(7) Publiskās un privātās partnerības likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi jēdzieni un termini:

1) publiskā un privātā partnerība — publiskā un privātā sektora sadarbība, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

a) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā iesaistītajiem privātajiem partneriem,

b) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā,

c) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk,

d) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tam pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi),

e) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri;

2) līgumiskā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — līgumiskā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, publiskajam partnerim un privātajam partnerim slēdzot un izpildot partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

3) institucionālā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — institucionālā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, šajā likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

4) partnerības iepirkuma līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiska daļa), kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) koncesijas līgums — būvdarbu koncesijas līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris;

6) būvdarbu koncesijas līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris veic šā likuma 1. pielikumā minētos būvdarbus vai būves izveidi, vai projektēšanu un šā likuma 1. pielikumā minētos būvdarbus vai būves izveidi, vai būves izveidi, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši publiskā partnera prasībām un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šo būvi (šā panta 8. punkts) vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šīs būves ekspluatācijas riski (šā panta 9. punkts);

7) pakalpojumu koncesijas līgums — finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris sniedz un pārvalda pakalpojumus, kas nav minēti šā likuma 1. pielikumā, un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus (šā panta 8. punkts) vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski (šā panta 9. punkts);

8) tiesības ekspluatēt būvi vai pakalpojumus — tiesības saņemt samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem vai tiesības saņemt no publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma pēc būves vai pakalpojuma, vai arī saņemt gan samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem, gan arī minēto atlīdzību no publiskā partnera;

81) būve — kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

9) būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riski — ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no būves vai pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc šīs būves vai pakalpojuma (pieprasījuma risks) vai no tā, vai šī būve vai pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks), vai arī gan no pieprasījuma riska, gan no pieejamības riska;

10) galalietotājs — persona, izņemot publisko partneri un privāto partneri, kas koncesijas līguma noslēgšanas gadījumā lieto būvi vai izmanto pakalpojumu, kuru ekspluatē privātais partneris;

11) publiskās un privātās partnerības līgums — partnerības iepirkuma līgums vai koncesijas līgums;

12) partnerības iepirkuma procedūras — partnerības iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

13) koncesijas procedūras — koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

14) publiskās un privātās partnerības procedūras — partnerības iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras;

141) koncesijas procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojusi vai uz kuru atsaucas koncesijas procedūras komisija, lai aprakstītu vai noteiktu koncesijas vai koncesijas procedūras elementus un prasības;

15) publiskais partneris — kā publiskais partneris var būt viens vai vairāki šādi subjekti:

a) valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

b) atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,

c) šā panta 16. punktā minētā juridiskā persona,

d) biedrība, kuras visi biedri ir šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētās personas, vai nodibinājums, kura visi dibinātāji ir šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētās personas,

e) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē;

16) juridiskā persona kā publiskais partneris — privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šā punkta "a" apakšpunktam un "b" vai "c" apakšpunktam:

a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) tā ir valsts vai atvasinātas publiskas personas padotībā vai valsts vai atvasināta publiska persona, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona uzrauga šādas privāto tiesību juridiskās personas pārvaldību, tostarp attiecībā uz šādu privāto tiesību juridisko personu īsteno izšķirošo ietekmi Koncernu likuma izpratnē,

c) tās darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasināta publiska persona vai arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem;

17) sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, — vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai;

18) publiskā partnera pārstāvis:

a) tiešā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā Ministru kabineta lēmumā, ja publiskais partneris ir valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

b) pastarpinātā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā atvasinātas publiskas personas lēmumā, ja publiskais partneris ir atvasināta publiska persona,

c) kapitālsabiedrības valde, ja publiskais partneris ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība,

d) privāto tiesību juridiskās personas institūcija, kura saskaņā ar tās darbību reglamentējošiem tiesību aktiem ir tiesīga pārstāvēt šo juridisko personu, ja publiskais partneris ir cita privāto tiesību juridiskā persona, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība;

19) pretendents — fiziskā vai juridiskā persona vai šā panta 15. punktā minētie subjekti, vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus un piedalās partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā;

20) finansētāja piedāvātais pretendents — persona, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvā finansētājs, lai publiskā partnera pārstāvis ar to noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu gadījumā, ja sākotnējais līgums tiek izbeigts pirms termiņa;

21) privātais partneris — pretendents vai tā izveidota mērķsabiedrība (līgumiskās partnerības gadījumā) vai kopsabiedrība (institucionālās partnerības gadījumā), ar kuru publiskais partneris ir noslēdzis publiskās un privātās partnerības līgumu;

22) kopsabiedrība — kapitālsabiedrība, ko izveido publiskais partneris un publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents (privātais dalībnieks);

23) dalībnieku līgums — līgums, ko institucionālās partnerības gadījumā paraksta kopsabiedrības dalībnieki vai akcionāri (turpmāk — dalībnieks) un kas regulē publiskā partnera un privātā dalībnieka kā kopsabiedrības dalībnieku tiesību izmantošanu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

24) finansētājs — persona, kura sniedz finansējumu privātajam partnerim publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildes nodrošināšanai;

25) informācijas apmaiņas līgums — līgums, ko šajā likumā noteiktajā kārtībā publiskais partneris slēdz ar finansētāju un kas regulē kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp publisko partneri un finansētāju, nodrošinot publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu;

26) mērķsabiedrība — komercsabiedrība, ko šajā likumā noteiktajos gadījumos dibina publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents, lai publiskais partneris ar šo komercsabiedrību slēgtu publiskās un privātās partnerības līgumu;

27) uzraudzības institūcija — Ministru kabineta noteikta institūcija, kas veic šā likuma 9.pantā minētās funkcijas;

28) koncesijas procedūras komisija — publiskā partnera pārstāvja vai vairāku publisko partneru pārstāvju izveidota komisija koncesijas procedūras veikšanai;

29) iesniegumu izskatīšanas komisija — komisija, ko izveido Iepirkumu uzraudzības birojs, lai tā izskatītu iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem;

30) publiskā partnera resursi — publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu;

31) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājuma izvēles kritērijs, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar koncesijas līguma priekšmetu saistīti faktori, kam jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

32) līgumcena — kopējā samaksa par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli). Tas attiecas arī uz finanšu līdzekļu kopējo apjomu (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no publiskās un privātās partnerības līguma un kas var ietvert arī galalietotāja maksājumus;

33) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus publiskās un privātās partnerības līguma izpildei;

34) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver citstarp pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kura attiecas uz visu būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, būves nojaukšanai un pakalpojuma sniegšanas izbeigšanai vai izmantošanai;

35) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

36) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publiskās un privātās partnerības procedūrās;

37) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

38) pircēja profils — internetā publiski pieejama publiskā partnera vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā publiskais partneris ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem un pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteikto informāciju;

39) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

40) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja noslēgto koncesijas līgumu vai tā grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi, privāto partneri, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013., 20.04.2017., 21.02.2019., 05.12.2019., 24.03.2022., 05.05.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

2. pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošināt koncesijas procedūras atklātumu, privāto partneru brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.

(2) Likuma mērķis ir nodrošināt noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārredzamību un sekmēt tā saistību izpildi līdz attiecīgā līguma darbības termiņa beigām, veicinot šajā līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

3. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz pakalpojumu koncesijas līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;

2) tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, kas paredzēts audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

4) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz notāri;

5) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesas vai kuriem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesu uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus;

6) juridiskajiem pakalpojumiem, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu;

7) finanšu pakalpojumiem, kuri saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, Latvijas Bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību;

8) aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

9) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

10) pakalpojumiem, kurus sniedz cits publiskais partneris vai publisko partneru apvienība, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;

11) pakalpojumiem, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības, ar privāto partneri, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu. Publiskais partneris par šādu izņēmuma tiesību piešķiršanu paziņo Eiropas Komisijai. Paziņojumam par koncesijas piešķiršanu piemēro šā likuma normas, ja attiecīgās nozares normatīvie akti neparedz šādu paziņošanas pienākumu;

12) gaisa transporta pakalpojumiem, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana likuma "Par aviāciju" izpratnē;

13) loterijas darbības pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92351100-7, ar privāto partneri, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu. Informāciju par šādu koncesijas piešķiršanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un tā slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai šo valstu administratīvajām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Publiskais partneris par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru;

3) saskaņā ar starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja koncesijas līgumu pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde finansē koncesiju vismaz 50 procentu apmērā, puses vienojas par to, kādas koncesijas procedūras ir piemērojamas.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam, un koncesijas līguma slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem, ko noslēgušas viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

2) saskaņā ar īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts privātajiem partneriem vai tādas valsts privātajiem partneriem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) saskaņā ar starptautiskas organizācijas īpašu procedūru neatkarīgi no tā, vai starptautiskās organizācijas dalībvalsts publiskais partneris noslēdz līgumu ar starptautiskās organizācijas noteikto privāto partneri, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi attiecīgā starptautiskā organizācija saskaņā ar minēto procedūru, vai tās publiskais partneris piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru.

(4) Šo likumu nepiemēro koncesijas līguma, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam, slēgšanas tiesību piešķiršanai, ja:

1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par koncesijas līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu;

2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību koncesijas procedūrā var nodrošināt saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu;

3) koncesijas līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar divu vai vairāku valstu īstenotu sadarbības programmu, kas vērsta uz pētniecību un izstrādi, lai radītu jaunu izstrādājumu, vai kas nepieciešama turpmākā šā izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja nolīgumu par šādas sadarbības programmas īstenošanu ir noslēgušas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tās Eiropas Komisijai paziņo informāciju par pētniecības un izstrādes izdevumu daļu attiecībā pret kopējiem sadarbības programmas izdevumiem, par izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par katras dalībvalsts veicamo iepirkumu daļu;

4) tiek slēgts koncesijas līgums ar citas valsts publisko partneri, kas darbojas attiecīgās ārvalsts vai tās atvasināto publisko personu (atvasinātām publiskām personām pielīdzināmu personu) vārdā saistībā ar būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri ir tieši saistīti ar militāru aprīkojumu vai kuru informācija ir aizsargājama informācija, vai kuri tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuriem informācija ir aizsargājama informācija;

5) tiek slēgts koncesijas līgums valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai nepieciešamais koncesijas līgums noslēdzams ar privātajiem partneriem, kuri darbojas šo operāciju vai mācību zonā;

6) piemēro citu šajā likumā noteikto izņēmumu.

(5) Šo likumu nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz par šādiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem:

1) dzeramā ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, padeve centralizētajā ūdensvada tīklā līdz pakalpojuma lietotājam;

2) hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža — ar noteikumu, ka ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 procentiem no kopējā ūdens apjoma, kuru nodrošina minētie projekti vai apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas, ja tas saistīts ar šīs daļas 1. punktā minētajām darbībām;

3) notekūdeņu savākšana no pakalpojuma lietotāja centralizētajās kanalizācijas sistēmās un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana vidē, ja tas saistīts ar šīs daļas 1. punktā minētajām darbībām.

(6) Šo likumu nepiemēro, slēdzot koncesijas līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt vai ekspluatēt šā likuma 1. panta 15. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam atbilstoša publiskā partnera uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.

(7) Šo likumu nepiemēro, ja tā 1. panta 15. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstošs publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par savu darbību veikšanu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un netiek izmantota Eiropas Savienības infrastruktūra vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija.

(8) Šo likumu nepiemēro, ja tā 1. panta 15. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstošs publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, ja tās attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā izpildāmas, ir atzītas par veiktām brīvas konkurences apstākļos.

(9) Šo likumu piemēro tikai pakalpojumu koncesijas līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus ievēroti šādi nosacījumi:

1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai publiskais partneris, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām;

2) publiskais partneris pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

3.1 pants. Publisko partneru savstarpēji koncesijas līgumi

(1) Šā panta izpratnē par publisko partneri uzskata tādu partneri, kas atbilst šā likuma 1. panta 15. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam vai kas atbilst šā likuma 1. panta 15. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajam un veic Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu ar personu, kura vienlaikus atbilst šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā publiskā partnera kontrolē, kura izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē publiskais partneris;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā publiskā partnera interesēs vai tādu citu personu interesēs, kuras kontrolē minētais publiskais partneris;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī publiskais partneris, slēdz koncesijas līgumu ar to kontrolējošo publisko partneri vai citu personu, kas atrodas kontrolējošā publiskā partnera kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personai, ar kuru tiek slēgts koncesijas līgums, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu ar personu, kura vienlaikus atbilst šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā vairāku publisko partneru kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo publisko partneru vai citu minēto publisko partneru kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz šo personu.

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē publiskie partneri īsteno kopīgu personas kontroli, ja:

1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu publisko partneru pārstāvji (atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos publiskos partnerus);

2) visiem publiskajiem partneriem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolē esošās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

3) kontrolētā persona darbojas publisko partneru interesēs.

(6) Šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, kurus saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteiktajām izņēmuma tiesībām noslēguši divi vai vairāki publiskie partneri, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) ar koncesijas līgumu tiek izveidota vai īstenota publisko partneru sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā;

2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs;

3) iesaistīto publisko partneru atvērtā tirgū sniegto publisko pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.

(7) Lai noteiktu šā panta otrās daļas 2. punktā, ceturtās daļas 2. punktā un sestās daļas 3. punktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai publiskā partnera pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem līdz koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Ja kontrolētā persona vai publiskais partneris ir izveidots vai uzsācis darbību vēlāk par minēto termiņu vai ja tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai vairs nav aktuāli, darbības procentuālo lielumu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

3.2 pants. Līgumi, ko slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai publisko partneri, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma

(1) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata:

1) Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, Latvijā reģistrētu Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas kooperatīvo sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību, kura gada pārskatus konsolidē ar šā likuma 1. panta 15. punkta "e" apakšpunktā minētajam atbilstoša publiskā partnera (turpmāk šajā pantā — publiskais partneris) gada pārskatiem saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu;

2) jebkuru uzņēmumu, kurā publiskajam partnerim saskaņā ar Koncernu likumu ir izšķiroša ietekme vai kuram izšķiroša ietekme ir publiskajā partnerī, vai kurā izšķiroša ietekme ir citam uzņēmumam, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme publiskajā partnerī.

(2) Ievērojot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto, šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, ko publiskais partneris slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vienīgi publiskie partneri, lai tas veiktu kādu no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar uzņēmumu, kas ir saistīts ar kādu no šiem publiskajiem partneriem.

(3) Šā panta otro daļu piemēro:

1) būvdarbu koncesijas līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi, kas veikti publiskajam partnerim vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

2) pakalpojumu koncesijas līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi, kas sniegti publiskajam partnerim vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

(4) Ja saistītais uzņēmums izveidots vai uzsācis darbību vēlāk un attiecīgie dati par tā vidējo apgrozījumu pēdējos trijos gados nav pieejami, šā panta trešajā daļā minēto darbības procentuālo lielumu pierāda, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.

(5) Ja vairāk nekā viens ar publisko partneri saistīts uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta trešajā daļā minēto procentuālo lielumu aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi vai sniegtie pakalpojumi.

(6) Ja kopīgais uzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadus un katrs publiskais partneris ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā laikposmā, šo likumu nepiemēro koncesijas līgumiem, kurus:

1) kopīgais uzņēmums, ko veido vienīgi publiskie partneri, lai tas veiktu kādas no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no šiem publiskajiem partneriem;

2) publiskais partneris slēdz ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir.

(7) Publiskais partneris pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par koncesijas līguma veidu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp publisko partneri un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

4. pants. Tiesiskais regulējums

(1) Partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Publisko iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Koncesijas līgumiem un institucionālajai partnerībai piemēro šā likuma normas.

(4) Koncesijas līgumu, kura priekšmets ir gan būvdarbi, gan pakalpojumi, piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams tam iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā koncesijas līguma galveno priekšmetu. Koncesijas līgumam, kura priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus, galveno priekšmetu un piemērojamo koncesijas procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.

(5) Ja līguma priekšmets ietver koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, kā arī citus elementus, uz kuriem neattiecas šis likums, un dažādās līguma daļas ir objektīvi atdalāmas, publiskais partneris ir tiesīgs katrai no daļām piemērot atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu līgumu un piemērot šo likumu. Ja līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc līguma galvenā priekšmeta, izņemot šā panta devītajā daļā minēto gadījumu.

(6) Ja līguma priekšmets ietver gan koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, gan iepirkuma līguma elementus, uz kuriem attiecas Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai attiecīgi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ja tās iepirkuma daļas līgumcena, kurai piemērojams attiecīgais likums, ir vienāda ar tā noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka par to.

(7) Ja līgums paredzēts darbību nodrošināšanai vairākās Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā minētajās jomās, publiskais partneris var izvēlēties slēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbības jomu vai slēgt nedalītu līgumu. Ja publiskais partneris izvēlas slēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbības jomu, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas raksturo attiecīgās atsevišķās darbības īpašības. Ja publiskais partneris izvēlas slēgt nedalītu līgumu, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība, izņemot šā panta devītajā daļā minēto gadījumu.

(8) Ja atbilstoši šā panta septītajai daļai objektīvi nav iespējams noteikt, kura no darbībām paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas Publisko iepirkumu likums;

2) saskaņā ar šo likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, neattiecas ne Publisko iepirkumu likums, ne Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.

(9) Ja līguma priekšmets ietver gan koncesijas, uz kurām attiecas šis likums, gan iepirkuma līguma elementus vai darbības, uz kurām attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējoši normatīvie akti, un publiskais partneris ir nolēmis slēgt nedalītu līgumu vai līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz šādām pazīmēm:

1) ja uz kādu līguma daļu vai darbību attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta koncesijas līguma piešķiršanu pamato objektīvi iemesli;

2) ja uz kādu līguma daļu vai darbību attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, ja nedalīta koncesijas līguma piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli;

3) ja līgums atbilst gan šīs daļas 1. punktam, gan 2. punktam, piemēro šīs daļas 1. punktu.

(10) Nav atļauts sadalīt līgumu vai slēgt nedalītu līgumu, lai izvairītos no šā likuma, Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas.

(11) Kopsabiedrības dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai piemēro Komerclikuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(12) Kārtību, kādā tiek pārvaldītas publiskas personas kapitāla daļas kopsabiedrībā, regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.

(13) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri, Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par sadarbību valsts pārvaldē piemēro tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(14) Ja publiskās un privātās partnerības ietvaros ir konstatējamas komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes, atbalsta piešķiršanai piemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.

(15) Šā likuma XIV nodaļas normas netiek piemērotas publiskajam partnerim, kas nodrošina publiskās partnerības finansēšanu no tā rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

5.pants. Likuma darbības jomas

(1) Likums nosaka:

1) kārtību, kādā rīkojas publiskie partneri un publisko partneru pārstāvji, ja tie kopīgi slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu;

2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu;

3) publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā var grozīt vai pirms termiņa izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu;

4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa;

5) mērķsabiedrības izveidošanas kārtību un kārtību, kādā ar mērķsabiedrību slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu;

6) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību;

7) (izslēgts ar 05.05.2022. likumu);

8) noteikumus darbībām ar privātajam partnerim nodotajiem publiskā partnera resursiem.

(2) Koncesiju jomā likums nosaka:

1) likuma piemērošanas izņēmumus;

2) informācijas apmaiņas, koncesijas procedūru dokumentēšanas un dokumentu saglabāšanas kārtību;

3) koncesijas procedūras komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

4) iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

5) koncesijas procedūras, to piemērošanas kārtību;

6) (izslēgts ar 20.04.2017. likumu).

(3) Institucionālās partnerības jomā likums nosaka:

1) kārtību, kādā tiek izraudzīts kopsabiedrības privātais dalībnieks;

2) kopsabiedrības izveidošanas kārtību, darbības īpatnības un darbības izbeigšanas noteikumus;

3) kārtību, kādā tiek slēgts, grozīts vai izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā;

4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā;

5) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību institucionālās partnerības gadījumā.

(4) Publiskās un privātās partnerības uzraudzības jomā likums nosaka:

1) publiskās un privātās partnerības procesu uzraugošās institūcijas un to kompetenci uzraudzības jautājumos;

2) uzraudzības institūcijas noteikšanas, finansēšanas un tās darbību reglamentējošā normatīvā akta apstiprināšanas kārtību;

3) uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumus;

4) kārtību, kādā uzraudzības institūcija darbojas kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs;

5) publiskās un privātās partnerības līgumu izpildes kontroles kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

6.pants. Publisko partneru kopīgie publiskās un privātās partnerības līgumi

(1) Vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri var slēgt vairāki publiskie partneri.

(2) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, šo publisko partneru pārstāvji rakstveidā noslēdz vienošanos:

1) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru;

2) par kārtību, kādā tie pieņem lēmumus, ja ir nepieciešams kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums;

3) par kārtību, kādā tie saskaņo viedokļus, ja ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums;

4) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis slēdz informācijas apmaiņas līgumu ar finansētāju un nosaka kārtību, kādā publisko partneru pārstāvji apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā līguma izpildei, ja vien finansētājs nevēlas slēgt informācijas apmaiņas līgumu ar katru publiskā partnera pārstāvi;

5) par kārtību, kādā tie sedz nepieciešamos izdevumus;

6) par kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis, kurš veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru, par attiecīgās procedūras norisi informēs pārējos publisko partneru pārstāvjus.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta nosacījumu par kopīga publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmuma pieņemšanu piemēro, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris vai katrs publiskā partnera pārstāvis.

(4) Tas publiskā partnera pārstāvis, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru:

1) šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido koncesijas procedūras komisiju, kurā iekļauj pārējo publisko partneru pārstāvju ieteiktās personas;

2) sniedz informāciju, paziņojumus vai saņem informāciju, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā vai šajā likumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā;

3) glabā koncesijas procedūras komisijas dokumentus šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja šajā likumā ir paredzēts, ka koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, šis lēmums ir saistošs arī visiem publisko part­neru pārstāvjiem, kuri parakstījuši šā panta otrajā daļā minēto vienošanos.

(6) Koncesijas procedūras nolikumā (turpmāk — nolikums) un, ja nepieciešams, arī citos koncesijas procedūras dokumentos norāda publiskā partnera pārstāvi, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks koncesijas procedūru, kā arī par to rakstveidā informē uzraudzības institūciju.

(7) Institucionālās partnerības gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt visi šie publiskie partneri vai kāds no šiem publiskajiem partneriem.

(8) Institucionālās partnerības gadījumā, ja kopsabiedrībā ir vairāki publiskie partneri kā kopsabiedrības dalībnieki, katrs publiskais partneris kā sabiedrības dalībnieks atsevišķi īsteno šajā likumā noteiktās tiesības vai veic likumā paredzētās darbības, ja vien šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgās tiesības īsteno vai attiecīgās darbības veic visi kopsabiedrības publiskie partneri kopā.

(9) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, uzraudzības institūcija atzinumus un citus dokumentus nosūta katram publiskā partnera pārstāvim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

7.pants. Institucionālās partnerības izvēle

(1) Publiskās un privātās partnerības līguma izpildei var veidot kopsabiedrību, ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē un atbilst šādiem noteikumiem:

1) komercdarbību, ko veiks kopsabiedrība saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris;

2) kopsabiedrība veiks kādu publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu, ja tas atbilst deleģēšanas noteikumiem.

(2) Publiskais partneris, kurš vēlas publiskās un privātās partnerības līguma izpildei izveidot kopsabiedrību, to norāda lēmumā par publiskās un privātās procedūras uzsākšanu (16.panta sestā daļa).

(3) Kopsabiedrības izveides gadījumā privātais dalībnieks sadarbībā ar publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku veic kopsabiedrības pārvaldi tā, lai kopsabiedrība kā privātais partneris nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi.

8.pants. Kompetentās institūcijas

(1) Publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un uzraudzības institūcija.

(2) Finanšu ministrija izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu un sniedz atzinumu par tiem.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs:

1) uzrauga partnerības iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) izskata iesniegumus par šā likuma 17. panta pirmajā un septītajā daļā minēto koncesijas procedūru pārkāpumiem;

3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas publiskās un privātās partnerības jomā un piemēro administratīvos sodus;

4) nodrošina šajā likumā noteikto paziņojumu publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūtīšanu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī nosūta Eiropas Komisijai informāciju, kuru tā pieprasa;

5) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(31) Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz šā panta trešās daļas 2. punktā minētās funkcijas izpildi.

(32) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par jebkuru publisko un privāto partnerību, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību un noslēgto līgumu.

(4) Uzraudzības institūciju nosaka Ministru kabinets.

(5) Atbilstoši kompetencei publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013., 20.04.2017., 05.12.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

9.pants. Uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi

(1) Uzraudzības institūcija izvērtē finanšu un ekono­miskajos aprēķinos iekļautos pieņēmumus un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā un sniedz atzinumu par tiem.

(2) Uzraudzības institūcija atzinumus par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, sniedz šādos gadījumos:

1) par nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu šā likuma 33.pantā minētajā gadījumā;

2) par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;

3) par koncesijas līguma grozījumu projektu šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā;

4) par jaunā koncesijas līguma projektu šā likuma 82.panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(3) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi negatīvu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tad publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu.

(4) Kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz šā panta pirmajā daļā minētos atzinumus, tai skaitā atzinumu sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, nosaka Ministru kabinets.

(5) Lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, uzraudzības institūcija izvērtē publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu atbilstoši Finanšu ministrijas atzinumā (15. panta otrā daļa) ietvertajiem noteikumiem šādos dokumentos:

1) koncesijas procedūru dokumentos (šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punkts);

2) partnerības iepirkuma procedūru dokumentos (nolikumā, partnerības iepirkuma līguma projektā un to grozījumos, kā arī jaunā partnerības iepirkuma līguma projektā šā likuma XVII nodaļas normu piemērošanas gadījumā), ja vien Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) nav noteikts, ka uzraudzības institūcijas izvērtējums minētajiem dokumentiem nav nepieciešams;

3) publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos.

(6) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu.

(61) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta piektajā daļā minētajos partnerības iepirkuma procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem noteikumiem, publiskā partnera pārstāvis uzdod partnerības iepirkuma procedūras komisijai mainīt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumus, lai tie atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem noteikumiem, vai pieņem lēmumu par partnerības iepirkuma procedūras pārtraukšanu.

(7) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos, neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis veic darbības, lai novērstu šādu neatbilstību.

(8) Uzraudzības institūcija, izvērtējot publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo atzinumus par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam līgumam.

(9) Uzraudzības institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no publiskās un privātās partnerības procedūras komisijas vai publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas saistīta ar publiskās un privātās partnerības procedūru;

2) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu sniegšanai;

3) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumus un jauno publiskās un privātās partnerības līgumu (šā likuma 82.pantā minētajā gadījumā);

4) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem šajā likumā noteikto funkciju nodrošināšanai.

(10) Uzraudzības institūcijai ir pienākums:

1) veicot šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju, ievērot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus publiskās un privātās partnerības jomā;

2) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam pārskatu par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem;

3) gadījumos, kad tā konstatē faktus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, informēt par to publiskā partnera pārstāvi, publiskā partnera pārstāvja augstāko iestādi (ja tāda ir), iestādi, kas deleģējusi publiskā partnera pārstāvim attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, citu privāto tiesību juridiskās personas statūtos noteikto institūciju, kā arī kompetentās valsts institūcijas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(11) Šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(12) Publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisija, cita persona vai institūcija var vērsties uzraudzības institūcijā arī citos, šajā likumā neminētos gadījumos, lai tā izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļauto pieņēmumu un risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam un sniedz atzinumu par tiem vai sniedz atzinumu par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010., 05.09.2013. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

10.pants. Uzraudzības institūcija kā kompetences centrs

Uzraudzības institūcija kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs:

1) izstrādā priekšlikumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai;

2) informē un konsultē publiskās un privātās partnerības jautājumos;

3) apzina un veicina Latvijai piemērotākās ārvalstu pieredzes ieviešanu publiskās un privātās partnerības jomā;

4) izstrādā metodiskos materiālus publiskās un privātās partnerības jomā;

5) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām publiskās un privātās partnerības jomā;

6) veic citus uzdevumus, kas noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz uzraudzības institūcijas darbības reglamentēšanu.

11.pants. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošie akti

Ministru kabinets nosaka uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību.

12.pants. Līgumu izpildes kontrole

(1) Publiskā partnera pārstāvis reizi gadā pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas sniedz uzraudzības institūcijai pārskatu par līguma izpildes gaitu.

(2) Uzraudzības institūcija pēc līguma izpildes pārskata saņemšanas izvērtē pārskatā minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un sagatavo atzinumu par to.

(3) Ministru kabinets nosaka līguma izpildes pārskatu iesniegšanas kārtību un tajos ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā uzraudzības institūcija sagatavo atzinumu par pārskatos minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un nosūta minēto atzinumu publiskā partnera pārstāvim, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atzinumu glabā 10 gadus pēc attiecīgā publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanās.

(5) Publiskajam un privātajam part­nerim ir pienākums nodrošināt atsevišķu publiskās un privātās partnerības projekta grāmatvedības uzskaiti.

13. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Partnerības iepirkuma līguma paredzamo līgumcenu nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Koncesijas līguma paredzamo līgumcenu nosaka kā finanšu līdzekļu kopējo apjomu (izņemot pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no koncesijas līguma. Publiskais partneris, aprēķinot paredzamo līgumcenu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus koncesijas līguma grozījumus, tai skaitā termiņa pagarinājumus, galalietotāja maksājumus, kas nav veikti publiskā partnera labā, jebkādus publiskās personas veiktos maksājumus, tai skaitā publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma, vai jebkura veida publiskās personas sniegtās finansiālās priekšrocības, ieņēmumus par jebkādu koncesijā iekļautu aktīvu pārdošanu, visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, kurus publiskais partneris paredzējis darīt pieejamus privātajam partnerim un kuri nepieciešami koncesijas līguma izpildei, jebkurus trešo personu maksājumus vai sniegtās finansiālās priekšrocības, kas saistītas ar koncesijas līguma izpildi, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja publiskais partneris paredz koncesijas procedūras pretendentiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.

(3) Publiskās un privātās partnerības līguma paredzamo līgumcenu nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu, un tā ir spēkā, kad tiek iesniegts publicēšanai paziņojums par koncesiju vai, ja šāda paziņojuma iesniegšana publicēšanai nav nepieciešama, pirms koncesijas procedūras uzsākšanas. Paredzamās līgumcenas aprēķināšanas metodi iekļauj publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos.

(4) Ja brīdī, kad pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, koncesijas līguma līgumcena par vismaz 20 procentiem pārsniedz sākotnēji paredzamo, par koncesijas līguma paredzamo līgumcenu uzskata līgumcenu, kāda noteikta minētā lēmuma pieņemšanas brīdī.

(5) Koncesijas līguma paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteiktās koncesijas procedūras nepiemērošanu. Nav atļauts sadalīt daļās koncesijas projektu, lai izvairītos no attiecīgās koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas.

(6) Ja saistībā ar paredzēto koncesijas līguma priekšmetu var tikt piešķirtas vairākas koncesijas par atsevišķām daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Šā likuma prasības attiecībā uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

13.1 pants. Līgumcenas robežvērtība

Šā likuma 13. panta sestajā daļā, 20. panta trešajā daļā, 31.1 panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 31.2 panta pirmās daļas 2. punktā, 37.5 panta trešajā daļā, 37.6 panta trešajā daļā, 39. panta otrajā, trešajā, sestajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā, 63. panta piektās daļas 1. punktā minēto līgumcenas robežvērtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro publiskajam partnerim. Ministru kabinets līgumcenas robežvērtību nosaka vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenas robežvērtību.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

14.pants. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana

(1) Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, raugoties no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa, un to, kāds publiskās un privātās partnerības līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.

(2) Kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, reglamentē Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem:

1) ja publiskais partneris būs valsts, — tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu;

2) ja publiskais partneris būs pašvaldība, — šīs pašvaldības dome;

3) ja publiskais partneris būs atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību), — šīs publiskās personas orgāns;

4) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, — šīs juridiskās personas institūcija, kura ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu.

(4) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu publiskais partneris nosūta uzraudzības institūcijai, kura pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas ievieto to uzraudzības institūcijas tīmekļvietnē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

15.pants. Kompetento institūciju atzinumi

(1) Pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus nosūta:

1) Finanšu ministrijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu;

2) uzraudzības institūcijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā.

(2) Finanšu ministrija atzinumā norāda tos finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus, kuri ir par pamatu secinājumam, ka publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu.

(3) Kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atzinumu, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

16.pants. Lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņemšana

(1) Ja Finanšu ministrijas atzinumā konstatēts, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem:

1) Ministru kabinets, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs valsts vai atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību);

2) pašvaldības dome, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs pašvaldība;

3) juridiskās personas statūtos noteiktā lēmējinstitūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs juridiskā persona;

4) attiecīgā šīs daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā institūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēgs publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.

(2) Ja Finanšu ministrija savā atzinumā norāda, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Ja valstij vai atvasinātai publiskai personai ir izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā Koncernu likuma izpratnē, tad šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās institūcijas lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem, saņemot attiecīgās valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(4) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, Finanšu ministrijas un uzraudzības institūcijas atzinumiem.

(5) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu netiek pieņemts.

(6) Lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu katra publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija norāda:

1) publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts publiskās un privātās partnerības līgums;

2) publiskā partnera pārstāvi;

3) publiskās un privātās partnerības līguma termiņu, kas izriet no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un Finanšu ministrijas atzinuma;

4) privātajam partnerim nododamos vai — institucionālas partnerības gadījumā — kopsabiedrībā ieguldāmos publiskā partnera resursus;

5) Finanšu ministrijas atzinumā norādītos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus;

6) institucionālās partnerības gadījumā — to, ka publiskā partnera pārstāvis būs publiskajam partnerim kopsabiedrībā piederošo kapitāla daļu turētājs saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu;

7) citus publiskās un privātās partnerības īstenošanas nosacījumus, kas ir būtiski sabiedrības interešu nodrošināšanai.

(7) Ja uzraudzības institūcija savā atzinumā norāda, ka no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem nevar izdarīt precīzu secinājumu par to, vai tajos minētais risku sadalījums atbilst koncesijas līgumam, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiks slēgts partnerības iepirkuma līgums un piemērojama partnerības iepirkuma procedūra.

(8) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 gadiem, pieņem, ievērojot šā likuma 60.panta trešajā daļā minēto nosacījumu.

(9) Ja lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu tiek noteikts, ka slēdzams partnerības iepirkuma līgums, lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, attiecīgo finanšu un ekonomisko aprēķinu un kompetento institūciju atzinumu glabāšanai tiek piemēroti šā likuma 22.pantā noteiktie dokumentu glabāšanas termiņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

17.pants. Koncesijas procedūru veidi, to piemērošana

(1) Lai noskaidrotu pretendentu, kurš iegūs tiesības slēgt koncesijas līgumu, piemēro šādas koncesijas procedūras:

1) konkurss bez pretendentu atlases;

2) konkurss ar pretendentu atlasi;

3) konkursa dialogs;

4) sarunu procedūra.

(2) Konkursa dialoga procedūru piemēro, ja:

1) publiskā partnera vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau tirgū pieejamus risinājumus;

2) koncesijas līgums ietver inovatīvus risinājumus;

3) koncesijas līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kuri attiecas uz koncesijas raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ;

4) publiskais partneris nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas, atsaucoties uz standartiem vai tehniskajām specifikācijām.

(3) (Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)

(4) (Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)

(5) (Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)

(6) Sarunu procedūru piemēro, ja:

1) koncesijas līgumā paredzētos būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts pretendents kādā no šādiem gadījumiem:

a) koncesijas līguma mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu,

b) nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,

c) pastāv izņēmuma tiesības,

d) nepieciešams ievērot izņēmuma tiesību, kas nav minēta šīs daļas "c" apakšpunktā, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzību;

2) šīs daļas 1. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minētie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja nav pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkuma iemesls nav koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības;

3) šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētās procedūras rezultātā nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi vai ir iesniegti koncesijas līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kuri bez būtiskiem grozījumiem neatbilst koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai ir iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no koncesijas procedūras izslēdzamu pretendentu pieteikumi un ja netiek būtiski mainīti sākotnējie koncesijas līguma izpildes noteikumi. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma publiskais partneris tai nosūta koncesijas procedūras noslēguma ziņojumu.

(7) Ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, tas var nepiemērot šajā likumā noteiktās koncesijas procedūras, izņemot šā likuma 18., 19., 21., 22., 23. pantā, V nodaļā, 33. panta divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā, 34., 35., 36., 36.2 pantā, 38. panta otrajā un trešajā daļā, 39. panta sestajā, septītajā un astotajā daļā, 53. panta otrajā un trešajā daļā, 53.2 pantā, 62. pantā, 62.1 pantā un 63. pantā minētās prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

17.1 pants. Privileģētie koncesijas līgumi

(1) Ja paredzamā koncesijas līguma priekšmets to pieļauj, publiskais partneris ir tiesīgs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros rezervēt iespēju piedalīties koncesijas procedūrā tikai tiem pretendentiem, kuru nodarbināto personu ar invaliditāti skaits ir lielāks par 30 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā.

(2) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, koncesijas procedūras komisija vai publiskais partneris to norāda attiecīgajā koncesijas paziņojumā.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

18. pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem notiek, nododot informāciju personiski (to apstiprina ar tās saņemšanas apliecinājumu), pa pastu, faksu vai elektroniski saskaņā ar šā panta trešajā, ceturtajā daļā un 19. pantā minētajiem noteikumiem atkarībā no koncesijas procedūras komisijas izvēles.

(2) Tādas informācijas apmaiņai, kura neattiecas uz koncesijas procedūras dokumentiem, pieteikumiem un piedāvājumiem, var izmantot mutvārdu saziņu. Ja mutvārdu saziņa var ietekmēt pieteikumu vai piedāvājumu saturu un piedāvājumu vērtēšanu, tās saturs dokumentējams rakstveidā vai audioierakstos.

(3) Koncesijas procedūras komisija izvēlas tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kuri ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu pretendentiem piekļuvi koncesijas procedūrai, un tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu. Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus sakaru līdzekļus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt pretendentus uz šā pamata.

(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pieteikumu un piedāvājumu saturu varētu pārbaudīt pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(5) Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(6) Koncesijas procedūras komisija nodrošina iesniegtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

(7) Koncesijas procedūras komisija pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju koncesijas procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju pretendentam iepazīties uz vietas ar koncesijas procedūras papildu dokumentiem, kuriem tehnisku iemeslu dēļ vai tajos iekļautās informācijas dēļ, vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska pieeja, sākot ar attiecīgās koncesijas procedūras izsludināšanas brīdi. Ja pretendents pieprasa izsniegt koncesijas procedūras dokumentus drukātā veidā, koncesijas procedūras komisija tos izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Par koncesijas procedūras dokumentu izsniegšanu drukātā veidā koncesijas procedūras komisija var prasīt samaksu, kas nepārsniedz dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas izdevumus.

(8) Ja pretendents ir laikus pieprasījis papildu informāciju par koncesijas procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, koncesijas procedūras komisija to sniedz piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Papildu informāciju koncesijas procedūras komisija nosūta pretendentam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kur ir pieejami koncesijas procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

19. pants. Prasības attiecībā uz elektronisko dokumentu saņemšanu un nosūtīšanu

(1) Koncesijas procedūras komisija paredz pieteikumu un piedāvājumu elektronisku iesniegšanu, izņemot gadījumus, kad tehnisku iemeslu dēļ vai pieteikumos vai piedāvājumos iekļautās informācijas dēļ, vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ tā nav nodrošināma. Pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai koncesijas procedūras komisija izvēlas bez maksas izmantojamās elektroniskās informācijas sistēmas, kas paredzētas pieteikumu un piedāvājumu elektroniskai saņemšanai.

(2) Izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, ar kurām saņem pieteikumus un piedāvājumus, ievēro šādus noteikumus:

1) visiem ieinteresētajiem pretendentiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz pieteikumu un piedāvājumu elektronisku iesniegšanu, kodēšanu un laika reģistrāciju;

2) tiek izmantots sistēmā iestrādāts paraksta rīks, kas nodrošina elektroniskā dokumenta parakstītāja identitātes apstiprināšanu, vai elektroniskais paraksts, kas atbilst normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu un elektroniskā paraksta statusu;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniedzami pieteikumi un piedāvājumi;

4) koncesijas procedūras komisija nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;

5) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

6) koncesijas procedūras dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

7) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta;

9) ir iespējams atklāt, ja kāds pārkāpis šīs daļas 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minēto aizliegumu.

(3) Ministru kabinets nosaka prasības un standartus sistēmām, kas tiek izmantotas pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai.

(4) Koncesijas procedūras komisija, ja nepieciešams, var prasīt, lai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai tiktu izmantotas speciālas iekārtas un tehnoloģijas, kas nav vispārpieejamas, ja tā piedāvā šādas alternatīvas piekļuves iespējas:

1) neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas tiešu elektronisku piekļuvi speciālajām iekārtām un tehnoloģijām no dienas, kad publicēts paziņojums par koncesiju. Paziņojumā par koncesiju norāda tīmekļvietnes adresi, kur var piekļūt attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām;

2) nodrošina, lai pretendenti, kuriem nav piekļuves attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām vai kuriem nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos (ņemot vērā, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents), varētu piekļūt koncesijas procedūrai, izmantojot pagaidu piekļuves tiesības, kas bez maksas pieejamas tiešsaistē;

3) atbalsta alternatīvu datu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.

(5) Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, pretendents ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja pieteikumu vai piedāvājumu var iesniegt elektroniski, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga pieprasīt, lai papildus elektroniskajam pieteikumam vai piedāvājumam pretendents iesniedz arī rakstveida pieteikumu vai piedāvājumu.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)

20. pants. Paziņojumi, to veidlapas

(1) Šā likuma 38. pantā, 53. panta pirmajā un otrajā daļā, 53.1 pantā, 53.2, 62.1 pantā un 63. panta septītajā daļā minēto paziņojumu saturu nosaka Ministru kabinets. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas 2019. gada 23. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.

(2) Koncesijas procedūras komisija vai publiskais partneris sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu.

(3) Koncesijas procedūras komisija vai publiskais partneris šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu (izņemot šā likuma 53.2 pantā minēto paziņojumu) publikāciju vadības sistēmā nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Paziņojums tiek publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai 48 stundas pēc tam, kad saņemts Eiropas Savienības Publikāciju biroja apstiprinājums par paziņojuma saņemšanu.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

21.pants. Koncesijas procedūras dokumentēšana

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras un katra tās posma dokumentēšanu.

(2) Lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu, finanšu un ekonomiskie aprēķini, kompetento institūciju atzinumi, koncesijas procedūras komisijas protokoli, nolikums, pieteikumi pēc to oficiālās atvēršanas, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums, citi koncesijas procedūras dokumenti, izņemot pretendentu iesniegtos piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

22.pants. Koncesijas procedūras dokumentu glabāšana

(1) Publiskā partnera pārstāvis visus šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc koncesijas līguma izbeigšanās.

(2) Ja koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta šajā likumā noteiktajā kārtībā, publiskā partnera pārstāvis attiecīgos šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tam, kad koncesijas procedūras komisija pieņēmusi lēmumu par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais koncesijas procedūras komisijas lēmums par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tiek šajā likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēts, publiskā partnera pārstāvis attiecīgo šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisijas protokolu un iesnieguma izskatīšanas laikā iegūto ziņu glabāšanas termiņš ir 10 gadi.

23.pants. Konfidencialitāte

(1) Koncesijas procedūras komisija var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kura ir nodota pretendentiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī noteikt šādus nosacījumus turpmākās koncesijas procedūras laikā.

(2) Paziņojot par koncesijas līguma noslēgšanu un informējot pretendentus, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga atklāt informāciju, kuru tai kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi pretendenti.

(3) Ja pretendents, sniedzot šajā likumā prasīto informāciju, uzskata, ka tā ir konfidenciāla vai tā ir komercnoslēpums, pretendentam tas īpaši jānorāda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

24.pants. Koncesijas procedūras komisijas izveidošana

(1) Koncesijas procedūras komisiju izveido publiskā partnera pārstāvis. Koncesijas procedūras komisijā iekļauj personas, kurām nav par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Publiskā partnera pārstāvis pirms koncesijas procedūras komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas koncesijas procedūras komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.

(2) Izveidojot koncesijas procedūras komisiju, publiskā partnera pārstāvis nodrošina, lai tā būtu kompetenta koncesijas līguma slēgšanas jomā.

(3) Koncesijas procedūras komisija, veicot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus vai publiskās un privātās partnerības lietpratējus, kuri nav komisijas locekļi.

(4) Koncesijas procedūras komisiju izveido vismaz piecu locekļu sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

25. pants. Koncesijas procedūras komisijas darbības pamatprincipi

(1) Koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas locekļi, koncesijas procedūras komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt pretendenta intereses, tai skaitā tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto koncesijas procedūru, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar pretendentu. Šīs daļas izpratnē koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas loceklis, koncesijas procedūras komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar pretendentu, ja tas ir:

1) juridiskās personas — pretendenta vai tā apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — pretendenta vai tā apakšuzņēmēja — dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, amatpersonas vai prokūrista tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — pretendenta vai tā apakšuzņēmēja — radinieks;

4) juridiskās personas — pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

5) juridiskās personas — pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.

(2) Koncesijas procedūras dokumentu sagatavotāja (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas locekļu, koncesijas procedūras komisijas sekretāra un ekspertu saistība ar pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājam (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersonai vai darbiniekam), komisijas loceklim, koncesijas procedūras komisijas sekretāram vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.

(3) Koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas locekļi, koncesijas procedūras komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar to šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs koncesijas procedūrā iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav izpaužama.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

26.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbība

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē koncesijas procedūras gaitu un ir atbildīga par šīs procedūras norisi.

(2) Koncesijas procedūras komisija vērtē pretendentus, to iesniegtos piedāvājumus un citus dokumentus saskaņā ar šo likumu, koncesijas procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, slēdzot koncesijas līgumu.

(3) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētājs organizē un vada tās darbu, nosaka koncesijas procedūras komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada šīs komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā likuma 25. panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.

(4) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāju ieceļ publiskā partnera pārstāvis.

(5) Publiskā partnera pārstāvis var iecelt arī koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, ja priekšsēdētājs atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, atvaļinājums un komandējums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

27. pants. Koncesijas procedūras komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Koncesijas procedūras komisija lēmumus pieņem sēdēs.

(2) Koncesijas procedūras komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu noapaļojot uz augšu.

(3) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja komisijas locekļu balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nedrīkst atturēties no lēmuma pieņemšanas.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

28. pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

(1) Iesniegumus par koncesijas procedūras pārkāpumiem izskata Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota iesniegumu izskatīšanas komisija triju locekļu sastāvā. Iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļi ir Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas. Iesniegumu izskatīšanas komisijas priekšsēdētājs atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un vismaz vēl vienam komisijas loceklim ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs. Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs var pieaicināt iepirkumu lietpratēju vai ekspertu.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) viņam ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību vai vadības zinātnēs vai ekonomikā;

2) viņam ir vismaz viena gada darba pieredze iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskatīšanā un zināšanas par publisko un privāto partnerību.

(3) Par iesniegumu izskatīšanas komisijas locekli, lietpratēju vai ekspertu nevar būt persona, kura iepriekš sniegusi konsultācijas par iesniegumā minēto koncesijas procedūru vai ir ieinteresēta iegūt tiesības uz koncesijas līguma noslēgšanu, vai ir saistīta ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms iesnieguma izskatīšanas visi komisijas locekļi, lietpratējs un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē iesniegumu izskatīšanas komisijas loceklis, lietpratējs un eksperts ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — īpašnieka vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

2) fiziskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

3) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kurš pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai minēto personu tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisija lēmumu pieņem balsojot. Pieņemot lēmumu, komisijas locekļi ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Lietpratējs un eksperts piedalās iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

29. pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt koncesijas līgumu vai pretendē uz koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un kura saistībā ar konkrēto koncesijas procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto koncesijas procedūru, vai par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību koncesijas procedūras norises laikā. Šīs nodaļas izpratnē par koncesijas procedūru uzskatāma arī šā likuma 17. panta septītajā daļā minētā pretendentu atlases kārtība.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz koncesijas līguma noslēgšanai šādos termiņos:

1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 36. panta ceturtajā daļā, 43. panta pirmajā daļā, 45. panta pirmajā daļā vai 53. panta trešajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai pa faksu vai nodota personiski;

2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 36. panta ceturtajā daļā, 43. panta pirmajā daļā, 45. panta pirmajā daļā vai 53. panta trešajā daļā minētā informācija attiecīgajai personai nosūtīta pa pastu;

3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 53.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Iesniegumu attiecībā uz koncesijas procedūras dokumentos iekļautajām prasībām var iesniegt šādos termiņos:

1) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz konkursa bez pretendentu atlases nolikumā un paziņojumā par koncesiju iekļautajām prasībām;

2) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā minētajiem atlases noteikumiem un paziņojumā par koncesiju konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par koncesiju iekļautajām prasībām;

3) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz konkursa ar pretendentu atlasi un konkursa dialoga procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām;

4) ne vēlāk kā divas darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz koncesijas procedūras dokumentos iekļautajām prasībām šā likuma 17. panta septītajā daļā minētajā gadījumā.

(4) Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu. Iesniegums uzskatāms par iesniegtu Iepirkumu uzraudzības birojam šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts:

1) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā, ja nosūtīts pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu;

2) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā Iepirkumu uzraudzības biroja darba laikā, ja nosūtīts pa pastu vai nodots personiski.

(5) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā publiskā partnera pārstāvja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;

3) koncesijas procedūras nosaukums un koncesijas procedūras identifikācijas numurs;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

5) iesnieguma juridiskais pamatojums;

6) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(6) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc iesnieguma saņemšanas ievieto ziņas par to savā tīmekļvietnē, norādot iesnieguma iesniedzēju, publisko partneri, publiskā partnera pārstāvi vai koncesijas procedūras komisiju un koncesijas procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē publiskā partnera pārstāvi par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz publiskā partnera pārstāvja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi. Publiskais partneris neslēdz koncesijas līgumu, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.

(7) Ja iesniegts iesniegums attiecībā uz prasībām, kas iekļautas konkursa bez pretendentu atlases nolikumā vai paziņojumā par koncesiju, vai konkursa ar pretendentu atlasi uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, koncesijas procedūras komisija publicē pircēja profilā informāciju par piedāvājumu atvēršanas datuma un laika atcelšanu un neatver iesniegtos piedāvājumus, ievērojot šā likuma 49. panta 1.1 daļā noteikto.

(8) Ja iesniegts iesniegums par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību attiecībā uz koncesijas procedūras likumību un iesniegumu par to pašu koncesijas procedūru jau ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt kopā.

(9) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt iesniegto iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

29.1 pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iesniegums neatbilst šā likuma 29. panta pirmās, otrās, trešās vai piektās daļas prasībām;

2) attiecībā uz koncesijas procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;

3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības;

4) šā likuma 29.2 panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

29.2 pants. Depozīts

(1) Iesniedzot iesniegumu šā likuma 29. pantā noteiktajā kārtībā, maksājams vai iesniedzams depozīts.

(2) Iesniedzējs ir tiesīgs depozītu iemaksāt kā naudas summu vai iesniegt kā bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi.

(3) Depozīts ir 0,5 procenti no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 euro. Ja paredzamo līgumcenu nav iespējams noteikt vai tā nav norādīta koncesijas procedūras dokumentos, depozīts ir 3400 euro.

(4) Pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pārbauda depozīta maksājuma saņemšanas vai iesniegšanas faktu. Ja depozīta maksājums nav saņemts vai nav iesniegts, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs atmaksā depozīta maksājumu vai atdod depozītu iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc:

1) iesnieguma atsaukšanas dienas, ja iesniedzējs ir atsaucis iesniegumu līdz tā izskatīšanai komisijā, pamatojoties uz to, ka publiskais partneris, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija ir novērsusi iesniegumā minētos pārkāpumus;

2) tiesas sprieduma noraksta saņemšanas, ja ar spēkā stājušos spriedumu tiesa iemaksāto depozīta maksājumu uzdod atmaksāt iesniedzējam;

3) dienas, kad paziņots lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas;

4) dienas, kad stājies spēkā lēmums aizliegt slēgt koncesijas līgumu vai atcelt publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu par koncesijas procedūras izbeigšanu.

(6) Šis pants nav piemērojams, ja iesniegumā apstrīdēta koncesijas procedūras pārtraukšanas likumība vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības.

(7) Ministru kabinets nosaka depozīta samaksas vai iesniegšanas un atmaksāšanas vai atdošanas kārtību.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

30.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumu izskata mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, iesniegumu izskatīšanas komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam, pretendentam, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju, publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai (turpmāk šajā pantā — dalībnieki).

(2) Izskatījusi iesniegumu par koncesijas procedūras pārkāpumiem, iesniegumu izskatīšanas komisija ar savu lēmumu var:

1) atļaut slēgt koncesijas līgumu un atstāt spēkā koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības vai publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai arī pamatots, taču iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

2) aizliegt slēgt koncesijas līgumu, ja nav ievērotas šā likuma 43. panta, 45. panta pirmās daļas vai 53. panta trešās daļas prasības;

3) aizliegt slēgt koncesijas līgumu un atcelt koncesijas procedūras dokumentos noteiktās prasības vai publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, ja iesniegums ir pamatots un iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

4) atstāt spēkā publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots;

5) atcelt publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas lēmumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.

(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajos gadījumos iesniegumu izskatīšanas komisija var lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Iesniegumu izskatīšanas komisija var uzdot publiskajam partnerim vai publiskā partnera pārstāvim pārtraukt koncesijas procedūru tikai tādā gadījumā, ja publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas pieļautos koncesijas procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.

(4) Ja iesnieguma izskatīšanas laikā iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā var pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina dalībniekus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekiem nosūta arī pa elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzklausa visu dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(7) Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, iesniegumu izskatīšanas komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(8) Iesniegumu izskatīšanas komisija savā lēmumā ietver šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojums;

2) komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji, kuri piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzējs, publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisijas locekļi un citu dalībnieku pārstāvji, kuri piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē;

31) tās koncesijas procedūras identifikācijas numurs, par kuru iesniegts iesniegums;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasība;

5) svarīgākie iesnieguma iesniedzēja un publiskā partnera pārstāvja argumenti;

6) lēmuma pamatojums;

7) piemērotās tiesību normas;

8) publiskā partnera pārstāvim vai koncesijas procedūras komisijai uzliktais pienākums un termiņš, kādā tas izpildāms, ja iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

9) aizliegums vai atļauja slēgt koncesijas līgumu;

10) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(9) Ja iesniegumu izskatīšanas komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija novērš pārkāpumus un veic turpmākās šajā likumā minētās darbības.

(10) Koncesijas procedūras komisija visu informāciju par iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā dienā, kad šā likuma 53. pantā noteiktajā kārtībā publicēts koncesijas procedūras komisijas paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem.

(25.08.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

31.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu pārsūdzēšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu iesnieguma iesniedzējs, publiskais partneris vai pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Citus tiesas nolēmumus var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(3) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010. Sk. pārejas noteikumu 15.punktu)

(Nodaļa 25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

31.1 pants. Pieteikuma par koncesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai koncesijas līguma termiņa saīsināšanu iesniegšana un attiecīgās lietas izskatīšana

(1) Pieteikumu par koncesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai koncesijas līguma termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas.

(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, kura lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tajā skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pieteikumu attiecībā uz šā likuma 31.2 panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:

1) sešu mēnešu laikā pēc koncesijas līguma noslēgšanas dienas (izņemot šīs daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos gadījumus);

2) 30 dienu laikā pēc dienas, kad:

a) paziņojums par koncesijas piešķiršanu, kurā ir ietverts pamatojums lēmumam piešķirt tiesības slēgt koncesijas līgumu, nepublicējot paziņojumu par koncesiju, ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

b) publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir informējis attiecīgo pretendentu par koncesijas līguma noslēgšanu, norādot tam šā likuma 53. panta trešās daļas 1. vai 2. punktā minēto informāciju vai norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus.

(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums.

(5) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

(6) Prasība par koncesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kas nav pamatota ar šā likuma 31.2 pantā minētajiem apstākļiem, iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

31.2 pants. Gadījumi, kad koncesijas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt tā noteikumus vai saīsināt koncesijas līguma termiņu

(1) Tiesa koncesijas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt tā noteikumus vai saīsināt koncesijas līguma termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) koncesijas līgums noslēgts, nepiemērojot šā likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktās koncesijas procedūras vai šā likuma 17. panta septītajā daļā minēto kārtību, ja publiskajam partnerim tā bija jāpiemēro;

2) koncesijas līgums noslēgts, nepamatoti piešķirot tiesības slēgt koncesijas līgumu bez paziņojuma par koncesiju publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to;

3) koncesijas līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 54. pantā noteikto termiņu;

4) koncesijas līgums noslēgts, pārkāpjot šā likuma 29. panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt koncesijas līgumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajā gadījumā koncesijas līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina koncesijas līguma termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus ievēroti šādi nosacījumi:

1) publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir publicējis šā likuma 53.1 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu;

2) koncesijas līgums tika noslēgts ne agrāk kā pēc 10 dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 53.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3) ir ievērots šā likuma 29. panta sestajā daļā noteiktais aizliegums slēgt koncesijas līgumu.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

31.3 pants. Tiesas spriedums par koncesijas līgumu

(1) Ja tiesa konstatē, ka koncesijas līgums noslēgts, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:

1) atzīst koncesijas līgumu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;

2) groza vai atceļ koncesijas līguma noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa papildus saīsina koncesijas līguma termiņu;

3) saīsina koncesijas līguma termiņu.

(2) Tiesa, taisot spriedumu, nav ierobežota ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežām.

(3) Tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš no tiem konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis nepieļaus šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interešu dēļ ir būtiski saglabāt koncesijas līguma radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.

(5) Ja koncesijas līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 54.pantā noteikto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 29.panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt koncesijas līgumu, un tiek konstatēts, ka koncesijas procedūra līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par uzvarētāja noteikšanu, ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām un minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto spriedumu.

(6) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam, uzraudzības institūcijai un Finanšu ministrijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

31.4 pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 31.1 pantā paredzēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 31.3 panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Pierādīšanas pienākums par šādu zaudējumu esību un atlīdzinājuma apmēru gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.

(3) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 29. pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie publiskā partnera valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

32.pants. Koncesijas procedūru posmi

(Izslēgts ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

33.pants. Nolikuma izstrāde

(1) Attiecīgās koncesijas procedūras nolikumu izstrādā koncesijas procedūras komisija saskaņā ar lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu. Minēto nolikumu apstiprina katrs publiskā partnera pārstāvis.

(2) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu bez pretendentu atlases, nolikumā norāda:

1) publiskā partnera un viņa pārstāvja nosaukumu (firmu), juridisko adresi un citus nepieciešamos rekvizītus;

2) pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas datumu, laiku, vietu un kārtību;

3) prasības attiecībā uz pretendenta piedāvājuma derīguma termiņu, noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kurās piedāvājums iesniedzams;

4) pretendentu izslēgšanas nosacījumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētā panta prasībām;

5) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

6) pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz koncesijas līguma priekšmetu, ņemot vērā šā panta divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteikto un nodrošinot, ka minētās prasības nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus konkurences ierobežojumus;

7) vides aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt);

8) sociālās aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt);

9) laikposmu, kādā koncesijas procedūras komisija plāno izskatīt piedāvājumus;

10) piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu, kā arī norādi par to, vai pretendents drīkst iesniegt piedāvājuma variantus;

11) datumu, laiku un veidu, kādā konkursa bez pretendentu atlases procedūras rezultāti tiks paziņoti pretendentiem;

12) nosacījumus, saskaņā ar kuriem piedāvājumi tiek uzskatīti par neatbilstošiem nolikumam;

13) termiņu, kādā pēc rezultātu noteikšanas jāpanāk galīgā vienošanās ar konkursa bez pretendentu atlases procedūras uzvarētāju par koncesijas līguma noslēgšanu;

14) koncesijas līguma projekta noteikumus, kurus koncesijas līguma saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt;

15) sakaru līdzekļus, ar kādiem notiks informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem;

16) citu informāciju, kura paredzēta šajā likumā vai kuru koncesijas procedūras komisija uzskata par nepieciešamu iekļaut nolikumā.

(3) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda:

1) laiku un vietu, kur pretendents var iesniegt pieteikumu par gatavību piedalīties konkursā ar pretendentu atlasi;

2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu;

3) to kritēriju kopumu, kuram jāatbilst pretendentam, lai viņš tiktu aicināts iesniegt piedāvājumu, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu;

4) datumu, laiku, vietu un kārtību, kādā koncesijas procedūras komisija atvērs pretendentu pieteikumus;

5) laikposmu, kurā koncesijas procedūras komisija plāno veikt pretendentu atlasi;

6) datumu, laiku un veidu, kādā tiks paziņoti pretendentu atlases rezultāti;

7) plānoto laika grafiku pārējo konkursa ar pretendentu atlasi procedūras posmu veikšanai;

8) citu ar pretendentu atlasi saistītu informāciju.

(4) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, nolikumā var ietvert nosacījumu, ka koncesijas procedūras komisija patur sev tiesības pieprasīt, lai piedāvājumus iesniedz tikai ierobežots skaits pretendentu, kuri vislabāk atbilst pretendentu atlases kritērijiem. Šādā gadījumā pretendentu skaits nevar būt mazāks par diviem.

(5) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursa dialogu, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda:

1) laiku un vietu, kur pretendents var iesniegt pieteikumu par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā;

2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu;

3) to kritēriju kopumu, kuram jāatbilst pretendentam, lai viņš tiktu uzaicināts uz pārrunām, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu;

4) laikposmu, kurā koncesijas procedūras komisija plāno veikt pretendentu izvērtēšanu, lai uzaicinātu tos uz pārrunām;

5) publiskā partnera vajadzības un prasības, par ko notiks pārrunas ar pretendentiem;

6) informāciju par pārrunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu, kuru paredzēts izmantot pārrunās ar pretendentiem;

7) datumu, laiku un veidu, kādā pretendenti tiks uzaicināti uz pārrunām;

8) pārrunu norises posmus, ja tiek paredzēts, ka pārrunas ar pretendentiem noritēs posmos;

9) datumu, laiku un veidu, kādā pretendentiem tiks paziņoti pārrunu rezultāti;

10) plānoto laika grafiku pārējo konkursa dialoga procedūras posmu veikšanai;

11) pārrunu dalībnieku godalgu vai maksājumu lielumu un izmaksu, kā arī pasniegšanas veidu un termiņus tiem pretendentiem, kuri piedalījušies šā likuma 46.pantā minētajās pārrunās (ja tiek paredzēts, ka par piedalīšanos pārrunās paredzētas godalgas vai maksājumi);

12) citu informāciju par konkursa dialoga procedūras norisi.

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētā informācija objektīvi nav savienojama ar šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju, nolikumā iekļauj tikai šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju.

(7) Ja ar koncesijas līgumu ir paredzēts sniegt komercdarbības atbalstu, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus nosakot šā atbalsta sniegšanas kārtību un piemērojamo komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.

(8) Ja koncesijas līguma īstenošanai tiek paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus nosakot šo līdzekļu izmantošanas kārtību.

(9) Nolikumā norāda, vai pretendents, ar kuru paredzēts slēgt koncesijas līgumu, šā līguma izpildei var dibināt mērķsabiedrību vai viņam tā jādibina.

(10) (Izslēgta ar 20.04.2017. likumu)

(11) Nolikumam pievieno koncesijas līguma projektu. Konkursa dialoga procedūras gadījumā koncesijas līguma projektu nolikumam var nepievienot.

(12) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas koncesijas procedūras dokumentos, un tās nosaka būvdarbiem un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Prasības var attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādā citā to aprites cikla posmā pat tad, ja šādi faktori nav tieši saistīti ar būvdarbu vai pakalpojumu būtību, ja vien tie ir saistīti ar koncesijas līguma priekšmetu un ir samērīgi ar koncesijas līguma vērtību un mērķiem.

(13) Tehniskajās specifikācijās iekļauj tehniskos aprakstus, kas var ietvert tādas publiskā partnera prasības attiecībā uz būvdarbiem vai pakalpojumiem kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, noteikumi par klimata pārmaiņu samazināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu) un pielāgošanos klimata pārmaiņām, energoefektivitāte, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz būves vai pakalpojuma pieejamību personām ar invaliditāti), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumi vai izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, apzīmējumi un marķēšana vai lietotāja instrukcijas. Ja tas ir iespējams, būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar būvprojektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Būvizmaksas nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja tas nav izšķiroši svarīgi koncesijas līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta pretendenta preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem pretendentiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru koncesijas līguma priekšmeta aprakstu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

(14) Iesniegto piedāvājumu nenoraida tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi vai pakalpojumi neatbilst koncesijas procedūras dokumentos norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina tehniskajā specifikācijā norādītās prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

33.1 pants. Apakšuzņēmēji

(1) Lai pārliecinātos, ka pretendents spēs izpildīt koncesijas līgumu, koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās koncesijas līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

(2) Koncesijas procedūras komisija pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo koncesijas līguma daļu.

(3) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību nosaka, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā koncesijas līguma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar koncernu statusu noteicošajiem normatīvajiem aktiem apakšuzņēmējam ir izšķiroša ietekme vai kurai ir izšķiroša ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķiroša ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kurai vienlaikus ir izšķiroša ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.

(4) Pakalpojuma koncesijas līguma gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti publiskā partnera objektā, un būvdarbu koncesijas līguma gadījumā koncesijas procedūras komisija pieprasa, lai pēc koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā koncesijas līguma izpildes uzsākšanas brīdī privātais partneris iesniedz būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norāda apakšuzņēmēja nosaukumu, kontaktinformāciju un to pārstāvēttiesīgo personu, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā norāda arī privātā partnera apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Koncesijas līguma izpildes laikā privātais partneris paziņo par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

(5) Koncesijas procedūras komisija koncesijas procedūras dokumentos var paredzēt, ka būvdarbu koncesijas līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par tā sniegtajiem pakalpojumiem vai veiktajiem būvdarbiem privātajam partnerim, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja publiskais partneris nav izmaksājis visu privātajam partnerim pienākošos līgumcenu, publiskais partneris uz apakšuzņēmēja iesniegta rēķina pamata pārskaita tieši apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu privātajam partnerim. Publiskais partneris pirms apakšuzņēmēja rēķina apmaksas informē par šādu pieprasījumu privāto partneri un ļauj tam izteikt viedokli par pieprasījuma pamatotību. Kārtību, kādā veicami maksājumi un notiek informācijas apmaiņa ar privāto partneri un tā apakšuzņēmējiem, koncesijas procedūras komisija paredz koncesijas līgumā.

(6) Šā panta pirmajā un piektajā daļā noteiktā kārtība neietekmē jautājumus, kas attiecas uz privātā partnera atbildību par koncesijas līguma izpildi.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

34.pants. Uzraudzības institūcijas atzinums par nolikumu un koncesijas līguma projektu

(1) Koncesijas procedūras komisija nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam.

(2) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no nolikumā un koncesijas līguma projektā ietvertās informācijas izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija publicē šā likuma 38. pantā minēto paziņojumu par koncesiju vai iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu izsludināšanai.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no nolikumā un koncesijas līguma projektā ietvertās informācijas izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija informē par to publiskā partnera pārstāvi un, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja rakstveida norādījumus, izstrādā jaunu nolikumu un koncesijas līguma projektu vai pieņem lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu.

(4) Ja, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja norādījumus, koncesijas procedūras komisija izstrādā jaunu nolikumu un koncesijas līguma projektu, komisija tos nosūta uzraudzības institūcijai saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

35.pants. Grozījumu izdarīšana nolikumā

(1) Koncesijas procedūras komisija var izdarīt grozījumus nolikumā, ja tie būtiski nemaina nolikumā ietvertās prasības. Par būtiskām nolikumā ietverto prasību izmaiņām it īpaši uzskata tādas izmaiņas, kuras pieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu pretendentu dalību vai izvēli koncesijas procedūrā vai kuru rezultātā mainās noteiktais risku sadalījums starp publisko partneri un privāto partneri vai mainās piedāvājuma saturs, piedāvātā līgumcena un nosacījumi, vai arī neiespējama kļūst piedāvājuma sagatavošana noteiktajā termiņā, un citas būtiskas nolikumā ietvertas prasības.

(2) Nolikuma grozījumus apstiprina publiskā partnera pārstāvis.

(3) Grozījumus nolikumā drīkst izdarīt tikai tad, ja nav beidzies šā likuma 39.pantā minētais attiecīgā pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņš.

(4) Koncesijas procedūras komisija nolikuma grozījumus nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja koncesijas procedūras komisija izdarījusi grozījumus nolikumā vai citos koncesijas procedūras dokumentos, tā informāciju par grozījumiem ievieto pircēja profilā, kur šie dokumenti ir pieejami, ne vēlāk kā dienā, kad atkārtoti publicēts paziņojums, ar kuru izsludināta koncesija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

36. pants. Koncesijas procedūras izbeigšana vai pārtraukšana

(1) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumu izbeigt attiecīgo koncesijas procedūru, ja:

1) šīs koncesijas procedūras rezultātā nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi;

2) ir iesniegti koncesijas līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām;

3) ir iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstoši un no koncesijas procedūras izslēdzami pretendentu pieteikumi;

4) šā likuma 52. pantā noteiktajā kārtībā sarunās par koncesijas līguma projektu ne ar vienu no pretendentiem nav panākta vienošanās par koncesijas līgumu.

(2) Ja koncesijas procedūras komisija ir pieņēmusi lēmumu izbeigt koncesijas procedūru saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktu, publiskais partneris var piemērot sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 17. panta sesto daļu.

(3) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pārtraukt koncesijas procedūru un neslēgt koncesijas līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums un ir saņemta katra publiskā partnera piekrišana. Ja koncesijas procedūra ir pārtraukta, tā nav atsākama.

(4) Ja koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta, koncesijas procedūras komisija triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta. Koncesijas procedūras komisija visus pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 29. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par koncesijas procedūras pārkāpumiem. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija nodota visiem pretendentiem vienlaikus, ja attiecīgā informācija tiem nosūtīta vai nodota vienā dienā.

(5) Koncesijas procedūras komisija informāciju par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodod personiski. Koncesijas procedūras komisija saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

36.1 pants. Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments

(1) Koncesijas procedūras komisija pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Ja pretendents izvēlējies iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, tas, lai apliecinātu savu atbilstību paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu atlases prasībām, iesniedz šo dokumentu arī par katru personu, uz kuras iespējām tas balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un par tā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro. Personu apvienība iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkumu procedūras dokumentu par katru tās dalībnieku.

(2) Pretendents var iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas bijis iesniegts citā koncesijas vai iepirkuma procedūrā, ja apliecina, ka tajā iekļautā informācija ir pareiza.

(3) Koncesijas procedūras komisija jebkurā koncesijas procedūras stadijā ir tiesīga prasīt, lai pretendents iesniedz visus dokumentus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Koncesijas procedūras komisija nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas ir tās rīcībā vai pieejama publiskās datubāzēs.

(4) Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta veidlapu paraugus nosaka Eiropas Komisijas 2016. gada 5. janvāra Īstenošanas regula 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

36.2 pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz pretendentu

(1) Koncesijas procedūras komisija nenoraida pretendentu, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiskā statusa, bet šis pretendents ir tiesīgs veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā dibināts.

(2) Koncesijas procedūras komisija var prasīt, lai juridiskās personas pieteikumā vai piedāvājumā tiek norādīts par koncesijas līguma izpildi atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds un profesionālā kvalifikācija.

(3) Koncesijas procedūras komisija nav tiesīga izvirzīt prasību personu apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu pieteikumu par piedalīšanos koncesijas procedūrā vai piedāvājumu. Koncesijas procedūras dokumentos var prasīt, lai personu apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt koncesijas līgumu, noformējas atbilstoši noteiktam juridiskajam statusam, ja tas nepieciešams koncesijas līguma noteikumu sekmīgai izpildei.

(4) Koncesijas procedūras dokumentos var noteikt, kā personu apvienības izpilda prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskajām un profesionālajām spējām. Prasībām jābūt samērīgām, un tās nosaka, balstoties uz objektīviem iemesliem. Koncesijas procedūras komisija var izvirzīt atšķirīgus, samērīgus un objektīvi pamatotus nosacījumus personu apvienībām attiecībā uz koncesijas līguma izpildi.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

37. pants. Pretendenta izslēgšanas noteikumi

(1) Koncesijas procedūras komisija izslēdz pretendentu no turpmākās dalības koncesijas procedūrā saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Pretendentu izslēgšanas iemesli ir šādi:

1) pretendents vai persona, kura ir pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

a) noziedzīgas organizācijas izveidošanu, vadīšanu, iesaistīšanos tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,

b) kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos, starpniecību kukuļošanā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālu uzpirkšanu, prettiesiska labuma pieprasīšanu, pieņemšanu vai došanu, tirgošanos ar ietekmi,

c) krāpšanu, piesavināšanos vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

d) terorismu, terorisma finansēšanu, teroristu grupas izveidi vai organizēšanu, ceļošanu terorisma nolūkā, terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu, terorisma draudiem vai personas vervēšanu vai apmācīšanu terora aktu veikšanai,

e) cilvēku tirdzniecību,

f) izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

2) pretendentam pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā;

3) pretendents ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai arī Latvijā reģistrēta pretendenta vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;

4) ir pasludināts pretendenta maksātnespējas process, apturēta pretendenta saimnieciskā darbība, pretendents tiek likvidēts;

5) pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu par konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi;

6) pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kurš izpaužas kā:

a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;

7) koncesijas procedūras komisijas rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka pretendents ar citiem piegādātājiem ir noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu;

8) koncesijas procedūras komisija to ir norādījusi paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos un ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka pretendents ir pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvos aktus vides, sociālo vai darba tiesību jomā, darba koplīgumu, ģenerālvienošanos vai prasības, kas noteiktas šā likuma 3. pielikumā minētajās starptautiskajās konvencijās;

9) koncesijas procedūras komisija to ir norādījusi paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos un ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka pretendents savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt koncesijas līgumu;

10) pretendents, tā dalībnieks vai biedrs (ja pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs (ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) nav pildījis ar pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai publiskās un privātās partnerības līgumu, un tādēļ pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai publiskās un privātās partnerības līguma;

11) koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs (publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersona vai darbinieks), koncesijas procedūras komisijas loceklis, koncesijas procedūras komisijas sekretārs vai eksperts ir saistīts ar pretendentu šā likuma 25. panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda pretendenta izvēlē, un publiskajam partnerim vai publiskā partnera pārstāvim nav iespējams novērst šo situāciju ar pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;

12) pretendents ir mēģinājis prettiesiski ietekmēt publisko partneri vai tā pārstāvi, vai koncesijas procedūras komisijas vai koncesijas procedūras komisijas locekļa lēmumu attiecībā uz koncesijas procedūru vai mēģinājis iegūt tādu konfidenciālu informāciju, kas tam sniegtu nepamatotas priekšrocības koncesijas procedūrā, vai sniedzis maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumu par pretendenta turpmāko dalību koncesijas procedūrā vai koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

13) pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju;

14) saistībā ar koncesijām aizsardzības un drošības jomā ir saņemts valsts drošības iestādes atzinums, ka koncesijas līguma noslēgšana ar pretendentu var radīt draudus nacionālajai drošībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas arī uz jebkuru no šādām personām:

1) uz personālsabiedrības biedru, ja pretendents ir personālsabiedrība;

2) uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām;

3) uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro;

4) šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punkts — uz personām, kurām pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē;

5) šā panta otrās daļas 1., 2. un 11. punkts — uz pretendenta patieso labuma guvēju.

(4) Koncesijas procedūras komisija tomēr neizslēdz pretendentu no turpmākās dalības koncesijas procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) pretendents ir nodrošinājis uzticamību šā likuma 37.1 pantā noteiktajā kārtībā;

2) šā panta otrās daļas 1., 5. un 6. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

3) šā panta otrās daļas 7. punktā minētajā gadījumā attiecībā uz kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu no tā spēkā stāšanās dienas un 8. un 9. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

4) šā panta otrās daļas 10. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai publiskās un privātās partnerības līguma, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi.

(5) Koncesijas procedūras komisija izslēdz pretendentu no turpmākās dalības koncesijas procedūrā šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. vai 6. punktā minēto iemeslu dēļ, pamatojoties uz informāciju, kuru tā iegūst šādā kārtībā:

1) saistībā ar Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī šā panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu izmanto Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, ievērojot šādu kārtību un neprasot attiecīgo personu piekrišanu:

a) informāciju par šā panta otrās daļas 1., 5. un 6. punktā minēto izslēgšanas iemeslu koncesijas procedūras komisija, kā arī pretendents par sevi iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra),

b) informāciju par šā panta otrās daļas 1. punktā minēto personu (valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli) un šā panta trešās daļas 5. punktā minēto personu koncesijas procedūras komisija iegūst no Uzņēmumu reģistra,

c) informāciju par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto izslēgšanas iemeslu koncesijas procedūras komisija, kā arī pretendents par sevi iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām. Koncesijas procedūras komisija ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā. Ja koncesijas procedūras komisija konstatē, ka Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes vai Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, koncesijas procedūras komisija nosaka termiņu — trīs darbdienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas — šā panta sestajā daļā minēto pierādījumu iesniegšanai par to, ka pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā,

d) informāciju par šā panta otrās daļas 3. un 4. punktā minēto izslēgšanas iemeslu koncesijas procedūras komisija, kā arī pretendents par sevi iegūst no Uzņēmumu reģistra. Ja dati attiecībā uz šā panta otrās daļas 3. punktā minēto izslēgšanas iemeslu nav pieejami Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā, koncesijas procedūras komisija pieprasa apliecinājumu, ka uz pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu šis izslēgšanas iemesls neattiecas, nosakot termiņu apliecinājuma iesniegšanai — vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas,

e) informāciju par ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī par šā panta trešās daļas 4. punktā minētajām personām koncesijas procedūras komisija iegūst no pretendenta;

2) lai apliecinātu, ka uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, tostarp Latvijā reģistrēta pretendenta, šā panta trešajā daļā minētās personas valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura pastāvīgi dzīvo ārvalstī, neattiecas šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli, pēc koncesijas procedūras komisijas pieprasījuma tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, pretendents iesniedz:

a) saistībā ar šā panta otrās daļas 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem — attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina izslēgšanas iemesla neesību. Attiecīgo ārvalsts kompetentās iestādes izziņu var aizstāt ar skaidrojumu, ja atbilstoši pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem par valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, nevar būt persona, uz kuru ir attiecināmi šā panta otrās daļas 1. punktā minētie izslēgšanas iemesli,

b) saistībā ar šā panta otrās daļas 3. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — apliecinājumu, ka uz pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu izslēgšanas iemesls neattiecas. Apliecinājumam pievieno katras personas reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu,

c) ja attiecīgajā ārvalstī šā punkta "a" apakšpunktā minētās kompetentās institūcijas izziņa vai citi dokumenti netiek izsniegti vai ar tiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu neattiecas šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli, šo izziņu vai citus dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, par šā panta otrās daļas 1., 2. vai 4. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — ar paša pretendenta vai citas šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī, bet par šā panta otrās daļas 5. vai 6. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — ar paša pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas apliecinājumu koncesijas procedūras komisijai.

(6) Šā panta piektās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā minētie pierādījumi, ar kuriem var apliecināt, ka pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā, ir šādi:

1) izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas;

2) pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu;

3) citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesību vai nodokļu saistību izpildi.

(7) Koncesijas procedūras komisija var izslēgt pretendentu šā panta otrās daļas 7. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ir pieejama informācija par kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru pretendents atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi;

2) izvērtējot pieteikumu, piedāvājumu vai citu pieejamo informāciju, ir konstatētas norādes, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kura vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā koncesijas procedūrā, un ir saņemts Konkurences padomes viedoklis, ka koncesijas procedūras komisijas konstatētās norādes var liecināt par attiecīgas vienošanās esību. Konkurences padome viedokli sniedz 10 darbdienu laikā no attiecīgā koncesijas procedūras komisijas pieprasījuma saņemšanas dienas.

(8) Koncesijas procedūras komisija var izslēgt pretendentu šā panta otrās daļas 8., 9. un 10. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ, ja tās rīcībā ir tāda pietiekama un objektīva informācija, ar kuru ir pierādāms, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls. Latvijā reģistrētu pretendentu var izslēgt šā panta otrās daļas 8. un 9. punktā minēto iemeslu dēļ, ja koncesijas procedūras komisijas rīcībā ir kompetentās iestādes lēmums, ar kuru konstatēts attiecīgais pārkāpums. Ja koncesijas procedūras komisijai, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai arī konkrētās personas pieļautie pārkāpumi ir maznozīmīgi, koncesijas procedūras komisija neizslēdz pretendentu no turpmākās dalības koncesijas procedūrā.

(9) Koncesijas procedūras komisija izslēdz pretendentu no turpmākās dalības koncesijas procedūrā, ja tā konstatē šā panta otrās daļas 11., 12., 13. vai 14. punktā minētos izslēgšanas iemeslus.

(10) Koncesijas procedūras komisija pārbaudi par šā panta otrajā daļā noteiktajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem veic:

1) konkursā bez pretendentu atlases — attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par koncesiju un koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas koncesijas līguma slēgšanas tiesības;

2) konkursā ar pretendentu atlasi un konkursa dialogā — attiecībā uz katru pretendentu, kurš atbilst paziņojumā par koncesiju un koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja tas paredzēts koncesijas procedūras dokumentos, pārbaudi var veikt attiecībā uz pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par koncesiju un koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas koncesijas līguma slēgšanas tiesības, savukārt, ja piemēro pretendentu skaita samazināšanu, minēto pārbaudi veic pirms pretendentu skaita samazināšanas. Koncesijas procedūras komisija pārbaudi par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto izslēgšanas iemeslu veic attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par koncesiju un koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas koncesijas līguma slēgšanas tiesības;

3) šā likuma 17. panta septītajā daļā minētajā gadījumā (ja koncesijas dokumentos paredzēts piemērot šā panta otrajā daļā minētos izslēgšanas iemeslus) un sarunu procedūrā — attiecībā uz katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas koncesijas līguma slēgšanas tiesības;

4) sarunu procedūrā šā likuma 17. panta sestās daļas 3. punktā minētajā gadījumā — ja uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā koncesijas procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Ja sarunu procedūra tiek piemērota pēc konkursa bez pretendentu atlases izbeigšanas, pārbaudi veic attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu un ir uzaicināts uz sarunu procedūru. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.

(11) Ministru kabinets nosaka:

1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta piektās daļas 1. punktā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;

2) šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu, kā arī tos normatīvos aktus un to pantus, kuri atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem un par kuros paredzētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem veicama šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktā pārbaude;

3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta piektajā daļā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām;

4) šā panta piektās daļas 1. punktā minētās pārbaudāmās informācijas apjomu šīs daļas 1. punktā minētajā informācijas sistēmā par ārvalstī reģistrētām vai pastāvīgi dzīvojošām personām.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

37.1 pants. Uzticamības nodrošināšana

(1) Ja koncesijas procedūras komisija konstatē, ka pretendents būtu izslēdzams no turpmākās dalības koncesijas procedūrā, pamatojoties uz šā likuma 37. panta otrās daļas 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem, tai skaitā saistībā ar šā likuma 37. panta trešās daļas 1., 4. un 5. punktā minēto personu, un nav piemērojami šā likuma 37. panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktie izņēmumi, koncesijas procedūras komisija dod pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina pretendenta uzticamību saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Lai apliecinātu uzticamību, pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

(3) Koncesijas procedūras komisija izvērtē pretendenta vai personālsabiedrības biedra (ja pretendents ir personālsabiedrība) skaidrojumā sniegto informāciju, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Koncesijas procedūras komisija var prasīt no attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentajām institūcijām atzinumus par to, vai pretendenta veiktie pasākumi ir pietiekami uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Atzinumu nepieprasa, ja tas koncesijas procedūras komisijai ir pieejams vai arī ja pretendents ir iesniedzis attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentās institūcijas atzinumu par konkrētā pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.

(4) Ja koncesijas procedūras komisija skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tā pieņem lēmumu, ka attiecīgais pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav izslēdzams no turpmākās dalības koncesijas procedūrā saskaņā ar šā likuma 37. panta ceturtās daļas 1. punktu.

(5) Ja pretendents būtu izslēdzams no turpmākās dalības koncesijas procedūrā tādēļ, ka šā likuma 37. panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas uz šā likuma 37. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu, uzticamība nodrošināma, pretendentam nomainot šā likuma 37. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu pret tādu personu, kura atbilst paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 37. panta otrajā daļā noteiktie izslēgšanas iemesli.

(6) Ja pretendents šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neiesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus vai ja koncesijas procedūras komisija neuzskata iesniegto skaidrojumu un pierādījumus par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, vai arī pretendents neveic šā likuma 37. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu nomaiņu saskaņā ar šā panta piekto daļu, koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumu izslēgt pretendentu no turpmākās dalības koncesijas procedūrā.

(7) Šajā pantā paredzētā iespēja nodrošināt uzticamības atjaunošanu atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no turpmākās dalības iepirkuma vai koncesijas procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdzama no turpmākās dalības iepirkuma vai koncesijas procedūrās.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

37.2 pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Koncesijas procedūras komisija var pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais pretendents ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām.

(2) Pakalpojuma koncesijas līguma gadījumā, ciktāl privātajam partnerim jābūt pilnvarotam vai jābūt kādas organizācijas biedram, lai tas reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, koncesijas procedūras komisija var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

(3) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(4) Koncesijas procedūras komisija nenosaka prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš privātā partnera reģistrēšanas, licencēšanas, pilnvarošanas vai kļūšanas par noteiktas organizācijas biedru.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

37.3 pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Koncesijas procedūras komisija var noteikt prasības attiecībā uz pretendenta saimnieciskajām un finansiālajām spējām, kas nepieciešamas koncesijas līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz:

1) pretendenta gada minimālo finanšu apgrozījumu, tai skaitā konkrētā koncesijas līguma priekšmeta jomā;

2) pretendenta finanšu rādītājiem;

3) profesionālā riska apdrošināšanu.

(2) Ja koncesijas līguma priekšmets tiek dalīts daļās, pretendenta gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt par daļu grupām, ja koncesijas līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas vairākās vienlaikus izpildāmās daļās.

(3) Pretendents sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:

1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata, ja finanšu pārskats ir publiski pieejama informācija saskaņā ar pretendenta reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem;

3) apliecinājumu par savu kopējo neto apgrozījumu vai, ja nepieciešams, apgrozījumu, kas attiecas uz konkrētā koncesijas līguma jomu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama, ņemot vērā pretendenta dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku.

(4) Nosakot prasības attiecībā uz pretendenta finanšu rādītājiem, koncesijas procedūras komisija koncesijas procedūras dokumentos skaidri norāda objektīvas un nediskriminējošas metodes un kritērijus, ko izmantos finanšu rādītāju noteikšanai.

(5) Pretendents var balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā koncesijas līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā pretendents pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot, piemēram, šo personu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā koncesijas līguma izpildē. Koncesijas procedūras komisija var prasīt, lai pretendents un persona, uz kuras saimnieciskajām un finansiālajām iespējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par koncesijas līguma izpildi.

(6) Paziņojumā par koncesiju (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz) vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un koncesijas procedūras dokumentos nosaka dokumentus, kurus pretendents iesniedz, lai apliecinātu savu atbilstību izvirzītajām prasībām. Pretendents, kas pamatotu iemeslu dēļ nespēj iesniegt pieprasītos dokumentus, ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja koncesijas procedūras komisija uzskata tos par piemērotiem.

(7) Koncesijas procedūras komisija var noteikt minimālo atbilstības līmeni šajā pantā minētajām prasībām.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

37.4 pants. Tehniskās un profesionālās spējas

(1) Koncesijas procedūras komisija var noteikt prasības attiecībā uz pretendenta tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas koncesijas līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz koncesijas līguma izpildē iesaistīto personālu, pretendenta pieredzi un tehniskajiem resursiem.

(2) Pretendenta tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei, svarīguma pakāpei un lietojumam var apliecināt ar:

1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi ne vairāk kā piecos iepriekšējos gados, izņemot gadījumu, kad konkurences veicināšanai koncesijas procedūras komisija ir noteikusi garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;

2) informāciju par būtiskākajiem sniegtajiem pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Ja tas nepieciešams konkurences veicināšanai, koncesijas procedūras komisija var noteikt garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;

3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;

4) to tehnisko iekārtu un līdzekļu aprakstu, kurus pretendents lieto kvalitātes nodrošināšanai, kā arī pretendenta mācību un pētniecības iekārtu aprakstu;

5) informāciju par piegādes ķēdes vadības un maršruta kontroles sistēmām, kuras pretendents izmantos koncesijas līguma izpildē;

6) pārbaudi, ko veic publiskais partneris vai tā vārdā pakalpojumu sniedzēja valsts kompetenta institūcija, ja sniedzamajiem pakalpojumiem ir sarežģīts raksturs vai pakalpojumi ir paredzēti īpašam mērķim. Minētā pārbaude attiecas uz pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;

7) būvdarbu veicēja vai pakalpojumu sniedzēja personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja personāla izglītība vai profesionālā kvalifikācija netiek paredzēta kā viens no piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem;

8) to pasākumu aprakstu, kurus pretendents plāno veikt vides aizsardzības prasību ievērošanai koncesijas līguma izpildes laikā;

9) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;

10) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, kas pieejams būvdarbu veicējam un pakalpojumu sniedzējam koncesijas līguma izpildei;

11) norādi uz koncesijas līguma daļu, kuru pretendents paredzējis nodot apakšuzņēmējiem.

(3) Pretendents var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā koncesijas līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā pretendents pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu pretendenta rīcībā. Lai pretendents apliecinātu profesionālo pieredzi vai koncesijas procedūras komisijas prasībām atbilstoša personāla pieejamību, tas var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.

(4) Koncesijas procedūras komisija var prasīt, lai noteiktus īpaši svarīgus uzdevumus pildītu pats pretendents vai personu apvienības dalībnieks.

(5) Paziņojumā par koncesiju (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz) vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un koncesijas procedūras dokumentos nosaka dokumentus, kurus pretendents iesniedz, lai apliecinātu atbilstību izvirzītajām prasībām.

(6) Koncesijas procedūras komisija var noteikt minimālo atbilstības līmeni šajā pantā minētajām prasībām.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

37.5 pants. Kvalitātes vadības standarti

(1) Ja koncesijas procedūras komisija pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par pretendenta atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tai skaitā par piekļuves nodrošināšanu personām ar invaliditāti, tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuras atbilstoši Eiropas standartiem apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Koncesijas procedūras komisija atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja pretendentam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, tas iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu veikšanu un pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst izvirzītajām prasībām.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(3) Šā panta pirmo daļu piemēro tikai tad, ja koncesijas līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

37.6 pants. Vides vadības standarti

(1) Ja koncesijas procedūras komisija pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par pretendenta atbilstību vides vadības standartiem vai vides vadības sistēmām, tas atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu 45. pantu vai citiem vides vadības standartiem, kuri atbilst Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem un kurus ir apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Koncesijas procedūras komisija atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja pretendentam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, pretendents iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgiem pasākumiem, kas būtu nodrošināmi saskaņā ar koncesijas procedūras komisijas prasīto vides vadības sistēmu vai standartu.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(3) Šā panta pirmo daļu piemēro tikai tad, ja koncesijas līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

38. pants. Paziņojums par koncesiju un iepriekšējs informatīvs paziņojums, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu izsludināšanai

(1) Ja publiskais partneris vēlas slēgt koncesijas līgumu un koncesijas procedūras komisija piemēro konkursu bez pretendentu atlases, konkursu ar pretendentu atlasi vai konkursa dialogu, tā publicē paziņojumu par koncesiju.

(2) Ja publiskais partneris vēlas slēgt koncesijas līgumu par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, koncesijas procedūras komisija publicē iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu izsludināšanai. Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga nepublicēt minēto paziņojumu, ja tiek piemērota sarunu procedūra atbilstoši šā likuma 17. panta sestajā daļā minētajiem gadījumiem.

(3) Ja koncesijas procedūras komisija izdara šā likuma 35. pantā minētos grozījumus koncesijas procedūras dokumentos vai pagarina noteiktos pretendentu pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, tā atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta koncesija.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

39.pants. Pretendentu pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Koncesijas procedūras komisija, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā koncesijas līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanai, kā arī šajā pantā noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(2) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss bez pretendentu atlases vai sarunu procedūra, termiņu piedāvājumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 30 dienām pēc dienas, kad paziņojums par koncesiju publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai kad izraudzītajiem pretendentiem nosūtīts uzaicinājums uz sarunām. Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka, termiņu piedāvājumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 30 dienām pēc dienas, kad paziņojums par koncesiju nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss ar pretendentu atlasi vai konkursa dialogs, termiņš pieteikumu iesniegšanai ir vismaz 30 dienas, sākot no dienas, kad paziņojums par koncesiju publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka, termiņu pieteikumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 30 dienām pēc dienas, kad paziņojums par koncesiju ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss ar pretendentu atlasi, termiņu pretendentu piedāvājumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 22 dienām pēc dienas, kad pretendentiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

(5) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkursa dialogs, termiņu pārrunās piedalījušos pretendentu piedāvājumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 22 dienām pēc dienas, kad pretendentiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Koncesijas procedūras komisija vienojas ar visiem atlasītajiem pretendentiem, kuri piedalījušies pārrunās, par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, bet, ja vienoties nevar, termiņu nosaka ne īsāku par 22 dienām pēc dienas, kad pretendentiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

(6) Ja publiskais partneris slēdz koncesijas līgumu par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, termiņu ieinteresētības izteikšanai nosaka ne īsāku par 35 dienām pēc dienas, kad iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu izsludināšanai, publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka, termiņu ieinteresētības izteikšanai nosaka ne īsāku par 35 dienām pēc dienas, kad iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu izsludināšanai, nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7) Koncesijas procedūras komisija var samazināt pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām, ja piedāvājumu iesniegšana paredzēta elektroniski atbilstoši šā likuma 19. panta pirmajai daļai.

(8) Koncesijas procedūras komisija nosaka garāku piedāvājumu iesniegšanas termiņu par šajā pantā noteiktajiem minimālajiem pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem, ja pieteikumu vai piedāvājumu var sagatavot tikai pēc koncesijas procedūras komisijas norādītās koncesijas līguma izpildes vietas apmeklēšanas vai pēc iepazīšanās ar koncesijas procedūras dokumentos norādītajiem papildu dokumentiem koncesijas procedūras komisijas norādītajā vietā. Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš nosakāms tāds, lai ieinteresētajiem pretendentiem būtu iespēja iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama pieteikuma un piedāvājuma sagatavošanai.

(9) Koncesijas procedūras komisija var izdarīt grozījumus koncesijas procedūras dokumentos, ja vien grozītie noteikumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu pretendentu dalību vai izvēli koncesijas procedūrā. Ja koncesijas procedūras dokumentos izdara grozījumus, pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts atbilstoši informācijas vai izmaiņu svarīgumam tā, lai pretendenti varētu iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama pieteikuma vai piedāvājuma sagatavošanai. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas minimālais termiņš pēc dienas, kad paziņojums, ar kuru izsludināta koncesija, atkārtoti publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nedrīkst būt īsāks par pusi no sākotnēji noteiktā pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

(10) Ja koncesijas procedūras komisija izdara grozījumus uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, piedāvājumu iesniegšanas minimālais termiņš pēc dienas, kad koncesijas procedūras komisija par to informējusi visus pretendentus, kuri uzaicināti iesniegt piedāvājumu, ir vismaz puse no sākotnēji noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

(11) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, atkārtoti publicējot paziņojumu, ar kuru izsludināta koncesija. Ja koncesijas līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka, minimālais termiņš, par kuru koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem koncesijas procedūras dokumentos šā panta devītās daļas izpratnē.

(12) Ja pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanai koncesijas procedūras komisija izmanto elektronisko informācijas sistēmu un ir konstatēti sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ nav bijis iespējams iesniegt piedāvājumus vai pieteikumus kopumā vismaz divas stundas pēdējo 24 stundu laikā vai 10 minūtes pēdējo četru stundu laikā līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, sistēmas turētājs pēc sistēmas darbības atjaunošanas pārceļ piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņu par vienu darbdienu. Sistēmas darbības atjaunošanas dienā tajā ievieto paziņojumu par sistēmas darbības traucējumiem, norādot koncesijas procedūras, kuru termiņi ir pārcelti. Šāda termiņu pārcelšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos vai par piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šā panta devītās daļas izpratnē.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

40.pants. Pretendentu pieteikumu iesniegšana

(1) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, pretendents termiņā, kas norādīts paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties šajā koncesijas procedūrā, iesniedz koncesijas procedūras komisijai rakstveida pieteikumu par gatavību piedalīties pretendentu atlases procedūrā, kurā apliecina savu atbilstību nolikumā norādītajiem pretendentu atlases kritērijiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pretendentam jāatbilst šādām prasībām:

1) atbilstoša un pietiekama profesionālā kvalifikācija;

2) pieejams aprīkojums un citas iekārtas, kas nepieciešamas visu koncesijas līguma ietvaros plānoto darbību veikšanai, vai arī pretendentam jāiesniedz pierādījumi, ka tas iegūs nepieciešamo aprīkojumu un citas iekārtas pēc koncesijas līguma noslēgšanas;

3) pieejami atbilstoši finanšu resursi visu koncesijas līguma ietvaros plānoto darbību veikšanai (paša resursi vai finansētāja rakstveida apliecinājums);

4) atbilstoša vadības un organizatoriskā pieredze;

5) citām prasībām, kas noteiktas nolikumā un ir būtiskas konkrētā koncesijas līguma izpildei.

41.pants. Pretendentu pieteikumu atvēršana

(1) Iesniegtos pieteikumus atver nolikumā norādītajā datumā, laikā un vietā ne agrāk kā četras stundas pēc to iesniegšanas termiņa beigām. Pieteikumu atvēršana ir atklāta.

(2) Pretendentu pieteikumus atver to iesniegšanas secībā. Pēc pieteikuma atvēršanas koncesijas procedūras komisija nosauc pretendentu, pieteikuma iesniegšanas datumu un laiku un šīs ziņas ieraksta komisijas sēdes protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

42. pants. Pretendentu atlase

(1) Koncesijas procedūras komisija atlasa pretendentus saskaņā ar koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

(2) Koncesijas procedūras komisija prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā koncesijas līguma izpildei nosaka samērīgi koncesijas līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par koncesiju, kā arī koncesijas procedūras dokumentos.

(3) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz Latvijas kompetentās institūcijas, koncesijas procedūras komisija pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas, bet ārvalstu kompetento institūciju izsniegtās izziņas un citus dokumentus koncesijas procedūras komisija pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas, ja izziņas vai dokumenta izdevējs nav norādījis īsāku tā derīguma termiņu.

(4) Ja koncesijas procedūras komisija nepieciešamo informāciju par pretendentu iegūst tieši no kompetentās institūcijas, datubāzēs vai no citiem avotiem, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja koncesijas procedūras komisijas iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai.

(5) Ja koncesijas procedūras komisijai rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tā pieprasa, lai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.

(6) Ja koncesijas procedūras komisija konstatē, ka pieteikumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tā pieprasa, lai pretendents vai kompetentā institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai koncesijas procedūras komisija nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai.

(7) Ja koncesijas procedūras komisija saskaņā ar šā panta sesto daļu ir pieprasījusi izskaidrot vai papildināt pieteikumā ietverto vai pretendenta iesniegto informāciju, bet pretendents to nav izdarījis atbilstoši koncesijas procedūras komisijas noteiktajām prasībām, koncesijas procedūras komisija pieteikumu vērtē pēc tās rīcībā esošās informācijas.

(8) Ja koncesijas procedūras dokumentos ir ietverts nosacījums, ka koncesijas procedūras komisija patur sev tiesības pieprasīt piedāvājumus tikai no ierobežota pretendentu skaita, komisija sagatavo to pretendentu sarakstu, kuri tiks aicināti iesniegt piedāvājumus.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

43. pants. Pretendentu informēšana par atlases rezultātiem

(1) Koncesijas procedūras komisija triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz pretendentu atlases rezultātiem (noraidītajam pretendentam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) un uzaicina izraudzītos pretendentus iesniegt piedāvājumus. Koncesijas procedūras komisija visus pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 29. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par koncesijas procedūras pārkāpumiem. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija nodota visiem pretendentiem vienlaikus, ja attiecīgā informācija tiem nodota vienā dienā.

(2) Koncesijas procedūras komisija informāciju par pretendentu atlases rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodod personiski. Koncesijas procedūras komisija saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.

(3) Koncesijas procedūras komisija, informējot par pretendentu atlases rezultātiem, ir tiesīga nenorādīt tādu informāciju, kuras publiskošana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu pretendentu konkurenci, vai kaitētu pretendentu pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām).

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

44.pants. Pieteikumu iesniegšana un pretendentu atlase uzaicināšanai uz pārrunām

(1) Lai piedalītos konkursa dialoga procedūrā, pretendents termiņā, kas norādīts paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties šajā koncesijas procedūrā, iesniedz koncesijas procedūras komisijai rakstveida pieteikumu par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā.

(2) Koncesijas procedūras komisija atlasa pretendentus uzaicināšanai uz pārrunām nolikumā paredzētajos termiņos.

(3) Lai pretendents tiktu uzaicināts uz pārrunām, tam ir jāatbilst šā likuma 40.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

45.pants. Pretendentu uzaicināšana uz pārrunām

(1) Koncesijas procedūras komisija šā likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā informē visus pretendentus, kuri iesnieguši šā likuma 44.panta pirmajā daļā minētos pieteikumus, par pretendentu atlases rezultātiem, norādot pretendentus, kuri tiek uzaicināti uz pārrunām, un citu šā likuma 43.panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(2) Nolikumā var noteikt, ka gadījumā, ja pretendentu skaits pārsniegs nolikumā paredzēto pretendentu skaitu, koncesijas procedūras komisija uz pārrunām uzaicinās tikai noteiktu pretendentu skaitu. Šādā gadījumā pretendentu skaits nedrīkst būt mazāks par trim.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā koncesijas procedūras komisija uz pārrunām uzaicina nolikumā paredzēto pretendentu skaitu.

(4) Uzaicinājumā uz pārrunām norāda vismaz pārrunu uzsākšanas datumu, laiku un vietu, kā arī valodu, kuru paredzēts izmantot konkursa dialogā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

46.pants. Pārrunas ar pretendentiem

(1) Uzaicinājumā uz pārrunām norādītajā datumā, laikā un vietā uzaicinātais pretendents iesniedz koncesijas procedūras komisijai savu nolikumā norādīto publiskā partnera vajadzību un prasību risinājumu.

(2) Pārrunu uzdevums ir izstrādāt vienu vai vairākus nolikuma prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata uz pārrunām uzaicinātos pretendentus aicinās iesniegt piedāvājumus.

(3) Koncesijas procedūras komisija veic pārrunas ar katru uzaicināto pretendentu atsevišķi.

(4) Koncesijas procedūras komisija ar uzaicinātajiem pretendentiem pārrunu laikā ir tiesīga apspriest visus ar koncesijas līgumu saistītos aspektus.

(5) Pārrunu laikā koncesijas procedūras komisija nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, neradot nevienam pretendentam labvēlīgākus apstākļus kā pārējiem.

(6) Veicot pārrunas ar pretendentiem, koncesijas procedūras komisija neatklāj citu pretendentu piedāvātos risinājumus, kā arī konfidenciālu informāciju, ko tai darījis zināmu pretendents, kurš piedalās pārrunās, ja vien attiecīgais pretendents nav tam noteikti piekritis.

(7) Ja tas paredzēts nolikumā, koncesijas procedūras komisija ir tiesīga organizēt pārrunas vairākos secīgos posmos, lai samazinātu pārrunās apspriežamo risinājumu skaitu.

(8) Koncesijas procedūras komisija pārrunas ar pretendentiem turpina līdz brīdim, kad ir izstrādāts tāds risinājums vai risinājumi, kas atbilst nolikumā noteiktajām publiskā partnera vajadzībām un prasībām.

47.pants. Pārrunu slēgšana un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus

(1) Ja pārrunās ar pretendentiem tiek izstrādāts tāds risinājums, kas atbilst nolikumā noteiktajām publiskā partnera vajadzībām un prasībām, koncesijas procedūras komisija par to rakstveidā informē katru publiskā partnera pārstāvi, nosūtot viņam izstrādāto risinājumu.

(2) Ja katrs publiskā partnera pārstāvis rakstveidā akceptē pārrunās izstrādāto risinājumu, koncesijas procedūras komisija šo risinājumu un koncesijas līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no pārrunās izstrādātā risinājuma un koncesijas līguma projekta izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija pārrunas slēdz.

(4) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no pārrunās izstrādātā risinājuma un koncesijas līguma projekta izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija informē par to publiskā partnera pārstāvi un, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja rakstveida norādījumus, turpina sarunas ar pretendentiem vai pieņem lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu.

(5) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no koncesijas līguma projekta izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija izstrādā jaunu koncesijas līguma projektu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos koncesijas procedūras komisija rīkojas saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu.

(7) Koncesijas procedūras komisija informē visus pretendentus, kuri piedalījās pārrunās, par pārrunu slēgšanu un uzaicina šos pretendentus iesniegt piedāvājumus termiņā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 39.panta piekto daļu.

(8) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) pārrunās ar pretendentiem izstrādātais risinājums;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda, kurā piedāvājums iesniedzams;

3) piedāvājuma derīguma termiņš.

(9) Koncesijas procedūras komisija uzaicinājumā norāda, ka piedāvājumā ietverami visi tie nepieciešamie elementi, kuri iekļauti pārrunās izstrādātajā risinājumā.

(10) Uzaicinājumam pievienojams koncesijas līguma projekts. Uzaicinājumā norāda, kuri koncesijas līguma projekta noteikumi nav grozāmi.

(11) Ja nolikumā paredzēts, ka pretendentiem par dalību pārrunās tiek piešķirtas godalgas vai veikti maksājumi, godalgas piešķir un maksājumus veic nolikumā paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

48.pants. Pretendentu piedāvājumu iesniegšana

(1) Ja tiek organizēts konkurss bez pretendentu atlases, pretendents piedāvājumu iesniedz termiņā, kāds noteikts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētajā šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā.

(2) Ja tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, piedāvājumu uzaicinājumā norādītajā termiņā iesniedz pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 43.pantā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.

(3) Ja tiek organizēts konkursa dialogs, piedāvājumu uzaicinājumā norādītajā termiņā iesniedz pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 47.panta septītajā daļā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.

(4) Piedāvājumā pretendents norāda:

1) piedāvāto tehnisko risinājumu atbilstoši nolikumā norādītajiem drošības, vides aizsardzības un citiem nosacījumiem;

2) piedāvāto koncesijas finansiālo un komerciālo risinājumu;

3) citu informāciju, kas noteikta nolikumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

(5) Ja piedāvājumu iesniedz pretendents, kas ir piedalījies konkursa dialogā, piedāvājumā ietverami arī visi tie nepieciešamie elementi, kuri iekļauti pārrunās izstrādātajā risinājumā.

(6) Nolikumā var paredzēt, ka pretendenti var iesniegt piedāvājuma variantus.

(7) Pretendenti ir tiesīgi pieprasīt, lai koncesijas procedūras komisija sniedz skaidrojumus par nolikumu un citu informāciju par koncesijas procedūru, ja šāds pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā deviņas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

(8) Koncesijas procedūras komisijai atbildes uz šā panta septītajā daļā minētajiem informācijas pieprasījumiem jāsniedz piecu darbdienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

48.1 pants. Piedāvājuma nodrošinājums un saistību izpildes nodrošinājums

(1) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu. Koncesijas procedūras komisija koncesijas procedūras dokumentos nosaka piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.

(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā koncesijas līguma paredzamo līgumcenu un koncesijas līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas.

(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā koncesijas līguma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.

(4) Pretendents piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja koncesijas procedūras komisija šādu iespēju ir paredzējusi koncesijas procedūras dokumentos, kā naudas summas iemaksu publiskā partnera pārstāvja norādītajā kontā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem (izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu):

1) koncesijas procedūras dokumentos noteiktajā minimālajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības termiņā;

2) ja koncesijas procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kuram piešķirtas koncesijas līguma slēgšanas tiesības, pēc koncesijas līguma noslēgšanas iesniedz saistību izpildes nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu saistību izpildes nodrošinājumu;

3) līdz koncesijas līguma noslēgšanai.

(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā vai publiskā partnera pārstāvis ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kuram piešķirtas koncesijas līguma slēgšanas tiesības, koncesijas procedūras komisijas noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam koncesijas procedūras dokumentos un koncesijas līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu;

3) pretendents, kuram piešķirtas koncesijas līguma slēgšanas tiesības, neparaksta koncesijas līgumu koncesijas procedūras komisijas noteiktajā termiņā.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

49.pants. Pretendentu piedāvājumu atvēršana

(1) Koncesijas procedūras komisija atver iesniegtos piedāvājumus ne agrāk kā četras stundas pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām uzaicinājumā norādītajā vietā un laikā (izņemot šā likuma 29. panta septītajā daļā minēto gadījumu). Piedāvājumu atvēršana ir atklāta.

(11) Ja šā likuma 29. panta septītajā daļā minētajā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem šā likuma 30. panta otrās daļas 1. punktā minēto lēmumu vai administratīvā lieta tiek izbeigta, koncesijas procedūras komisija pircēja profilā publicē informāciju par piedāvājumu atvēršanas sanāksmes vietu un laiku, kā arī informē par to pretendentus vismaz trīs darbdienas iepriekš. Ja iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem šā likuma 30. panta otrās daļas 3. punktā vai trešajā daļā minēto lēmumu, koncesijas procedūras komisija neatver iesniegtos piedāvājumus un izsniedz vai nosūta tos atpakaļ pretendentiem.

(2) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto līgumcenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu, un šīs ziņas ieraksta komisijas sēdes protokolā.

(3) Pēc pretendenta pieprasījuma koncesijas procedūras komisija uzrāda finanšu piedāvājumu, kurā atbilstoši pieprasītajai finanšu piedāvājuma formai norādīta piedāvātā līgumcena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

50. pants. Pretendentu piedāvājumu izvērtēšana

(1) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss bez pretendentu atlases, koncesijas procedūras komisija atlasa pretendentus saskaņā ar koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(2) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss ar pretendentu atlasi, koncesijas procedūras komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(3) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkursa dialogs, koncesijas procedūras komisija pārbauda piedāvājuma atbilstību pārrunās izstrādātajā risinājumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(4) Ja koncesijas procedūras komisija konstatē, ka piedāvājumā ietvertā vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tā pieprasa, lai pretendents izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Tomēr šāda izskaidrošana, precizēšana, saskaņošana un papildu informācijas sniegšana nedrīkst mainīt galvenos elementus piedāvājumā. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai koncesijas procedūras komisija nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai.

(5) Ja koncesijas procedūras komisija saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir pieprasījusi izskaidrot vai papildināt piedāvājumā ietverto vai pretendenta iesniegto informāciju, bet pretendents to nav izdarījis atbilstoši noteiktajām prasībām, koncesijas procedūras komisija piedāvājumu vērtē pēc tās rīcībā esošās informācijas.

(6) Piedāvājumu izvērtēšanas laikā koncesijas procedūras komisija pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja koncesijas procedūras komisija konstatē šādas kļūdas, tā šīs kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu koncesijas procedūras komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, koncesijas procedūras komisija ņem vērā labojumus.

(7) Piedāvājumu izvērtēšanas laikā koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi.

(8) Katrs koncesijas procedūras komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem koncesijas procedūras dokumentos norādītajiem izvērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko atzīst to piedāvājumu, kas pēc individuālo vērtējumu apkopošanas ieguvis visaugstāko novērtējumu.

(9) Pēc pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas koncesijas procedūras komisija izveido visu piedāvājumus iesniegušo pretendentu sarakstu, izvietojot tos novērtējuma secībā, un ieraksta to koncesijas procedūras komisijas sēdes protokolā.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

51. pants. Pretendentu piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

(1) Koncesijas procedūras komisija piešķir koncesijas līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, ko nosaka:

1) izmantojot cenu vai izmaksas, piemērojot efektivitātes pieeju, piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas;

2) ņemot vērā cenu vai izmaksas un ar koncesijas līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, piemēram:

a) kvalitāti, tai skaitā tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamību, atbilstību universālajam dizainam, sociālās un vides aizsardzības prasības, inovatīvos raksturlielumus un pārdošanas nosacījumus,

b) koncesijas līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze,

c) pēcpārdošanas pakalpojumus un tehnisko palīdzību, piegādes nosacījumus, piemēram, piegādes datumu, piegādes procesu un piegādes periodu vai piegādes pabeigšanas periodu.

(2) Kvalitātes kritēriji ir saistīti ar koncesijas līguma priekšmetu, ja tie attiecas uz jebkuru būvdarbu vai pakalpojuma aprites cikla posmu, kā arī uz faktoriem, kas saistīti ar būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu vai kādu citu procesu aprites cikla posmā, pat ja šādi faktori nav tieši saistīti ar koncesijas līguma priekšmetu (piemēram, vides aizsardzības prasību vai sociālo kritēriju ievērošana pakalpojuma sniegšanas vai būvdarbu veikšanas laikā).

(3) Piedāvājuma nefinansiālo un nekomerciālo aspektu izvērtēšanas kritērijiem var izmantot šādus nosacījumus:

1) piedāvājumā izteiktais tehniskais vērtējums (koncesijas procedūras dokumentos noteiktais minimālais tehniskās projektēšanas vai pakalpojuma piegādes standarta īstenošanas piedāvājums vai tā uzlabojums);

2) piedāvājumā izteiktais izmantošanas un apsaimniekošanas vērtējums (paredzamās būves izmantošanas un apsaimniekošanas kārtība, metode un atbilstība noteiktajiem standartiem);

3) pakalpojumu kvalitāte un veidi, kā tiks nodrošināta to nepārtrauktība;

4) citi nosacījumi, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

(4) Piedāvājuma finansiālo un komerciālo aspektu izvērtēšanas kritērijiem var izmantot šādus nosacījumus:

1) jebkāda veida maksājumi, kas koncesijas līguma ietvaros veicami publiskajam partnerim;

2) jebkāda veida maksājumi, kas koncesijas līguma ietvaros veicami privātajam partnerim;

3) piedāvātās projektēšanas un būvniecības izmaksas, ikgadējās ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī piedāvātā finansēšanas kārtība;

4) jebkāda veida finanšu atbalsta apjoms (ja tāds paredzēts), kas tiek gaidīts no publiskā partnera vai jebkuras citas valsts vai pašvaldību institūcijas;

5) atbilstoši iesniegtajai dokumentācijai piedāvātā finansējuma pamatotība un tam izvirzītie nosacījumi;

6) citi nosacījumi, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

(5) Koncesijas procedūras komisija nosaka konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus un papildina tos ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

(6) Koncesijas procedūras komisija koncesijas procedūras dokumentos norāda visus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju vērtības un, ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un apraksta, kā tiks piemērots katrs no norādītajiem izvērtēšanas kritērijiem.

(7) Koncesijas procedūras komisija koncesijas procedūras dokumentos norāda izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad pieņems lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds.

(8) Ja tiek saņemts piedāvājums, kurā ir ierosināts inovatīvs risinājums ar īpašu funkcionālās izpildes līmeni, ko koncesijas procedūras komisija nevarēja paredzēt, koncesijas procedūras komisija izņēmuma kārtā var grozīt piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju secību, lai ņemtu vērā minēto inovatīvo risinājumu. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju nozīmīguma secības grozījumi izdarāmi, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

(9) Koncesijas priekšmetu, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus un minimālās prasības nevar mainīt laikā, kad veic pārrunas ar pretendentiem vai risina sarunas par koncesijas līguma projektu.

(10) Ja koncesijas procedūras komisija groza piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju secību šā panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā, koncesijas procedūras komisija vienlaikus informē visus pretendentus par piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju secības maiņu un nosūta uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, ievērojot šā likuma 39. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Ja piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji ir publicēti brīdī, kad publicēts paziņojums par koncesiju, koncesijas procedūras komisija publicē jaunu paziņojumu par koncesiju.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

51.1 pants. Aprites cikla izmaksas

(1) Aprites cikla izmaksas ietver pilnībā vai daļēji šādas būvdarbu vai pakalpojuma aprites cikla izmaksas:

1) izmaksas, kas rodas publiskajam partnerim vai citiem lietotājiem, piemēram:

a) ar iegādi saistītas izmaksas,

b) lietošanas izmaksas (piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš),

c) apkopes izmaksas,

d) aprites cikla beigu izmaksas (piemēram, savākšanas un reģenerācijas izmaksas);

2) būvdarbu vai pakalpojuma aprites ciklā radušās un ar ietekmi uz vidi saistītas izmaksas (piemēram, siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām vērstu pasākumu izmaksas), ja tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt.

(2) Koncesijas procedūras komisija koncesijas procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina metodiku un aprēķina veikšanai nepieciešamos datus, kurus iesniegs pretendenti.

(3) Ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu aprēķināšanas metodika atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji;

2) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;

3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir pretendentu rīcībā, tai skaitā to pretendentu rīcībā, kuri reģistrēti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu vai citu Eiropas Savienībai saistošu starptautisku līgumu puse, vai ir viegli iegūstami.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

51.2 pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam būvdarbu koncesijas līgumam vai pakalpojumu koncesijas līgumam šķiet nepamatoti lēts, koncesijas procedūras komisija pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.

(2) Skaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto būvdarbu vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

4) vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu;

5) saistībām pret apakšuzņēmējiem;

6) pretendenta saņemto komercdarbības atbalstu.

(3) Koncesijas procedūras komisija, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus.

(4) Koncesijas procedūras komisija noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.

(5) Ja koncesijas procedūras komisija konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar koncesijas procedūras komisijas noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantam. Ja koncesijas procedūras komisija noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tā informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu par tās darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās koncesijas procedūras komisija, kā arī pretendents par sevi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu. Koncesijas procedūras komisija minēto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīga saņemt, neprasot pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju piekrišanu.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) informācijas sistēmu, kurā no Valsts ieņēmumu dienesta iegūstama šā panta pirmajā daļā minētā informācija, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;

2) šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu;

3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem informāciju no šā panta sestajā daļā minētās iestādes uzturētās informācijas sistēmas un apstrādā to.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

52.pants. Sarunas par koncesijas līguma projektu

(1) Koncesijas procedūras komisija uz sarunām par koncesijas līguma projektu uzaicina pretendentu, kas saskaņā ar šā likuma 50.panta attiecīgi pirmo, otro vai trešo daļu ir ieguvis visaugstāko koncesijas procedūras komisijas novērtējumu (turpmāk — konkursa uzvarētājs).

(2) Pārrunas drīkst risināties tikai par tiem koncesijas līguma projekta noteikumiem, kas nolikumā nav reglamentēti kā negrozāmi. Koncesijas līguma projektā nedrīkst grozīt tos noteikumus, pēc kuriem notika pretendentu piedāvājumu izvērtēšana un tika noteikts konkursa uzvarētājs.

(3) Ja koncesijas procedūras komisija ar konkursa uzvarētāju panāk vienošanos par koncesijas līgumu, tā pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju.

(4) Ja koncesijas procedūras komisija ar konkursa uzvarētāju nepanāk vienošanos par koncesijas līgumu un šis pretendents atsakās slēgt koncesijas līgumu ar publisko partneri, komisija ir tiesīga aicināt uz pārrunām to pretendentu, kurš šā likuma 50.panta devītajā daļā minētajā sarakstā ir nākamais visaugstāk novērtētais, ja tam piekrīt publiskā partnera pārstāvis, vai izbeigt koncesijas procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(5) Ja koncesijas procedūras komisija šā panta ceturtajā daļā minētajā kārtībā panāk vienošanos par koncesijas līgumu ar nākamo visaugstāk novērtēto pretendentu, tā pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanu ar šo pretendentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

53. pants. Paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem un kārtība, kādā pretendenti informējami par rezultātiem

(1) Koncesijas procedūras komisija 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts koncesijas līgums vai pieņemts lēmums par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, publicē paziņojumu par koncesijas piešķiršanu.

(2) Ja koncesijas līgums tiks slēgts par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, koncesijas procedūras komisija 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts koncesijas līgums vai pieņemts lēmums par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, publicē paziņojumu par koncesijas piešķiršanu sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem. Publiskais partneris paziņojumus par koncesijas piešķiršanu sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(3) Koncesijas procedūras komisija triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par koncesijas procedūras rezultātiem, vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu. Koncesijas procedūras komisija paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu, norādot:

1) noraidītajam pretendentam — tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus;

2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, — izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības;

3) termiņu, kādā pretendents, ievērojot šā likuma 29. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par koncesijas procedūras pārkāpumiem.

(4) Koncesijas procedūras komisija, paziņojot koncesijas procedūras rezultātus, ir tiesīga nenorādīt tādu informāciju, kuras publiskošana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu pretendentu konkurenci, vai kaitētu pretendentu pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām).

(5) Koncesijas procedūras komisija informāciju par koncesijas procedūras rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodod personiski. Koncesijas procedūras komisija saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.

(6) Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija nodota visiem pretendentiem vienlaikus, ja attiecīgā informācija tiem nosūtīta vai nodota vienā dienā.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

53.1 pants. Brīvprātīgs paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem

(1) Šā likuma 3. pantā minētajos gadījumos vai sarunu procedūras gadījumā publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis var publicēt brīvprātīgu paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem.

(2) Brīvprātīgs paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tādas koncesijas procedūras pamatotību, kura kļūdas dēļ veikta, nepiemērojot atbilstošu koncesijas procedūru vai nepublicējot paziņojumu par koncesiju, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 31.3 panta pirmajā daļā minētās sekas.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

53.2 pants. Paziņojums par līguma izpildi

Koncesijas procedūras komisija 10 darbdienu laikā pēc koncesijas līguma izpildes publicē paziņojumu par līguma izpildi.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

54. pants. Koncesijas līguma slēgšana

(1) Publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis koncesijas līgumu ar privāto partneri slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 29. pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par koncesijas procedūras pārkāpumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:

1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 53. panta trešajā daļā minētā informācija nosūtīta visiem pretendentiem elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai pa faksu, vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;

2) 15 dienas pēc šā likuma 53. panta trešajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.

(3) Koncesijas līgumu var slēgt, neievērojot šā panta pirmo daļu, ja:

1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas koncesijas līguma slēgšanas tiesības un nav citu pretendentu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 29. pantā noteiktajā kārtībā;

2) tiek piemērota sarunu procedūra.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

55. pants. Koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums

(1) Koncesijas procedūras komisija noslēguma ziņojumu sagatavo ne vēlāk kā dienā, kad pretendentiem tiek nosūtīts paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem.

(2) Koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums ir šīs komisijas pārskats, kas atspoguļo koncesijas procedūras norisi un ietver visus būtiskākos minētās procedūras notikumus un posmus.

(3) Koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā ietverama šāda informācija:

1) publiskā partnera nosaukums un adrese, koncesijas procedūras identifikācijas numurs, koncesijas procedūras veids, kā arī koncesijas līguma priekšmets, tā īss apraksts un līgumcena;

2) datums, kad paziņojums par koncesiju publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un, ja attiecināms, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3) koncesijas procedūras komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums, koncesijas procedūras dokumentu sagatavotāji un pieaicinātie eksperti;

4) piedāvājumu iesniegšanas termiņš un piedāvājumu derīguma termiņš;

5) piedāvājumu atvēršanas vieta, datums un laiks, piedāvājumu atvēršanā klātesošo personu vārds, uzvārds un amats;

6) to pretendentu nosaukumi, kuri ir iesnieguši piedāvājumus, norādot katra pretendenta nosaukumu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto līgumcenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

7) tā pretendenta nosaukums, ar kuru nolemts slēgt koncesijas līgumu, līgumcena, kā arī piedāvājumu izvērtēšanas kopsavilkums un pamatojums piedāvājuma izvēlei;

8) informācija (ja tā ir zināma) par to koncesijas līguma daļu, ko izraudzītais pretendents plānojis nodot apakšuzņēmējiem, kā arī apakšuzņēmēju nosaukumi;

9) pamatojums lēmumam par noraidītajiem pretendentiem, kā arī par koncesijas procedūras dokumentiem neatbilstošajiem piedāvājumiem;

10) piedāvājuma noraidīšanas pamatojums, ja koncesijas procedūras komisija atzinusi kādu piedāvājumu par nepamatoti lētu;

11) lēmuma pamatojums, ja koncesijas procedūras komisija ir pieņēmusi lēmumu izbeigt koncesijas procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu, vai pārtraukt koncesijas procedūru;

12) lēmuma pamatojums, ja koncesijas procedūras komisija ir pieņēmusi lēmumu slēgt koncesijas līgumu ar citu pretendentu, kura piedāvājums ir nākamais visaugstāk novērtētais piedāvājums;

13) informācija par rezultātu paziņošanu pretendentiem;

14) saņemtie pieprasījumi izskaidrot koncesijas procedūru vai nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi pretendenti ir vienādā apjomā informēti par jautājumiem un atbildēm;

15) konstatētie interešu konflikti un pasākumi, kas veikti saistībā ar tiem;

16) iemesli (ja attiecināms), kuru dēļ piedāvājumu iesniegšanai ir izmantoti nevis elektroniskie, bet citi saziņas līdzekļi.

(4) Konkursa ar pretendentu atlasi gadījumā koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā papildus šā panta trešajā daļā minētajām ziņām ietverama šāda informācija:

1) pieteikumu iesniegšanas termiņš;

2) pieteikumu atvēršanas vieta, datums un laiks, pieteikumu atvēršanā klātesošo personu vārds, uzvārds un amats;

3) to pretendentu nosaukumi, kuri ir iesnieguši pieteikumus, norādot katra pretendenta nosaukumu, pieteikuma iesniegšanas laiku un citas ziņas, kas raksturo pieteikumu;

4) pretendentu skaita samazināšanas gadījumā — izraudzīto pretendentu nosaukumi un izraudzīšanās iemesli, noraidīto pretendentu nosaukumi un noraidīšanas iemesli.

(5) Konkursa dialoga gadījumā koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā papildus šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām ietverama šāda informācija:

1) nolikumā norādītās publiskā partnera vajadzības un prasības, par kurām notika pārrunas ar pretendentiem;

2) pārrunu uzsākšanas vieta un laiks, kā arī valoda, kura tika izmantota pārrunās;

3) informācija par to, kā pretendenti tika uzaicināti uz pārrunām;

4) pārrunu norises posmi, ja pārrunas ar pretendentiem noritēja posmos, un rezultāti;

5) risinājumu skaita samazināšanas gadījumā — izraudzīto pretendentu nosaukumi un izraudzīšanās iemesli, noraidīto pretendentu nosaukumi un noraidīšanas iemesli;

6) pārrunu dalībnieku godalgu vai maksājumu par dalību pārrunās lielums, godalgu pasniegšanas veids un termiņi vai maksājumu veikšanas veids un termiņi (ja ir bijis paredzēts, ka par dalību konkursa dialogā tiek paredzētas godalgas vai maksājumi).

(6) Koncesijas procedūras komisija sagatavo koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumu un publicē to pircēja profilā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par koncesijas procedūras rezultātiem.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

(Nodaļa izslēgta ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

56.pants. Būvdarbu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vispārīgie nosacījumi

(Izslēgts ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

57.pants. Paziņojuma publicēšana

(Izslēgts ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

58.pants. Piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(Izslēgts ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

59.pants. Specifiskie nosacījumi, slēdzot līgumu ar trešajām personām par būvdarbu izpildi

(Izslēgts ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

60.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma termiņi

(1) Partnerības iepirkuma līgums ir civiltiesisks līgums, ko var noslēgt uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, bet nepārsniedz 30 gadus, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Koncesijas līgums ir civiltiesisks līgums, ko var noslēgt uz laiku līdz 30 gadiem, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(21) Nosakot koncesijas līguma termiņu ilgāku par pieciem gadiem, ņem vērā koncesijas līgumā paredzētos būvdarbus vai pakalpojumus un laiku, kāds privātajam partnerim būtu nepieciešams, lai atpelnītu koncesijas līguma ietvaros veiktos ieguldījumus.

(3) Publiskās un privātās partnerības līgumu uz laiku, kas ir ilgāks par 30 gadiem, slēdz, ja tas nepieciešams līguma mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem, ko pamato finanšu un ekonomiskie aprēķini.

(4) Koncesijas līguma termiņu iekļauj koncesijas procedūras dokumentos, izņemot gadījumu, kad tas tiek izmantots kā viens no piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(5) Publiskais partneris koncesijas līguma termiņu var noteikt īsāku par šā panta 2.1 daļā paredzēto, ja ar to saistītā kompensācija privātajam partnerim neizslēdz būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riskus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

61.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma līdzēji

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz katrs publiskais partneris un tas pretendents, kuram publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

(2) Publiskā partnera vārdā līgumu paraksta katrs publiskā partnera pārstāvis.

(3) Noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

62.pants. Publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramā informācija

Publiskās un privātās partnerības līgumā norāda:

1) līguma priekšmetu, kas aptver būvdarbu vai pakalpojumu apjomu, saturu, kvalitāti un veidu;

2) līguma finansiālos nosacījumus;

3) to tiesību kopumu, kuru katrs publiskais partneris nodod privātajam partnerim;

4) publiskā partnera resursus, ko katrs publiskais partneris nodod privātajam part­nerim, šo resursu nodošanas kārtību;

5) līdzēju īpašuma tiesības uz līguma darbības laikā jaunradītām ķermeniskām lietām, kā arī uz nemateriāliem aktīviem, kas saistīti ar līgumu, — licencēm, atļaujām un citu dokumentāciju;

6) līguma termiņu;

7) termiņus būvdarbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai un nosacījumus to pārskatīšanai;

8) kārtību, kādā publiskā partnera resursi un līguma izpildes rezultātā jaunradītais īpašums, kas nepieciešams turpmākai pakalpojumu sniegšanai vai mantas apsaimniekošanai, tiks nodoti publiskajam partnerim līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā vai izbeidzoties līguma termiņam;

9) ierobežojumus vai nosacījumus, kas attiecas uz izmaiņām privātā partnera pamatkapitālā vai uz izšķirošo ietekmi privātā partnera komercsabiedrībā vai jebkāda veida izmaiņām komercsabiedrībās, kurās privātajam partnerim ir izšķiroša ietekme;

10) riskus, ko katrs publiskais partneris nodod privātajam partnerim;

11) maksājumus, ko līdzēji līguma darbības laikā veic viens otram, un šādu maksājumu pārskatīšanas nosacījumus (ja tādi paredzēti);

12) tiesības (ja tas nepieciešams) privātajam partnerim iekasēt maksājumus no galalietotājiem par jebkādiem pakalpojumiem, pakalpojumu saņēmēja maksājuma lielumu par attiecīgo pakalpojumu līguma darbības laikā, šo maksājumu pārskatīšanas nosacījumus;

13) privātā partnera pienākumus (ja nepieciešams) nodrošināt trešajām personām nepārtrauktu pieeju līguma darbības laikā izmantotajam objektam vai sniegtajam pakalpojumam;

14) līdzēju tiesības līguma ietvaros nodot savas tiesības un pienākumus trešajām personām un apstākļus, kas šīs tiesības ierobežo;

15) nosacījumu attiecībā uz to, vai privātajam partnerim jāapdrošina ar līguma izpildi saistītie riski, un, ja jāapdrošina, tad kas un kādā apjomā ir jāapdrošina;

16) privātā partnera pienākumus attiecībā uz vides aizsardzību un kultūras pieminekļu aizsardzību (ja tas nepieciešams);

17) līdzēju pienākumus attiecībā uz līguma izpildei nepieciešamā nekustamā īpašuma, aprīkojuma un citas mantas nodrošināšanu, nodošanu vai iegādi un citus nosacījumus, kas attiecas uz šiem pienākumiem (ja tādi paredzēti);

18) kārtību, kādā katrs publiskais part­neris pārbaudīs līguma izpildi;

19) nepārvaramas varas gadījumus un līdzēju rīcību, ja tādi ir iestājušies;

20) līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumus saskaņā ar šā likuma 65.pantu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras saskaņā ar šā likuma 66.pantu, līdzēju kompensāciju apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību šajos gadījumos saskaņā ar šā likuma 67.pantu;

21) gadījumus, kad līdzējs var vienpusēji prasīt līguma pirmstermiņa izbeigšanu saskaņā ar šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu un otrās daļas 1.punktu;

22) līguma noteikumu grozīšanas periodiskumu, pieļaujamās robežas un kārtību;

23) līguma sasaisti ar jebkādiem citiem iepriekš noslēgtajiem līgumiem (vai saistībām pret trešajām personām, ja tādas pastāv), tās saistības, kas jāpārņem no šiem līgumiem;

24) nosacījumus, kuriem iestājoties publiskais partneris vai finansētājs var pārņemt jebkuru privātā partnera pienākumu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu līgumā paredzēto būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu;

25) apliecinājumu par tiesībām publiskā partnera pārstāvim saņemt informāciju no finansētāja par privātā partnera finansēšanas nosacījumiem un par to, kā privātais partneris ievēro finansēšanas nosacījumus;

26) kārtību, kādā tiek turpināts līgums, ja darbību izbeidz juridiskā persona kā publiskais partneris (ja juridiskā persona ir publiskais partneris) saskaņā ar šā likuma 65.panta piekto un sesto daļu;

27) strīdu izskatīšanas kārtību;

271) nosacījumu, ka tad, ja piegādātājs vai — ja publiskais partneris vai tā pārstāvis ir paredzējis tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem saskaņā ar šā likuma 33.1 panta piekto daļu — apakšuzņēmējs iesniedz elektronisko rēķinu, tas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Publiskās un privātās partnerības līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību var paredzēt papildu pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā;

28) citus noteikumus, kas izriet no Publisko iepirkumu likuma vai šā likuma vai ko līdzēji uzskata par nepieciešamiem un kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

62.1 pants. Līgumu reģistrs

Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad publicēts paziņojums par koncesijas piešķiršanu, paziņojums par koncesijas piešķiršanu sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, paziņojums par izmaiņām koncesijas līguma darbības laikā vai paziņojums par līguma izpildi, attiecīgi izveido vai papildina līgumu reģistra ierakstu par noslēgto koncesijas līgumu vai tā grozījumiem ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

63. pants. Publiskās un privātās partnerības līguma grozīšana

(1) Koncesijas līguma grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina koncesijas līguma vispārējo raksturu (veidu un koncesijas procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem gadījumiem:

1) grozījumi ir nebūtiski;

2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;

3) grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.

(2) Koncesijas līguma grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) grozītie koncesijas līguma noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti koncesijas procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu pretendentu dalību vai izvēli koncesijas procedūrā;

2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz koncesijas līgums, tiek mainīts koncesijas procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;

3) grozījumi būtiski paplašina koncesijas darbības jomu;

4) koncesijas procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu pretendentu gadījumos, kas nav minēti šā panta trešās daļas 4. punktā.

(3) Būtiski koncesijas līguma grozījumi ir pieļaujami šādos gadījumos:

1) koncesijas procedūras dokumenti un koncesijas līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu koncesijas līguma vispārējo raksturu;

2) publiskajam partnerim sākotnējā koncesijas līguma izpildei ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kas nebija iekļauti sākotnējā koncesijas līgumā, un privātā partnera maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un šo maiņu nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamības vai savietojamības prasības ar jau sākotnējā koncesijas līgumā iepirkto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām vai privātā partnera maiņa radītu ievērojamas grūtības;

3) koncesijas līguma izmaiņas ir nepieciešamas tādu iemeslu dēļ, kurus publiskais partneris iepriekš nevarēja paredzēt, un tās nemaina koncesijas līguma vispārējo raksturu;

4) koncesijas procedūrā izraudzīto pretendentu (koncesijas līguma pusi) aizstāj ar citu pretendentu atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, šis pretendents atbilst paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām un uz to neattiecas šā likuma 37. panta otrajā daļā minētie pretendentu izslēgšanas iemesli.

(4) Katrs koncesijas līguma, kas nav slēgts, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības, līgumcenas pieaugums šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto grozījumu gadījumā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no sākotnējās koncesijas līguma līgumcenas.

(5) Koncesijas līguma grozījumi ir pieļaujami, ja šo grozījumu vērtība, ko nosaka kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri izdarīti saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu), vienlaikus nesasniedz:

1) Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību, sākot ar kuru paziņojums par koncesiju publicējams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

2) 10 procentus no sākotnējās koncesijas līguma līgumcenas.

(6) Ja koncesijas līgumā ir paredzēta līgumcenas indeksācija, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā sākotnējā koncesijas līguma līgumcena ir līgumcena, kurai veikta indeksācija. Ja koncesijas līgumā nav paredzēta līgumcenas indeksācija, līgumcenu pēc grozījumu izdarīšanas nosaka, ņemot vērā vidējo inflācijas līmeni publiskā partnera dalībvalstī.

(7) Ja publiskais partneris izdarījis šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētos grozījumus koncesijas līgumā, publiskā partnera pārstāvis 10 darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas publicē paziņojumu par izmaiņām koncesijas līgumā tā darbības laikā.

(8) Koncesijas līguma grozījumiem, kuri neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, piemērojamas šajā likumā noteiktās koncesijas procedūras.

(9) Publiskais partneris, lai parakstītu publiskās un privātās partnerības līguma grozījumus, saņem uzraudzības institūcijas atzinumu un, ja ar līguma grozījumiem mainās iepriekš līgumā noteiktie publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumi, arī Finanšu ministrijas atzinumu par grozījumu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu. Ja Finanšu ministrijas atzinumā norādīts, ka publiskās un privātās partnerības līguma grozījumi radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu, lēmumu par līguma grozījumiem pieņem Ministru kabinets.

(10) Līdzēju parakstītos publiskās un privātās partnerības līguma grozījumus publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

63.1 pants. Koncesijas līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaiste

(1) Koncesijas procedūrā izraudzītais pretendents (koncesijas līguma puse) nav tiesīgs bez saskaņošanas ar publisko partneri veikt piedāvājumā norādītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un papildu apakšuzņēmēju iesaistīšanu koncesijas līguma izpildē. Publiskais partneris var prasīt personālam un apakšuzņēmējam viedokli par nomaiņas iemesliem. Publiskais partneris koncesijas līgumā var paredzēt, ka koncesijas procedūrā izraudzītais pretendents (koncesijas līguma puse) saskaņo ar publisko partneri papildu personāla iesaistīšanu koncesijas līguma izpildē.

(2) Piedāvājumā norādītā personāla nomaiņa pieļaujama tikai koncesijas līgumā noteiktajā kārtībā un gadījumos. Publiskais partneris nepiekrīt piedāvājumā norādītā personāla nomaiņai koncesijas līgumā noteiktajos gadījumos un gadījumos, kad piedāvātais personāls neatbilst koncesijas procedūras dokumentos personālam izvirzītajām prasībām vai tam nav vismaz tāda pati kvalifikācija un pieredze kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(3) Publiskais partneris nepiekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām apakšuzņēmējiem izvirzītajām prasībām;

2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām koncesijas procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par koncesiju un koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tāda pati kvalifikācija, uz kādu koncesijas procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību koncesijas procedūrā noteiktajām prasībām, vai tas atbilst šā likuma 37. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

3) piedāvātais apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, atbilst šā likuma 37. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

4) apakšuzņēmēja maiņas rezultātā pretendenta piedāvājumā tiktu izdarīti tādi grozījumi, kas, ja sākotnēji būtu tajā iekļauti, ietekmētu piedāvājuma izvēli atbilstoši koncesijas procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(4) Publiskais partneris nepiekrīt jauna apakšuzņēmēja piesaistei, ja šādas izmaiņas, veicot tās sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli atbilstoši koncesijas procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(5) Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, publiskais partneris piemēro šā likuma 37. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad publiskais partneris lemj par atļaujas sniegšanu koncesijas procedūrā izraudzītam pretendentam (koncesijas līguma pusei) nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju koncesijas līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 37. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts publiskajam partnerim.

(6) Publiskais partneris lēmumu atļaut vai atteikt koncesijas procedūrā izraudzītā pretendenta (koncesijas līguma puses) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu koncesijas līguma izpildē pieņem iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

64. pants. Uzraudzības institūcijas atzinums par publiskās un privātās partnerības līguma grozījumiem

(1) Pēc tam kad publiskās un privātās partnerības līguma līdzēji ir saskaņojuši publiskās un privātās partnerības līguma grozījumus, saskaņoto publiskās un privātās partnerības līguma grozījumu projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst sākotnējam līgumam un netiek mainīta privātā partnera interesēs.

(2) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no saskaņotā publiskās un privātās partnerības līguma grozījumu projektā ietvertās informācijas izriet, ka risku sadalījums starp publisko partneri un privāto partneri netiek mainīts, katrs publiskā partnera pārstāvis paraksta vienošanos par attiecīgajiem koncesijas līguma grozījumiem.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no saskaņotā publiskās un privātās partnerības līguma grozījumu projektā ietvertās informācijas izriet, ka risku sadalījums starp publisko partneri un privāto partneri tiek mainīts privātā partnera interesēs, publiskā partnera pārstāvis informē par to privāto partneri un līdzēji atkārtoti veic publiskās un privātās partnerības līguma grozījumu saskaņošanu.

(4) Publiskā partnera pārstāvis jauno saskaņoto publiskās un privātās partnerības līguma grozījumu projektu nosūta uzraudzības institūcijai šā panta pirmajā daļā minētā atzinuma saņemšanai.

(5) Ja līdzēji nevar vienoties par tādiem publiskās un privātās partnerības līguma grozījumiem, kuros risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilstu sākotnējam līgumam un netiktu mainīta privātā partnera interesēs, publiskās un privātās partnerības līgums netiek grozīts vai tiek izbeigts pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 65. panta trešo daļu.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

65.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšana

(1) Publiskajam partnerim ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa, nosūtot privātajam partnerim rakstveida paziņojumu, šādos gadījumos:

1) līgumā paredzētajos gadījumos;

2) ja tas ir nepieciešams valsts drošības, vides aizsardzības vai sabiedrības veselības un drošības nolūkos;

3) ja privātais partneris ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

4) ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par privātā partnera bankrota procedūras uzsākšanu;

5) ja publiskās un privātās partnerības līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar šā likuma 63. panta pirmo daļu;

6) ja publiskās un privātās partnerības līgums nav noslēgts atbilstoši publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem vai ir mainīti publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos iekļautā publiskās un privātās partnerības līguma projekta būtiski noteikumi;

7) ja publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī privātais partneris bija atbildis kādam no šā likuma 37. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras;

8) ja publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesībām privātajam partnerim nevajadzēja tikt piešķirtām Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā paredzēto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa.

(2) Privātajam partnerim ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa, nosūtot publiskajam partnerim rakstveida paziņojumu, šādos gadījumos:

1) līgumā paredzētajos līguma pārkāpumu gadījumos;

2) ja visas juridiskās personas kā publiskie partneri ir iesnieguši komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

3) ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu attiecībā uz visām juridiskajām personām kā publisko partneri.

(3) Līdzēji publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa var izbeigt arī pēc līdzēju vienošanās.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa var izbeigt arī nepārvaramas varas gadījumos saskaņā ar Civillikumu. Par nepārvaramu varu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā pieņemtie normatīvie akti, valsts pārvaldes institūciju rīcība un to pieņemtie dokumenti.

(5) Juridiskā persona kā publiskais partneris lēmumu par savas darbības izbeigšanu (65.panta otrās daļas 2.punkts) publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā var pieņemt tikai tad, ja šīs juridiskās personas dibinātājs vai dalībnieks:

1) ir izveidojis jaunu juridisko personu vai nodevis citai juridiskajai personai, kurā viņš ir vienīgais dibinātājs vai dalībnieks, pienākumu pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma;

2) pats turpina pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma.

(6) Ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu attiecībā uz juridisko personu kā publisko partneri
(65.panta otrās daļas 3.punkts), šīs juridiskās personas dibinātājs vai dalībnieks:

1) izveido jaunu juridisko personu vai nodod citai juridiskajai personai, kurā viņš ir vienīgais dibinātājs vai dalībnieks, pienākumu pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma;

2) pats turpina pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

66.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras

(1) Ja šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā vai otrās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir iestājies kāds no publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajiem gadījumiem, kuru dēļ publiskais partneris vai privātais partneris var vienpusēji atkāpties no līguma, un to otrs līdzējs var novērst, attiecīgi publiskais partneris vai privātais partneris rakstveidā brīdina otru līdzēju, ka tad, ja tas nenovērsīs līguma pārkāpumu brīdinājumā noteiktajā termiņā, attiecīgi publiskais partneris vai privātais partneris izmantos šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā vai otrās daļas 1.punktā paredzētās tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa. Brīdinājumā noteiktajam pārkāpuma novēršanas termiņam jābūt tādam, lai šajā termiņā konkrēto pārkāpumu būtu iespējams novērst.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto līguma izbeigšanas iemeslu attiecīgais līdzējs nevar novērst vispār vai brīdinājumā noteiktajā termiņā līguma pārkāpumu nenovērš, otrs līdzējs rakstveidā paziņo viņam par publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanu pirms termiņa.

(3) Lēmumu par līguma izbeigšanu pirms termiņa, ja tas ir nepieciešams valsts drošībai, vides aizsardzībai vai sabiedrības veselībai un drošībai, pieņem katra tā publiskā partnera institūcija, kura šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētā institūcija ir pieņēmusi lēmumu vienpusējā kārtā izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa, publiskā partnera pārstāvis rakstveidā paziņo privātajam partnerim, ka publiskais partneris izmanto šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētās tiesības vienpusējā kārtā izbeigt līgumu pirms termiņa.

(5) Pirms privātais partneris vai publiskais partneris pieņem lēmumu par savas darbības izbeigšanu, tas par šo lēmumu paziņo otram līdzējam laikus, kā arī tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde ir pieņēmusi lēmumu par tā darbības izbeigšanu.

(6) Līdzējs, kas saņēmis šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, nosūta otram līdzējam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā vai otrās daļas 2.punktā paredzētajām tiesībām.

(7) Pirms privātais partneris vai publiskais partneris pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, tas par šo lēmumu paziņo otram līdzējam laikus, kā arī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tā maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(8) Līdzējs, kas saņēmis šā panta septītajā daļā minēto tiesas lēmumu par otra līdzēja maksātnespēju, nosūta otram līdzējam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 65.panta pirmās daļas 4.punktā vai otrās daļas 3.punktā paredzētajām tiesībām.

(9) Publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa pēc līdzēju vienošanās var izbeigt tikai tad, ja lēmumu par to pieņēmusi katra tā publiskā partnera institūcija, kas šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu.

(10) Publiskās un privātās partnerības līgumā līdzēji paredz, kādā termiņā pēc publiskā partnera pārstāvja rakstveida paziņojuma šā panta otrajā, ceturtajā, sestajā un septītajā daļā minētajos gadījumos līgums izbeidzas.

(11) Nepārvaramas varas gadījumos publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa izbeidz Civillikumā un publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(12) Šajā pantā minētos paziņojumus par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa vai vienošanos par līguma izbeigšanu pirms termiņa publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

67.pants. Kompensācija līguma pirms­termiņa izbeigšanas gadījumā

(1) Līdzēji publiskās un privātās partnerības līgumā vienojas par kompensācijas noteikšanas un izmaksas kārtību, izbeidzot līgumu pirms termiņa, kas nav pretrunā ar šā likuma un Civillikuma normām, ievērojot šā panta nosacījumus.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu izbeidz pirms termiņa šā likuma 65. panta pirmās daļas 1. punktā (ja līguma izbeigšana pirms termiņa nav saistīta ar privātā partnera izdarītu līguma pārkāpumu), 2., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajos gadījumos, privātais partneris saņem kompensāciju, ko veido:

1) maksājumi par privātā partnera veiktajiem ieguldījumiem atbilstoši līguma nosacījumiem;

2) maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu atbilstoši līguma nosacījumiem.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu izbeidz pirms termiņa šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā (ja līguma izbeigšana pirms termiņa ir saistīta ar privātā partnera izdarītu līguma pārkāpumu), 3. un 4.punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos, līdzējs, kas vienpusēji atkāpjas no līguma pirms termiņa, saņem kompensāciju, kas aprēķināma atbilstoši līguma nosacījumiem un kas var ietvert arī maksājumus par privātā partnera veiktajiem ieguldījumiem.

(4) Publiskais partneris publiskās un privātās partnerības līgumā nedrīkst uzņemties nejaušības risku attiecībā uz līguma izbeigšanu pirms termiņa šā likuma 65.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

68.pants. Līgumu pieejamība

(1) Publiskās un privātās partnerības līguma vispārpieejamā informācija ir informācija, kas saskaņā ar Komerclikumu nav komercnoslēpums.

(2) Publiskās un privātās partnerības līgums pilnā apjomā ir pieejams uzraudzības institūcijai, Valsts kontrolei, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, kā arī kompetentajām valsts iestādēm normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā publiskās un privātās partnerības līgums vai tā grozījumi, publiskais partneris pircēja profilā ievieto publiskās un privātās partnerības līguma tekstu, publiskās un privātās partnerības līguma grozījumu tekstu un būtisko publiskās un privātās partnerības līguma grozījumu pamatojumu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ievērojot komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Publiskās un privātās partnerības līgums un tā grozījumu teksts ir pieejams pircēja profilā vismaz visā publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus pēc publiskās un privātās partnerības līguma spēkā stāšanās dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

69.pants. Līgumu reģistrācija

(Izslēgts ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

70.pants. Tiesību normu piemērošana mērķsabiedrības gadījumā

Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek dibināta mērķsabiedrība, tad publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, grozīšanai vai izbeigšanai piemēro šā likuma XIII nodaļas normas, ievērojot šajā nodaļā noteikto.

71.pants. Mērķsabiedrības dibināšana

(1) Mērķsabiedrību dibina, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka šīs procedūras rezultātā noteiktajam pretendentam jādibina mērķsabiedrība vai ka pretendents var dibināt mērķsabiedrību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā katrs pretendents savā piedāvājumā norāda:

1) komercsabiedrības veidu un tās dalībniekus vai biedrus, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka pretendentam jādibina mērķsabiedrība;

2) vai viņš dibinās mērķsabiedrību un, ja dibinās, — komercsabiedrības veidu un tās dalībniekus vai biedrus, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka pretendents var dibināt mērķsabiedrību.

(3) Mērķsabiedrību dibina saskaņā ar Komerclikumu. Ja mērķsabiedrība ir akciju sabiedrība, visām sabiedrības akcijām jābūt vārda akcijām.

(4) Ja pretendents ir viena persona, par mērķsabiedrības dibinātāju var būt tikai šis pretendents. Ja pretendents ir personu apvienība, par mērķsabiedrības dibinātājiem var būt tikai šo personu apvienību veidojošās personas.

(5) Dibinātājiem mērķsabiedrības dibināšanas dokumenti jāsagatavo tā, lai tiktu nodrošināta šīs mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņa ar finansētāja piedāvāto un publiskā partnera akceptēto jauno mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(6) Komerclikumā paredzēto pieteikumu mērķsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā sabiedrības dibinātāji var iesniegt ne agrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad paziņojums par publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

72.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma slēgšana ar mērķsabiedrību

(1) Publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar mērķsabiedrību slēdz pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs kā komercreģistra iestāde Komerclikumā noteiktajā kārtībā ir izsludinājis ierakstu par mērķsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto.

(2) Publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar mērķsabiedrību paraksta pēc tam, kad mērķsabiedrības dibinātāji ir izpildījuši šā likuma 71.panta piektās daļas prasības.

(3) Mērķsabiedrības nodibināšanas gadījumā publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz katrs publiskais partneris un mērķsabiedrība.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgumu mērķsabiedrības vārdā slēdz mērķsabiedrības amatpersonas saskaņā ar Komerclikumu.

73.pants. Ar mērķsabiedrību noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība un kompensācijas aprēķināšana

(1) Papildus šā likuma 65.panta pirmajā daļā noteiktajam ar mērķsabiedrību noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu publiskais partneris pirms termiņa var izbeigt arī šādos gadījumos:

1) ja mērķsabiedrības vienīgais dalībnieks ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

2) ja tiesa ir pasludinājusi mērķsabiedrības vienīgā dalībnieka maksātnespēju.

(2) Jebkurš mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs, pirms viņš pieņem lēmumu par savas darbības izbeigšanu, par šo lēmumu paziņo publiskajam partnerim un mērķsabiedrībai laikus, kā arī tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka darbības izbeigšanu.

(3) Publiskais partneris, saņēmis šā panta otrajā daļā minēto mērķsabiedrības vienīgā dalībnieka lēmumu par tā darbības izbeigšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam šā likuma 79.panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību izmantošanu. Ja finansētājs šā likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(4) Jebkurš mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs, pirms pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai tiesa pasludinātu viņa maksātnespēju, par šo lēmumu paziņo publiskajam partnerim un mērķsabiedrībai laikus, kā arī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka maksātnespēju.

(5) Publiskais partneris, saņēmis šā panta ceturtajā daļā minēto tiesas lēmumu par vienīgā dalībnieka maksātnespēju, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam šā likuma 79.panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību izmantošanu. Ja finansētājs šā likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu.

(6) Ja mērķsabiedrība šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nenodrošina šīs mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņu ar finansētāja piedāvāto un šā likuma 74.pantā minētajos gadījumos publiskā partnera akceptēto jauno mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru, katrs publiskā partnera pārstāvis pieņem lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu un paziņo par to privātajam partnerim, tā finansētājam un uzraudzības institūcijai.

(7) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa šā panta trešajā un sestajā daļā minētajā gadījumā, kompensācijas aprēķināšanai piemēro šā likuma 67.panta trešās daļas noteikumus.

74.pants. Mērķsabiedrības dalībnieku maiņa

(1) Gadījumus, kad mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs pārstāj būt par šīs sabiedrības dalībnieku vai biedru vai cita persona kļūst par mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru, un kārtību, kādā tas notiek, saskaņā ar Komerclikumu nosaka publiskās un privātās partnerības līgumā, ievērojot šajā pantā noteikto.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgums paredz, ka privātais partneris veic būvdarbus, mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru maiņa līdz brīdim, kad līgumā paredzētā būve ar pieņemšanas un nodošanas aktu tiek nodota ekspluatācijā, iespējama tikai pēc iepriekšējas katra publiskā partnera pārstāvja rakstveida piekrišanas saņemšanas.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgums paredz, ka privātais partneris turpina uzceltās būves apsaimniekošanu, mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru maiņai pēc līgumā paredzētās būves nodošanas ekspluatācijā publiskā partnera pārstāvja piekrišana nav nepieciešama, ja publiskās un privātās partnerības līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja publiskās un privātās partnerības līgums ir publisko pakalpojumu līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kas neparedz būvdarbu veikšanu, mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru maiņa iespējama tikai pēc iepriekšējas katra publiskā partnera pārstāvja rakstveida piekrišanas saņemšanas, ja publiskās un privātās partnerības līgumā nav noteikts citādi.

75.pants. Informācijas apmaiņas līguma noslēgšana

(1) Ja privātais partneris ir iesniedzis publiskajam partnerim sava finansētāja iesniegumu ar informācijas apmaiņas līguma projektu, publiskais partneris informācijas apmaiņas līgumu slēdz vienlaikus ar publiskās un privātās partnerības līgumu.

(2) Informācijas apmaiņas līgums paliek spēkā, kamēr privātais partneris nav izpildījis visas no finansējuma līguma izrietošās saistības pret finansētāju, ja līdzēji nevienojas citādi.

76.pants. Informācijas apmaiņas līgumā ietveramā informācija

Informācijas apmaiņas līgumā norāda:

1) kārtību, kādā līdzēji informē viens otru par publiskās un privātās partnerības līguma saistību pārkāpumiem;

2) kārtību, kādā finansētājs informē publisko partneri par privātā partnera kreditēšanas līguma saistību pārkāpumiem;

3) publiskās un privātās partnerības līguma finansētāja iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtību saskaņā ar šā likuma 79., 80., 81., 82. un 83.pantu;

4) publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto kārtību, kādā tiek turpināta līguma izpilde līdz šā likuma 82.pantā minētā jaunā publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, ja finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības;

5) rīcību, ja finansētājs atsakās no iejaukšanās tiesībām vai ja finansētāja mēģinājumi atrast tādu privāto partneri, ar kuru publiskais partneris noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu, nav sekmīgi;

6) rīcību, ja publiskās un privātās partnerības līgums pirms termiņa tiek izbeigts šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

7) kārtību, kādā līdzēji apmainās ar citu informāciju;

8) citus noteikumus, ko līdzēji uzskata par nepieciešamiem.

77.pants. Rīcība ar publiskā partnera resursiem

(1) Privātais partneris publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos publiskā partnera resursus, kas nodoti privātajam partnerim lietošanā, nedrīkst atsavināt, tai skaitā ieguldīt citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt, vai veikt jebkuras citas darbības, kuru rezultātā šie resursi var kļūt par citas personas īpašumu.

(2) Ja tiesa saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir pasludinājusi privātā partnera maksātnespējas procesu, šā panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi ir trešajām personām piederoša manta un neietilpst privātā partnera kā parādnieka mantā, uz ko vēršami kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā.

(3) Uz šā panta pirmajā daļā minētajiem publiskā partnera resursiem privātā partnera saistību neizpildes gadījumā netiek vērsta piedziņa pēc izpilddokumentiem, ja starptautiskie dokumenti neparedz citādi.

(4) Ja privātā partnera darbība tiek izbeigta, likvidators savu likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un mantas sadales plānu var sagatavot tikai pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajā kārtībā ir nodoti atpakaļ publiskajam partnerim vai jaunajam privātajam partnerim.

(5) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai ja beidzas līguma termiņš, šā panta pirmajā daļā minētos publiskā partnera resursus nodod atpakaļ publiskajam partnerim publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai ja beidzas līguma termiņš, līguma izpildes rezultātā jaunradītās vērtības nodod publiskajam partnerim publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

78.pants. Lietu tiesību nostiprināšana uz publiskā partnera resursiem

(1) Privātais partneris uz publiskās un privātās partnerības līguma darbības laiku var nostiprināt zemesgrāmatā publiskās un privātās partnerības līgumu vai atsevišķus no līguma izrietošus apgrūtinājumus uz nekustamo īpašumu, kas ir šā likuma 77.panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgums izbeidzas tajā paredzētajā termiņā, šā panta pirmajā daļā minētais nostiprinājums zemesgrāmatā tiek dzēsts, pamatojoties uz attiecīgā publiskā partnera pārstāvja iesniegumu.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa šā likuma 65.pantā vai 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, šā panta pirmajā daļā minētais nostiprinājums zemesgrāmatā tiek dzēsts, pamatojoties uz attiecīgā publiskā partnera pārstāvja iesniegumu, kam tiek pievienots šā likuma 66.pantā vai 73.panta sestajā daļā minētais dokuments, kas ir bijis par pamatu līguma pirmstermiņa izbeigšanai.

79.pants. Iejaukšanās tiesības

(1) Lai nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma turpināšanu šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā un 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un ļautu finansētājam turpināt publiskās un privātās partnerības līguma izpildes finansēšanu un atgūt šim nolūkam privātajam partnerim aizdotos naudas līdzekļus, finansētājam ir tiesības iejaukties, piedāvājot publiskajam partnerim:

1) jaunu privāto partneri šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos;

2) jaunu privāto dalībnieku šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību īstenošanu var uzsākt pēc tam, kad publiskā partnera pārstāvis šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos pieņēmis lēmumu izbeigt attiecīgo publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa un par to paziņojis privātajam partnerim un viņa finansētājam. Ja attiecīgo publiskās un privātās partnerības līgumu noslēguši vairāki publiskie partneri, līgumu var izbeigt ar visu publisko partneru pārstāvju kopīgu lēmumu.

(3) Publiskās un privātās partnerības līgumā un informācijas apmaiņas līgumā var paredzēt, ka finansētājam ir iejaukšanās tiesības arī tad, ja mainās kāds no mērķsabiedrības dalībniekiem vai biedriem. Šajā gadījumā līgumā paredz arī kārtību, kādā finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības un katrs publiskā partnera pārstāvis dod piekrišanu mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņai.

80.pants. Iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtība

(1) Ja publiskā partnera pārstāvis ir paziņojis privātajam partnerim un tā finansētājam par šā likuma 79.panta otrajā daļā minēto lēmumu vai šā likuma 73.panta trešajā vai piektajā daļā minēto paziņojumu, finansētājs viena mēneša laikā paziņo publiskā partnera pārstāvim, vai viņš vēlas izmantot iejaukšanās tiesības.

(2) Finansētājs iejaukšanās tiesības izmanto informācijas apmaiņas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Informācijas apmaiņas līgumā noteiktais finansētāja iejaukšanās tiesību izmantošanas termiņš, ievērojot šā likuma 81.panta piektajā daļā noteikto, nevar pārsniegt sešus mēnešus no šā likuma 79.panta otrajā daļā minētā publiskā partnera paziņojuma saņemšanas dienas.

81.pants. Finansētāja izraudzītais pretendents un tā izvērtēšana

(1) Finansētāja izraudzītajam pretendentam jāatbilst tām prasībām un kritērijiem, kas tika izvirzīti pretendentiem partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju.

(2) Prasības un kritērijus, kuriem, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju, jāatbilst finansētāja piedāvātajam pretendentam, kā arī dokumentus, kuriem jāapliecina pretendenta atbilstība šīm prasībām un kritērijiem, publiskais partneris norāda šā likuma 79.panta otrajā daļā vai 73.panta trešajā vai piektajā daļā minētajā paziņojumā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis izvērtē finansētāja piedāvātā pretendenta iesniegtos dokumentus tādā pašā kārtībā, kādā šos dokumentus izvērtēja, noskaidrojot pretendentu, ar kuru publiskais partneris noslēdza publiskās un privātās partnerības līgumu, ņemot vērā tiesību normas, kas ir spēkā finansētāja piedāvātā pretendenta dokumentu izvērtēšanas dienā.

(4) Publiskā partnera pārstāvis var atteikties no jauna publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas ar finansētāja piedāvāto pretendentu tikai tad, ja šis pretendents neatbilst šā panta otrajā daļā norādītajām prasībām un kritērijiem.

(5) Ja publiskā partnera pārstāvis šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā atsakās noslēgt jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu ar finansētāja piedāvāto pretendentu, finansētājs vēl vienu reizi var piedāvāt citu pretendentu viena mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā atteikuma saņemšanas dienas.

82.pants. Jauna publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšana

(1) Jaunais publiskās un privātās partnerības līgums tiek slēgts par to pašu līguma priekšmetu un ar tādiem pašiem noteikumiem kā sākotnējais publiskās un privātās partnerības līgums, ņemot vērā konkrētā līguma izpildes stadiju.

(2) Lai finansētāja piedāvātais pretendents iepazītos ar līguma projektu, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā noteikto, publiskā partnera pārstāvis šā likuma 79.panta otrajā daļā minētajam paziņojumam pievieno jaunā publiskās un privātās partnerības līguma projektu, norādot, kuri līguma noteikumi ir reglamentēti kā negrozāmi.

(3) Pirms jaunā koncesijas līguma projekta nosūtīšanas finansētājam publiskā partnera pārstāvis līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam. Uzraudzības institūcija atzinumu par jauno koncesijas līguma projektu sniedz šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Sarunas ar finansētāja piedāvāto pretendentu par publiskās un privātās partnerības līguma projektu notiek šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Līdzēju parakstīto jauno publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

83.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma izpildes nodrošināšana

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumā līdzēji vienojas par kārtību, kādā tiek turpināta līguma izpilde līdz:

1) šā likuma 82.pantā minētā jaunā publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, ja finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības;

2) līguma izbeigšanai šā likuma 65.pantā un 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā līdzēji vienojas, ka publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos privātā partnera pienākumus līdz jauna līguma noslēgšanai turpina pildīt privātais partneris vai publiskais partneris.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā līdzēji var vienoties par to, ka publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos privātā partnera pienākumus līdz jauna līguma noslēgšanai turpina pildīt finansētājs, ja tas paredzēts arī informācijas apmaiņas līgumā.

84.pants. Kopsabiedrības izveidošana

Kopsabiedrību izveido:

1) publiskajam partnerim un privātajam dalībniekam nodibinot jaunu kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikumu un ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu;

2) privātajam dalībniekam iegūstot kapitāla daļas publiskas personas kapitālsabiedrībā saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām par privātā kapitāla piesaisti, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk — publiskas personas kapitālsabiedrības pārveidošana).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

85. pants. Tiesību normu piemērošana kopsabiedrības gadījumā

(1) Ja publiskais partneris ar kopsabiedrību kā privāto partneri slēdz partnerības iepirkuma līgumu, kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai piemēro:

1) Publisko iepirkumu likuma normas par atklātu konkursu, slēgtu konkursu, konkursa procedūru ar sarunām, konkursa dialogu, inovācijas partnerības procedūru un Publisko iepirkumu likuma 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumiem, ievērojot šajā sadaļā noteikto;

2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma normas par atklātu konkursu, slēgtu konkursu, sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, konkursa dialogu, inovācijas partnerības procedūru un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumiem, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(2) Ja publiskais partneris ar kopsabiedrību kā privāto partneri slēdz koncesijas līgumu, kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai piemēro šā likuma 17. panta pirmajā un septītajā daļā minētās koncesijas procedūras, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(3) Institucionālās partnerības gadījumā piemēro šā likuma C sadaļas noteikumus, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(4) Pēc kopsabiedrības izveidošanas publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai publiskās un privātās partnerības procedūras no jauna nepiemēro.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

86.pants. Partnerības iepirkuma procedūru piemērošana institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro Publisko iepirkumu likuma normas, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajai informācijai attiecīgajos dokumentos norāda:

1) ka partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris (viens vai vairāki) un privātais dalībnieks nodibinās kapitālsabiedrību vai pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību par kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri katrs publiskais partneris slēgs partnerības iepirkuma līgumu;

2) noteikumus attiecībā uz kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un iespējām uzņemties papildu uzdevumus partnerības iepirkuma līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc partnerības iepirkuma līguma izpildes beigām;

5) kopsabiedrības darbības izbeigšanas noteikumus;

6) tos šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumus, kurus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

(2) Ja partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks dibinās kapitālsabiedrību, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajam attiecīgajam dokumentam pievieno:

1) kopsabiedrības dibināšanas līguma projektu;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(3) Ja partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajam attiecīgajam dokumentam pievieno:

1) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

87.pants. Koncesijas procedūru nolikums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro kādu no šā likuma 17.panta pirmajā un septītajā daļā minētajām koncesijas procedūrām, tad papildus šā likuma 33.pantā minētajai informācijai nolikumā norāda:

1) ka koncesijas līguma izpildei publiskais partneris (viens vai vairāki) un privātais dalībnieks nodibinās kopsabiedrību vai pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību par kopsabiedrību, ar kuru katrs publiskais partneris kā ar privāto partneri slēgs koncesijas līgumu;

2) noteikumus attiecībā uz kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un iespējām uzņemties papildu uzdevumus koncesijas līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc koncesijas līguma izpildes beigām;

5) kopsabiedrības darbības izbeigšanas noteikumus;

6) tos šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumus, kurus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

(2) Ja koncesijas līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks dibinās kopsabiedrību, tad papildus šā likuma 33.panta vienpadsmitajā daļā minētajam nolikumam pievieno:

1) kopsabiedrības dibināšanas līguma projektu;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(3) Ja koncesijas līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad papildus šā likuma 33.panta vienpadsmitajā daļā minētajam nolikumam pievieno:

1) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(4) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro konkursa dialogu, nolikumam var nepievienot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos dokumentus. Tādā gadījumā minētie dokumenti pievienojami šā likuma 47.panta astotajā daļā minētajam uzaicinājumam, šajā uzaicinājumā norādot, kādus minēto dokumentu projektu noteikumus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

88.pants. Koncesijas procedūras izbeigšana vai pārtraukšana institucionālās partnerības gadījumā

Ja publiskais partneris publiskās un privātās partnerības līgumu vēlas slēgt ar kopsabiedrību, koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumu izbeigt attiecīgo koncesijas procedūru (36.panta pirmā daļa) arī šādos gadījumos:

1) ja koncesijas procedūras komisija sarunās par koncesijas līguma projektu un šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem nolikumam pievienotajiem dokumentiem ne ar vienu no pretendentiem šā likuma 52.panta noteiktajā kārtībā nepanāk vienošanos par kādu no šiem dokumentiem;

2) ja pēc tam, kad šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā ir panākta vienošanās par šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem dokumentiem, kopsabiedrība netiek nodibināta.

89.pants. Sarunas par koncesijas līguma projektu un citiem dokumentiem

(1) Veicot sarunas par koncesijas līguma projektu šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā, vienlaikus tiek veiktas sarunas arī par šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem dokumentiem.

(2) Sarunas drīkst risināties tikai attiecībā uz tiem šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumiem, kuri nolikumā nav reglamentēti kā negrozāmi.

90.pants. Kopsabiedrības dibināšanas līguma un publiskās un privātās partnerības līguma slēgšana

(1) Katrs publiskā partnera pārstāvis kopsabiedrības dibināšanas līgumu ar privāto dalībnieku slēdz ne agrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad paziņojums par koncesijas piešķiršanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(2) Katrs publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar kopsabiedrību slēdz pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs kā komercreģistra iestāde Komerclikumā noteiktajā kārtībā ir izsludinājis ierakstu par kopsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

91.pants. Komisijas noslēguma ziņojums institucionālās partnerības gadījumā

Papildus šā likuma 55.panta sestajā daļā minētajiem dokumentiem koncesijas procedūras komisija noslēguma ziņojumam pievieno arī šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus.

92.pants. Publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Institucionālās partnerības gadījumā papildus šā likuma 62.pantā noteiktajai informācijai publiskās un privātās partnerības līgumā norāda:

1) ka, izbeidzoties publiskās un privātās partnerības līgumam (arī tad, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts pirms termiņa), kopsabiedrības darbība tiek izbeigta tās statūtos noteiktajā kārtībā;

2) kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā un to, kādā veidā un līdz kuram laikam šis kapitāla daļu sadalījums tiks sasniegts;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un iespējām uzņemties papildu uzdevumus publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc publiskās un privātās partnerības līguma izpildes beigām vai pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā;

5) kopsabiedrības likvidācijas kvotas noteikšanas kārtību, ievērojot šā likuma 96.panta otro daļu;

6) kompensāciju izmaksas kārtību gadījumā, ja, kopsabiedrībai izbeidzot darbību, likvidācijas kvota nesedz kompensācijas lielumu, kas izriet no šā līguma;

7) kārtību, kādā kopsabiedrības privātajam dalībniekam atlīdzina likvidācijas kvotas samazinājumu šā likuma 117.panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Publiskās un privātās partnerības līgumu kopsabiedrības vārdā paraksta tās valde.

(3) Saskaņā ar šā likuma 61.panta otro daļu publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera vārdā paraksta katrs publiskā partnera pārstāvis.

93.pants. Līguma grozīšana institucionālās partnerības gadījumā

Publiskās un privātās partnerības līguma grozīšana institucionālās partnerības gadījumā notiek saskaņā ar šā likuma 63. un 64.pantu.

94.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšana institucionālās partnerības gadījumā

Institucionālās partnerības gadījumā publiskajam partnerim papildus šā likuma 65.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa arī šādos gadījumos:

1) ja vienīgais kopsabiedrības privātais dalībnieks ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

2) ja tiesa ir pasludinājusi vienīgā kopsabiedrības privātā dalībnieka maksātnespējas procesu.

95.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras institucionālās partnerības gadījumā

(1) Pirms kopsabiedrības privātais dalībnieks pieņem lēmumu par savas darbības izbeigšanu, tas paziņo par šo lēmumu publiskajam partnerim laikus, kā arī tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka darbības izbeigšanu.

(2) Publiskais partneris, saņēmis šā panta pirmajā daļā minēto kopsabiedrības privātā dalībnieka lēmumu par tā darbības izbeigšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam iespēju izmantot iejaukšanās tiesības. Ja finansētājs šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 94.panta 1.punktu.

(3) Kopsabiedrības privātais dalībnieks, pirms pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai tiesa pasludinātu viņa maksātnespēju, par šo lēmumu paziņo publiskajam partnerim laikus, kā arī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka maksātnespējas pasludināšanu.

(4) Publiskais partneris, saņēmis šā panta trešajā daļā minēto tiesas lēmumu par kopsabiedrības privātā dalībnieka maksātnespējas pasludināšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam iespēju izmantot iejaukšanās tiesības. Ja finansētājs šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 94.panta 2.punktu.

96.pants. Kompensācija, izbeidzot līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu izbeidz pirms termiņa šā likuma 65. un 94.pantā minētajos gadījumos, kompensācijas noteikšana un samaksa notiek, dalībniekiem saņemot kopsabiedrības likvidācijas kvotu saskaņā ar Komerclikumu.

(2) Nosakot kopsabiedrības likvidācijas kvotu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, ņem vērā publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatojumu, dalībnieku ieguldījumu kopsabiedrības pamatkapitālā un šā likuma 67.pantā noteikto.

97.pants. Līgumu un citu dokumentu pieejamība

(1) Kopsabiedrības dibināšanas līgums un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumi ir vispārpieejami Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Dalībnieku līgums ir pieejams šā likuma 68.panta otrajā daļā noteiktajām institūcijām.

98.pants. Informācijas apmaiņas līgums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Institucionālās partnerības gadījumā publiskais partneris un finansētājs slēdz informācijas apmaiņas līgumu šā likuma 75. un 76.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Institucionālās partnerības gadījumā informācijas apmaiņas līgumā norāda:

1) šā likuma 76.panta 1., 2., 5., 6., 7. un 8.punktā minēto informāciju;

2) publiskās un privātās partnerības līguma iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību saskaņā ar šā likuma 100.pantu;

3) rīcību, ja finansētājs atsakās no iejaukšanās tiesībām vai finansētāja mēģinājumi atrast jaunu kopsabiedrības privāto dalībnieku nav sekmīgi.

99.pants. Iejaukšanās tiesības institucionālās partnerības gadījumā

(1) Papildus šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem finansētājam ir tiesības iejaukties, piedāvājot publiskajam partnerim jaunu kopsabiedrības privāto dalībnieku, arī šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos.

(2) Lai nodrošinātu finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu, publiskā partnera pārstāvis šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos nosūta paziņojumu un piedāvā finansētājam izmantot iejaukšanās tiesības šā likuma 95.panta otrajā vai ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

100.pants. Iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtība institucionālās partnerības gadījumā

(1) Finansētājs iejaukšanās tiesības šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos izmanto šā likuma 80.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos finansētājs viena mēneša laikā no šā likuma 95.panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas dienas paziņo publiskā partnera pārstāvim, vai viņš vēlas izmantot iejaukšanās tiesības.

(3) Institucionālās partnerības gadījumā finansētājs iejaukšanās tiesības izmanto informācijas apmaiņas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, ievērojot šā likuma 80.panta otro daļu.

101.pants. Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks un tā izvērtēšana

(1) Finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam jāatbilst tām prasībām un kritērijiem, kādi tika izvirzīti kopsabiedrības privātā dalībnieka pretendentiem, kuri tika noteikti partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju.

(2) Prasības un kritērijus, kuriem, ņemot vērā konkrēto publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju, jāatbilst finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam, kā arī dokumentus, kuriem jāapliecina pretendenta atbilstība šīm prasībām un kritērijiem, publiskais partneris norāda šā likuma 99.panta otrajā daļā minētajā paziņojumā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis izvērtē finansētāja piedāvātā privātā dalībnieka iesniegtos dokumentus tādā pašā kārtībā, kādā šos dokumentus izvērtēja, noskaidrojot privāto dalībnieku, ar kuru publiskais partneris kopā nodibināja kopsabiedrību, ņemot vērā tiesību normas, kas ir spēkā finansētāja piedāvātajā privātā dalībnieka dokumentu izvērtēšanas dienā.

(4) Publiskā partnera pārstāvis var atteikt finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam kļūt par kopsabiedrības dalībnieku tikai tad, ja viņš neatbilst šā panta otrajā daļā norādītajām prasībām un kritērijiem.

(5) Ja publiskā partnera pārstāvis šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā nepiekrīt, ka finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks kļūst par kopsabiedrības dalībnieku, finansētājs vēl vienu reizi var piedāvāt citu privāto dalībnieku viena mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā atteikuma saņemšanas dienas.

102.pants. Kopsabiedrības privātā dalībnieka nomaiņa

(1) Ja publiskā partnera pārstāvim nav iebildumu pret finansētāja piedāvāto privāto dalībnieku, publiskā partnera pārstāvis pieņem lēmumu, ka par kopsabiedrības privāto dalībnieku kļūst finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks, un paziņo to:

1) finansētājam;

2) finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam;

3) kopsabiedrības privātajam dalībniekam;

4) kopsabiedrības valdei;

5) uzraudzības institūcijai.

(2) Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks par kopsabiedrības dalībnieku kļūst, izpildot šā likuma 112.panta prasības.

(3) Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks kļūst par kopsabiedrības dalībnieku Komerclikumā noteiktajā kārtībā, parakstot kopsabiedrības dalībnieku līgumu un vienošanos par pievienošanos kopsabiedrības dibināšanas dokumentiem.

(4) Lai finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks varētu iepazīties ar dibināšanas līguma grozījumiem un dalībnieku līgumu, publiskais partneris šā likuma 99.panta otrajā daļā minētajam paziņojumam pievieno vienošanās par dibināšanas līguma grozījumiem projektu un dalībnieku līguma projektu.

103.pants. Kopsabiedrības dibināšanas nosacījumi

(1) Dibinot kopsabiedrību, līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam un apmaksātam visam kopsabiedrības dibināšanas līgumā noteiktajam kopsabiedrības pamatkapitālam.

(2) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistram kopsabiedrības pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

(3) Katrs publiskais partneris un privātais dalībnieks resursus, ar kuriem piedalās publiskās un privātās partnerības līguma izpildē, ja tas paredzēts attiecīgajā līgumā, iegulda kopsabiedrības pamatkapitālā pēc kopsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

(4) Vienlaikus ar kopsabiedrības dibināšanas dokumentiem (dibināšanas līgums un statūti) katrs publiskais partneris un privātais dalībnieks kā kopsabiedrības dalībnieki paraksta arī dalībnieku līgumu.

104.pants. Privātā kapitāla piesaiste valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai

(1) Privātā kapitāla piesaiste publiskas personas kapitālsabiedrībai notiek saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus.

(2) Ja, pieņemot lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, šā likuma 16.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētā institūcija vēlas izveidot kopsabiedrību, piesaistot privāto kapitālu publiskas personas kapitālsabiedrībai, tā šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā lēmumā norāda publiskas personas kapitālsabiedrību, kurai tiks piesaistīts privātais kapitāls.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais lēmums aizstāj Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredzēto Ministru kabineta rīkojumu vai atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu par privātā kapitāla piesaisti publiskas personas kapitālsabiedrībai.

(4) Pēc kopsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā kopsabiedrības privātais dalībnieks kopā ar katru publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku paraksta dalībnieku līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

105.pants. Kopsabiedrības dibināšanas līgums

Kopsabiedrības dibināšanas līgumā papildus Komerclikumā noteiktajam:

1) norāda kopsabiedrības izveidošanas mērķi — kopsabiedrība ir nodibināta tā publiskās un privātās partnerības līguma izpildei, kuru publiskais partneris slēgs ar kopsabiedrību;

2) ietver tos saskaņotos publiskās un privātās partnerības līguma projekta noteikumus, kuru izpilde ir atkarīga no kopsabiedrības privātā partnera darbībām;

3) norāda, ka kopsabiedrības darbība tiek izbeigta, ja izbeidzas tās noslēgtais publiskās un privātās partnerības līgums (arī tad, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts pirms termiņa), kā arī kārtību, kādā kopsabiedrība pieņems lēmumu par savas darbības izbeigšanu;

4) norāda, ka kopsabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā katra dalībnieka likvidācijas kvotu nosaka tādā kārtībā, kāda noteikta publiskās un privātās partnerības līgumā šā līguma izpildes vai pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā;

5) norāda šā likuma 102.pantā noteikto kārtību, kādā notiek kopsabiedrības privātā dalībnieka nomaiņa, ja finansētājs šā likuma 100.pantā noteiktajā kārtībā izmanto iejaukšanās tiesības un piedāvā citu privāto dalībnieku kopsabiedrībā esošā privātā dalībnieka vietā.

106.pants. Kopsabiedrības statūti

(1) Kopsabiedrības statūtos papildus Komerclikumā noteiktajam norāda arī:

1) šā likuma 105.panta 1.punktā noteikto kopsabiedrības darbības mērķi;

2) kopsabiedrības komercdarbības veidus, kas atbilst publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajam;

3) šā likuma 105.panta 2., 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju;

4) ka privātā dalībnieka nāves gadījumā kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai.

(2) Ja kopsabiedrību izveido, pārveidojot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad šā panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statūtu grozījumos.

107.pants. Kopsabiedrības dalībnieku līgums

(1) Kopsabiedrības dalībnieku līgumā norāda:

1) šā likuma 105.panta 2., 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju;

2) kopsabiedrības dalībnieku rīcību, lai nodrošinātu šā likuma 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117. un 118.panta ievērošanu kopsabiedrības darbībā;

3) kopsabiedrības dalībnieku tiesību izlietojumu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes veicināšanai;

4) citus noteikumus, ko dalībnieki uzskata par nepieciešamu iekļaut līgumā un kas nav pretrunā ar šo likumu, kopsabiedrības dibināšanas līgumu un statūtiem.

(2) Kopsabiedrības dalībnieku līgums zaudē spēku, ja kāds no līdzējiem vairs nav kopsabiedrības dalībnieks.

108.pants. Kopsabiedrības darbība

(1) Ja tas nekavē publiskās un privātās partnerības līguma veiksmīgu izpildi un ir paredzēts publiskās un privātās partnerības līgumā, publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā kopsabiedrība ir tiesīga nodarboties arī ar citiem, publiskās un privātās partnerības līgumā neparedzētiem komercdarbības veidiem, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā kopsabiedrība vēlas veikt citu komercdarbību un tas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, lēmumu par to pieņem kopsabiedrības dalībnieku sapulce. Lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso visi kopsabiedrības dalībnieki.

109.pants. Kopsabiedrības kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas un dalībnieki

Ja kopsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību:

1) kopsabiedrības privātais dalībnieks var apgrūtināt savas kapitāla daļas tikai par labu finansētājam, ja statūtos nav aizliegta daļu apgrūtināšana;

2) kopsabiedrības privātā dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošās kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai un šā dalībnieka mantinieki atlīdzību par kapitāla daļām saņem Komerclikumā noteiktajā kārtībā;

3) kopsabiedrības dalībnieku nevar izslēgt no sabiedrības.

110.pants. Kopsabiedrības kā akciju sabiedrības vērtspapīri

Ja kopsabiedrība ir akciju sabiedrība:

1) visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas;

2) sabiedrība nevar izlaist priekšrocību akcijas;

3) tā nevar emitēt konvertējamās obligācijas vai citus vērtspapīrus, ko var apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.

111.pants. Privātā dalībnieka kapitāla daļu pāreja kopsabiedrībai

(1) Ja finansētājs izmanto šā likuma 99.panta pirmajā daļā noteiktās iejaukšanās tiesības un šā likuma 100.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā piedāvā citu privāto dalībnieku kopsabiedrībā esošā privātā dalībnieka vietā, lai privātais partneris turpinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi, šāda kopsabiedrības privātā dalībnieka kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai.

(2) Kopsabiedrības valde pēc šā likuma 102.panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas Komerclikumā noteiktajā kārtībā izdara ierakstu kopsabiedrības dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā (turpmāk — dalībnieku reģistrs) par to, ka kapitāla daļas ir pārgājušas kopsabiedrībai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā kopsabiedrībai ir pienākums izmaksāt bijušajam kopsabiedrības dalībniekam atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru viņš saņemtu, ja kopsabiedrības darbība tiktu izbeigta kapitāla daļu pārejas brīdī.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto likvidācijas kvotu aprēķina šā likuma 96.pantā noteiktajā kārtībā.

112.pants. Kopsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana jaunajam privātajam dalībniekam

(1) Kopsabiedrība šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētās kapitāla daļas atsavina šā likuma 102.panta pirmajā daļā minētajā lēmumā norādītajam finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam, noslēdzot par to ar viņu līgumu, kurā norāda:

1) naudas summu, kas maksājama par kapitāla daļām;

2) samaksas termiņu;

3) citus līguma nosacījumus.

(2) Kopsabiedrības valde pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšanas Komerclikumā noteiktajā kārtībā ieraksta jauno privāto dalībnieku kopsabiedrības dalībnieku reģistrā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētajām kapitāla daļām jaunajam privātajam dalībniekam jāmaksā naudas summa, kas atbilst šā likuma 111.panta trešajā daļā minētajai likvidācijas kvotai.

(4) Pirms ierakstīšanas kopsabiedrības dalībnieku reģistrā katrs kopsabiedrības publiskais partneris un jaunais privātais dalībnieks paraksta vienošanos par pievienošanos dibināšanas dokumentiem un jaunu dalībnieku līgumu.

113.pants. Kopsabiedrības dalībnieku sapulce

(1) Kopsabiedrības dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi kopsabiedrības dalībnieki.

(2) Katra kopsabiedrības kapitāla daļa dalībniekam dod vienu balsi.

(3) Lēmumu par grozījumu izdarīšanu kopsabiedrības statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, kopsabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu kopsabiedrības dalībnieku sapulce var pieņemt ar statūtos noteikto balsu skaitu, ja “par” nobalso arī katrs publiskais partneris kā kopsabiedrības dalībnieks.

114.pants. Publiskā partnera pārstāvība kopsabiedrības pārvaldes institūcijās

(1) Katram publiskajam partnerim neatkarīgi no tam piederošo kapitāla daļu daudzuma kopsabiedrībā ir vismaz viena valdes locekļa vieta un, ja kopsabiedrībā ir padome, vismaz viena padomes locekļa vieta.

(2) Kopsabiedrības statūtos nosaka kārtību, kādā kopsabiedrība nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto.

115.pants. Kopsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Kopsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumu;

2) uzsākot bankrota procedūru;

3) ja beidzas publiskā partnera un kopsabiedrības noslēgtais publiskās un privātās partnerības līgums.

116.pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

Kopsabiedrības likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda zvērināts revidents.

117.pants. Kopsabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Kopsabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā likvidācijas kvotas ietvaros sabiedrības mantu sadala tā, lai publiskā partnera resursus, ko tas ieguldījis kopsabiedrības pamatkapitālā, kopā ar neatdalāmajiem ieguldījumiem nodotu atpakaļ publiskajam partnerim.

(2) Ja publiskajam partnerim pienākošās likvidācijas kvotas vērtība ir mazāka nekā šā panta pirmajā daļā minēto publiskā partnera resursu un neatdalāmo ieguldījumu vērtība, kārtību, kādā kopsabiedrības privātajam dalībniekam atlīdzina likvidācijas kvotas samazinājumu, paredz publiskās un privātās partnerības līgumā.

118.pants. Kopsabiedrības darbības turpināšana

Kopsabiedrības dalībnieki var pieņemt lēmumu par kopsabiedrības darbības turpināšanu tikai tad, ja par to iepriekš ir lēmusi šā likuma 16.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā institūcija un tam piekrīt visi kopsabiedrības dalībnieki.

(Nodaļa 20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

119. pants. Būvdarbu nomenklatūras piemērošana

Ja šā likuma 1. pielikumā minētās būvdarbu nomenklatūras CPV dati atšķiras no datiem, kuri norādīti NACE nomenklatūrā, kas noteikta Komisijas 2001. gada 19. decembra regulā (EK) Nr. 29/2002, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā, piemēro attiecīgo CPV nomenklatūru.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

120. pants. Lēmuma par aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatus izpildes kārtība

(Izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

121. pants. Statistikas pārskati

Publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka statistikas pārskatu saturu.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

122. pants. Elektroniskie rēķini

Publiskais partneris vai tā pārstāvis pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību un, ja tas paredzēts publiskās un privātās partnerības līgumā, ietver papildu pamatelementus atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets nosaka piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību.

(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

(Nodaļa 05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

123. pants. Koncesijas līguma prettiesiska noslēgšana

(1) Par koncesijas līguma noslēgšanu vai cita darījuma veikšanu, kas atbilst koncesijas līguma būtībai, ja nav piemērota šajā likumā noteiktā koncesijas procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kas bija jāpiemēro, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par koncesijas līguma noslēgšanu, ja piemērota šim likumam neatbilstoši izraudzīta koncesijas procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par koncesijas līguma noslēgšanu, ja nav publicēts šajā likumā noteiktais paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tas bija jāpublicē abās tīmekļvietnēs, uzsākot koncesijas procedūru, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā koncesijas līguma vai cita veiktā darījuma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Panta numerācija grozīta ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. un 34. punktu)

124. pants. Interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošana

(1) Par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka koncesijas procedūras dokumentu sagatavotājs, koncesijas procedūras komisijas locekļi, koncesijas procedūras komisijas sekretārs vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar konkrēto pretendentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo koncesijas procedūras dokumentus, koncesijas procedūras komisijas locekļiem, koncesijas procedūras komisijas sekretāram un ekspertiem pārstāvēt pretendenta intereses, kā arī aizliegums būt saistītiem ar pretendentu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2022. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

125. pants. Pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošana

(1) Par šajā likumā noteikto pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu, ja pretendents ir nepamatoti izslēgts vai nepamatoti nav izslēgts no dalības koncesijas procedūrā vai citā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā un tas ir ietekmējis lēmumu par pretendentu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par koncesijas procedūras dokumentos noteikto pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, ja pretendenta pieteikums vai piedāvājums ir nepamatoti noraidīts vai nepamatoti atzīts par atbilstošu koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un tas ir ietekmējis lēmumu par pretendentu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Panta numerācija grozīta ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. un 34. punktu)

126. pants. Koncesijas līguma slēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana

(1) Par koncesijas līguma noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais nogaidīšanas termiņš, bet tas bija jāievēro, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par koncesijas līguma noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums slēgt koncesijas līgumu pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par koncesijas procedūras pārkāpumiem, vai ja nav ievērots Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas noteiktais aizliegums slēgt attiecīgo koncesijas līgumu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par koncesijas līguma noslēgšanu, ja tajā nav iekļauti koncesijas procedūras dokumentos paredzētie noteikumi vai ir iekļauti atšķirīgi noteikumi un ja šāda iespēja nav paredzēta koncesijas procedūras dokumentos atbilstoši šā likuma prasībām vai nav ievēroti citi šajā likumā paredzētie koncesijas līguma grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par grozījumu izdarīšanu koncesijas līgumā, ja nav ievēroti šajā likumā paredzētie koncesijas līguma grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā koncesijas līguma vai grozījumu līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Panta numerācija grozīta ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. un 34. punktu)

127. pants. Koncesijas procedūras dokumentu un informācijas nenodrošināšana

(1) Par to, ka pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanas laikā nav ievēroti šajā likumā paredzētie noteikumi attiecībā uz koncesijas procedūras dokumentu pieejamības nodrošināšanu, koncesijas procedūras dokumentu izsniegšanu vai papildu informācijas sniegšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērota kārtība, kādā pretendenti informējami par koncesijas procedūras vai citas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par koncesijas procedūras komisijas protokolu izsniegšanas prasību vai noslēguma ziņojuma sagatavošanas, publicēšanas vai izsniegšanas prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par statistikas pārskata neiesniegšanu šajā likumā noteiktajā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Panta numerācija grozīta ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. un 34. punktu)

128. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 123., 124., 125., 126. un 127. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Iepirkumu uzraudzības birojs.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā. 01.05.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. un 34. punktu)

129. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt amatus

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paziņots personai, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, par pieņemto lēmumu informē visas tās Iepirkumu uzraudzības birojam zināmās institūcijas, kurās šī persona ieņem attiecīgos amatus, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekus vai turētājus, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ir stājies spēkā, nosūta attiecīgo informāciju šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī publikāciju vadības sistēmā publicē pie administratīvās atbildības sauktās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav — dzimšanas datumu un valsti) un termiņu, līdz kuram notiek soda izpilde. Minētā informācija publikāciju vadības sistēmā ir pieejama tajā reģistrētiem lietotājiem likumā noteikto pienākumu izpildei līdz dienai, kad soda izpilde beidzas.

(3) Institūcijai, kurā persona, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ieņem šādus amatus, ir pienākums nodrošināt, ka pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir stājies spēkā, attiecīgā persona šādus amatus neieņem, lēmumus nepieņem un līgumus neslēdz.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Koncesiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 4.nr.; 2003, 2.nr.).

2. Publiskās un privātās partnerības procesos, kas saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek piemērotas Publisko iepirkumu likuma normas.

3. Ja Ministru kabinets vai attiecīgās pašvaldības dome (padome) Koncesiju likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par koncesijas resursu nodošanu koncesijā un apstiprinājusi koncesijas piešķiršanas nosacījumus, turpmākajām darbībām tiek piemērotas Koncesiju likuma normas.

4. Ja institucionālās partnerības gadījumā tiek paredzēts, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajā daļā minētajām akciju sabiedrībām tā paša likuma 17.panta otrajā daļā minētajās kapitālsabiedrībās vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu vai trešajā daļā minētajās kapitālsabiedrībās vairs nebūs izšķirošas ietekmes (Koncernu likuma izpratnē), šā likuma 16.panta sestajā daļā minēto lēmumu pieņem Ministru kabinets.

5. Saskaņā ar šā likuma 8.panta ceturto daļu Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim nosaka uzraudzības institūciju.

6. Saskaņā ar šā likuma 11.pantu Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim apstiprina uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošo normatīvo aktu un uzraudzības institūcijas darbības finansēšanas kārtību.

7. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai sakarā ar šā likuma pieņemšanu nepieciešamos grozījumus citos likumos.

8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 9.panta ceturtajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta trešajā daļā, 20.panta pirmajā daļā un 69.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

9. Spēkā esošie koncesijas līgumu reģistra ieraksti tiek iekļauti jaunajā līgumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju.

10. Uzņēmumu reģistrs izdara koncesijas līgumu reģistrā ierakstu par koncesijas izbeigšanu, ja koncesijai likuma spēkā stāšanās dienā ir beidzies līguma termiņš.

11. Šā likuma 37.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētie pretendenta izslēgšanas nosacījumi, kas stājas spēkā 2010.gada 7.septembrī, attiecināmi uz pretendentu vai personu, uz kuras iespējām pretendents atsaucas, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, ja attiecīgais pārkāpums ir izdarīts vai turpinās pēc 2010.gada 6.septembra.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

12. Šā likuma 37.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījums, kas stājas spēkā 2010.gada 7.septembrī, ir attiecināms arī uz tām koncesijas procedūrām, kuras izsludinātas līdz 2010.gada 6.septembrim, ja vien pretendents nav izslēgts no dalības koncesijas procedūrā līdz 2010.gada 6.septembrim.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

13. Grozījums šā likuma 20.panta pirmajā daļā, 53.1 pants un 29.panta otrās daļas 3.punkts, kas regulē brīvprātīgu paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem, kā arī 31.2 panta otrā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

14. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim izdod jaunus šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

15. Šā likuma 31.panta jaunā redakcija, kas stājas spēkā 2010.gada 7.septembrī, netiek piemērota, ja pieteikums par Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu iesniegts tiesā līdz 2010.gada 6.septembrim.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

16. Šā likuma 31.1 panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt, ja tiesības slēgt koncesijas līgumu radušās pēc 2010.gada 6.septembra.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

17. Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā, kuru izskatīšana uzsākta, bet nav pabeigta līdz 2010.gada 6.septembrim, pabeidz izskatīt atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2010.gada 6.septembrim.

(25.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.09.2010.)

18. (Izslēgts ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

19. Grozījumi šā likuma 37.panta pirmās daļas 5.punktā un ceturtās daļas 2.punktā, ar kuriem skaitlis un vārds "100 latus" tiek aizstāts ar skaitli un vārdu "150 euro", stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

20. Ja finanšu un ekonomiskie aprēķini iesniegti līdz 2013.gada 31.decembrim, kompetentās institūcijas šā likuma 15.panta pirmajā daļā minētajos atzinumos informāciju no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, kas ietver summas latos, norāda summās euro, pārrēķinu veicot atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

21. Līdz 2013.gada 31.decembrim izsludinātās šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētās koncesijas procedūras pabeidz, tai skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās koncesijas procedūras izsludināšanas dienā, ievērojot šo pārejas noteikumu 22., 23. un 24.punktā minētos nosacījumus.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

22. Grozījumu šā likuma 37.panta pirmās daļas 5.punktā, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī un aizstāj skaitli un vārdu "100 latus" ar skaitli un vārdu "150 euro", attiecina uz pretendentu un citām šā likuma 37.panta pirmās daļas 8.punktā minētajām personām, ja nodokļu parādu esamību pārbauda par dienu, kas ir pēc 2013.gada 31.decembra, neatkarīgi no paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā vai koncesijas procedūras dokumentos ietvertajiem noteikumiem.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

23. Ja naudas summas piedāvājumā, uz kura pamata pēc 2013.gada 31.decembra tiek slēgts līgums, norādītas latos, publiskais partneris attiecīgo līgumā ietveramo informāciju izsaka euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

24. Publicējot paziņojumu pēc 2013.gada 31.decembra, publiskais partneris latos norādīto summu pārrēķina euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem un attiecīgo informāciju paziņojumā norāda euro.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

25. Publiskais un privātais partneris ir tiesīgs grozīt publiskās un privātās partnerības līgumu, lai konvertētu tajā noteiktās summas latos uz euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrajai daļai.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

26. Koncesijas procedūras, kas uzsāktas pirms 2017. gada 1. maija, pabeidzamas, tai skaitā apstrīdamas vai pārsūdzamas, saskaņā ar likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgās koncesijas procedūras izsludināšanas dienā, izņemot noteikumus, kuri iekļauti šā likuma 38. panta trešajā daļā un 53. panta pirmajā un otrajā daļā.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

27. Ministru kabinets līdz 2017. gada 10. maijam izdod šā likuma 13.1 pantā, 19. panta trešajā daļā, 29.2 panta septītajā daļā, 37. panta astotajā un trīspadsmitajā daļā un 121. pantā minētos noteikumus.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

28. Ministru kabinets līdz 2017. gada 10. maijam izdod šā likuma 20. panta pirmajai daļai (jaunajā redakcijā) atbilstošus noteikumus.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

29. (Izslēgts ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

30. Šā likuma 19. panta pirmo daļu piemēro:

1) attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajām koncesijas procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to, — no 2017. gada 1. maija;

2) attiecībā uz koncesijas procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka par to, — no 2017. gada 1. oktobra;

3) attiecībā uz koncesijas procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību, — no 2018. gada 1. aprīļa.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

31. Šā likuma 121. pantā noteiktos statistikas pārskatus par koncesijas līgumiem sāk iesniegt ar 2018. gadu, un pirmais pārskata gads ir 2017. gads.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

32. Šā likuma 62. panta 27.1 punktu un 122. pantu tiešās pārvaldes iestādes piemēro to publiskās un privātās partnerības līgumu apmaksai, kuriem publiskā un privātā partnerība uzsākta ar 2019. gada 18. aprīli, pārējie pasūtītāji — ar 2020. gada 18. aprīli.

(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

33. Grozījumi šā likuma 1. panta 37. punktā (par tiesību izmantošanas aizliegumu), 24. pantā par tā pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī par 120. panta izslēgšanu un šā likuma XXVI nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

34. Grozījumi šā likuma XXVI nodaļā par pantu numerācijas maiņu un atsauču precizēšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(30.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

35. Ja koncesijas procedūra ir izsludināta vai lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu, kad koncesijas procedūra nav izsludināma, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, koncesijas procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgās koncesijas procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

36. Publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis līgumu reģistra ierakstu veido par tādu koncesijas līgumu, kas noslēgts, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, kā arī par spēkā esošajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

37. Uzņēmumu reģistrs līdz 2022. gada 1. decembrim nodod Iepirkumu uzraudzības birojam līgumu reģistra ierakstus kopā ar reģistrācijas lietām un šajā likumā noteiktajā kārtībā Uzņēmumu reģistram iesniegtos dokumentus par tādiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, kuri līgumu reģistrā ierakstīti līdz 2022. gada 30. oktobrim un par kuriem līgumu reģistrā līdz 2022. gada 30. oktobrim nav izdarīts ieraksts par līguma izbeigšanu. Minēto informāciju Iepirkumu uzraudzības birojs līdz 2022. gada 31. decembrim iekļauj līgumu reģistrā.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

38. Par spēkā esošajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, kas noslēgti atbilstoši Koncesiju likuma nosacījumiem, Iepirkumu uzraudzības birojs līgumu reģistra ierakstā iekļauj tā rīcībā esošo informāciju, un publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šajā punktā minēto līgumu izpildes papildina līgumu reģistra ierakstu ar šā likuma 62.1 panta otrās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minēto informāciju.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

(20.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989. gada 21. decembra direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās.

(Pielikums 20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

(Pielikums 20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2017.)

(Pielikums 05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

1. 1930. gada Piespiedu darba konvencija (ILO konvencija Nr. 29).

2. 1948. gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (ILO konvencija Nr. 87).

3. 1949. gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (ILO konvencija Nr. 98).

4. 1951. gada Konvencija par vienlīdzīgu atlīdzību (ILO konvencija Nr. 100).

5. 1957. gada Konvencija par piespiedu darba izskaušanu (ILO konvencija Nr. 105).

6. 1958. gada Konvencija par diskrimināciju darba un nodarbošanās jomā (ILO konvencija Nr. 111).

7. 1973. gada Minimālā vecuma konvencija (ILO konvencija Nr. 138).

8. 1985. gada Vīnes konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām.

9. 1989. gada 22. marta Bāzeles konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija).

10. 1998. gada 10. septembra Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija) un tās trīs reģionālie protokoli.

11. 1999. gada Bērnu darba ļaunāko formu konvencija (ILO konvencija Nr. 182).

12. 2001. gada 22. maija Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija).