izmantots, ir notikušas izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē budžeta iestādi;

117.2. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentpunktu palielinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību;

117.3. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts;

117.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

117.5. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā);

117.6. ar aktīvu saistīto budžetā paredzēto ienākošo un izejošo naudas plūsmu kopsummas vai budžeta izpildes rezultāta samazināšanās vismaz par 50 procentiem;

117.7. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

118. Budžeta iestāde pārskata perioda beigās pārbauda, vai nemateriālajam ieguldījumam ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālajam ieguldījumam, kurš nav nodots lietošanā, nav samazinājusies vērtība, salīdzinot tā uzskaites vērtību ar atgūstamo vērtību arī tad, ja:

118.1. kāda no šo noteikumu 116. punktā minētajām pazīmēm ir konstatēta pārskata gada laikā;

118.2. šo noteikumu 116. punktā minētās pazīmes pārskata perioda beigās nav konstatētas.

119. Nemateriālā ieguldījuma ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālā ieguldījuma, kurš nav nodots lietošanā, vērtības samazinājuma pārbaudei var lietot atgūstamo vērtību, kas noteikta iepriekšējā pārskata perioda beigās veiktās pārbaudes ietvaros, ja:

119.1. iepriekšējā atgūstamā vērtība vismaz par 10 procentiem pārsniedza aktīva uzskaites vērtību;

119.2. pārskata perioda laikā nav notikušas tādas izmaiņas apstākļos, lai pārskata perioda beigās noteiktā atgūstamā vērtība būtu mazāka par aktīva uzskaites vērtību.

120. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 116. vai 117. punktā minētā pazīme, vispirms izvērtē, vai iespējams noteikt aktīva patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, saskaņā ar šo noteikumu 51. un 52. punktu, izņemot šo noteikumu 52.4. apakšpunktu.

121. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz tā uzskaites (atlikušo) vērtību, aktīva lietošanas vērtību neaprēķina un vērtības samazinājumu neveic.

122. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību vai to nav iespējams noteikt, nosaka aktīva lietošanas vērtību.

123. Ilgtermiņa nefinanšu aktīva (izņemot ieguldījuma īpašumu) lietošanas vērtības noteikšanai piemēro šādas metodes:

123.1. amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi;

123.2. atjaunošanas izmaksu metodi;

123.3. pakalpojuma vienību metodi.

124. Piemērojot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, amortizējot aktīva aizstāšanas izmaksas atbilstoši esošā aktīva nolietojumam. Aktīva aizstāšanas izmaksas nosaka, salīdzinot aktīva reprodukcijas (tāda paša aktīva izveidošana vai iegāde) un aizstāšanas (līdzvērtīga aktīva izveidošana vai iegāde) izmaksas un izvēloties mazākās.

125. Piemērojot atjaunošanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, no amortizētajām aktīva aizstāšanas izmaksām pirms vērtības samazināšanās atskaitot aprēķinātās aktīva atjaunošanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu aktīva darbību tādā līmenī, kāds tas bija pirms vērtības samazināšanās.

126. Piemērojot pakalpojuma vienību metodi, lietošanas vērtību nosaka, samazinot amortizētās aktīva aizstāšanas izmaksas pirms vērtības samazināšanās atbilstoši samazinātajam pakalpojuma vienību skaitam.

127. Ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtību nosaka, aplēšot nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu pašreizējo (diskontēto) vērtību, ko budžeta iestāde plāno saņemt no turpmākās aktīva lietošanas tā pašreizējā stāvoklī un no tā atsavināšanas lietderīgās lietošanas laika beigās, ņemot vērā šo plūsmu apjoma vai rašanās laika iespējamās izmaiņas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi.

128. Ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtības noteikšanai nākotnes naudas plūsmu prognožu pamatā piemēro:

128.1. saprātīgus un pamatotus pieņēmumus, kas uzrāda visprecīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Pieņēmumi atbilst pagātnes prognožu faktiskajam iznākumam, ja vien turpmākie notikumi vai apstākļi, kas nepastāvēja tad, kad šīs faktiskās naudas plūsmas radās, nenosaka atšķirīgu pieeju;

128.2. aktuālo budžetu un prognozes par laika periodu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet izslēdz jebkuras prognozētās nākotnes ienākošās vai izejošās naudas plūsmas, kas varētu rasties no nākotnes darbību pārstrukturēšanas, aktīvu darbības uzlabošanas vai veicināšanas;

128.3. nemainīgu vai samazinošu pieauguma likmi turpmākajiem gadiem līdz aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām, ja vien nevar pamatot pieaugošas likmes lietošanu. Minētā pieauguma likme nepārsniedz ilgtermiņa vidējo produkcijai piemēroto pieauguma likmi nozarē, valstī vai tirgū, kurā attiecīgo aktīvu izmanto, ja vien nevar pamatot augstākas likmes piemērošanu.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

129. Šo noteikumu 127. apakšpunktā minētās nākotnes naudas plūsmu aplēses ietver:

129.1. ienākošo naudas plūsmu prognozes saistībā ar ilgstošu aktīva lietošanu – naudas ieņēmumus un naudas ekvivalentus, kas jāsaņem no personām ārpus budžeta iestādes;

129.2. izejošo naudas plūsmu prognozes, kuras nepieciešamas, lai radītu naudas līdzekļu saņemšanu ilgstošas aktīva lietošanas rezultātā pašreizējā stāvoklī, tai skaitā izejošas naudas plūsmas, lai sagatavotu aktīvu lietošanai un ikdienas apkalpošanai, un kuras var tieši vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz attiecīgo aktīvu. Aktīvu izveidošanas vai nepabeigtās būvniecības gadījumā izejošās naudas plūsmas ietver to turpmāko izejošo naudas plūsmu aplēsi, kuras paredzamas, pirms aktīvs būs gatavs lietošanai vai pārdošanai;

129.3. neto naudas plūsmas, kuras jāsaņem (vai jāmaksā) saistībā ar aktīva atsavināšanu tā lietderīgās lietošanas laika beigās, saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu. Naudas plūsmas aplēš, izmantojot cenas, kādas ir spēkā aplēses dienā līdzīgiem aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir beidzies un kuri darbojušies līdzīgos apstākļos. Attiecīgās cenas koriģē, lai ņemtu vērā nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu.

130. Nākotnes naudas plūsmu aplēsēs neietver:

130.1. ienākošās vai izejošās naudas plūsmas no finansēšanas darbības;

130.2. uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus vai maksājumus, aprēķinot lietošanas vērtību līdzdalības daļai radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā;

130.3. aplēsto nākotnes ienākošo naudas plūsmu, kura, iespējams, radīsies no saimniecisko labumu palielināšanās, kas saistīta ar izejošo naudas plūsmu, kura vēl nav radusies.

131. Nākotnes naudas plūsmas aplēš valūtā, kurā tās radīsies, un pēc tam diskontē, izmantojot šai valūtai atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi. Budžeta iestāde aprēķina pašreizējo vērtību, izmantojot valūtas kursu lietošanas vērtības aprēķina dienā.

132. Veicot nākotnes naudas plūsmu aplēses, ņem vērā specifisku nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu, izņemot cenas pieaugumu vispārējas inflācijas dēļ.

133. Atbilstoši šo noteikumu 123. punktā minētajām metodēm vai šo noteikumu 127. punktā minētajiem nosacījumiem aprēķināto attiecīgo aktīva lietošanas vērtību salīdzina ar tā patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Aktīvu novērtē atgūstamajā vērtībā, kas ir lielākā no šīm abām vērtībām. Ja aktīva patieso vērtību nav iespējams noteikt, par tā atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

134. Ja atsevišķa aktīva atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, jo nav iespējams identificēt uz šo aktīvu specifiski attiecināmās ienākošās naudas plūsmas un aktīva lietošanas vērtība būtiski atšķiras no tā patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, tad atgūstamo vērtību nosaka, apvienojot vairākus aktīvus (turpmāk – apvienotā uzskaites vienība).

135. Apvienotajā uzskaites vienībā iekļauj aktīvus, kuri rada vai kurus izmanto nodalāmās ienākošās naudas plūsmas radīšanai, bet katram atsevišķi atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt.

136. Apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nosaka šo noteikumu 133. punktā minētajā kārtībā.

137. Apvienotās uzskaites vienības uzskaites vērtību aprēķina:

137.1. summējot to aktīvu uzskaites vērtības, kurus var tieši iekļaut vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz konkrēto apvienoto uzskaites vienību un kuri radīs nākotnes ienākošās naudas plūsmas, ko izmanto, nosakot apvienotās uzskaites vienības lietošanas vērtību;

137.2. pieskaitot atzīto saistību uzskaites vērtību (gadījumos, ja apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, neņemot vērā šīs saistības, piemēram, aktīva atsavināšanas gadījumā pircējs pārņem saistības).

138. Aktīvu vai apvienoto uzskaites vienību novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja aktīva vai apvienotās uzskaites vienības atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību.

139. Apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai.

140. Ja vērtības samazinājums ir lielāks par uzskaites vērtību, uzskaites vērtību samazina līdz nullei.

141. Ja, nosakot aktīva vērtības samazinājumu, rodas pašreizējs vai iespējams pienākums, izvērtē šajos noteikumos noteiktās prasības saistību vai uzkrājumu atzīšanai vai iespējamo saistību uzrādīšanai.

142. Aktīva vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc aktīva vērtības samazinājuma atzīšanas tam turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), tā uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

143. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais aktīva vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies.

144. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu 143. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu):

144.1. vismaz par 90 procentiem palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu;

144.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

144.3. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību;

144.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

144.5. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

145. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu 143. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu:

145.1. tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgū, kam ir piesaistīts konkrētais aktīvs, pārskata periodā ir notikušas vai tuvākajā laikā notiks izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādi;

145.2. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentpunktu samazinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību;

145.3. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

145.4. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību;

145.5. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

145.6. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

146. Ja pastāv vismaz viena no šo noteikumu 144. vai 145. punktā minētajām pazīmēm vai cita pazīme, no jauna veic šo noteikumu 120. un 133. punktā minētās darbības.

147. Ja aktīva vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina tā uzskaites (atlikušo) vērtību, norakstot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā aktīva uzskaites (atlikusī) vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju vai nolietojumu), ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazinājuma.

148. Ja samazina iepriekš izveidoto apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu, summu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai.

149. Aktīva uzskaites vērtība, kurai pieskaitīta proporcionāli sadalītā vērtības samazinājuma norakstījuma summa, nepārsniedz uzskaites vērtību pārskata perioda beigās, ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazināšanās.

150. Atlikušo vērtības samazinājuma norakstījuma summu, kura radusies, piemērojot šo noteikumu 149. punktā minētos nosacījumus, pārdala proporcionāli pārējo apvienotajā uzskaites vienībā ietilpstošo aktīvu uzskaites vērtībai.

151. Pēc aktīva vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), aktīva uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

152. Izveidoto aktīva vērtības samazinājumu var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

153. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdz no uzskaites dienā, kad budžeta iestāde nodod aktīva kontroli un visus riskus, un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus.

154. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu attiecina pret ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējo vērtību.

155. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, tā uzskaites (atlikušo) vērtību atzīst:

155.1. pārējos izdevumos – likvidējot aktīvu vai norakstot prettiesiskas darbības dēļ iznīcināto aktīvu. Līdz likvidētā aktīva utilizācijai to var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā;

155.2. izdevumos no vērtību nodošanas bez atlīdzības – nododot aktīvu bez atlīdzības citai budžeta iestādei;

155.3. krājumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā, nodot bez atlīdzības citai personai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai ieguldīt kapitālsabiedrībā nefinanšu aktīvu. Krājumu sastāvā atzīto ilgtermiņa ieguldījumu analītiski uzskaita atbilstoši ilgtermiņa ieguldījumu kontu grupas 2. līmenim;

155.4. īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā vai ieguldīt kapitālsabiedrībā finanšu ieguldījumu.

156. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaita kā atsavināšanai paredzētu, ja tas pašreizējā stāvoklī ir pieejams tūlītējai atsavināšanai un pakļauts normatīvajos aktos aktīvu atsavināšanas jomā noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem, tā lietderīgā lietošana ir pārtraukta un tā atsavināšana ir ticama. Ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu uzskata par ticamu, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

156.1. atsavināšana ir pamatota ar normatīvo aktu vai budžeta iestādes vadības lēmumu;

156.2. atsavināšanas process ir uzsākts;

156.3. ir pārliecība par atsavināšanas procesa pabeigšanu.

157. Atsavināšanai paredzēto ilgtermiņa ieguldījumu, kas uzskaitīts apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, sākot no nākamā mēneša pēc aktīva atjaunošanas ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

158. Ja ilgtermiņa ieguldījumu pārdod, budžeta iestāde atzīst pārējos izdevumus atsavināšanai paredzētā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībā un pārējos ieņēmumus saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā. Ja ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, saņemot atlīdzību, atzīst pārējos izdevumus un saistības pret budžetu.

159. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu radniecīgajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 50,001–100 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā.

160. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu asociētajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 20,001–50 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, ņemot vērā arī potenciālo balsstiesību, kuras ir pašlaik realizējamas vai pārvēršamas, esību un ietekmi, ieskaitot potenciālās balsstiesības, kas pieder citām personām.

161. Pārējos ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.20. apakšnodaļu.

162. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā sākotnēji novērtē un iegrāmato atbilstoši iegādes izmaksām. Ja ieguldījuma iegādes dienā iegādes izmaksas nesakrīt ar ieguldījuma patieso vērtību:

162.1. iegādes izmaksu pārsniegumu pār ieguldījuma patieso vērtību iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā;

162.2. patiesās vērtības pārsniegumu pār iegādes izmaksām atzīst finanšu ieņēmumos pārskata periodā.

163. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu (piemēram, kapitalizējot nodokļu vai citas prasības, ieguldot pamatlīdzekli), iegūst kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tad:

163.1. saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto aktīvu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā aktīva atlikušajā vērtībā;

163.2. saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu aktīvu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos vai finanšu izdevumus;

163.3. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un finanšu ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā;

163.4. ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzītas rezerves, tās izslēdz un atzīst finanšu ieņēmumus.

164. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā pēc sākotnējās atzīšanas katra pārskata gada beigās uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi, līdzdalību radniecīgās un asociētās kapitālsabiedrības kapitālā palielinot vai samazinot atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības konsolidētajā gada pārskatā norādīto informāciju, šādā kārtībā:

164.1. līdzdalības vērtību pārskata perioda beigās nosaka, reizinot uz valsts vai pašvaldības līdzdalību attiecināmo kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu, neņemot vērā potenciālo balsstiesību iespējamo izmantošanu vai pārvēršanu. Ja kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datums nesakrīt ar kapitāla daļu turētāja bilances datumu, līdzdalības vērtības izmaiņas koriģē par veiktajiem darījumiem un citām izmaiņām, kas notikušas laikposmā starp pēdējā pieejamā kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datumu un kapitāla daļu turētāja bilances datumu, taču šis laikposms nedrīkst būt garāks par trim mēnešiem;

164.2. līdzdalības vērtības pieaugumu vai samazinājumu atbilstoši kapitālsabiedrības pārskata gada peļņai vai zaudējumiem uzskaita kā budžeta iestādes pārskata gada finanšu ieņēmumus vai izdevumus;

164.3. līdzdalības vērtības pieaugumu vai samazinājumu atbilstoši citām izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā (piemēram, aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā) iekļauj budžeta iestādes pašu kapitāla pārējās rezervēs;

164.4. ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes līdzdalības vērtību šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei šo noteikumu 164.2. un 164.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Budžeta iestāde atsāk atzīt savu peļņas daļu tikai tad, kad tā ir vienāda ar neatzīto zaudējumu daļu;

164.5. zaudējumus, kas radušies no ieguldījuma kapitālsabiedrībā, atzīst izdevumos un saistībās tikai tad, ja budžeta iestādei ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus kapitālsabiedrības vārdā.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

165. Katra pārskata gada beigās budžeta iestāde izvērtē, vai līdzdalības daļas uzskaites vērtība, tai skaitā šo noteikumu 162.1. apakšpunktā minētais pārsniegums, nav samazinājusies, ņemot vērā šo noteikumu 2.20.2. apakšnodaļā noteiktās prasības finanšu instrumentu vērtības samazinājuma noteikšanai.

166. Līdzdalības daļas vērtības samazinājumu finanšu izdevumos atzīst, ja tās atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par uzskaites vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka, salīdzinot lietošanas vērtību ar patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas un izvēloties lielāko no šīm abām vērtībām. Ja patieso vērtību nav iespējams noteikt, par atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

167. Līdzdalības daļas lietošanas vērtību aprēķina, izvēloties atbilstošāko no šādām metodēm:

167.1. šo noteikumu 126. punktā minēto metodi;

167.2. aplēšot kapitāldaļu turētāja daļu no nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības, kuru ienesīs ieguldījuma saņēmējs un kura radīsies no ieguldījuma saņēmēja darbībām un ienākumiem no līdzdalības daļas atsavināšanas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi.

167.1 Ja pārskata gada beigās, izvērtējot līdzdalības daļas uzskaites vērtību atbilstoši šo noteikumu 2.20.2. apakšnodaļā minētajām prasībām, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu nepieciešams norakstīt, budžeta iestāde izslēdz izveidoto vērtības samazinājumu un atzīst finanšu ieņēmumus.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

168. Pārskata gadā kapitālsabiedrības paziņotās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā un:

168.1. valsts budžeta iestādes atzīst finanšu izdevumus;

168.2. pašvaldības atzīst prasības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

168.1 Saņemot dividenžu un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu, pašvaldības dzēš atzītās prasības.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

169. Budžeta iestāde līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā pārklasificē:

169.1. par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir 20,001–50 procenti;

169.2. par citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu.

170. Budžeta iestāde līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā pārklasificē uz citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja tās balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu.

171. Pārskata gada beigās aprēķina un pārgrāmato finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus. Atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu uzskaites vērtībā pārklasificē īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā, ja tā atbilst šo noteikumu 156. punktā minētajiem nosacījumiem. Pārskata gada beigās atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot līdzdalības daļas uzskaites vērtību un patieso vērtību pārskata perioda beigās. Pārējo līdzdalības daļu turpina uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, lietojot pašu kapitāla metodi, līdz dienai, kad atsavināšanai paredzētā līdzdalības daļa ir atsavināta. Vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros līdzdalības daļas atsavina šo noteikumu 2.18. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

172. Budžeta iestāde samazina līdzdalības radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā vērtību, ja tā atsavina savu līdzdalības daļu, un atzīst finanšu izdevumus. Atlīdzību novērtē patiesajā vērtībā un atbilstoši tās ekonomiskajai būtībai (naudas līdzekļi vai citi aktīvi) atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos.

173. Pārtraucot pašu kapitāla metodes lietošanu, ja atbilstoši šo noteikumu 164.3. apakšpunktam līdzdalības daļas vērtības izmaiņas iepriekš atzītas pārējās rezervēs, attiecīgās rezerves izslēdz pilnā apmērā un attiecina uz iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu, izņemot gadījumu, ja kapitālsabiedrības rezervēs iekļautās summas attiecas uz tiem kapitālsabiedrības aktīviem un saistībām, kuras izslēdzot atbilstošās rezerves būtu jāatzīst kapitālsabiedrības ieņēmumos vai izdevumos. Tādā gadījumā budžeta iestādes rezerves atzīst finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

174. Prasības to rašanās dienā atzīst patiesajā vērtībā un:

174.1. īstermiņa prasībās uzskaita prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastā darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma;

174.2. ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru paredzētā atmaksa (dzēšana) atbilstoši sākotnējiem (līgumu) nosacījumiem pārsniedz gadu no bilances datuma.

175. Ne retāk kā pārskata gada beigās aprēķina un apgrozāmo līdzekļu sastāvā norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

176. Prasības, kuras atbilst finanšu instrumenta klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.20. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

177. Prasību sastāvā kā uzkrātos ieņēmumus uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem vai citiem attaisnojuma dokumentiem attiecas uz pārskata periodu vai iepriekšējiem periodiem, bet par kuriem pārskata perioda beigās nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins).

178. Saņemot attaisnojuma dokumentu par avansu, to reģistrē atsevišķā reģistrā.

179. Samaksātos avansus klasificē to aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti.

180. Nākamo periodu izdevumos uzskaita maksājumus par pakalpojumiem, kurus saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā (piemēram, prasības attiecībā uz līguma vai darījuma nosacījumu izpildi nākamajos pārskata periodos).

181. Nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par darba samaksas un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus.

182. Līgumsodu vai procentu maksājumus par saistību neizpildi (turpmāk – līgumsods) uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu, bet bilancē – no dienas, kad līgumsods atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem. Budžeta iestāde, kura piemērojusi naudas sodu, to uzskaita zembilancē, ja stājies spēkā kompetentās institūcijas lēmums vai tiesas nolēmums.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā, sk. 456.10 punktu)

183. Ja budžeta iestāde ir veikusi avansa maksājumu, pēc darījuma nosacījumu izpildes samazina prasības un atzīst:

183.1. attiecīgo aktīvu, ja saņemta prece vai veikta aktīva izveidošana (piemēram, izmaksu kapitalizācijas rezultātā);

183.2. pārskata perioda pamatdarbības izdevumus, ja saņemts pakalpojums;

183.3. naudas līdzekļu palielinājumu, ja saņemta prasības atmaksa.

184. Samaksātos nākamo periodu izdevumus atzīst attiecīgajā pamatdarbības izdevumu kontā pa daļām ne retāk kā reizi pārskata periodā. Izdevumos atzīstamā summa ir tā nākamo periodu izdevumu daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu.

185. Norakstot prasību, samazina atbilstošo prasību un atzīst pārējos izdevumus.

186. Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību (izņemot uzkrātos ieņēmumus) saņemšanai un līgumu izpildei, par kuriem samaksāts avanss, un, ja nepieciešams, atzīst prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu.

187. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos, izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumus.

188. Pārskata perioda beigās izvērtē katru parādnieku un katru darījumu atsevišķi vai apvieno prasības pret parādniekiem vai darījumus grupās un aprēķina vērtības samazinājumu apšaubāmās summas apmērā atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām metodēm, ja:

188.1. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums;

188.2. pret darījuma partneri ir ierosināta lieta par maksātnespēju;

188.3. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt prasības atgūšanu, izņemot apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņa kavējumu.

189. Prasības, kuras neatbilst šo noteikumu 188. punktā minētajiem kritērijiem un kuru apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk, sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes termiņa kavējuma un atbilstoši tām aprēķina vērtības samazinājuma apmēru:

189.1. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91–180 dienas, vērtības samazinājumu veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.2. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181–270 dienas, vērtības samazinājumu veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.3. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271–365 dienas, vērtības samazinājumu veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.4. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, vērtības samazinājumu veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības.

190. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, vērtības samazinājumu neveido.

191. Šo noteikumu 186. punktā minēto prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu uzskaita attiecīgajos kontos ilgtermiņa un īstermiņa prasību sastāvā, atzīstot pārskata perioda pārējos izdevumos.

192. Iepriekšējā pārskata gadā izveidotu vērtības samazinājumu pārskata gadā izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus šādos gadījumos:

192.1. pārskata perioda beigās secināts, ka sākotnēji atzītais prasību vērtības samazinājums nav nepieciešams;

192.2. saņemta prasības atmaksa vai veikta līguma nosacījumu izpilde;

192.3. norakstīta prasība vai samaksātais avanss.

193. Ja vērtības samazinājumu izslēdz pārskata gadā, kurā tas bija izveidots, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

194. Naudu (skaidra un bezskaidra nauda un noguldījumi pēc pieprasījuma) un naudas ekvivalentus uzskaita sadalījumā pa budžeta veidiem.

195. Naudas ekvivalenti šo noteikumu izpratnē ir noguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas, kuri ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās un kuru vērtības izmaiņu risks ir neliels.

196. Naudas līdzekļu palielinājumu atzīst dienā, kad naudas līdzekļi ieskaitīti budžeta iestādes kasē vai norēķinu kontā, bet samazinājumu – kad budžeta iestāde veikusi skaidras naudas izmaksu vai pārskaitījumu.

197. Ja budžeta iestāde veic skaidras naudas iemaksu norēķinu kontā (piemēram, inkasācija) vai pārskaitījumu pirms pārskata perioda beigām un nav saņemts apliecinājums, ka iemaksa vai pārskaitījums saņemts šajā pārskata periodā, budžeta iestāde uzskaita naudu ceļā.

198. Ja par pakalpojumu, precēm vai citu darījumu norēķinās ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, norēķinu dienā atzīst konta "Nauda ceļā" palielinājumu un samazina attiecīgās prasības vai atzīst saistības. Saņemot naudas līdzekļus norēķinu kontā, samazina konta "Nauda ceļā" atlikumu un atzīst naudas līdzekļu palielinājumu norēķinu kontā.

199. Krājumi ir īstermiņa aktīvi, kas paredzēti darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā iesaistīti vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā, kā arī šo noteikumu 200.1., 200.2. un 200.3. apakšpunktā minētie aktīvu veidi.

200. Krājumu sastāvā uzskaita arī:

200.1. inventāru, ievērojot normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību;

200.2. valsts materiālās rezerves;

200.3. militāro inventāru Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai;

200.4. atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

201. Krājumus atzīst dienā, kad iegūst šo aktīvu kontroli.

202. Krājumus sākotnēji novērtē iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksas vērtībā.

203. Krājumu iegādes izmaksas aprēķina, aktīvu iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus, transporta, pārkraušanas un citas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz krājumu iegādi un radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī, un atskaita saņemtās tirdzniecības atlaides, apjoma atlaides un citus no piegādātāja saņemtos labumus.

204. Krājumu ražošanas pašizmaksu aprēķina, summējot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un saražoto krājumu vienībām. Ražošanas pašizmaksā iekļauj arī citas izmaksas, tai skaitā darbaspēka izmaksas, kas tieši saistītas ar saražotajām krājumu vienībām, tai skaitā ražošanas nemainīgās un mainīgās izmaksas, kas rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos, un ir sistemātiski attiecinātas uz saražotajām krājumu vienībām.

205. Krājumu ražošanas izmaksu novērtēšanai izmanto izmaksu metodi, atbilstoši kurai krājumu izmaksu vērtību nosaka saskaņā ar materiālu un izejvielu, darbaspēka, efektivitātes un jaudas izmantošanu parastos apstākļos. Standarta izmaksas regulāri pārskata un, ja nepieciešams, koriģē, ņemot vērā pašreizējos apstākļus.

206. Izmaksas, kas saistītas ar krājumu iegādi vai ražošanu, neiekļauj krājumu vērtībā, bet atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, ja tās:

206.1. ir attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas);

206.2. ir krājumu uzglabāšanas izmaksas, izņemot gadījumu, ja šīs izmaksas nerodas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;

206.3. ir administratīvās izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;

206.4. ir krājumu pārdošanas izmaksas;

206.5. radušās, atliekot krājumu apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem.

207. Krājumus novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā (piemēram, saņemšanas dienā vai inventarizācijas datumā) saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu, sākotnēji atzīstot uzskaitē:

207.1. līdz šim neuzskaitītu esošu krājumu;

207.2. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu krājumu;

207.3. maiņas ceļā saņemtu krājumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.18. apakšnodaļu.

208. Bioloģisko aktīvu produktus, kurus budžeta iestāde ieguvusi no saviem bioloģiskajiem aktīviem, uzskaita krājumu sastāvā un sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, krājumu iegūšanas dienā (piemēram, ražas novākšanas dienā).

209. Pamatdarbības ieņēmumus un izdevumus, kas rodas, sākotnēji atzīstot bioloģisko aktīvu produktus patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, atzīst tajā pārskata periodā, kurā tie rodas.

210. Budžeta iestāde, nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām attiecīgās budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus, to vērtību uzskaita atsevišķā kontā krājumu sastāvā.

211. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 116. punktu, novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minēto vērtības samazinājumu krājumiem, kuri nav nodoti lietošanā.

212. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 116. punktā minētā pazīme, vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 120.–133. punktu.

213. Šo noteikumu 212. punktā minēto krājumu vērtības samazinājumu uzskaita atsevišķā kontā krājumu grupas sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus.

214. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 144. punktā minēto, novērtē, vai nepastāv kāda pazīme, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais šo noteikumu 213. punktā minētais krājumu vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies. Ja pastāv vismaz viena no šādām pazīmēm, no jauna veic šo noteikumu 212. punktā minētās darbības.

215. Šo noteikumu 213. punktā minēto vērtības samazinājumu izslēdz, atzīstot pārējos ieņēmumus.

216. Katra pārskata perioda beigās nosaka pašreizējās aizstāšanas izmaksas katrai krājumu vienībai, kas paredzēta funkciju nodrošināšanai (izņemot atsavināšanai trešajām personām paredzētos krājumus, šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minētos krājumu veidus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota.

217. Ja krājumu pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir zemākas par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita pašreizējo aizstāšanas izmaksu vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un pašreizējām aizstāšanas izmaksām.

218. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas aprēķina, aplēšot izmaksas, kas budžeta iestādei rastos, lai bilances datumā iegādātos vai izveidotu tādu pašu aktīvu.

219. Katra pārskata perioda beigās nosaka neto pārdošanas vērtību katrai krājumu vienībai, kas paredzēta atsavināšanai trešajām personām (izņemot šo noteikumu 200.1. un 200.3. apakšpunktā minētos krājumu veidus un izplatīšanai bez maksas vai par minimālu samaksu, kā arī šādu krājumu izgatavošanai paredzētos krājumus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota.

220. Ja krājumu neto pārdošanas vērtība ir zemāka par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita neto pārdošanas vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un neto pārdošanas vērtību.

221. Neto pārdošanas vērtību aprēķina, aplēšot attiecīgo krājumu pārdošanas cenu saimnieciskās darbības ietvaros, no kuras atskaita aplēstās krājumu pabeigšanas un pārdošanas, apmaiņas vai izplatīšanas izmaksas.

222. Materiālus un citas izejvielas, kuras paredzēts izlietot krājumu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, pārskata gada beigās novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot to iegādes izmaksas vai pašizmaksu ar to gatavo ražojumu paredzēto neto pārdošanas vērtību, kuros šos materiālus un izejvielas plānots iestrādāt. Šādos gadījumos neto pārdošanas vērtību var noteikt, izmantojot materiālu un citu izejvielu pašreizējās aizstāšanas izmaksas.

223. Ja nākamā pārskata perioda beigās krājumiem, kuru vērtība daļēji norakstīta, ņemot vērā neto pārdošanas vērtību, konstatē neto pārdošanas vērtības palielinājumu, krājumus novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot neto pārdošanas vērtību ar iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu. Par iepriekšējos pārskata periodos norakstīto vērtības daļu samazina pārskata perioda pārējos izdevumus.

224. Krājumu vērtību atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tos:

224.1. nodod lietošanā;

224.2. pārdod, apmaina, nodod finanšu nomā vai izplata bez maksas vai par minimālu samaksu un kurā atzīst atbilstošos ieņēmumus. Ja atbilstošo ieņēmumu nav, izdevumus atzīst periodā, kad nodotas preces vai sniegts pakalpojums, kuram izmanto krājumus;

224.3. faktiski izlieto (piemēram, kurināmo, degvielu un smērvielas);

224.4. likvidē, konstatē krājumu iztrūkumu vai prettiesisku atsavināšanu.

225. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.1. un 224.3. apakšpunktā minētos krājumus, to vērtību atzīst pamatdarbības izdevumos.

226. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.2. un 224.4. apakšpunktā minētos krājumus un atsavinātos ilgtermiņa ieguldījumus, to vērtību atzīst pārējos izdevumos.

227. Līdz krājumu utilizācijai tos var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā.

228. Inventāra uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās arī pēc atzīšanas izdevumos līdz tā izslēgšanai no uzskaites.

229. Krājumus, kuru vērtību iekļauj cita aktīva sākotnējā vērtībā, pārklasificē uz attiecīgo aktīvu grupu un atzīst izdevumos šā aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai vērtības norakstīšanas dienā.

230. Krājumu vērtību atzīst izdevumos saskaņā ar "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi, kas paredz, ka tās krājumu vienības, kuras iepirktas vai saražotas pirmās, tiek izlietotas pirmās, un vienības, kuras iepirktas vai saražotas visvēlāk, paliek krājumos perioda beigās.

231. Katru krājumu vienību uzskaita atsevišķi un atzīst izdevumos, nodalot šādu krājumu atsevišķās konkrētās iegādes vai izveides izmaksas, tas ir, attiecina uz katru šādu krājumu vienību:

231.1. savstarpēji neaizstājamu krājumu vienības;

231.2. preces vai pakalpojumi, kas saražoti vai izstrādāti konkrētiem projektiem.

232. Atzīstot izdevumos šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minētos krājumus, kuriem iepriekš uzkrāts vērtības samazinājums, izslēdz arī izveidoto vērtības samazinājumu.

233. Pašu kapitāls ir starpība starp kopējiem aktīviem un kopējām saistībām un uzkrājumiem. Pašu kapitāls var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

234. Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs uzskaita attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu 2.20. apakšnodaļu.

235. Pārējās rezerves atzīst, ja finanšu ieguldījumu novērtē saskaņā ar pašu kapitāla metodi un kapitālsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

236. Budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem.

237. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

238. Uzkrājumus atzīst tikai pašreizējiem pienākumiem, kas radušies pagātnes notikumu rezultātā un pastāv neatkarīgi no budžeta iestādes darbības nākotnē.

239. Uzkrājumus atzīst arī tādam pašreizējam pienākumam, kurš izriet no tiesiska aktīvu vai pakalpojumu apmaiņas darījuma, kura izpildes nenovēršamās izmaksas pārsniedz ieguvumu, kas sagaidāms no tā izpildes, un tāpēc uzskatāms par apgrūtinošu.

240. Šo noteikumu 239. punktā minētos uzkrājumus atzīst pašreizējā pienākuma vērtībā, no kuras atskaitīta atlīdzība par darījuma izpildi. No darījuma izrietošās nenovēršamās izmaksas nosaka, salīdzinot darījuma izpildes izmaksas un jebkādus līgumsodus un kompensācijas par darījuma neizpildi un izvēloties mazāko no šīm summām.

241. Uzkrājumus atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

241.1. ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums;

241.2. ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums;

241.3. pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt.

242. Lai noteiktu, vai bilances datumā pašreizējs pienākums pastāv, izvērtē pieejamos pierādījumus, kā arī notikumus pēc bilances datuma un:

242.1. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā pastāv, uzkrājumus atzīst pārējos izdevumos atbilstoši šo noteikumu 247. punktam;

242.2. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā nepastāv, informāciju par iespējamām saistībām uzskaita zembilancē. Informāciju par iespējamu resursu izlietojumu, saistītu ar force majeure apstākļiem, var neuzskaitīt. Ja ir kļuvis ticams, ka pienākuma izpildei, kas iepriekš uzrādīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešams resursu izlietojums, uzkrājumus atzīst tā perioda izdevumos, kurā ir notikušas ticamības novērtējuma izmaiņas.

243. Prakses radīts pienākums rodas budžeta iestādes darbības rezultātā, ja:

243.1. saskaņā ar agrāk izveidojušos darbības modeli, noteiktajiem principiem vai pietiekami konkrētu paziņojumu budžeta iestāde ir informējusi citas personas, ka tā uzņemsies noteiktus pienākumus;

243.2. budžeta iestāde ir devusi šīm citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka tā izpildīs attiecīgos pienākumus.

244. Budžeta iestādes vadības lēmums bilances datumā nerada pienākumu, ja vien šis lēmums pirms bilances datuma nav paziņots personām, kuras tas ietekmē, dodot tām pamatotu iemeslu sagaidīt no budžeta iestādes pienākumu izpildi.

245. Uzkrājumus var neatzīt, ja tie rodas saistībā ar sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. Uzkrājumus var neatzīt pensijām un citu veidu pabalstiem, kuriem nav zināms termiņš.

246. Uzkrājumus neatzīst par:

246.1. saistībām un izmaksām, kuras radīsies nākotnē;

246.2. zaudējumiem, kuri radīsies budžeta iestādes nākotnes darbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi. Paredzamie nākotnes pamatdarbības zaudējumi liecina par aktīvu vērtības samazinājumu, un šādos gadījumos veic šo aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi.

247. Uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajai pašreizējās vērtības aplēsei bilances datumā. Iespējami precīzāko aplēsi nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas metodes un ņemot vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo resursu vērtību, un veic šādas darbības:

247.1. nosaka summu, kādu budžeta iestāde pamatoti maksātu, lai izpildītu pašreizēju pienākumu bilances datumā vai arī nodotu tā izpildi trešajai personai bilances datumā;

247.2. veic uzkrājumu vērtības aplēsi, izmantojot pieejamo informāciju, pierādījumus, tai skaitā notikumus pēc bilances datuma, un pieredzi. Ja nav iespējams veikt ticamu uzkrājumu aplēsi, uzkrājumus neatzīst, bet zembilancē norāda informāciju par iespējamām saistībām;

247.3. uzkrājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lieto Valsts kases tīmekļvietnē publicēto atbilstošo diskonta likmi, ja maksājums paredzēts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai diskonta likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Diskontēšanas rezultātā radušos uzkrājumu palielinājumu atzīst procentu izdevumos, bet samazinājumu – procentu ieņēmumos.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

248. Uzkrājumu aprēķinā ņem vērā nākotnes notikumus, kas var ietekmēt pienākuma izpildei nepieciešamo summu, ja ir pietiekami objektīvi pierādījumi, ka šie notikumi norisināsies.

249. Ja budžeta iestādei ir vairāki vienveidīgi pienākumi (piemēram, garantiju līgumi), tad pienākuma izpildei nepieciešamo summu nosaka visam šo saistību kopumam. Uzkrājumus atzīst arī tad, ja resursu izlietojuma varbūtība katram atsevišķam saistību gadījumam ir neliela, bet kopumā līdzekļu izlietojums ir ticams.

250. Ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu skaitu, tad, lai pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamās summas aplēsē ņemtu vērā pastāvošās nenoteiktības, aprēķina visus iespējamos iznākumus atbilstoši tiem piemītošajām varbūtībām.

251. Uzkrājumu vērtībā neietver ieņēmumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, arī ja paredzamā atsavināšana ir cieši saistīta ar notikumu, kura dēļ radušies uzkrājumi.

252. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu bilances datumā, lai segtu saistības.

253. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, budžeta iestāde izvērtē savu atbildību par saistībām un veic šādas darbības:

253.1. ja budžeta iestāde ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus visai saistību summai;

253.2. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu (budžeta iestāde nav atbildīga), budžeta iestāde šīs saistības neatzīst kā uzkrājumus;

253.3. ja budžeta iestāde ir solidāri un atsevišķi atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu, tad to pienākumā ietverto saistību daļu, kuru paredzēts segt citai personai, norāda kā iespējamās saistības. Uzkrājumus atzīst tikai tai pienākuma daļai, kas atbilst šo noteikumu 241. punktā minētajiem uzkrājumu atzīšanas nosacījumiem.

254. Ja ir paredzēts, ka uzkrājumos ietverto saistību nokārtošanai nepieciešamos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, izdevumu atlīdzināšanu atzīst tikai tad, kad izdevumu atlīdzināšana ir droši ticama. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu.

255. Ar uzkrājumiem saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanas uzskaita atsevišķi.

256. Uzkrājumus pārskata vismaz reizi pārskata gadā un to vērtību koriģē atbilstoši pašreizējai visticamākai aplēsei pārskata periodā:

256.1. atzīstot pārējos izdevumus un palielinot uzkrājumu vērtību, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams lielāks resursu izlietojums;

256.2. atzīstot pārējos ieņēmumus un samazinot uzkrājumus, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams mazāks resursu izlietojums vai šāda pienākuma vairs nav. Korekciju veic vienīgi par tādu summu, par kādu uzkrājumi bija sākotnēji atzīti.

257. Budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst saistības, pirms tā īsteno pienākumu, kuram šie uzkrājumi sākotnēji bija veidoti.

258. Uzkrājumus zaudējumu atlīdzināšanai, kuri privātpersonai nodarīti ar budžeta iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzīst tā budžeta iestāde, kura ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību. Starptautiskās tiesvedībās uzkrājumus atzīst tā budžeta iestāde, kura pārstāv Latvijas Republiku. Ja tiesvedības procesa rezultātā uzkrājumu atzīšanai nav pietiekama pamatojuma, attiecīgā iestāde izvērtē iespējamo saistību atzīšanu. Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zaudējumu atlīdzināšanas izmaksu veic cita budžeta iestāde, uzkrājumus izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos ieņēmumus pārskata periodā, kad šai budžeta iestādei ir nosūtīts kompetentās institūcijas lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

259. Uzkrājumus budžeta iestādes pārstrukturēšanas izdevumiem atzīst tikai tad, ja ievēro šo noteikumu 241. punktā minētos uzkrājumu atzīšanas nosacījumus. Par pārstrukturēšanu šajos noteikumos uzskata budžeta iestādes pārveidošanas plānu, kuru ir izstrādājusi un kontrolē budžeta iestādes vadība un kurš būtiski maina budžeta iestādes darbības jomu vai veidu, kādā šo darbību veic.

260. Šajos noteikumos par budžeta iestādes darbības pārstrukturēšanu uzskata budžeta iestādes:

260.1. darbības veida pārtraukšanu;

260.2. darbības norises vietas slēgšanu kādā reģionā vai budžeta iestādes darbības pārvietošanu no viena reģiona uz citu;

260.3. būtiskas vadības struktūras pārmaiņas;

260.4. reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz budžeta iestādes darbības veidu.

261. Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja budžeta iestāde ir izstrādājusi detalizētu oficiālu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir uzsākusi plāna īstenošanu vai paziņojusi plāna galvenās iezīmes personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs un kurām tāpēc ir pamatots iemesls sagaidīt, ka budžeta iestāde veiks šo pārstrukturēšanu. Budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāns ietver vismaz šādu informāciju:

261.1. budžeta iestādes darbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana;

261.2. galvenās budžeta iestādes darbības atrašanās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana;

261.3. to darbinieku darbavieta, amats un aptuvens skaits, kuri saņems kompensāciju saistībā ar darba attiecību izbeigšanu;

261.4. paredzamie izdevumi;

261.5. plāna īstenošanas laiks (termiņi).

262. Ja budžeta iestāde uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai par plāna galvenajām iezīmēm personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs, paziņo pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas, budžeta iestāde atklāj informāciju par šo pārstrukturēšanu finanšu pārskata pielikumā. Ja pārstrukturēšana nav tik nozīmīga, ka informācijas neatklāšana ietekmētu finanšu pārskata lietotāju spēju pienācīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, informāciju par šo pārstrukturēšanu var nesniegt.

263. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, ņem vērā tikai tiešos izdevumus, kas radīsies budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā. Tiešie izdevumi ir izdevumi, kas nenovēršami rodas budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistīti ar budžeta iestādes pašreizējo darbību, kā arī neattiecas uz budžeta iestādes turpmāko darbību.

264. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, kas ir budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļa. Novērtējot pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā nosakāmus turpmākās darbības zaudējumus.

265. Saistības, kuras atbilst finanšu instrumentu klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.20. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

266. Nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus darījumos ar atlīdzību atzīst, ja pārskata periodā:

266.1. saņemti maksājumi par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos,

266.2. saņemta priekšapmaksa par aktīviem (precēm), kuru piegāde notiks nākamajos periodos.

267. Nākamo periodu ieņēmumos un saņemtajos avansos uzskaitītos maksājumus atzīst ieņēmumos pārskata periodā, uz kuru tie attiecas.

268. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, noslēgtajiem līgumiem, tāmēm, saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apmēru.

269. Pārskata perioda beigās atzīst uzkrātās saistības un pamatdarbības vai finanšu izdevumus (piemēram, procentu izdevumus), par kuriem pārskata perioda beigās nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments.

270. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrāto saistību summu, par šo summu samazina pamatdarbības izdevumus.

271. Maksājamo līgumsodu un naudas sodu uzskaita kā pamatdarbības izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības iekasēt līgumsodu un naudas sodu, un atzīst uzkrātās saistības.

272. Uzkrātās saistības maksājamiem līgumsodiem un naudas sodiem uzskaita līdz dienai, kad tos samaksā. Ja darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, uzkrātās saistības izslēdz un atzīst pamatdarbības ieņēmumus. Ja uzkrātās saistības izslēdz pārskata gadā, kurā tās bija atzītas, samazina pārskata gadā atzītos pamatdarbības izdevumus.

273. Uzkrātās saistības darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem:

273.1. atzīst, aprēķinot saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām pārskata datumā, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma;

273.2. aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz pārskata perioda beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar darbinieka dienas vidējo izpeļņu un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus;

273.3. summējot uzkrāto saistību summu katram darbiniekam, aprēķina kopējo uzkrāto saistību summu darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem.

274. Budžeta iestāde izvērtē, vai tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darījumā bez atlīdzības ir saņemti resursi, ir iekļauti nosacījumi attiecībā uz to, kā saņēmējam jālieto saņemtie resursi, un kas izpildāmi juridisku un administratīvu procesu ietvaros. Tiesību aktā ietvertais noteikums atbilst nosacījumam, ja vienlaikus:

274.1. tas ietver preču vai pakalpojumu aprakstu un daudzumu, termiņu attiecīgās darbības veikšanai un resursu devēja uzraudzības pasākumus pār saņēmējam noteiktā pienākuma izpildi;

274.2. saņēmējam resursi jālieto noteiktā veidā;

274.3. šo noteikumu 274.2. apakšpunktā minētā nosacījuma pārkāpšanas gadījumā saņēmējam resursi jānodod atpakaļ resursu devējam. Izvērtējot šo kritēriju, ņem vērā budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi līdzīgos darījumos vai ar to pašu darījumu partneri. Ja šādas pieredzes budžeta iestādei nav, uzskata, ka šis noteikums ir nosacījums.

275. Saņemot aktīvu darījumā bez atlīdzības, atzīst saistības, ja ar saņemšanu saistītajos tiesību aktos ir ietverts šo noteikumu 274. punktā minētais nosacījums un:

275.1. pastāv iespēja, ka nosacījuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums;

275.2. nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu var ticami aplēst.

276. Saistības atzīst arī par tāda nosacījuma izpildi, kas paredz kāda notikuma neiestāšanos. Saistības atzīst dienā, kad ir paredzams, ka attiecīgais notikums neiestāsies.

277. Nosacījumu neizpildes gadījumā, atdodot saņemtos resursus atpakaļ, samazina atzīto aktīvu un saistības. Ja atdodamo summu atskaita no cita aktīva, kuru plāno saņemt, saņemot samazināto aktīvu, budžeta iestāde atzīst atdodamā aktīva un saistību samazinājumu, saņemamā aktīva bruto vērtību un atbilstošās saistības vai ieņēmumus.

278. Ja darījumā bez atlīdzības saņem resursus pirms saistošā tiesību akta stāšanās spēkā, atzīst aktīvu un saistības atbilstoši saņemtā avansa summai līdz dienai, kad attiecīgais tiesību akts kļūst saistošs.

279. Šo noteikumu 275. un 276. punktā minētās saistības novērtē, ņemot vērā pārskata datumā nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu.

280. Ja darījuma partneris dzēš budžeta iestādes iepriekš atzītās saistības, tās samazina un atzīst pārējos ieņēmumus dzēsto saistību uzskaites vērtībā.

281. Ja budžeta iestāde tiesību aktos noteiktajā kārtībā uzņemas tās pakļautībā (padotībā) esošas iestādes saistības, tad tā atzīst saistības un pārējos izdevumus.

281.1 Valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija, izņemot šo noteikumu 1.2.​​​​​​ un 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde, saņemot nenodokļu ieņēmumu maksājumu vai to atmaksājot atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nenodokļu ieņēmumus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksā, grāmatvedības uzskaitē atzīst:

281.11. saistības pret maksātāju, saņemot naudas līdzekļus deponēto līdzekļu uzskaites kontā Valsts kasē;

281.12. saistību samazinājumu pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu summas pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos;

281.13. saistību samazinājumu pēc pārmaksātās, kļūdaini saņemtās un neatpazītās summas atmaksāšanas.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 329 redakcijā; sk. 456.8 punktu)

282. Šīs apakšnodaļas nosacījumi attiecas uz Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros noslēgtā publiskās un privātās partnerības (turpmāk – partnerība) līguma darījumu uzskaiti.

283. Budžeta iestāde partnerības līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu atzīst uzskaitē atbilstoši šo noteikumu 2.1. apakšnodaļai un nodala analītiski, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

283.1. tā kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi, kam un par kādu cenu ir jānodrošina līguma darbības laikā;

283.2. partnerības līguma termiņa beigās partnerības aktīva īpašuma tiesības nodod budžeta iestādei vai partnerības aktīva lietderīgās lietošanas laiks beidzas partnerības līguma termiņa beigās.

284. Budžeta iestādes uzskaitē esošu privātajam partnerim nodotu aktīvu nodala analītiski.

285. Līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā. Patieso vērtību nosaka šo noteikumu 51. punktā minētajā kārtībā.

286. Partnerības aktīvu uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā atbilstoši šajos noteikumos pamatlīdzekļu uzskaitei noteiktajām prasībām.

287. Budžeta iestāde, kas par partnerības aktīvu ir atzinusi līguma rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu, sākotnēji atzīst finanšu saistības attiecīgā aktīva vai uzlabojuma sākotnējās vērtības apmērā.

288. Sākotnēji atzītās finanšu saistības turpmāk novērtē amortizētajā vērtībā – pārskata gadā palielina par procentu izdevumiem, kurus aprēķina, piemērojot partnerības līgumā ietverto procentu likmi, un samazina par privātajam partnerim veiktajiem maksājumiem.

289. Partnerības līgumā noteiktos izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un attiecīgās finanšu saistības atzīst lineāri partnerības līguma darbības laikā. Papildu izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atzīst pārskata periodā, kad tie radušies.

290. Ja privātajam partnerim piešķir tiesības gūt ieņēmumus no partnerības aktīva vai cita aktīva lietotājiem – trešajām pusēm (turpmāk – piešķirtās tiesības), sākotnēji atzīst nākamo periodu ieņēmumus partnerības aktīva sākotnējās vērtības apmērā, atskaitot finanšu saistības par privātajam partnerim veicamajiem maksājumiem par partnerības aktīvu.

291. Ja par partnerības aktīvu pārklasificē uzskaitē esošu aktīvu un privātajam partnerim piešķir tiesības, samazina nākamo periodu ieņēmumus un atzīst pamatdarbības ieņēmumus pārskata periodā, uz kuru tie attiecas.

292. Finanšu saistības par veicamajiem maksājumiem un nākamo periodu ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām uzskaita atsevišķi.

293. Atzītās finanšu saistības samazina atbilstoši veiktajam maksājumam par partnerības aktīvu, par privātā partnera sniegto pakalpojumu un par finanšu izmaksām.

294. Nākamo periodu ieņēmumus samazina lineāri, atzīstot pārskata perioda ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām.

295. Citus ieņēmumus, kas rodas partnerības līguma ietvaros, uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.17. apakšnodaļu.

296. Ja budžeta iestāde privātajam partnerim nodod savu aktīvu ieņēmumu gūšanai kā atlīdzību par partnerības aktīvu, attiecīgo aktīvu, izņemot partnerības aktīvu, izslēdz no uzskaites atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām par pamatlīdzekļu atsavināšanu.

297. Ilgtermiņa ieguldījumu nomu klasificē atbilstoši iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumam starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver iespējamos dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās dēļ radītos zaudējumus un mainīgo ekonomisko apstākļu ietekmes radītās iespējamās aktīva vērtības izmaiņas. Atlīdzība ietver ieņēmumus aktīva saimnieciskās izmantošanas laikā, ieņēmumus no aktīva vērtības pieauguma vai aktīva atsavināšanas nomas termiņa beigās, kā arī ieguvumu attiecībā uz aktīvu izmantošanu funkciju izpildei. Klasifikāciju nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma.

298. Nomu klasificē kā finanšu nomu (līzingu) vai operatīvo nomu.

299. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja ar to pēc būtības nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības, neņemot vērā īpašuma tiesību nodošanu, un ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

299.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

299.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kas datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

299.3. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva saimnieciskās izmantošanas laika, kurā viens vai vairāki lietotāji no aktīva var gūt saimnieciskos labumus vai to izmantot funkciju izpildei arī tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

299.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vismaz 90 procenti no iznomātā aktīva patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu;

299.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka, būtiski nepārveidojot, tos var lietot tikai nomnieks.

300. Nomu klasificē nomas uzsākšanas – nomas līguma vai cita tiesību akta parakstīšanas – datumā, ņemot vērā līdz nomas termiņa sākumam veiktos grozījumus līgumā. Ja nomas laikā groza nosacījumus, kas nomu klasificētu citādi, ja tādi nosacījumi būtu bijuši spēkā nomas sākumā, tad pārskatītais līgums uzskatāms par jaunu līgumu tā termiņa laikā.

301. Ja nomu klasificē par finanšu nomu, iznomātājs un nomnieks nomas uzsākšanas datumā attiecīgi nosaka nomas termiņa sākumā atzīstamos aktīvus, saistības, ieņēmumus, izdevumus.

302. Nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja tā pēc būtības nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības, arī tad, ja pastāv šo noteikumu 299. punktā minētie nosacījumi.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

303. Ja nomas līgums ietver gan zemes, gan būvju nomu un būvju noma klasificēta kā finanšu noma, tad zemes nomu klasificē atsevišķi šādā kārtībā:

303.1. aprēķina līgumā noteiktos minimālos nomas maksājumus;

303.2. šo noteikumu 303.1. apakšpunktā noteikto summu sadala proporcionāli zemes un būvju patiesajai vērtībai nomas uzsākšanas datumā;

303.3. diskontē zemes un būvju minimālo nomas maksājumu proporcionāli attiecināto daļu, piemērojot nomas līgumā ietverto procentu likmi;

303.4. salīdzina zemes proporcionāli sadalīto minimālo nomas maksājumu diskontēto vērtību (zemes vērtība) ar līguma kopējo minimālo nomas maksājumu diskontēto vērtību (līguma vērtība) un, ja:

303.4.1. zemes vērtība ir mazāka par 10 procentiem no līguma vērtības, zemes nomu klasificē tāpat kā būvju nomu;

303.4.2. zemes vērtība ir lielāka par 10 procentiem no līguma vērtības, zemes nomu klasificē, izvērtējot šo noteikumu 299. punktā minētos nosacījumus. Šo noteikumu 299.3. apakšpunktā noteiktā kritērija izvērtēšanai par zemes saimnieciskās izmantošanas laiku pieņem būvju saimnieciskās izmantošanas laiku.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

304. Nomnieks finanšu nomas (līzinga) līgumu uzskaita atbilstoši šādiem nosacījumiem:

304.1. nomas termiņa sākumā nomnieks atzīst gan nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, gan ilgtermiņa un īstermiņa saistības summējot veicamo minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību un sākotnējās tiešās darījuma izmaksas;

304.2. nomas darījuma ietvaros veiktu sākotnējo iemaksu uzskaita kā minimālo nomas maksājumu daļu;

304.3. minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lieto nomas līgumā noteikto procentu likmi.

305. Ja nomas līgumā procentu likme nav noteikta, piemēro atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto procentu likmi.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

306. Minimālie nomas maksājumi šo noteikumu izpratnē ir maksājumi nomas termiņa laikā, kurus maksā nomnieks vai kurus no viņa var pieprasīt, izņemot papildu nomas maksu, pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksā iznomātājs un kas ir atlīdzināmi iznomātājam, kopā ar:

306.1. nomniekam – jebkurām summām, kuras ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona;

306.2. iznomātājam – jebkuru atlikušo vērtību, kuru iznomātājam ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona, vai neatkarīga trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;

306.3. maksājumiem nomas termiņa laikā un aktīva pirkšanas maksājumu, ja nomniekam ir iespēja pirkt aktīvu par cenu, kas varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šo iespēju var izmantot, un nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos.

307. Finanšu nomas (līzinga) procentu maksājumus atzīst finanšu izdevumos periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. Naudas samaksas dienā samazina saistības par procentu maksājumiem.

308. Finanšu nomas (līzinga) maksājumos ietvertās finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visa finanšu nomas (līzinga) perioda laikā atbilstoši līguma nosacījumiem. Ja līgumā maksājumu sadalījums nav norādīts, izmaksas sadala tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām.

309. Ja noma klasificēta kā operatīvā noma, nomnieks izdevumus par nomu atzīst pamatdarbības izdevumos lineāri nomas termiņa laikā. Ar attiecīgo nomas līgumu saistītās pakalpojumu izmaksas, piemēram, apdrošināšanas izmaksas un nomātā aktīva uzturēšanas izmaksas, atzīst pārskata periodā, kad tās radušās.

310. Iznomātājs finanšu nomas (līzinga) līgumu uzskaita atbilstoši šādiem nosacījumiem:

310.1. nomas termiņa sākumā atzīst ieņēmumus un prasības vērtībā, kas vienāda ar minimālo nomas maksājumu kopsummu, kas diskontēta ar nomas līgumā noteikto procentu likmi. Sākotnējās tiešās darījuma izmaksas atskaita no prasību vērtības, samazinot nomas termiņa laikā atzīto ieņēmumu summu;

310.2. iznomāto aktīvu izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumus;

310.3. sākotnēji atzītās prasības turpmāk novērtē amortizētajā vērtībā – pārskata gadā palielina par finanšu ieņēmumiem, kurus aprēķina, piemērojot nomas līgumā noteikto procentu likmi, un samazina par saņemtajiem maksājumiem no nomnieka.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

311. Iznomātājs operatīvās nomas ieņēmumus un izdevumus uzskaita, ievērojot šādus nosacījumus:

311.1. ieņēmumus atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos lineāri nomas termiņa laikā;

311.2. izdevumus, tai skaitā aktīva nolietojuma vai amortizācijas izdevumus, kas radušies, gūstot nomas ieņēmumus, atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos to rašanās laikā;

311.3. iznomātāja sākotnējās tiešās darījuma izmaksas nomas termiņa sākumā atzīst nākamo periodu izdevumos un lineāri attiecina pamatdarbības izdevumos nomas termiņa laikā.

312. Nākotnes operatīvās nomas maksājumus neatceļamās nomas apmērā uzskaita zembilancē. Neatceļamā noma šo noteikumu izpratnē ir noma, kuru var atcelt, tikai ja:

312.1. īstenojas kāda situācija, kuras īstenošanās varbūtība bijusi neliela;

312.2. ir iznomātāja atļauja;

312.3. nomnieks uzsāk jaunu nomu ar to pašu iznomātāju par to pašu vai līdzvērtīgu aktīvu;

312.4. nomnieks samaksā tādu papildu summu, ka jau nomas sākumā pastāv pamatota noteiktība, ka noma turpināsies.

(Apakšnodaļas nosaukums MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

313. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita pēc uzkrāšanas principa un atzīst periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, izņemot gadījumu, ja šajos noteikumos ir noteikta īpaša kārtība.

314. Ieņēmumus un izdevumus analītiski uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta klasifikāciju jomā.

315. Izmaksas, kuras neatbilst aktīvu atzīšanas kritērijiem, atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tās radušās.

316. Saņemot aktīvus, izņemot transfertus, trešās personas vārdā saskaņā ar attiecīgu vienošanos starp pakalpojuma saņēmēju, pakalpojuma sniedzēju un budžeta iestādi šādus aktīvus uzskaita kā saistības pret trešo personu un neatzīst ieņēmumus. Nododot aktīvus trešajai personai, samazina saistības un neatzīst izdevumus.

317. Ieņēmumus vai izdevumus, kas rodas no valūtas kursa svārstībām, norēķinoties par monetāriem posteņiem vai pārskata perioda beigās pārrēķinot monetāros posteņus pēc valūtas kursa, kurš atšķiras no tā, pēc kura monetārais postenis sākotnēji atzīts vai pārrēķināts iepriekšējā pārskata perioda beigās, uzskaita kā attiecīgā pārskata perioda finanšu ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursa svārstībām.

318. Ieņēmumus no darījumiem ar atlīdzību novērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā.

319. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas vai aktīvu pārdošanas uzskaita, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un atlaides, kas tieši saistītas ar to realizāciju. Piešķirtās atlaides un atvieglojumus uzskaita analītiski.

320. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst tajā pārskata periodā, kad pakalpojumi sniegti.

321. Ja pakalpojuma sniegšana pārskata perioda beigās nav pabeigta, ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst, ņemot vērā to, kādā izpildes stadijā darījums ir pārskata datumā, ja tā iznākumu var ticami aplēst. Ja darījuma iznākumu nevar ticami aplēst, ieņēmumus atzīst tādā apmērā, kādā atzīti izdevumi, kas tieši saistīti ar pakalpojuma sniegšanu un tiks atgūti, saņemot atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Ja radušies izdevumi netiks atgūti, ieņēmumus neatzīst.

322. Darījuma iznākumu var ticami aplēst, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

322.1. ieņēmumu summu var ticami novērtēt;

322.2. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems atlīdzību par sniegto pakalpojumu;

322.3. var ticami novērtēt, kādā izpildes stadijā darījums ir pārskata datumā;

322.4. var ticami novērtēt radušās darījuma izmaksas un izmaksas, kas nepieciešamas darījuma pabeigšanai.

323. Darījuma izpildes pakāpes noteikšanai lieto vienu no šādām metodēm:

323.1. novērtē paveikto darbu apjomu. Ieņēmumus atzīst novērtējuma apjomā;

323.2. aprēķina pārskata periodā izpildīto darbu procentuālo īpatsvaru no kopējā sniedzamā pakalpojuma. Ieņēmumu summu aprēķina, līguma summu reizinot ar aprēķināto īpatsvaru;

323.3. aprēķina pārskata periodā radušos ar darījumu saistīto izdevumu īpatsvaru no kopējām plānotajām darījuma izmaksām. Izmaksās ietver tikai tās izmaksas, kas tieši attiecas uz izpildīto vai sniedzamo pakalpojumu. Ieņēmumu summu aprēķina, līguma summu reizinot ar aprēķināto īpatsvaru.

324. Ieņēmumus no aktīva atsavināšanas atzīst, ievērojot šādus nosacījumus:

324.1. budžeta iestāde ir nodevusi pircējam nozīmīgus ar aktīva īpašuma tiesībām saistītus riskus un atlīdzības;

324.2. budžeta iestāde nesaglabā turpmākās pārvaldīšanas tiesības tādā apjomā, ko parasti dod īpašuma tiesības, un pārdoto aktīvu kontroli;

324.3. ieņēmumu summu var ticami novērtēt;

324.4. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems atlīdzību par atsavināto aktīvu.

325. Ieņēmumus no aktīva atsavināšanas sākotnēji atzīst finanšu aktīva (prasības) patiesajā vērtībā. Starpību starp līguma kopējo vērtību un pašreizējo vērtību, kas rodas, atliekot samaksas saņemšanu par aktīvu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem, atzīst kā procentu ieņēmumus, piemērojot efektīvo procentu likmi.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

326. Kompensāciju no trešajām pusēm par ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazināšanos, zaudētu vai atdotu ilgtermiņa ieguldījumu (piemēram, apdrošināšanas atlīdzību) atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos, kad kompensācijas saņemšana ir droši ticama (gūti ticami pierādījumi, ka kompensācija tiks saņemta).

327. Ja preces pārdod vai pakalpojumu sniedz apmaiņā pret atšķirīgām precēm vai pakalpojumu, ieņēmumus novērtē saņemto preču vai pakalpojuma patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu. Ja saņemto preču vai pakalpojuma patieso vērtību nevar ticami novērtēt, ieņēmumus novērtē pārdoto preču vai pakalpojuma patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu.

328. Ieņēmumus par budžeta iestādes aktīvu lietošanu (piemēram, procentus, autoratlīdzības un dividendes vai tamlīdzīgus maksājumus) atzīst, ievērojot šādus nosacījumus:

328.1. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems resursus;

328.2. ieņēmumu summu var ticami novērtēt.

329. Procentu ieņēmumus atzīst pārskata periodā, kad tie nopelnīti. Procentu ieņēmumi ietver diskonta vai prēmijas amortizāciju vai citas starpības starp parāda vērtspapīra sākotnējo vērtību un tā summu dzēšanas dienā.

330. Autoratlīdzības ieņēmumus atzīst, kad tā nopelnīta saskaņā ar attiecīgā līguma būtību un nosacījumiem, vai lineāri līguma darbības laikā.

331. Ieņēmumus no dividendēm un tamlīdzīgiem maksājumiem atzīst, kad ir noteiktas kapitāla daļu turētāja tiesības saņemt maksājumus, izņemot gadījumu, ja atbilstošo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi.

332. Ja līgumsoda saņemšana ir droši ticama, pamatdarbības ieņēmumus novērtē atbilstoši resursu visticamākajai aplēsei un atzīst dienā, kad rodas tiesības saņemt attiecīgo līgumsodu. Ja saņemšana nav droši ticama, pamatdarbības ieņēmumus atzīst naudas līdzekļu saņemšanas dienā. Informāciju par aprēķinātajiem līgumsodiem līdz atbilstošā aktīva atzīšanai uzskaita zembilancē.

333. Izrakstot attaisnojuma dokumentu par nenodokļu ieņēmumu priekšapmaksu, nerodas pamatojums aktīvu vai saistību atzīšanai bilancē. Izrakstītos attaisnojuma dokumentus par priekšapmaksu reģistrē atsevišķā reģistrā.

(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

334. Ieņēmumus atzīst darījumā bez atlīdzības saņemtā aktīva vērtībā, atskaitot saistību summu, kas atzīta atbilstoši šo noteikumu 275. un 276. punktam, un ievērojot šādas prasības atsevišķiem pārvedumu veidiem:

334.1. asignējumu (dotāciju) piešķiršanas (saņemšanas) dienā budžeta iestāde atzīst pamatdarbības ieņēmumus. Pārskata perioda beigās samazina atzītos pamatdarbības ieņēmumus par piešķirto asignējumu (dotāciju) neizmantoto daļu (slēgtajiem budžeta asignējumiem), kā arī samazina naudas līdzekļu atlikumus;

334.2. naudas sodu atzīst pamatdarbības ieņēmumos naudas līdzekļu saņemšanas dienā;

334.3. dāvinājumu, ziedojumu un mantojumu saņemšanas, novērtēšanas vai vērtības apstiprināšanas dienā atzīst pārskata perioda pamatdarbības vai nākamo periodu ieņēmumus tādā vērtībā, kāda noteikta ar dāvinājumu, ziedojumu vai mantojumu saņemšanu saistītajos dokumentos vai kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi, un saņemto aktīvu iekļauj attiecīgajā aktīvu grupā;

334.4. 1.2. apakšpunktā minētā budžeta iestāde atzīst nenodokļu ieņēmumus, valsts pamatbudžeta kontā saņemot nenodokļu ieņēmumu maksājumus no valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nenodokļu ieņēmumu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksā.

(Grozīts ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 329; sk. 456.8 punktu)

335. Ieņēmumus atzīst un saistības samazina dienā, kad izpildīti šo noteikumu 275. punktā minētie nosacījumi saistībā ar darījumā bez atlīdzības saņemto aktīvu.

336. Izdevumus, kas rodas saistībā ar ieņēmumiem, kas gūti darījumā bez atlīdzības, atzīst atsevišķi no gūtajiem ieņēmumiem.

337. Naudas sodu un kavējuma naudu atzīst pamatdarbības izdevumos dienā, kad rodas attiecīgais pienākums.

338. Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem saskaņā ar uzkrāšanas principu uzskaita šādā kārtībā:

338.1. veikto maksājumu atzīst:

338.1.1. nākamo periodu izdevumos, izņemot norēķinus par iepriekš atzītām saistībām;

338.1.2. attiecīgās aktīvu grupas sastāvā avansu uzskaitei paredzētā kontā, ja maksājums veikts valsts vai pašvaldības ilgtermiņa ieguldījumu iegādei vai izveidošanai;

338.1.3. samazinot iepriekš atzītās saistības;

338.2. atbilstoši budžeta iestādē apstiprinātajiem komersanta, biedrības vai nodibinājuma iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem par subsīdijas un dotācijas izlietojumu atzīst:

338.2.1. pamatdarbības izdevumus;

338.2.2. ilgtermiņa ieguldījumus.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

339. Ja transferta pārskaitījumu veic pirms transferta izlietojuma:

339.1. veicot pārskaitījumu, atzīst prasības par avansā pārskaitīto transfertu;

339.2. saņemot pārskaitījumu, atzīst saistības par avansā saņemto transfertu.

340. Pamatdarbības transferta ieņēmumus un transferta izdevumus atzīst pārskata gadā, kurā veikts apstiprinātais transferta izlietojums vai attiecīgie izdevumi, par kuriem transferta pārskaitījumu veic pēc izdevumu apstiprināšanas, ja izlietojums vai izdevumi apstiprināti pārskata gadā vai līdz nākamā pārskata gada 31. janvārim (ieskaitot).

341. Atzīstot transferta ieņēmumus, samazina saistības par avansā saņemto transfertu. Atzīstot transferta izdevumus, samazina prasības par avansā pārskaitīto transfertu.

342. Ja attiecīgos izdevumus par pārskata gadu apstiprina nākamajā pārskata gadā līdz 31. janvārim (ieskaitot), pārskata gada beigās atzīst uzkrātos ieņēmumus un transferta ieņēmumus, kā arī uzkrātās saistības un transferta izdevumus. Naudas līdzekļu pārskaitījuma un saņemšanas dienā attiecīgi samazina uzkrātos ieņēmumus un uzkrātās saistības.

343. Ja transferta izlietojumu vai attiecīgos izdevumus par pārskata gadu apstiprina nākamajā pārskata gadā pēc 31. janvāra, transferta ieņēmumus un izdevumus atzīst kā pārējos iepriekšējo gadu ieņēmumus un izdevumus pārskata gadā, kurā apstiprināts transferta izlietojums vai attiecīgie izdevumi.

344. Pārskata gada beigās zembilancē uzrāda transferta izlietojuma vai attiecīgo izdevumu kopsummu pārskata gadā, attiecībā uz kuru transferta ieņēmumi vai transferta izdevumi atzīstami nākamajos pārskata gados.

345. Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības aktīvu vai pasīvu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par:

345.1. piederību uzskaites kategorijai (detalizācijā līdz apakšgrupai);

345.2. sākotnējo vērtību un tās noteikšanas metodi;

345.3. uzkrāto amortizāciju un nolietojumu;

345.4. līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēm;

345.5. atlikušo lietderīgās lietošanas laiku;

345.6. attiecīgu norādi un vērtību, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos;

345.7. finanšu instrumentu kategoriju;

345.8. iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāta vērtību, likvidējot vai reorganizējot budžeta iestādi.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

346. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot aktīvu citai budžeta iestādei, izslēdz:

346.1. uzkrāto vērtības samazinājumu un atzīst pārējos ieņēmumus no aktīvu vērtības samazinājuma norakstīšanas;

346.2. sākotnējo vērtību un nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā un atzīst izdevumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības;

346.3. nākamo periodu ieņēmumus un līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerves, kas attiecas uz šo aktīvu, un atzīst ieņēmumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības.

347. Budžeta iestāde, bez atlīdzības citai budžeta iestādei nododot krājumus, kas iepriekš atzīti izdevumos, tos izslēdz no uzskaites daudzuma vienībās. Budžeta iestāde, kas saņem šādus krājumus, nodrošina to uzskaiti daudzuma vienībās līdz faktiskai to norakstīšanai.

348. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot pasīvu (piemēram, uzkrājumus vai nākamo periodu ieņēmumus) citai budžeta iestādei, izslēdz tā uzskaites vērtību un atzīst ieņēmumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības.

349. Budžeta iestāde, saņemot bez atlīdzības aktīvu vai pasīvu no citas budžeta iestādes, turpina to uzskaitīt atbilstoši šo noteikumu 345. punktā minētajai informācijai. Ja nepieciešams, minētās vērtības pārklasificē atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām prasībām.

350. Ja budžeta iestāde saņem bez atlīdzības krājumus no budžeta iestādes, kura šos krājumus uzskaitījusi kontu grupā "2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana", tā aktīva vērtību atzīst ekonomiskajai būtībai atbilstošā uzskaites kategorijā.

351. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot aktīvu no citas budžeta iestādes:

351.1. atzīst tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju) un ieņēmumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības aktīva atlikušajā vērtībā;

351.2. atzīst izdevumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības un nākamo periodu ieņēmumus, ja budžeta iestāde, kura aktīvu nodeva, tā vērtību sākotnēji uzskaitījusi nākamo periodu ieņēmumos, un līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerves;

351.3. turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā vai pārskata turpmāko nolietojuma normu atbilstoši veiktai pārklasifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 349. punktu.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

352. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot pasīvu no citas budžeta iestādes, atzīst tā uzskaites vērtību un izdevumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības.

353. Budžeta iestādes likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā budžeta iestāde, kura pārņēmusi citas budžeta iestādes aktīvus un pasīvus, samazina pārskata perioda budžeta izpildes rezultātu un palielina iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu atbilstoši šo noteikumu 345.8. apakšpunktā minētajai informācijai.

354. Valsts ieņēmumu dienests, veicot tā administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā (turpmāk šajos noteikumos – valsts budžeta ieņēmumi) uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, šajos noteikumos noteiktās normas budžeta iestādei attiecina uz valsti Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) personā.

355. Valsts budžeta ieņēmumus, kā arī naudas plūsmu analītiski uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā.

356. (Svītrots ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547)

357. Ja nākamajos periodos attiecīgo aktīvu vai saistību vērtība atšķiras no sākotnēji aprēķinātās summas, koriģē aktīva vai saistību vērtību un:

357.1. iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātu, ja korekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 430.1. vai 433.1. apakšpunktu;

357.2. pārskata perioda ieņēmumus, ja korekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu vai 433.2. apakšpunktu.

358. Valsts budžeta ieņēmumus atzīst:

358.1. ietverot aprēķināto pamatsummu;

358.2. ietverot piešķirtās atlaides un atvieglojumus;

358.3. neatskaitot izmaksas, kas veiktas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā paredzētajam ieņēmumu izlietošanas mērķim.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 726 redakcijā; sk. 456.2 punktu)

359. Valsts budžeta ieņēmumus atzīst pamatdarbības ieņēmumos. Dienests nosaka kārtību valsts budžeta ieņēmumu uzskaitei, paredzot vienu no šādiem katra valsts budžeta ieņēmumu veida atzīšanas brīžiem:

359.1. pārskata periodu, kurā noticis apliekamais notikums;

359.2. dienu, kad rodas tiesības saņemt attiecīgos ieņēmumus, ja to saņemšana ir droši ticama;

359.3. saņemšanas dienu, izņemot gadījumu, ja to saņemšana ir droši ticama. Informāciju par aprēķinātajiem soda naudas, nokavējuma naudas un līgumsoda ieņēmumiem līdz to saņemšanai norāda zembilancē. Dienesta piemēroto naudas sodu uzskaita zembilancē, ja stājies spēkā dienesta lēmums vai tiesas nolēmums.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 726 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.07.2024. noteikumiem Nr. 418, sk. 456.10 punktu)

360. Dienests nosaka apliekamo notikumu to valsts budžeta ieņēmumu uzskaitei, kurus atzīst šo noteikumu 359.1. apakšpunktā minētajā periodā.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 726 redakcijā; sk. 456.2 punktu)

361. Ieņēmumus un prasības pret nodokļa maksātāju saskaņā ar attaisnojuma dokumentu atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad noticis apliekamais notikums, ja atbilstošā naudas summa nav saņemta un šā pārskata perioda beigās ir iesniegts attaisnojuma dokuments.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

362. Uzkrātos ieņēmumus atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad noticis apliekamais notikums, ja attaisnojuma dokuments pārskata perioda beigās nav iesniegts, bet apliekamais notikums ir noticis pārskata periodā un atbilstošā naudas summa nav saņemta. Dienā, kad attiecīgais dokuments iesniegts, uzkrātos ieņēmumus samazina un atzīst prasības.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726; MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

363. Norakstot prasības par nodokļiem, atzīst pārējos izdevumus.

364. Katra pārskata perioda beigās izvērtē atzīto prasību vērtības samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 186.–190. punktu.

365. Prasību vērtības samazinājumu atzīst pārējos izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā prasību sastāvā.

366. Ja nākamajos pārskata periodos nepieciešams koriģēt prasību vērtības samazinājuma apjomu, tā palielinājumu atzīst attiecīgā pārskata perioda pārējos izdevumos, bet samazinājumu – pārējos ieņēmumos. Ja pārskata gada laikā samazina šajā gadā izveidoto vērtības samazinājumu, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

367. Vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus, saņemot prasības apmaksu vai norakstot prasību, kurai bija izveidots vērtības samazinājums.

368. Saņemot naudas līdzekļus, samazina prasības vai atzīst ieņēmumus saskaņā ar normatīvajos aktos ieņēmumu atzīšanai noteiktajām prasībām, vai atzīst saistības, ja naudas līdzekļi saņemti pirms apliekamā notikuma.

369. Ja saskaņā ar šo noteikumu 368. punktu atzītas saistības, tad apliekamā notikuma dienā atzīst ieņēmumus un samazina saistības atbilstoši attaisnojuma dokumentiem.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

370. Ieņēmumu samazinājumu un saistības pret nodokļa maksātāju saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad radies pienākums (saistības), ja pārskata perioda beigās ir iesniegts attaisnojuma dokuments un ja šā pārskata perioda beigās ir pienākums veikt attiecīgo saistību apmaksu.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

371. Ja saskaņā ar šo noteikumu 370. punktu attiecīgais dokuments pārskata perioda beigās nav iesniegts, atzīst uzkrātās saistības. Dienā, kad attiecīgais dokuments iesniegts, samazina uzkrātās saistības un atzīst saistības.

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

372. Norakstot saistības par nodokļiem, atzīst pārējos ieņēmumus.

373. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

374. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

375. Dienests atzīst saistības pret Valsts kasi kā valsts budžeta finanšu uzskaites veicēju un ieņēmumu samazinājumu par nodokļa summu, kas pārdalāma valsts vai pašvaldību budžetos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atbilstoši naudas līdzekļu samazinājumam attiecīgajā norēķinu kontā samazina saistības pret Valsts kasi.

376. Inventarizācijas rezultātā, ja nepieciešams, koriģē prasību vai saistību atlikumu un atzīst ieņēmumus vai ieņēmumu samazinājumu.

377. Valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic daudzuma vienībās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

378. Ja pārskata gada beigās uzskaitē atrodas valstij piekritīgs nekustamais īpašums, krājumus un pārskata perioda ieņēmumus atzīst, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Nākamā pārskata gada sākumā minēto grāmatojumu reversē.

379. Ja valstij piekritīgam nekustamam īpašumam kadastrālā vērtība nav zināma, šādus nekustamos īpašumus uzskaita tikai daudzuma vienībās.

380. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

381. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

(Apakšnodaļa MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; apakšnodaļa stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.1 Budžeta iestāde, veicot tās administrētā nekustamā īpašuma nodokļa uzskaiti  saskaņā ar uzkrāšanas principu, pamatdarbības ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa atzīst pārskata periodā, kurā veikts nodokļa aprēķins par pārskata periodu un par iepriekšējiem pārskata periodiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nekustamā īpašuma nodokļa jomā.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.2 Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, kā arī naudas plūsmu analītiski uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta ieņēmumu klasifikācijas jomā.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.3 Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus un ar tiem saistītos aktīvus un saistības novērtē atbilstoši attaisnojuma dokumentam par ieņēmumu aplēsi.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.4 Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus atzīst:

381.4 1. ietverot aprēķināto pamatsummu;

381.4 2. ietverot piešķirtās atlaides un atvieglojumus, kurus nodala analītiski;

381.4 3. neatskaitot izmaksas, kas veiktas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētajam ieņēmumu izlietošanas mērķim.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.5 Konstatētās kļūdas grāmatvedības reģistros attiecībā uz aktīvu un pasīvu posteņu uzskaiti pārskata periodā vai iepriekšējos pārskata periodos labo saskaņā ar šo noteikumu 433. punktu.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.6 Saskaņā ar šo noteikumu 381.3 punktā minēto attaisnojuma dokumentu atzīst prasības, ja attaisnojuma dokuments sagatavots pārskata periodā, kurā radušās prasības un nodokļa ieņēmumi. Ja attaisnojuma dokuments nav sagatavots līdz attiecīgā pārskata perioda beigām, tad budžeta iestāde atzīst uzkrātos ieņēmumus.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.7 Katra pārskata perioda beigās izvērtē atzīto prasību vērtības samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 186., 187., 188., 189. un 190. punktu.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.8 Prasību vērtības samazinājumu atzīst pārējos izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā prasību sastāvā.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.9 Ja nākamajos pārskata periodos nepieciešams koriģēt prasību vērtības samazinājuma apjomu, tā palielinājumu atzīst attiecīgā pārskata perioda pārējos izdevumos, bet samazinājumu – pārējos ieņēmumos. Ja pārskata gada laikā samazina šajā gadā izveidoto vērtības samazinājumu, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.10 Vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus, saņemot prasības apmaksu vai norakstot prasību, kurai bija izveidots vērtības samazinājums.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.11 Norakstot prasības par nekustamā īpašuma nodokli, atzīst pārējos izdevumus.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.12 Budžeta iestādes samazina prasības atbilstoši saņemtajiem naudas līdzekļiem vai atzīst saistības, ja naudas līdzekļi saņemti pirms pārskata perioda, par kuru aprēķināts nodoklis.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.13 Saskaņā ar šo noteikumu 381.3 punktā minēto attaisnojuma dokumentu atzīst saistības, ja samazina iepriekšējos pārskata periodos aprēķināto nodokli un attaisnojuma dokuments sagatavots pārskata periodā, kurā radušās saistības un nodokļu ieņēmumu samazinājums. Ja attaisnojuma dokuments nav sagatavots līdz attiecīgā pārskata perioda beigām, tad atzīst uzkrātās saistības.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.14 Norakstot saistības par nekustamā īpašuma nodokli, atzīst pārējos ieņēmumus.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

381.15 Pamatdarbības ieņēmumus par soda un kavējuma naudu uzskaita tās saņemšanas dienā, izņemot gadījumu, ja tās saņemšana ir droši ticama, tad ieņēmumus atzīst dienā, kad rodas tiesības tos saņemt. Informāciju par aprēķināto soda naudu un kavējuma naudu līdz to saņemšanai norāda zembilancē, ja tās saņemšana nav droši ticama.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2024., sk. 456.7 punktu)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

382. Finanšu instruments ir šāds finanšu aktīvs un finanšu saistības:

382.1. finanšu ieguldījums (piemēram, aizdevums, vērtspapīrs, noguldījums), izņemot līdzdalību radniecīgā un asociētā kapitālsabiedrībā;

382.2. prasības, kas radušās aktīva atsavināšanas rezultātā, ja maksājumu atliek ilgāk nekā 12 mēnešus, izņemot finanšu nomas darījumus;

382.3. aizņēmums, saņemtais noguldījums un emitētais vērtspapīrs;

382.4. saistības, kas radušās aktīva iegādes vai izveidošanas rezultātā, ja maksājumu atliek ilgāk nekā 12 mēnešus, izņemot finanšu nomas un publiskās un privātās partnerības darījumus;

382.5. atvasinātais finanšu instruments.

(Grozīts ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu 2. punktu)

383. Līgums, kura līguma priekšmets ir prece un kurš paredz abām pusēm tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu (piemēram, pirkt vai pārdot preci par nemainīgu cenu kādā zināmā datumā nākotnē), ir atvasināts finanšu instruments, izņemot gadījumu, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

383.1. līgums ir noslēgts saskaņā ar plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

383.2. līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šo noteikumu 383.1. apakšpunktā minētajām vajadzībām;

383.3. līgumsaistības ir paredzēts izpildīt ar preču piegādi.

384. Finanšu instrumentu atzīst dienā, kad tas atbilst šo noteikumu 22. vai 28. punktā minētajiem nosacījumiem, un novērtē patiesajā vērtībā.

385. Izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz finanšu instrumenta iegādi, emisiju vai atsavināšanu (piemēram, aizņēmuma saņemšanas izmaksas, komisijas maksas tirdzniecības aģentiem, brokeriem), atzīst finanšu izdevumos (šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai – pamatdarbības izdevumos) dienā, kad saņemts pakalpojums saskaņā ar attaisnojuma dokumentu vai saskaņā ar līguma nosacījumiem.

386. Finanšu instrumenta novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

386.1. konkrētā finanšu instrumenta darījuma cena vai identisku aktīvu vai saistību kotētās cenas aktīvos tirgos;

386.2. ja finanšu instrumentam nav tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šī instrumenta tirgus cenu var noteikt, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

386.3. ja nav iespējams noteikt finanšu instrumenta tirgus cenu, tā patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītas un piemērotas novērtēšanas metodes, ja aprēķinātā vērtība parāda šī instrumenta iespējamo tirgus cenu. Patiesās vērtības novērtēšanas metodi izstrādā komisija vai speciālists. Novērtēšanas metodes aktualitāti pārskata ne retāk kā reizi pārskata gadā.

387. Finanšu instrumentus analītiski iedala kategorijās (3. pielikums) un pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita šādā kārtībā:

387.1. prasības un aizdevumus uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros izsniegtos valsts budžeta aizdevumus, kuriem piemēro Valsts kases noteikto procentu likmi, un pārskata perioda finanšu ieņēmumos iekļauj amortizētos procentu ieņēmumus. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

387.2. līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, un pārskata perioda finanšu ieņēmumos iekļauj amortizētos procentu ieņēmumus. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

387.3. pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus katra pārskata perioda beigās novērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē, ieņēmumus vai izdevumus no valūtu kursu svārstībām atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;

387.4. patiesajā vērtībā novērtēta finanšu aktīva un finanšu saistību, tai skaitā atvasināta finanšu instrumenta, vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos, izņemot finanšu garantiju līgumus;

387.5. pārējās finanšu saistības, izņemot finanšu garantiju līgumus, uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros no valsts budžeta saņemtos aizņēmumus, kuriem piemēro Valsts kases noteikto procentu likmi, un amortizētos procentu izdevumus atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai finanšu saistību amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

388. Budžeta iestāde uzskaita saņemto un izsniegto finanšu garantiju līgumus, kas paredz noteiktu maksājumu veikšanu finanšu garantiju līguma turētājam radīto zaudējumu (izdevumu) kompensēšanai, kuri radušies darījumu partnera savlaicīgas nemaksāšanas dēļ, kā paredzēts attiecīgajos līguma nosacījumos, šādos gadījumos:

388.1. garantija (galvojums) sniegta saskaņā ar līgumu, kura dalībnieki ir ieinteresētas personas, un tā nosacījumi līgumslēdzējām pusēm rada tiesības un pienākumus, un šo tiesību un pienākumu rezultātā katrai līgumslēdzējai pusei, iespējams, nav jāizpilda līdzvērtīgas saistības, kā arī tiesību aktos ir paredzēta zaudējumu atlīdzība saistību neizpildes gadījumā;

388.2. garantija (galvojums) izsniegta saskaņā ar tiesību aktiem – ārpuslīgumiskā garantija (galvojums);

388.3. izsniegta kredītvēstule.

389. Izsniegtas finanšu garantijas līgumu klasificē kā uzkrājumus vai iespējamās saistības.

390. Saņemtās finanšu garantijas klasificē kā iespējamos aktīvus, ja par to nav paredzēta atlīdzība vai atlīdzība neatbilst garantijas patiesajai vērtībai. Samaksāto atlīdzību par finanšu garantiju atzīst nākamo periodu izdevumos.

391. Finanšu garantijas novērtē:

391.1. atlīdzības pašreizējā vērtībā, ja tā atbilst garantijas patiesajai vērtībai. Atlīdzības pašreizējo vērtību nosaka, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, ja maksājums paredzēts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma;

391.2. saskaņā ar iespējami precīzāko vērtības aplēsi atbilstoši šo noteikumu 247. punktam, ja par finanšu garantijas izsniegšanu nav paredzēta atlīdzība vai atlīdzība neatbilst garantijas patiesajai vērtībai.

392. Pārdošanai pieejama finanšu aktīva (nekotēta pašu kapitāla instrumenta, ja budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību attiecīgajā kapitālsabiedrībā, vai atvasinātā finanšu instrumenta, kas saistīts ar šādu nekotētu pašu kapitāla instrumentu un par kuru veicams norēķins ar šāda nekotēta pašu kapitāla instrumenta piegādi) uzskaitei lieto izmaksu metodi, ja tā patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

393. Ja šo noteikumu 387.3. un 387.4. apakšpunktā minēto finanšu aktīvu patiesā vērtība kļūst negatīva, tos pārklasificē finanšu saistību sastāvā.

394. Aprēķinot aizņēmuma, noguldījuma un citus procentu un saistību maksājumus (piemēram, aizņēmuma izmaksas), tos atzīst kā finanšu ieņēmumus vai izdevumus pārskata periodā un uzskaita kā uzkrātos ieņēmumus vai uzkrātās saistības.

395. Finanšu instrumentu, kuru iespējams realizēt jebkurā laikā un kuru paredzēts turēt ne ilgāk par gadu, kā arī finanšu instrumentu, kuru paredzēts atsavināt, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros atsavināmo instrumentu, klasificē īstermiņa finanšu ieguldījumu vai īstermiņa saistību sastāvā. Pārējos finanšu instrumentus klasificē ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai ilgtermiņa saistību sastāvā.

(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

396. Katra pārskata perioda beigās izvērtē finanšu instrumenta klasifikāciju šo noteikumu 387. punktā noteiktajās kategorijās un to maina attiecīgā notikuma dienā, ja nepieciešams, saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām.

397. Šo noteikumu 387.4. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.1. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

397.1. finanšu aktīvs vairs netiek turēts pārdošanas vai atpirkšanas vajadzībām;

397.2. finanšu aktīvs sākotnējās atzīšanas laikā būtu klasificējams aizdevumu un prasību kategorijā;

397.3. finanšu aktīvu plāno turēt līdz tā termiņa beigām.

398. Šo noteikumu 387.4. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

399. Šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.1. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja pārskata periodā mainīts finanšu aktīva turēšanas nolūks un budžeta iestāde turpmāk plāno to turēt līdz tā termiņa beigām.

400. Šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē uzkrātās vērtības izmaiņas:

400.1. atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos līdz līguma termiņa beigām, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, ja pārklasificē finanšu aktīvu ar fiksētu beigu termiņu;

400.2. turpina uzskaitīt finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē, ja pārklasificē finanšu aktīvu, kuram nav fiksēts beigu termiņš, līdz aktīva atsavināšanai;

400.3. atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos, ja finanšu aktīvam konstatē vērtības samazināšanos.

401. Šo noteikumu 387.2. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja pārskata periodā mainīts finanšu aktīva turēšanas nolūks un budžeta iestāde vairs neplāno to turēt līdz tā termiņa beigām, izņemot šādus gadījumus:

401.1. līdz finanšu aktīva termiņa beigām vai dzēšanai ir atlikušas mazāk nekā 90 dienas;

401.2. budžeta iestāde ir saņēmusi vismaz 90 procentus no aktīva pamatsummas;

401.3. pārskata periodā noticis notikums, kuru budžeta iestāde pamatoti nav varējusi paredzēt un kontrolēt un kurš regulāri neatkārtojas.

402. Šo noteikumu 387.2. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē.

403. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka radušies zaudējumi no finanšu aktīva (izņemot šo noteikumu 387.4. apakšpunktā minētos finanšu aktīvus) vērtības samazinājuma, ņemot vērā šādus faktorus:

403.1. emitenta vai pienākumu pildītāja (sadarbības partnera) finansiālās grūtības;

403.2. līguma nosacījumu neievērošana, piemēram, procentu vai pamatsummas atmaksāšanas nosacījumu neizpilde vai pārkāpšana;

403.3. aizdevējs ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālajām grūtībām, piešķir aizņēmējam atlaidi vai atbrīvojumu, ko citos apstākļos aizdevējs nebūtu apsvēris;

403.4. kļūst ticams, ka aizņēmējs uzsāks maksātnespējas procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju;

403.5. attiecīgā finanšu aktīva aktīvā tirgus zaudēšana finansiālu grūtību dēļ;

403.6. pieejamā informācija norāda, ka pastāv novērtējams finanšu aktīvu grupas aplēsto nākotnes naudas plūsmu samazinājums kopš šo aktīvu sākotnējās atzīšanas, lai arī atsevišķiem finanšu aktīviem šis samazinājums vēl nav nosakāms, un tā ietver vienu no šiem apstākļiem:

403.6.1. nelabvēlīgas izmaiņas aizņēmēju maksātspējā attiecīgajā grupā (piemēram, pieaugošs nokavēto maksājumu skaits),

403.6.2. valsts vai pašvaldības ekonomiskos apstākļus, kas attiecīgi ietekmē saistību neizpildi aktīvu grupā (piemēram, ekonomiskās grūtības noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, nozīmīgas nelabvēlīgas izmaiņas kādas nozares apstākļos, kas ietekmē aizņēmējus attiecīgajā grupā);

403.7. ieguldījumam pašu kapitāla instrumentā – informācija par nelabvēlīgām izmaiņām, kas notikušas tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas emitents, un kas norāda, ka pašu kapitāla instrumenta izmaksas var nebūt atgūstamas. Ieguldījuma pašu kapitāla instrumentā vērtības samazināšanās zem tā izmaksu vērtības arī ir objektīvs vērtības samazināšanās pierādījums.

404. Ja pastāv kāds no šo noteikumu 403. punktā minētajiem pierādījumiem, veic vērtības samazinājuma aprēķinus.

405. Aizdevuma, prasību un līdz termiņa beigām turēta ieguldījuma (turpmāk – amortizētajā vērtībā uzskaitīts finanšu aktīvs) vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai vērtības samazinājumu aprēķina Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vērtības samazinājumu atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā īstermiņa vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai prasību sastāvā.

406. Ja nākamajos pārskata periodos amortizētajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva vērtības samazinājums ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz, veicot nepieciešamās vērtības samazinājuma konta korekcijas un atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos. Izslēdzot vērtības samazinājumu, attiecīgā finanšu aktīva uzskaites vērtība nav lielāka, kā būtu bijusi amortizētā vērtība, ja izdevumi no vērtības samazināšanās nebūtu atzīti.

407. Patiesajā vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp aktīva amortizēto vērtību (no iegādes vērtības atskaita visas saņemtās pamatsummas un procentus, kā arī uzkrātos procentus) un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot izdevumus no šā finanšu aktīva vērtības samazināšanās, kuri iepriekš atzīti pārskata perioda izdevumos.

408. Ja nākamajos pārskata periodos patiesajā vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva (izņemot ieguldījumus pašu kapitāla instrumentos) vērtības samazinājums ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos tikai tādā apmērā, kādā iepriekš atzīti izdevumi no vērtības samazinājuma. Atlikušo vērtības pieauguma daļu atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs.

409. Izmaksu vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un nākotnes aplēsto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto atbilstošo procentu likmi. Vērtības samazinājumu atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā attiecīgo finanšu aktīvu sastāvā.

410. Ja nākamajos pārskata periodos vērtības samazinājums ieguldījumam pašu kapitāla instrumentos, kas klasificēts kā pārdošanai pieejams finanšu aktīvs, ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz vienīgi tad, ja no uzskaites izslēdz attiecīgo finanšu aktīvu.

411. Finanšu aktīvu vai tā daļu izslēdz no uzskaites, ja ir spēkā vismaz viens no šiem kritērijiem:

411.1. līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no attiecīgā finanšu aktīva vai tā daļas beidzas vai budžeta iestāde ir atteikusies no šīm tiesībām tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

411.2. budžeta iestāde nodod līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva vai tā daļas;

411.3. budžeta iestāde saglabā līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva vai tā daļas, bet uzņemas līgumā noteiktu pienākumu samaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem, un:

411.3.1. budžeta iestādei ir pienākums veikt maksājumus saņēmējiem tikai tad, kad ir saņemtas ekvivalentas summas no attiecīgā aktīva;

411.3.2. atbilstoši līguma nosacījumiem budžeta iestādei ir aizliegts pārdot vai ieķīlāt attiecīgo aktīvu vai tā daļu;

411.4. budžeta iestāde nodod visus ar attiecīgā aktīva vai tā daļas īpašumtiesībām saistītos riskus, atlīdzības un aktīva vai tā daļas kontroli.

412. Finanšu aktīvu izslēdz no uzskaites un pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos atzīst starpību starp aktīva uzskaites vērtību un atlīdzību (ieskaitot visus jauniegūtos aktīvus, no kuriem atskaitītas visas no jauna uzņemtās saistības). Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervi izslēdz un attiecina uz iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu (pārdošanai pieejamiem finanšu instrumentiem).

413. Ja no uzskaites izslēdz finanšu aktīva daļu, izslēdzamās daļas vērtību aprēķina atbilstoši finanšu aktīva un izslēdzamās daļas relatīvajām patiesajām vērtībām izslēgšanas dienā.

414. Ja par amortizētajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva atsavināšanu saņem atlīdzību, taču šo noteikumu 411. punktā minētie kritēriji aktīva izslēgšanai no uzskaites nav izpildīti, saņemto atlīdzību atzīst finanšu saistību sastāvā. Atzītās saistības novērtē saņemtās atlīdzības apmērā un līdz līguma termiņa beigām palielina par starpību starp saņemto atlīdzību un aktīva vērtību līguma beigu datumā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi.

415. Ja par patiesajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva atsavināšanu saņem atlīdzību, taču šo noteikumu 411. punktā minētie kritēriji aktīva izslēgšanai no uzskaites nav izpildīti, saņemto atlīdzību atzīst finanšu saistību sastāvā. Atzītās saistības novērtē saistību patiesajā vērtībā.

416. Finanšu saistības (vai finanšu saistību daļu) izslēdz no uzskaites tikai un vienīgi tad, ja:

416.1. līgumā noteiktais pienākums ir izpildīts;

416.2. otra līgumslēdzēja puse ir atteikusies no prasības šā pienākuma izpildei;

416.3. pienākums ir atcelts vai tā izpildes termiņš ir beidzies.

417. Ja, mainot līguma nosacījumus, naudas plūsmas pašreizējā diskontētā vērtība, ieskaitot visas samaksātās maksas, atskaitot saņemtās maksas un veicot diskontēšanu ar sākotnējo efektīvo procentu likmi, par vismaz 10 procentiem atšķiras no sākotnējo finanšu saistību atlikušās naudas plūsmas pašreizējās vērtības, sākotnējās finanšu saistības izslēdz un atzīst jaunas finanšu saistības.

418. Starpību starp izslēgto finanšu saistību vai to daļas uzskaites vērtību un atlīdzību, ieskaitot visus nodotos aktīvus, kuri nav naudas līdzekļi, atzīst kā pārskata perioda finanšu ieņēmumus vai izdevumus.

419. Ja no uzskaites izslēdz finanšu saistību daļu, aprēķina izslēdzamās daļas vērtību atbilstoši kopējo finanšu saistību un izslēdzamās daļas relatīvajām patiesajām vērtībām izslēgšanas dienā.

420. Emitētos valsts vērtspapīrus pēc to atpirkšanas līdz dzēšanai uzskaita zembilancē.

(Apakšnodaļa MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā)

420.1 Budžeta iestādes veic finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti šajā sadaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

420.1 1. budžeta iestādes iekšējie normatīvie akti (piemēram, finanšu vadības stratēģija) paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanu (turpmāk – riska ierobežošana) un nosaka tās mērķus, un budžeta iestāde savā grāmatvedības uzskaites kārtībā paredz iestādes riska ierobežošanā izmantoto riska ierobežošanas instrumentu un nodrošināto posteņu uzskaites kārtību;

420.1 2. pirms riska ierobežošanas uzsākšanas budžeta iestāde katram riska ierobežošanas darījumam izstrādā riska ierobežošanas dokumentāciju, kurā ietver:

420.1 2.1. riska ierobežošanas darījuma būtību un mērķi;

420.1 2.2. riska ierobežošanas veidu;

420.1 2.3. nodrošināto posteni;

420.1 2.4. riska ierobežošanas instrumentu;

420.1 2.5. ierobežotā riska veidu (piemēram, procentu likmju vai valūtas kursa svārstību risks);

420.1 2.6. laika periodu, kurā piemēro riska ierobežošanas uzskaiti;

420.1 2.7. sākotnējo riska ierobežošanas darījuma efektivitātes novērtējumu, kas ietver:

420.1 2.7.1. nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta ekonomisko attiecību esības pierādījumus;

420.1 2.7.2. kredītriska novērtējumu, lai noteiktu, ka kredītrisks (gan nodrošinātajam postenim, gan riska ierobežošanas instrumentam) neveido lielākās patiesās vērtības izmaiņas;

420.1 2.7.3. nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta noteikto proporciju;

420.1 2.7.4. informāciju par citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt riska ierobežošanas darījuma efektivitāti (ja tādi ir identificēti);

420.1 2.7.5. informāciju par paredzēto riska ierobežošanas instrumenta aizvietošanu ar citu riska ierobežošanas instrumentu vai par tā pagarināšanu;

420.1 2.7.6. informāciju par plānoto riska ierobežošanas darījuma efektivitātes noteikšanas kārtību (metodi), tai skaitā patiesās vērtības aprēķina kārtību, un novērtēšanas periodiskumu;

420.1 3. nodrošinātā posteņa patieso vērtību vai naudas plūsmas, kuras attiecināmas uz ierobežoto risku, un riska ierobežošanas instrumenta patieso vērtību var ticami novērtēt;

420.1 4. riska ierobežošanas efektivitāti atkārtoti novērtē vismaz vienu reizi ceturksnī laika periodā, kurā riska ierobežošana ir noteikta, saskaņā ar šo noteikumu 420.12. apakšpunktā minēto dokumentāciju. Riska ierobežošanu novērtē kā efektīvu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

420.1 4.1. riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas kompensē nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku;

420.1 4.2. riska ierobežošanas efektivitātes pakāpe ir 80 % līdz 125 %. To aprēķina, attiecinot riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas pret nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņām.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā; sk. 456.3 punktu)

420.2 Budžeta iestāde piemēro šādus riska ierobežošanas veidus:

420.2 1. patiesās vērtības riska ierobežošana;

420.2 2. naudas plūsmas riska ierobežošana.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā; sk. 456.3 punktu)

420.3 Patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti veic šādā kārtībā:

420.3 1. nosaka sākotnējo riska ierobežošanas instrumenta un nodrošinātā posteņa patieso vērtību uz riska ierobežošanas darījuma sākuma datumu. Novērtējumu dokumentē, bet vērtību negrāmato;

420.3 2. veicot atkārtotu patiesās vērtības novērtēšanu, riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas uzskaita atsevišķā postenī bilances aktīva vai saistību sastāvā;

420.3 3. par riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas novērtēta kā efektīva riska ierobežošana, koriģē nodrošinātā posteņa uzskaites vērtību;

420.3 4. riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas novērtēta kā neefektīva riska ierobežošana, atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;

420.3 5. nodrošinātā posteņa uzskaites vērtības korekcijas noraksta (amortizē) pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos. Nodrošinātā posteņa uzskaites vērtības korekcijas norakstīšanu uzsāk nākamajā dienā pēc korekcijas atzīšanas. Korekcijas norakstīšanu veic, piemērojot budžeta iestādes pārrēķinātu efektīvo procentu likmi dienā, kad uzsāk norakstīšanu. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai korekcijas norakstīšanas aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Korekciju noraksta līdz nodrošinātā posteņa termiņa beigām;

420.3 6. nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas nav saistītas ar ierobežoto risku, nodala un atzīst atbilstoši attiecīgā finanšu instrumenta kategorijai noteiktajām uzskaites prasībām.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā; sk. 456.3 punktu)

420.4 Budžeta iestāde pārtrauc patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti, ja:

420.4 1. riska ierobežošanas instrumenta termiņš beidzas, to pārdod, izbeidz vai izmanto. Riska ierobežošanas instrumenta aizvietošana ar citu riska ierobežošanas instrumentu vai tā pagarināšana nav uzskatāma par termiņa izbeigšanos vai tā izbeigšanu, ja šāda aizvietošana vai pagarināšana ir paredzēta budžeta iestādes riska ierobežošanas dokumentācijā;

420.4 2. riska ierobežošana vairs neatbilst šo noteikumu 420.1 punktā minētajiem riska ierobežošanas uzskaites nosacījumiem;

420.4 3. budžeta iestāde atceļ noteikto riska ierobežošanu.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā; sk. 456.3 punktu)

420.5 Naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaiti veic šādā kārtībā:

420.5 1. nosaka sākotnējo riska ierobežošanas instrumenta un nodrošinātā posteņa nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību uz riska ierobežošanas darījuma sākuma datumu. Novērtējumu dokumentē, bet vērtību negrāmato;

420.5 2. veicot atkārtotu nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības novērtēšanu, riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas uzskaita atsevišķā postenī aktīva vai saistību sastāvā;

420.5 3. riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas novērtēta kā efektīva riska ierobežošana, atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs;

420.5 4. riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas novērtēta kā neefektīva riska ierobežošana, atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;

420.5 5. finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs uzskaitītās riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos vienlaikus ar nodrošinātā posteņa ieņēmumiem vai izdevumiem, uz kuriem attiecināma riska ierobežošana, saskaņojot ar šo ieņēmumu vai izdevumu summu;

420.56. ja par riska ierobežošanas instrumentu noteikts valūtu un procentu likmju mijmaiņas atvasinātais finanšu instruments, kura patiesās vērtības izmaiņu daļa, kas radusies ārvalstu valūtas bāzes starpības dēļ, nav attiecināma uz riska ierobežošanu, tad šo patiesās vērtības izmaiņu daļu uzskaita finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs, analītiski nodalot no šo noteikumu 420.53. apakšpunktā minētajām rezervēm.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.07.2024. noteikumiem Nr. 418)

420.6 Budžeta iestāde pārtrauc naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaiti, ja:

420.6 1. riska ierobežošanas instrumenta termiņš beidzas vai budžeta iestāde to pārdod, izbeidz vai izmanto. Riska ierobežošanas instrumenta aizvietošana ar citu riska ierobežošanas instrumentu vai tā pagarināšana nav uzskatāma par termiņa izbeigšanos vai tā izbeigšanu, ja šāda aizvietošana vai pagarināšana ir noteikta budžeta iestādes riska ierobežošanas dokumentācijā;

420.6 2. riska ierobežošana vairs neatbilst šo noteikumu 420.1 punktā minētajiem riska ierobežošanas uzskaites nosacījumiem;

420.6 3. ja budžeta iestāde atceļ noteikto riska ierobežošanu.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā; sk. 456.3 punktu)

420.7 Pārtraucot naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaiti, riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas, kuras uzskaitītas rezervēs, atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos, piemērojot šo noteikumu 420.55. apakšpunktu.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā; sk. 456.3 punktu)

421. Iespējamais aktīvs ir aktīvs, kas var rasties pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt.

422. Iespējamo aktīvu novērtē atbilstoši saņemamo resursu vērtības visticamākajai aplēsei un uzskaita zembilancē.

423. Iespējamās saistības, tai skaitā galvojumi, ir:

423.1. iespējams pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana ir atkarīga no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt;

423.2. pašreizējs pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā, bet nav ticams, ka šā pienākuma izpildē būs nepieciešams resursu izlietojums, vai arī nav pietiekama pamatojuma saistību vai uzkrājumu vērtības ticamam novērtējumam.

424. Iespējamās saistības novērtē atbilstoši šo noteikumu 247. punktam un uzskaita zembilancē.

425. Ja budžeta iestāde ir noslēgusi līgumus par nākotnes ilgtermiņa ieguldījumiem un līdz bilances datumam pienākums nav izpildīts, šīs saistības uzskaita zembilancē. Saistību vērtību aprēķina, summējot pēc bilances datuma paredzētos maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

426. Ja resursu izlietojuma iespēja, lai izpildītu iespējamo vai pašreizējo pienākumu, ir neliela, iespējamās saistības zembilancē var neuzskaitīt.

427. Budžeta iestāde maina grāmatvedības uzskaites principus tikai tad, ja ir mainījies normatīvais regulējums.

428. Grāmatvedības uzskaites principu maiņa ir vienu grāmatvedības uzskaites principu aizstāšana ar citiem grāmatvedības uzskaites principiem.

429. Budžeta iestāde izmaiņas grāmatvedības uzskaites principos uzskaita saskaņā ar attiecīgā normatīvā akta pārejas noteikumiem.

430. Mainot grāmatvedības uzskaites principus, korekcijas veic tā, it kā jaunie grāmatvedības uzskaites principi vienmēr būtu piemēroti, un izmaiņas atzīst:

430.1. iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātā tādā apmērā, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem. Korekcijas analītiski nodala pa attiecīgajiem pārskata gadiem;

430.2. pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos tādā apmērā, kas attiecas uz pārskata gadu;

430.3. atbilstošajā bilances aktīva vai pasīva kontā.

431. Ja darījumu veikšanai vai citām darbībām (piemēram, nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laika noteikšanai, aktīvu vērtības samazinājuma aprēķināšanai, saistību izpildei paredzēto uzkrājumu aprēķināšanai) piemītošo nenoteiktību rezultātā aktīvu vai pasīvu posteņus nevar novērtēt precīzi, veic vērtības aplēsi. Aplēsi pārskata, ja mainās apstākļi, uz kuriem tā balstīta, vai iegūta jauna informācija, kas ietekmē aplēses sagatavošanu.

432. Mainot aplēses, tās piemēro darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, sākot ar aplēses izmaiņas datumu, un koriģē atbilstošo aktīvu, pasīvu, ieņēmumu vai izdevumu posteni pārskata periodā.

433. Konstatētās kļūdas attiecībā uz aktīvu un pasīvu posteņu uzskaiti pārskata periodā vai iepriekšējos pārskata periodos labo pirmajā pārskata periodā, kurā tās atklātas, šādā kārtībā:

433.1. būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas labo šo noteikumu 430. punktā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, ja tas nav iespējams. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam;

433.2. pārējās iepriekšējo periodu kļūdas un pārskata perioda kļūdas labo šo noteikumu 432. punktā noteiktajā kārtībā.

434. Šo noteikumu 430. punktā noteikto kārtību nepiemēro, ja:

434.1. ietekme nav nosakāma;

434.2. ir nepieciešami pieņēmumi par to, kādi būtu budžeta iestādes nodomi attiecīgajā periodā;

434.3. ir nepieciešams izmantot būtiskas aplēses un ir neiespējami objektīvi nošķirt informāciju par aplēsēm, kas:

434.3.1. nodrošina pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvēja datumā, kurā šīs summas bija atzītas, novērtētas vai uzrādītas;

434.3.2. būtu pieejama laikā, kad finanšu pārskats par attiecīgo iepriekšējo periodu apstiprināts publiskošanai.

435. Pēc pārskata gada beigām – laikposmā līdz gada pārskata parakstīšanas datumam – budžeta iestāde apkopo grāmatvedības uzskaites informāciju no slēguma procesiem un darbībām, kā arī pārliecinās par visu grāmatvedības procedūru izpildi (piemēram, pamatlīdzekļu, ieguldījuma īpašumu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma (amortizācijas) aprēķins un uzskaite, nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ieguldījuma īpašumu, finanšu ieguldījumu un krājumu vērtības samazinājuma aprēķins un uzskaite, inventarizācijas, valūtas kursu svārstību dēļ radušos ieņēmumu vai izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrāto ieņēmumu un izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrājumu aprēķins un uzskaite, aktīvu un saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas noteikšana un uzskaite).

436. Strīda gadījumos ar darījuma partneri par prasību vai saistību atlikumu pārskata perioda beigās budžeta iestāde par korektiem uzskata savus finanšu uzskaites datus.

437. Pēc pārskata gada beigām, laikposmā līdz gada pārskata parakstīšanas datumam, slēdz visus pārskata gada ieņēmumu un izdevumu kontus un iegrāmato bilances pasīva kontā "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atbilstoši budžeta veidam.

438. Grāmatojot pārskata gada rezultātu, bilances pasīva kontā "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" iegrāmato tikai ieņēmumu un izdevumu kontu slēgumu.

439. Nākamajā pārskata gadā konta "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atlikumu pārgrāmato bilances pasīva kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" atbilstoši budžeta veidam.

440. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumus Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2010, 69. nr.; 2011, 52. nr.; 2012, 165. nr.; 2013, 153., 243. nr.).

441. Izmaiņas grāmatvedības uzskaitē piemēro saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu.

442. Budžeta iestādes izvērtē aktīvu un pasīvu atlikumus 2018. gada 31. decembrī un 2019. gada 1. janvārī iegrāmato saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā noteikto kontu atbilstības tabulu.

443. To bioloģisko aktīvu sākotnējo vērtību un uzkrāto vērtības samazinājumu, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, 2019. gada 1. janvārī izslēdz un atlikušo vērtību pārklasificē kontu grupā "1600 Bioloģiskie aktīvi".

444. Pārējās rezerves, kas izveidotas, sākotnēji atzīstot mežaudzes, līdz 2019. gada 31. decembrim izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus.

445. Šo noteikumu 98. punktā minēto lietderīgās lietošanas laiku pirmo reizi izvērtē 2019. gada 31. decembrī uzskaitē esošajiem nemateriālajiem ieguldījumiem, sagatavojot 2019. gada pārskatu. Ja nemateriālajam ieguldījumam nosaka nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku, amortizāciju pārtrauc rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc izvērtējuma un nemateriālo ieguldījumu turpmāk uzskaita atlikušajā vērtībā.

446. Šo noteikumu 164. punktā minēto metodi pirmo reizi piemēro, sagatavojot 2019. gada pārskatu.

447. Ilgtermiņa ieguldījumus nomātajos valsts un pašvaldību nekustamajos īpašumos, kas 2018. gada 31. decembrī uzskaitīti kontu grupā "1270 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos", līdz 2019. gada 31. decembrim nodod bez atlīdzības tai budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaitē ir attiecīgais ilgtermiņa ieguldījums.

448. Militāro ilgtermiņa aktīvu un inventāra, kas 2018. gada 31. decembrī uzskaitīti kontu grupā "2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana", uzskaitei līdz 2020. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" noteikto kārtību.

449. Budžeta iestāde līdz 2021. gada 31. decembrim aktualizē ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā un krājumu sastāvā uzskaitītās un sākotnēji atbilstoši šo noteikumu 53. punktam novērtētās zemes uzskaites vērtību atbilstoši 2020. gada slēguma inventarizācijas ietvaros izmantotajiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (kadastrālajai vērtībai) un starpību atzīst pārskata gada pārējos ieņēmumos vai izdevumos.

450. Tā inventāra uzskaitei, kas 2018. gada 31. decembrī uzskaitīts kontu grupā "2160 Inventārs", līdz 2020. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" noteikto kārtību.

451. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētās uzskaites veikšanai pārskata periodā pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma veic šādas darbības grāmatvedības reģistru sākuma atlikumu noteikšanai saskaņā ar uzkrāšanas principu:

451.1. veic sākotnējo prasību un saistību inventarizāciju par katru nodokļa maksātāju un par katru valsts budžeta ieņēmumu saskaņā ar šo noteikumu 356. punktā minēto dokumentu:

451.2. ieņēmumus, kuri attiecas uz pārskata periodu pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma, bet kuru apmaksa nav saņemta līdz uzkrāšanas principa ieviešanas datumam, atzīst kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" un kontā "Prasības par nodokļiem";

451.3. nodokļu pārmaksas, kas izveidojušās pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma, bet kuru apmaksa nav veikta līdz uzkrāšanas principa ieviešanas datumam, atzīst kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" un kontā "Saistības par nodokļiem".

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726; sk. 456.2 punktu)

452. Ja šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde pārskata periodā pirms uzkrāšanas principa ieviešanas datuma pieņēmusi lēmumu – saistības pret nodokļa maksātāju novirzīt prasību pret nodokļa maksātāju segšanai –, tad uzkrāšanas principa ieviešanas datumā samazina attiecīgās prasības un saistības.

453. Šo noteikumu 451.2. un 451.3. apakšpunktā minētās prasības un saistības klasificē kā:

453.1. ilgtermiņa, ja samaksas termiņš ir ilgāks par gadu;

453.2. īstermiņa, ja samaksas termiņš ir īsāks par gadu vai tas nav zināms.

454. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde uzkrāšanas principa ieviešanas datumā atzītajām prasībām nosaka vērtības samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 186., 187., 188. un 190. punktu un iegrāmato atsevišķā kontā prasību sastāvā, kā arī kontā "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts".

(Grozīts ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726; sk. 456.2 punktu)

455. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726; sk. 456.2 punktu)

456. Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās budžeta iestādes šo noteikumu prasības attiecīgi par valsts budžeta finanšu uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti piemēro ar 2021. gada 1. janvāri.

456.1 Šo noteikumu 4.1.1 apakšpunktu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde piemēro, sākot ar 2021. gadu.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 726 redakcijā)

456.2 Grozījumus šo noteikumu 358., 359., 360., 451., 454. un 455. punktā šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde piemēro visiem ierakstiem grāmatvedības reģistros, sākot ar 2021. gadu.

(MK 02.11.2021. noteikumu Nr. 726 redakcijā)

456.3 Šo noteikumu 4.21.1, 4.24.1, 4.27.1, 4.30.1 un 4.30.2 apakšpunktu un 420.1, 420.2, 420.3, 420.4, 420.5, 420.6 un 420.7 punktu piemēro:

456.31. Valsts kase – valsts budžeta finanšu uzskaitē, sākot ar 2021. gadu, finanšu instrumentiem, kuri ir tās grāmatvedības uzskaitē 2021. gada 31. decembrī, saskaņā ar šo noteikumu 430. punktu;

456.32. budžeta iestādes, izņemot šo noteikumu 456.31. apakšpunktā minēto iestādi, – sākot ar 2023. gadu, finanšu instrumentiem, kuri ir to grāmatvedības uzskaitē 2023. gada 31. decembrī, saskaņā ar šo noteikumu 430. punktu.

(MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 849 redakcijā)

456.4 Budžeta iestādes līdz 2023. gada 31. decembrim izvērtē kontā "1216  Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme" uzskaitītos aktīvus un pārklasificē atbilstošajos kontos saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

456.5 Budžeta iestādes līdz 2023. gada 31. decembrim izvērtē kontu grupā "2300 Īstermiņa prasības" uzskaitīto pārmaksāto nodokļu, nodevu un citu maksājumu budžetos vērtības samazinājumu un pārklasificē kontā "2378 Vērtības samazinājums pārmaksātiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos" saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

456.6 Budžeta iestādes līdz 2023. gada 31. decembrim izslēdz zembilances kodā "0100 Nomātie aktīvi" uzskaitītos aktīvus.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

456.7 Šo noteikumu 2.19.1 apakšnodaļa stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, un to piemēro saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu.

(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu 2. punktu)

456.8 Šo noteikumu 281.1 punktu un 334.4. apakšpunktu uzsāk piemērot atbilstoši šo noteikumu 432. punktam.

(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 329 redakcijā)

456.9 Grozījumus šo noteikumu 4.16. apakšpunktā, 5., 6., 8., 14. punktā un 24.2. apakšpunktā, kā arī 1., 2. un 3. pielikumā uzsāk piemērot 2025. gada 1. janvārī atbilstoši šo noteikumu 432. punktam.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā)

456.10 Grozījumus šo noteikumu 3.3. apakšpunktā, 182. punktā un 359.3. apakšpunktā uzsāk piemērot, sagatavojot gada pārskatu par 2025. gadu, atbilstoši šo noteikumu 432. punktam. Attiecībā uz tiesu piemērotajiem naudas sodiem grozījumus uzsāk piemērot, sagatavojot gada pārskatu par 2027. gadu.

(MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā)

457. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(Pielikums MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā, pielikuma jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. noteikumu 456.9 punktu)

I. Grāmatvedības kontu plāna shēma un apraksts

II. Zembilances shēma un apraksts

(Pielikums MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā, pielikuma jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. noteikumu 456.9 punktu)

(Pielikums MK 02.07.2024. noteikumu Nr. 418 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. noteikumu 456.9 punktu)

1. Finanšu instrumentus analītiski iedala kategorijās. Kategorijās iekļauj šādu grāmatvedības kontu atlikumus:

2. Atsevišķus grāmatvedības kontus (apzīmēti ar *) var klasificēt vairākās kategorijās. Lai noteiktu piemēroto finanšu instrumentu kategoriju, budžeta iestāde izvērtē darījuma ekonomisko būtību.