(4) Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 447

Rīgā 2018. gada 24. jūlijā (prot. Nr. 35 14. §)

Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma
34. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai;

1.2. infekcijas slimības, ar kurām saslimušās vai inficējušās personas vai personas, par kurām radušās aizdomas par saslimšanu vai inficēšanos, aizliegts nodarbināt ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītajos darbos;

1.3. iespējamos infekcijas slimību simptomus;

1.4. darba devēja un nodarbinātās personas (turpmāk – darbinieks) pienākumus, ja darbinieks ir saslimis ar infekcijas slimību vai inficējies ar to vai ja ir aizdomas par darbinieka saslimšanu vai inficēšanos ar infekcijas slimību, kā arī ja par personu ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tā ir atradusies paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos vai Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs minēto personu ir atzinis par kontaktpersonu;

1.5. obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaužu veikšanas kārtību, personu loku, kuras pakļautas minētajām veselības pārbaudēm, kā arī veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu.

(Grozīts ar MK 09.06.2020. noteikumiem Nr. 361)

2. Šie noteikumi neattiecas uz darbiniekiem, kuri ir nodarbināti civilās aviācijas gaisa kuģa salonā.

II. Darbi, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, infekcijas slimības un to simptomi, kā arī darba devēja un darbinieka pienākumi

3. Darbi (ieskaitot mācību praksi, amata apguvi un brīvprātīgā darbu), kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, ir:

3.1. darbi, kuros darbinieks ir tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu vai uzturas ar viņu vienā telpā vai sabiedriskā transportlīdzekļa salonā;

3.2. darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem;

3.3. darbi, kuros darbinieks tieši (pieskaroties ķermeņa audiem) vai netieši (piemēram, izmantojot koplietošanas priekšmetus, aprīkojumu, instrumentus) saskaras ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu, tai skaitā:

3.3.1. darbinieks tieši sniedz pakalpojumus bērniem (tai skaitā sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus vai ir nodarbināts pirmsskolas izglītības iestādē, vispārējās un profesionālās izglītības iestādē);

3.3.2. darbinieks ir nodarbināts sociālās aprūpes institūcijā;

3.3.3. darbinieks ir nodarbināts ārstniecības iestādē;

3.3.4. darbinieks ir nodarbināts sporta iestādē, publiskas lietošanas peldbaseinā vai publiskas lietošanas pirtī;

3.3.5. darbinieks ir nodarbināts skaistumkopšanas, solārija, tetovēšanas vai pīrsinga pakalpojumu sniegšanas vietā;

3.3.6. darbinieks ir nodarbināts dienesta viesnīcā.

4. Šo noteikumu 3. punktā minētajos darbos aizliegts nodarbināt darbinieku:

4.1. kurš ir saslimis vai inficējies vai ir radušās aizdomas par viņa saslimšanu vai inficēšanos ar bīstamu infekcijas slimību;

4.2. kurš var radīt risku citu cilvēku veselībai:

4.2.1. ja viņš ir saslimis vai inficējies vai ir radušās aizdomas par viņa saslimšanu vai inficēšanos ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām;

4.2.2. ja ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka darbinieks atradies bīstamas infekcijas slimības paaugstināta inficēšanās riska apstākļos vai Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs bīstamas infekcijas slimības gadījumā darbinieku ir atzinis par kontaktpersonu.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

5. Darbinieks, kurš ir nodarbināts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītajā darbā, neveic darba pienākumus, ja viņš var radīt risku citu cilvēku veselībai un viņam izpaužas kāds no šādiem iespējamās infekcijas slimības simptomiem:

5.1. caureja (šķidra vēdera izeja trīs un vairāk reižu diennaktī);

5.2. vemšana;

5.3. ādas, gļotādu vai acu ābolu dzelte, kas parādījusies nesen;

5.4. paaugstināta ķermeņa temperatūra ar:

5.4.1. sāpēm kaklā (rīkles iekaisums);

5.4.2. iesnām;

5.4.3. klepu;

5.4.4. galvassāpēm;

5.4.5. ādas izsitumiem, kas parādījušies nesen;

5.5. drudzis;

5.6. ādas bojājums (tai skaitā apdegums, brūce, augonis) ar iekaisumu vai sastrutojumu;

5.7. strutaini izdalījumi no acīm, ausīm, deguna.

6. Darbinieks, kurš ir nodarbināts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītajā darbā, nekavējoties ziņo darba devējam par nespēju veikt darba pienākumus un vēršas pie ārsta, ja viņam izpaužas kāds no šo noteikumu 5. punktā minētajiem simptomiem vai ja viņš ir saslimis vai inficējies ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām un var radīt risku citu cilvēku veselībai.

6.1 Bīstamas infekcijas slimības gadījumā darbinieks neveic darba pienākumus un informē par to darba devēju, ja:

6.1 1. Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs ir atzinis viņu par kontaktpersonu;

6.1 2. ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka darbinieks ir atradies paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos un viņš var radīt risku citu cilvēku veselībai.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 361 redakcijā)

6.2 Ja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs darbinieku vai saimnieciskās darbības veicēju, kurš tieši sniedz pakalpojumus pirmsskolas vecuma bērniem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem, patversmju un naktspatversmju klientiem, grūtniecēm vai ārstniecības iestādes pacientiem, ir atzinis par tāda cilvēka vai dzīvnieka kontaktpersonu, kurš ir inficēts ar pērtiķu bakām, tad darbinieka (tai skaitā saimnieciskās darbības veicēja) pienākums ir ievērot karantīnu attiecībā uz minētajām personu grupām, pārtraucot darba pienākumu (tai skaitā saimnieciskās darbības) veikšanu un informējot par to darba devēju. Darbiniekam (tai skaitā saimnieciskās darbības veicējam) ir tiesības noformēt darbnespējas lapu uz 21 dienu no dienas, kad noticis pēdējais kontakts ar inficēto personu vai dzīvnieku, ja darba devējs nevar piedāvāt citu darbu.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 501 redakcijā)

7. Ja darba devējam rodas aizdomas vai ir informācija, ka darbiniekam izpaužas kāds no šo noteikumu 5. punktā minētajiem simptomiem vai viņš ir saslimis vai inficējies ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, darba devējam ir tiesības nekavējoties nosūtīt darbinieku veikt veselības pārbaudi, lai izvērtētu iespējamo risku citu cilvēku veselībai.

8. Šo noteikumu 6. punktā, 6.1 1. apakšpunktā un 7. punktā minētajos gadījumos darba devējs atļauj darbiniekam pildīt darba pienākumus, ja ir saņēmis noslēgtu darbnespējas lapu vai izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) atbilstoši medicīnisko dokumentu lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem ar atļauju strādāt norādītajā darbā.

(Grozīts ar MK 09.06.2020. noteikumiem Nr. 361)

III. Obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaužu veikšanas kārtība

9. Obligātajām pirmreizējām un periodiskajām veselības pārbaudēm ir pakļautas personas, kuras ir nodarbinātas (ieskaitot mācību praksi, amata apguvi un brīvprātīgā darbu):

9.1. darbos, kuros darbinieks ir regulārā tuvā kontaktā vai epizodiski tuvā kontaktā ar bērnu iekštelpās un veic darba pienākumus šādās darbavietās:

9.1.1. pirmsskolas izglītības iestādē;

9.1.2. vispārējās izglītības iestādē;

9.1.3. bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādē;

9.1.4. profesionālās ievirzes izglītības iestādē (tai skaitā mūzikas skolā, sporta skolā);

9.1.5. profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādē (tai skaitā arodizglītības iestādē);

9.1.6. speciālās izglītības iestādē (tai skaitā tādā, kas nodrošina internāta pakalpojumus);

9.1.7. bērnu nometnē;

9.1.8. bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietā;

9.1.9. bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē ar izmitināšanu;

9.1.10. iestādē, kas nodrošina sociālos pakalpojumus bērniem bez izmitināšanas;

9.1.11. ārstniecības iestādē, kas sniedz pakalpojumus bērniem;

9.2. darbos kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku;

9.3. darbos pārtikas primārajā ražošanā, kuros darbinieks veic darba pienākumus tiešā saskarē ar pārtiku šādās darbavietās:

9.3.1. lauksaimniecības dzīvnieku novietnē;

9.3.2. dīgstu ražošanas uzņēmumā;

9.3.3. biškopības produktu aprites uzņēmumā.

(Grozīts ar MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 501)

10. Obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes neattiecina uz personām, kuru darbs ir saistīts ar šādiem pārtikas aprites posmiem:

10.1. graudu malšanas produktu, rauga, iesala, cietes un cietes produktu ražošana un uzglabāšana;

10.2. vīnogu vīna, augļu vīna, sidra, destilētu alkoholisko dzērienu ražošana un uzglabāšana;

10.3. etilspirta ražošana no raudzētiem materiāliem un tā uzglabāšana;

10.4. nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētiem materiāliem un šo dzērienu uzglabāšana;

10.5. bezalkoholisko dzērienu ražošana slēgtā tehnoloģiskā procesā un šo dzērienu uzglabāšana;

10.6. fasētu pārtikas produktu uzglabāšana, pārvadāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;

10.7. fasētu gatavo ēdienu izdalīšana ar pārtikas apriti nesaistītā uzņēmumā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;

10.8. augu izcelsmes, zvejniecības un medniecības primāro produktu ražošana, pārvadāšana, uzglabāšana un laišana tirgū, ja produktu apstrāde ražošanas vietā būtiski nemaina produktu sākotnējās īpašības (piemēram, mazgāšana, žāvēšana, augu lakstu nogriešana, zivju spuru nogriešana vai zivju ķidāšana);

10.9. darbs ar dzeramā ūdens apgādes sistēmām, nenonākot saskarē ar dzeramo ūdeni.

11. Personas obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaudi veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā attiecīgā persona ir reģistrēta (turpmāk – ģimenes ārsts). Ģimenes ārsts personai izsniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, par to izdarot ierakstu pacienta ambulatorajā kartē un aizpildot izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) atbilstoši medicīnisko dokumentu lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – atzinums):

11.1. ja ģimenes ārsts konstatē, ka persona nerada risku citu cilvēku veselībai, ģimenes ārsts izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam;

11.2. ja ģimenes ārstam ir informācija vai ir pamatotas aizdomas, ka persona ir inficējusies ar kādu no 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām un var radīt iespējamu risku citu cilvēku veselībai, ģimenes ārsts izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam.

12. Obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaužu periodiskums un apjoms personām, kuras nodarbinātas šo noteikumu 9. punktā minētajos darbos, ir norādīts šo noteikumu 2. pielikumā. Ģimenes ārsts šo noteikumu 2. pielikumā minēto veselības pārbaudi var nozīmēt veikt biežāk, to attiecīgi pamatojot, taču pārbaužu biežums nedrīkst pārsniegt reizi sešos mēnešos.

13. Ja darbiniekam pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa pārbaude un pēdējo sešu mēnešu laikā veikts plaušu rentgenoloģiskais izmeklējums un ģimenes ārstam ir to apliecinoši dokumenti, ģimenes ārsts tos ņem vērā, izmeklējot attiecīgo personu un sniedzot atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam. Ja persona šajā laikposmā nav bijusi kontaktā ar aktīvas plaušu tuberkulozes slimnieku un personai nav tuberkulozes slimības pazīmju, ģimenes ārsts var nenosūtīt personu atkārtoti veikt plaušu rentgenoloģisko izmeklējumu.

14. Ja personai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas (tai skaitā uzsākot darbu blakus darbā) ir veikta obligātā veselības pārbaude, kuras apjoms atbilst veicamajam darbam, personai neveic pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi, bet uzrāda darba devējam vai darba devēja pilnvarotai personai derīgu atzinumu, kuru saņēmusi iesniegšanai iepriekšējā vai esošajā darbavietā.

15. Attiecībā uz obligātajām pirmreizējām un periodiskajām veselības pārbaudēm darba devējs vai darba devēja pilnvarotā persona:

15.1. nosaka darbus, kuros darbiniekam saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu jāveic obligātā pirmreizējā un periodiskās veselības pārbaudes, un apstiprina šo darbu sarakstu;

15.2. informē personu, kas nodarbināta šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētajā sarakstā iekļautajā darbā, par šo noteikumu prasībām un nepieciešamību atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajam periodiskumam un apjomam veikt obligātās veselības pārbaudes;

15.3. nosūta personu, kas nodarbināta šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētajā sarakstā iekļautajā darbā, uz obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajam periodiskumam un apjomam, nosakot attiecīgās veselības pārbaudes veikšanai laiku, kas nepārsniedz četras nedēļas;

15.4. apliecina šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētā atzinuma kopiju un nodrošina tā uzglabāšanu;

15.5. pēc pieprasījuma uzrāda Veselības inspekcijai vai Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām apstiprinātu šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto darbu sarakstu un šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētā atzinuma kopiju.

16. Darba devējam aizliegts nodarbināt darbinieku šo noteikumu 9. punktā minētajos darbos, ja darbinieks nav uzrādījis darba devējam šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto atzinumu.

17. Šo noteikumu izpildi atbilstoši kompetencei kontrolē Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests.

IV. Noslēguma jautājums

18. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdotajā personas medicīniskajā grāmatiņā veiktie ieraksti par obligāto veselības pārbaužu veikšanu un rezultātiem:

18.1. darbiniekiem, kuri ir pakļauti obligātām pirmreizējām un periodiskajām veselības pārbaudēm, ir derīgi līdz personas medicīniskajā grāmatiņā norādītā termiņa beigām;

18.2. darbiniekiem, kuri ir pakļauti obligātām pirmreizējām veselības pārbaudēm, ir derīgi arī pēc personas medicīniskajā grāmatiņā norādītā termiņa beigām.

Ministru prezidenta vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Veselības ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 447

Infekcijas slimības, ar kurām saslimušās vai inficējušās personas vai personas, par kurām ir radušās aizdomas par saslimšanu vai inficēšanos, aizliegts nodarbināt darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai

Veselības ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 447

(Pielikums MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 501 redakcijā)

Obligāto veselības pārbaužu veikšanas apjoms un periodiskums obligātajām veselības pārbaudēm pakļautajām personām, kuras nodarbinātas darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai