(4) Darba aizsardzības prasības darba vietās

  • Dati iegūti: 2024. gada 29. oktobris, 08:02
    Ministru kabineta noteikumi Nr.359

    Rīgā 2009.gada 28.aprīlī (prot. Nr.27 41.§)
    Darba aizsardzības prasības darba vietās
    Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 1.punktu
    I. Vispārīgie jautājumi

    1. Noteikumi nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās.

    2. Šie noteikumi, izņemot 29.punktu, 3. un 4.pielikumu, neattiecas uz darba vietām:

    2.1. auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos;

    2.2. derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā;

    2.3. zvejas kuģos;

    2.4. lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, ja darba vietas neatrodas šo uzņēmumu ēkās;

    2.5. pagaidu un pārvietojamām darba vietām, tai skaitā būvlaukumos.

    3. Šie noteikumi nenosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās ārkārtas situācijās un katastrofās.

    4. Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs.

    5. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

    II. Nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības

    6. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darba raksturu, darba apstākļus un darba vides risku.

    7. Prasības ēku stiprībai un stabilitātei, kurās atrodas darba vietas, nosaka būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti.

    8. Elektroietaises projektē, ierīko un uztur tā, lai:

    8.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;

    8.2. nodarbinātie būtu pasargāti no elektrotraumām, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar elektroietaisi;

    8.3. materiāli un aizsargierīces atbilstu spriegumam, darba apstākļiem un to nodarbināto kompetencei, kuriem ir pieejamas elektroietaises vai to daļas.

    9. Evakuācijas ceļus un izejas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    9.1. evakuācijas ceļi un izejas, kā arī durvis, kas ved uz tām, un ceļi uzņēmuma teritorijā (turpmāk – satiksmes ceļš) ir brīvi, lai iespējami ātri varētu nokļūt drošībā;

    9.2. evakuācijas ceļi un izejas nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām, ja draud briesmas;

    9.3. evakuācijas durvis veras uz āru;

    9.4. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas vai aizdarītas tā, ka tās nav viegli atveramas;

    9.5. evakuācijas ceļus un izejas telpu apzīmē saskaņā ar drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās (iekšpusē);

    9.6. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no darba vietu daudzuma, izmēriem un aprīkojuma, kā arī no maksimāli iespējamā nodarbināto skaita;

    9.7. evakuācijas ceļus un izejas, kur nepieciešams apgaismojums, aprīko ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu.

    10. Darba vietas nodrošina ar ērti pieejamām, vienkārši lietojamām un piemērotām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām (ja iespējams, automātiskām), automātiskām ugunsdzēsības signalizācijas iekārtām, ugunsgrēka izziņošanas sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem atbilstošā daudzumā, ņemot vērā ēkas izmērus un izmantošanas nolūku, darba aprīkojumu, lietojamo vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības un maksimāli iespējamo nodarbināto skaitu.

    11. Šo noteikumu 10.punktā minētās iekārtas, sistēmas un līdzekļus regulāri pārbauda un uztur kārtībā, un to atrašanās vietas norāda ar zīmēm, kuras izvieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

    12. Plānojot, iekārtojot un uzturot teritoriju, ievēro šādas prasības:

    12.1. teritorija ir pēc iespējas apzaļumota, ar labiekārtotiem satiksmes ceļiem;

    12.2. atkritumus savāc, šķiro un īslaicīgi uzglabā īpaši ierīkotās vietās;

    12.3. smalku (pulverveida) materiālu noliktavas atrodas vismaz 25 metru attālumā no citām ēkām (ja uzņēmuma teritorijas lielums to ļauj).

    13. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai:

    13.1. nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

    13.2. to ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātā veselībai un, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (turpmāk – ķīmiskā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās;

    13.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti;

    13.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šāda kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai);

    13.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu;

    13.6. iekārtojot pieplūdes–nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;

    13.7. ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu koncentrāciju līdz ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās ķīmiskas vielas, ierīko vietēju nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu ķīmisko vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kā arī blakus esošajās darba vietās un apkārtējā vidē;

    13.8. ventilācijas sistēma ir savienota ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai, izceļoties ugunsgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta un uguns neizplatītos uz citām telpām.

    14. Ražošanas atkritumus un ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas var piesārņot darba vides gaisu vai atmosfēru kopumā un radīt briesmas nodarbināto drošībai un veselībai, uzglabā un apsaimnieko atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noteiktajām prasībām.

    15. Prasības telpu mikroklimatam:

    15.1. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa kustības ātrumu) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai (1.pielikums):

    15.1.1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli;

    15.1.2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli;

    15.1.3. III kategorija – smags darbs.

    16. Prasības telpu apgaismojumam:

    16.1. darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu un aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumu;

    16.2. apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;

    16.3. darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu;

    16.4. apgaismes ķermeņus uztur kārtībā un regulāri tīra.

    17. Logus un virsgaismas logus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    17.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas ļauj izvairīties no saules staru pārmērīgas iedarbības uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;

    17.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

    17.3. atvērti logi, virsgaismas logi un vēdināšanas lūkas nerada briesmas nodarbinātajiem;

    17.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.

    18. Telpu grīdas, sienas, griestus un jumtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    18.1. telpu grīdas ir stabilas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;

    18.2. darba vietās ir pietiekama siltum­izolācija, ņemot vērā veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

    18.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi un kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

    18.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas (īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā) ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai no savainojumiem, sienai sagrūstot;

    18.5. ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību, ja vien netiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.

    19. Darba vietās esošās kāpnes uztur darba kārtībā, un pa tām var brīvi pārvietoties. Tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību. Ja nepieciešams, kāpnes ir apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

    20. Durvis un vārtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    20.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī tajos lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības un izmantojums;

    20.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;

    20.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;

    20.4. durvju un vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas no izsišanas;

    20.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadotnēm un apgāšanos;

    20.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

    20.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm un jebkurā brīdī bez palīdzības atveramas no iekšpuses;

    20.8. gājēju durvis ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nav iespējams nodrošināt gājēju plūsmu caur tiem;

    20.9. gājēju durvis ir skaidri apzīmētas un nav aizsprostotas;

    20.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;

    20.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu;

    20.12. evakuācijas durvis nedrīkst būt bīdāmās durvis vai virpuļdurvis.

    21. Satiksmes ceļus un zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbinātā dzīvība vai veselība (turpmāk – bīstamā zona), projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    21.1. satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai gājējiem un transportlīdzekļiem nodrošinātu ērtu un drošu pieeju ceļiem, kā arī neradītu draudus nodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļu tuvumā;

    21.2. gājēju ceļi un satiksmes ceļi atbilst maksimāli iespējamam lietotāju skaitam;

    21.3. ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, jābūt ierīkotiem gājēju ceļiem vai atstātai drošības joslai gājējiem, nodrošinot arī drošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem un kāpņu telpām;

    21.4. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti un apzīmēti;

    21.5. ja darba vietās ir bīstamas zonas, kurās darba īpatnību dēļ pastāv risks nodarbinātajiem nokrist vai tikt savainotiem ar krītošiem priekšmetiem, šīs vietas ir apgādātas ar ierīcēm, kas novērš nodarbināto neatļautu iekļūšanu šajās zonās;

    21.6. nodarbinātie, kuri strādā bīstamajās zonās, ir nodrošināti ar kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

    21.7. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

    22. Darba vietās esošie eskalatori un slīdceliņi darbojas droši un ir apgādāti ar drošības ierīcēm, kā arī viegli pamanāmām un pieejamām avārijas izslēgšanas ierīcēm.

    23. Iekraušanas rampas un platformas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    23.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;

    23.2. tām ir vismaz viena noeja;

    23.3. ja tas ir tehniski iespējams un nepieciešams, ņemot vērā darba aizsardzības prasības un platformas garumu, izveido divas noejas;

    23.4. tās aprīko tā, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas no tām.

    24. Darba telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    24.1. tās ir pietiekami plašas, augstas, ar atbilstošu gaisa tilpumu;

    24.2. brīvās, neizmantotās darba telpas platība darba vietā nodrošina nodarbinātajam pietiekamu kustību brīvību darbu veikšanai, bet, ja tas nav iespējams darba vietas specifikas dēļ, katram nodarbinātajam nodrošina pietiekamu kustību brīvību viņa darba vietas tiešā tuvumā.

    25. Atpūtas telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības (var nepiemērot birojiem un līdzīgām darba vietām, ja ir iespēja līdzvērtīgi atpūsties darba pārtraukumos):

    25.1. tās atbilst darba īpatnībām un nodarbināto skaitam, ir ērtas un pieejamas;

    25.2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;

    25.3. ja darba īpatnību dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet atpūtas telpas nav iekārtotas, ir citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā.

    26. Ģērbtuves un slēdzamus skapīšus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    26.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā ir paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ tās ir nepieciešamas;

    26.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar sēdekļiem un aizslēdzamiem skapīšiem;

    26.3. nodrošina atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

    26.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgo vielu, kā arī mitruma un netīrumu iedarbību, nodrošina personīgā un darba apģērba glabāšanu atsevišķos skapīšos;

    26.5. personīgā un darba apģērba glabāšanas skapīšos nodrošina gaisa apmaiņu vai ventilāciju, ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas;

    26.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu nav ierīkotas, katram nodarbinātajam nodrošina atsevišķu (aizslēdzamu) vietu personīgā apģērba un mantu glabāšanai.

    27. Dušas, izlietnes un tualetes projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    27.1. dušas telpu ierīko, ņemot vērā veicamā darba raksturu vai ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

    27.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai tās atbilstoši higiēnas prasībām varētu lietot, netraucējot citiem;

    27.3. dušas ir nodrošinātas ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

    27.4. ja dušas saskaņā ar šo noteikumu 27.1.apakšpunktu nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko piemērotas izlietnes ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

    27.5. izlietnes šo noteikumu 27.4.apakš­punktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, ir norobežotas vai atsevišķi lietojamas vīriešiem un sievietēm;

    27.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām citās telpās;

    27.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir nepieciešamie personīgās higiēnas līdzekļi (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces);

    27.8. tualetes un izlietnes ir ierīkotas tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;

    27.9. tualetēs un dušās ir ierīkota ventilācija un nodrošināta tās darbība;

    27.10. ir atsevišķas vīriešu un sieviešu tualetes vai nodrošināta to atsevišķa lietošana, kā arī, ja nepieciešams, ierīkota atsevišķa kabīne invalīdiem.

    28. Pamatojoties uz darba vides risku novērtēšanu, darba devējs izvērtē nepieciešamību ierīkot pirmās palīdzības telpas vai vietas un, ņemot vērā darbības veidu, uzņēmuma telpu lielumu, uzņēmumā nodarbināto skaitu, nelaimes gadījumu biežumu un darba vides risku nodarbināto drošībai un veselībai, projektē, iekārto un uztur vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas vai vietas, ievērojot šādas prasības:

    28.1. pirmās palīdzības telpas vai vietas aprīko ar pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, pirmās palīdzības iekārtām un ierīcēm;

    28.2. pirmās palīdzības telpās vai vietās ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

    28.3. pirmās palīdzības telpas vai vietas ir skaidri apzīmētas atbilstoši drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās;

    28.4. visās darba vietās, ja tas nepieciešams atbilstoši darba apstākļiem, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir norādītas ar atbilstošām drošības zīmēm.

    29. Darba vietas ārpus telpām projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

    29.1. darba vietas, satiksmes ceļi un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba laikā izmanto vai kurās atrodas nodarbinātie, ir iekārtotas tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;

    29.2. šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā minētās prasības attiecas arī uz satiksmes ceļiem, kas ved uz noteiktām darba vietām, un uz ceļiem, ko izmanto iekārtu un iekraušanas platformu pastāvīgai uzturēšanai kārtībā un uzraudzībai;

    29.3. šo noteikumu 20.punktā minētās prasības attiecas arī uz darba vietām ārpus telpām;

    29.4. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām aprīko ar mākslīgo apgaismojumu, nodrošinot apgaismojuma līmeni atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

    29.5. nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un no krītošiem objektiem;

    29.6. darba vietas nodrošina pret nodarbināto slīdēšanu un krišanu, bet, ja tas nav iespējams, nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem;

    29.7. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu, ja notiek avārija vai izceļas ugunsgrēks, vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī tiek nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;

    29.8. nodarbinātie nav pakļauti troksnim, kas pārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni, kas noteikts normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret trokšņa radīto risku, kā arī kaitīgām ārējām ietekmēm, tai skaitā gāzēm, tvaikiem, putekļiem un citiem kaitīgiem darba vides faktoriem;

    29.9. nodarbinātos nodrošina ar atbilstošām sadzīves un atpūtas telpām, kas ir apsildāmas un kurās nodarbinātajiem ir iespēja atpūsties, ņemot vērā šo noteikumu 4.pielikumā minētās prasības, vai nodrošina iespēju sasildīties. Šīs normas neattiecas uz ārkārtas apstākļiem, kā arī uz dabas stihijas radīto postījumu novēršanas darbiem;

    29.10. nodarbinātos nodrošina ar dzeramo ūdeni un aizsardzību pret dabisko optisko starojumu (saules starojumu).

    III. Darba devēja pienākumi

    30. Nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās darba devējs nodrošina:

    30.1. brīvus ceļus gājējiem un trans­portlīdzekļiem, lai iespējami ātri varētu nokļūt uz evakuācijas ceļiem un izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus un izejas;

    30.2. darba aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, kā arī nekavējoties novērš defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību un veselību;

    30.3. tīrību darba vietās un regulāru darba vietu (īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai;

    30.4. regulāru to drošības iekārtu un ierīču darbības pārbaudi un uzraudzību, kuras paredzētas darba vides faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai;

    30.5. ergonomikas principu ievērošanu, rekonstruējot, modernizējot un iekārtojot darba vietas, lai pēc iespējas samazinātu nodarbināto fizisko slodzi;

    30.6. darba vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, kāpnēm, evakuācijas ceļiem un izejām, ģērbtuvēm, dušām, izlietnēm, tualetēm, atpūtas telpām) tā, lai tajās, ja nepieciešams, būtu iespējams nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām (invalīdus);

    30.7. grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam) – iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, minētos apstākļus nodrošina visā barošanas laikā.

    IV. Noslēguma jautājumi

    31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumus Nr.125 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 47.nr.).

    32. Attiecībā uz darba vietām, kuras izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā minētajām prasībām ir ieteikuma raksturs.

    33. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

    Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

    Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 30.novembra Direktīvas 89/654/EEC par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā.

    Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

    Labklājības ministrs U.Augulis
    1.pielikums
    Ministru kabineta
    2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
    Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes

    Nr.
    p.k.

    Gada periods

    Darba kategorija

    Gaisa temperatūra
    (C°)

    Gaisa relatīvais mitrums (%)

    Gaisa kustības ātrums (m/s)

    1.

    Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk)

    I1

    19,0–25,0

    30–70

    0,05–0,15

    II2

    16,0–23,0

    30–70

    0,1–0,3

    III3

    13,0–21,0

    30–70

    0,2–0,4

    2.

    Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C)

    I1

    20,0–28,0

    30–70

    0,05–0,15

    II2

    16,0–27,0

    30–70

    0,1–0,4

    III3

    15,0–26,0

    30–70

    0,2–0,5

    Piezīmes.

    1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana).

    2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi).

    3. III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana).

    Labklājības ministrs U.Augulis
    2.pielikums
    Ministru kabineta
    2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
    Iekštelpu apgaismojuma līmeņi atkarībā no darba vietas un darba veida*

    Nr.
    p.k.

    Darba vieta vai darba veids

    Em – minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas
    (lx – luksi)

    Piezīmes

    1.

    Pārvietošanās zonas:

    1.1.

    satiksmes ceļi

    100

    1. Apgaismojums grī­das līmenī.

    2. Apgaismojums 150 lx, ja pa satiksmes ceļiem pārvietojas transportlīdzekļi.

    3. Ieejām un izejām jābūt aprīkotām ar pārejas zonām, lai novērstu pēkšņu apgaismojuma maiņu starp iekštelpām un āra gaismu

    1.2.

    kāpnes, eskalatori, slīdceliņi

    150

    1.3.

    iekraušanas un izkraušanas rampas

    150

    2.

    Sadzīves un atpūtas telpas, pirmās palīdzības telpas:

    2.1.

    ēdnīcas

    200

    2.2.

    atpūtas telpas

    100

    2.3.

    fizisko vingrinājumu zāles

    300

    2.4.

    ģērbtuves, tualetes telpas

    100

    2.5.

    pirmās palīdzības telpas

    500

    3.

    Vadības un kontroles telpas:

    3.1.

    vadības un kontrolmēraparātu telpas

    200

    3.2.

    centrāles, pasta telpas, faksa telpas, servera telpas

    500

    4.

    Noliktavas:

    4.1.

    noliktavas, t.sk. saldētavas

    100

    200 lx, ja telpas tiek nepārtraukti lietotas

    4.2.

    šķirošanas un pakošanas zonas

    300

    5.

    Stelāžveida glabāšanas zonas:

    5.1.

    ejas, kurās nav nodarbināto

    20

    Apgaismojums grīdas līmenī

    5.2.

    ejas, kurās ir nodarbinātie

    200

    Apgaismojums grīdas līmenī

    5.3.

    kontrolposteņi

    200

    6.

    Lopkopība:

    6.1.

    iekraušana, darbs ar aprīkojumu un iekārtu vadīšana

    200

    6.2.

    kūtis un staļļi

    50

    6.3.

    veterinārās aprūpes telpas

    200

    6.4.

    barības sagatavošana, slaukšana un trauku mazgāšana

    200

    7.

    Cementa un betona rūpniecība:

    7.1.

    žāvēšana

    50

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    7.2.

    materiālu sagatavošana, darbs pie krāsnīm un maisītājiem

    200

    7.3.

    darbs ar iekārtām, lielo formu liešana

    300

    8.

    Keramikas un stikla rūpniecība:

    8.1.

    žāvēšana

    50

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    8.2.

    sagatavošana un darbs ar iekārtām

    300

    8.3.

    emaljēšana, velmēšana, presēšana, vienkāršo daļu veidošana, glazēšana, stikla pūšana

    300

    8.4.

    slīpēšana, gravēšana, stikla pulēšana, precīza detaļu veidošana un stikla instrumentu izgatavošana

    750

    8.5.

    optiskā stikla un kristāla slīpēšana, manuālā slīpēšana un gravēšana

    750

    8.6.

    precīzi darbi, piemēram, dekoratīvā gravēšana un slīpēšana, apgleznošana ar rokām

    1000

    8.7.

    mākslīgo dārgakmeņu izgatavošana

    1500

    9.

    Ķīmiskā, plastmasas izstrādājumu un kaučuka ražošana:

    9.1.

    automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās nav nodarbināto

    50

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    9.2.

    automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās ir nodarbinātie

    100

    9.3.

    darba vietas, kur pastāvīgi jādarbojas ar rokām

    300

    9.4.

    laboratorijas un telpas, kurās veic precīzus mērījumus

    500

    9.5.

    farmaceitisko preparātu ražošana

    500

    9.6.

    riepu ražošana

    500

    9.7.

    krāsu pārbaude

    1000

    9.8.

    piegriešana, apdare un pārbaude

    750

    10.

    Elektroenerģijas ražošana:

    10.1.

    vadu un kabeļu ražošana

    300

    10.2.

    tinums – spoles:

    10.2.1.

    lielas

    300

    10.2.2.

    vidējas

    500

    10.2.3.

    mazas

    750

    10.3.

    spoļu impregnēšana un alvošana

    300

    10.4.

    montāža:

    10.4.1.

    aptuvena (piemēram, lieli transformatori)

    300

    10.4.2.

    vidēja (piemēram, kontrolpaneļi)

    500

    10.4.3.

    smalka (piemēram, telefoni)

    750

    10.4.4.

    ļoti smalka (piemēram, precīzu iekārtu, mēriekārtu salikšana)

    1000

    10.5.

    elektronikas darbnīcas – pārbaude un regulēšana

    1500

    11.

    Elektroenerģijas ražošana:

    11.1.

    degvielas piegādes vietas

    50

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    11.2.

    katlutelpas

    100

    11.3.

    mašīntelpas

    200

    11.4.

    papildtelpas (piemēram, sūkņu, kondensatoru, vadības telpas)

    200

    11.5.

    kontroles telpas

    500

    12.

    Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana:

    12.1.

    izejvielu sagatavošanas darba vietas un zonas:

    200

    12.1.2.

    alus darītavas, iesala ražošana, mucu pildīšana, produktu vārīšana, sijāšana, mazgāšana un mizošana

    12.1.3.

    konservēšana

    12.1.4.

    šokolādes un cukura ražošana

    12.1.5.

    tabakas tīrīšana, žāvēšana un gatavināšana, fermentācijas pagrabi

    12.2.

    sākotnējā šķirošana un produktu mazgāša­na, malšana, maisīšana, iesaiņošana

    300

    12.3.

    darba vietas un kritiskās zonas lopkautuvēs, gaļas produktu, piena produktu veikalos un filtrēšanas telpās

    500

    12.4.

    augļu un dārzeņu šķirošana un sasmalcināšana

    300

    12.5.

    konditorejas un kulinārijas izstrādājumu sagatavošana un cepšana

    300

    12.6.

    konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošana, apstrāde, dekorēšana, virtuves darbi

    500

    12.7.

    cigarešu un cigāru ražošana

    500

    12.8.

    pudeļu un trauku pārbaude, produktu pārbaude, dekorēšana, šķirošana

    500

    12.9.

    laboratorijas

    500

    12.10.

    kvalitātes pārbaude

    1000

    13.

    Metalurģija:

    13.1.

    palīgtuneļi un pagrabi

    50

    13.2.

    platformas

    100

    13.3.

    smilšu sagatavošana

    200

    13.4.

    darba vietas pie kupola un maisītāja, liešanas zona, izņemšana no veidnes

    200

    13.5.

    mehāniskā sagatavošana

    200

    13.6.

    manuālā veidošana

    300

    13.7.

    maisītāji, veidošana ar mašīnu, veidņu mašīna

    200

    13.8.

    veidņu izgatavošana

    500

    14.

    Metālu apstrāde un pārstrāde:

    14.1.

    kalšana atvērtā veidnē

    200

    14.2.

    kalšana ar presi, metināšana

    300

    14.3.

    darbs ar smagiem un vidēji smagiem mehānismiem (precizitātes pielaide ≥ 0,1 mm)

    300

    14.4.

    precīzi darbi ar iekārtām, slīpēšana (precizitātes pielaide

    500

    14.5.

    projektēšana un pārbaude

    750

    14.6.

    darbs ar elektronu lampu un stiepli

    300

    14.7.

    smagu skārda plātņu apstrāde (biezums ≥ 5 mm)

    200

    14.8.

    vieglu skārda plātņu apstrāde (biezums ≥ 5 mm)

    300

    14.9.

    darba instrumentu izgatavošana

    750

    14.10.

    pielāgošana, montāža:

    14.10.1.

    rupja

    200

    14.10.2.

    vidēja

    300

    14.10.3.

    smalka

    500

    14.10.4.

    ļoti smalka

    750

    14.11.

    galvanizēšana

    300

    14.12.

    virsmu sagatavošana un krāsošana

    750

    14.13.

    darbarīku, veidņu un matricu izgatavošana, termoapstrāde, mikromehānismu apstrāde

    1000

    15.

    Velmēšana un darbs ar metāliem:

    15.1.

    mehāniskās ražošanas cehi

    50

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    15.2.

    ražošanas cehi, kur dažreiz veic manuālas darbības

    150

    15.3.

    ražošanas cehi, kur pastāvīgi veic manuālas darbības

    200

    15.4.

    iespiedplašu noliktavas

    50

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    15.5.

    krāšņu telpas

    200

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    15.6.

    velmēšana, tinumi un apgriešana

    300

    15.7.

    platformas un kontrolpaneļi

    300

    15.8.

    testēšana, mērījumi un pārbaudes

    500

    15.9.

    pārejas, lūkas, pagrabi

    50

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    16.

    Frizētavas un skaistumkopšanas saloni

    500

    17.

    Juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu izgatavošana:

    17.1.

    darbs ar dārgakmeņiem

    1500

    17.2.

    juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu izgatavošana

    1000

    17.3.

    pulksteņu izgatavošana ar rokām

    1500

    17.4.

    pulksteņu izgatavošana automātiski

    500

    18.

    Veļas mazgātavas un sausā tīrīšana:

    18.1.

    apģērbu pieņemšana, marķēšana un šķirošana, mazgāšana, sausā tīrīšana, gludināšana, presēšana

    300

    18.2.

    pārbaude un labošana

    750

    19.

    Ādas un ādas izstrādājumu ražošana:

    19.1.

    darbs noliktavās, miecētavās

    200

    19.2.

    ādas nokasīšana, noberšana, dalīšana, sloksnēšana un velcēšana

    300

    19.3.

    seglu izgatavošana, apavu izgatavošana – piegriešana, caurumošana, formas veidošana, šūšana, spodrināšana

    500

    19.4.

    šķirošana, mehāniskā ādu krāsošana

    500

    19.5.

    kvalitātes un krāsu pārbaude

    1000

    19.6.

    cimdu un kurpju izgatavošana

    500

    20.

    Papīra un papīra izstrādājumu ražošana:

    20.1.

    celulozes dzirnavas

    200

    20.2.

    papīra ražošana un pārstrāde, kartona ražošana

    300

    20.3.

    iesiešana – locīšana, šķirošana, līmēšana, griešana, gravēšana, šūšana

    500

    21.

    Poligrāfija un ar to saistītās palīgdarbības:

    21.1.

    griešana, apzeltīšana, iespiešana, gravēšana, elektroķīmiskais pārklājums, darbs ar iespiedformām, iespiedmašīnām, matricas veidošana

    500

    21.2.

    papīra šķirošana un manuālā iespiešana

    500

    21.3.

    šriftu (burtstabiņu) salikšana, retušēšana, litogrāfija

    1000

    21.4.

    iespiedkrāsas pārbaude krāsainiem darbiem

    1500

    21.5.

    vara un tērauda gravīras

    2000

    22.

    Tekstilrūpniecība:

    22.1.

    darba vietas un zonas pie vannām, ķīpu atvēršanas zona

    200

    22.2.

    mazgāšana, kāršana, ķemmēšana, gludināšana, plucināšana, stiepšana, sakārtošana pēc izmēra, fasona veidošana, priekšvērpšana, džutas un kaņepju vērpšana

    300

    22.3.

    vērpšana, tīšana, šķeterēšana, vīšana, aušana, adīšana, pīšana, spolēšana

    500

    Novērst stroboskopisko efektu

    22.4.

    šūšana, adīšana ar rokām, valdziņu uzņemšana

    750

    Novērst stroboskopisko efektu

    22.5.

    skiču gatavošana ar roku un piegrieztņu zīmēšana

    750

    22.6.

    apdare, krāsošana, automatizēta audumu apdrukāšana

    500

    22.7.

    žāvētava

    100

    22.8.

    mezglošana, rotāšana un sakārtošana

    1000

    22.9.

    krāsas pārbaude, ražošanas kontrole

    1000

    22.10.

    ļoti precīzi auduma labošanas darbi

    1500

    22.11.

    cepuru izgatavošana

    500

    23.

    Transportlīdzekļu ražošana:

    23.1.

    virsbūvju ražošana un montāža

    500

    23.2.

    krāsošana, krāsošanas kabīnes, pulēšanas kabīnes

    750

    23.3.

    krāsošana – retušēšana, pārbaude

    1000

    23.4.

    polsterējuma ražošana

    1000

    23.5.

    noslēguma pārbaude

    1000

    24.

    Koksnes un koka izstrādājumu ražošana:

    24.1.

    automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās nodarbinātie pastāvīgi neuzturas

    50

    24.2.

    apstrāde ar tvaiku

    150

    24.3.

    lentzāģis (gateris)

    300

    Novērst stroboskopisko efektu

    24.4.

    darbs pie skrūvsola, montāža un līmēšana

    300

    24.5.

    pulēšana, lakošana, krāsošana, dekoratīvie galdniecības darbi

    750

    24.6.

    mehanizētie kokapstrādes darbi – virpošana, ēvelēšana, griešana, slīpēšana, gropēšana, frēzēšana, zāģēšana

    500

    Novērst stroboskopisko efektu

    24.7.

    apdares materiālu atlase

    750

    24.8.

    galdniecība un inkrustācijas darbi kokā

    750

    24.9.

    kvalitātes pārbaude

    1000

    25.

    Biroji:

    25.1.

    dokumentu sistematizācija, kopēšana

    300

    25.2.

    lasīšana, rakstīšana, mašīnrakstīšana, datu apstrāde

    500

    25.3.

    tehniskā rasēšana (darbs pie rasējamā galda)

    750

    25.4.

    datorizētās projektēšanas darba vietas

    500

    25.5.

    sapulču, konferenču telpas

    500

    Apgaismojumam jābūt regulējamam

    25.6.

    klientu pieņemšanas vietas, reģistratūras

    300

    25.7.

    noliktavas, arhīvu telpas

    200

    26.

    Mazumtirdzniecība:

    26.1.

    tirdzniecības zonas

    300

    26.2.

    kasiera darba vieta, iesaiņošanas galds

    500

    27.

    Publiskās iestādes:

    27.1.

    ieejas halles

    100

    27.2.

    garderobes, atpūtas telpas

    200

    27.3.

    biļešu kases

    300

    28.

    Viesnīcas, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi:

    28.1.

    klientu reģistrācijas vietas

    300

    28.2.

    virtuves

    500

    Starp virtuvi un restorānu jābūt pārejas zonai

    28.3.

    restorāni, ēdamtelpas

    300

    Apgaismojums jāprojektē, lai radītu atbilstošu atmosfēru

    28.4.

    pašapkalpošanās restorāni

    200

    28.5.

    bāri

    300

    28.6.

    konferenču telpas

    500

    Apgaismojumam jābūt regulējamam

    28.7.

    koridori, gaiteņi

    100

    Nakts laikā apgaismo­jums var būt zemāks

    29.

    Teātri, koncertzāles, kinoteātri:

    29.1.

    mēģinājuma telpas, ģērbtuves

    300

    Kosmētikas uzklāšanai izmantojamos spo­guļos apgaismojums nedrīkst apžilbināt

    30.

    Izstāžu zāles:

    30.1.

    vispārējais apgaismojums

    300

    31.

    Muzeji:

    31.1.

    eksponāti, kurus neiespaido gaisma

    Apgaismojuma līmeni nosaka atbilstoši eks­pozīcijas prasībām. Īpaši svarīga ir aizsardzība pret op­tisko starojumu

    31.2.

    gaismas jutīgi eksponāti

    32.

    Bibliotēkas:

    32.1.

    grāmatu glabāšanas vietas, plaukti

    200

    Apgaismojuma līmeni nosaka atbilstoši ekspozīcijas prasībām. Īpaši svarīga ir aizsardzība pret optisko starojumu

    32.2.

    bibliotekāra darba vieta, lasītavas

    500

    33.

    Pazemes vai slēgtās autostāvvietas:

    33.1.

    iebraukšanas/izbraukšanas ceļi autostāvvietā dienā

    300

    1. Apgaismojums grīdas līmenī.

    2. Drošības krāsām jābūt pamanāmām.

    3. Augsts vertikāls apgaismojums palie­lina cilvēku seju atpazīstamību un līdz ar to drošības sajūtu

    33.2.

    autostāvvietu teritorija (iebraukšanas/izbraukšanas ceļi autostāvvietā naktī, satiksmes zonas, automašīnu stāvvietas)

    75

    33.3.

    caurlaides, kases

    300

    1. Izvairīties no atspulgiem logos.

    2. Novērst apžilbinā­jumus, kas varētu nākt no ārpuses

    34.

    Izglītības iestādes:

    34.1.

    bērnudārzi, bērnu dienas centri

    300

    34.2.

    spēļu istabas, bērnu istabas, rokdarbu istabas

    300

    34.3.

    mācību klases

    300

    Apgaismojums galda virsmas līmenī. Apgaismojumam jābūt regulējamam

    34.4.

    vakarskolu, pieaugušo izglītības iestāžu mācību klases

    500

    Apgaismojumam jābūt regulējamam

    34.5.

    lekciju telpas, auditorijas

    500

    Apgaismojumam jābūt regulējamam

    34.6.

    tāfeles vietas, demonstrāciju galdi, uzskates materiālu tabulas

    500

    Lekciju telpā, audito­rijā apgaismojumam jābūt 750 lx

    34.7.

    zīmēšanas, mākslas darbu telpas

    500

    34.8.

    zīmēšanas, mākslas darbu telpas mākslas skolās, rasēšanas telpas

    750

    34.9.

    praktisko nodarbību telpas un laboratorijas

    500

    34.10.

    rokdarbu telpas, tehnisko darbu telpas, mācību darbnīcas

    500

    34.11.

    mūzikas nodarbību telpas

    300

    34.12.

    datorapmācības telpas

    300

    34.13.

    valodu apmācības telpas

    300

    34.14.

    praktisko darbu telpas un darbnīcas

    500

    34.15.

    ieejas halles

    200

    34.16.

    koridori, vestibili, gaiteņi

    100

    34.17.

    kāpnes

    150

    34.18.

    skolēnu, studentu koplietošanas telpas un aktu zāles

    200

    Apgaismojums grīdas līmenī

    34.19.

    skolotāju, pasniedzēju istabas

    300

    34.20.

    bibliotēku telpas, kur atrodas grāmatplaukti

    200

    34.21.

    bibliotēku lasītava

    500

    34.22.

    apmācību materiālu uzglabāšanas vietas, novietnes

    100

    34.23.

    sporta zāles, vingrošanas zāles, peldbaseini

    300

    Apgaismojums grīdas līmenī

    34.24.

    skolu ēdnīcas

    200

    34.25.

    virtuves

    500

    35.

    Veselības aprūpes iestādes:

    35.1.

    vispārējas nozīmes telpas:

    Viss apgaismojums grīdas līmenī

    35.1.1.

    uzgaidāmās telpas

    200

    35.1.2.

    koridori, gaiteņi (dienas laikā)

    200

    35.1.3.

    koridori, gaiteņi (nakts laikā)

    50

    35.1.4.

    dienas istabas

    200

    35.2.

    darbinieku telpas:

    35.2.1.

    ārstu, māsu istabas

    500

    35.2.2.

    personāla telpas

    300

    35.3.

    palātas, dzemdību nodaļas:

    Izvairīties no pārāk liela apgaismojuma pacienta redzeslaukā

    35.3.1.

    vispārējais apgaismojums

    100

    Apgaismojums grīdas līmenī

    35.3.2.

    apgaismojums lasīšanai

    300

    35.3.3.

    vienkāršas apskates, pārbaudes, izmeklēšana

    300

    35.3.4.

    pārbaudes, izmeklējumi un ārstēšana

    1000

    35.3.5.

    nakts apgaismojums, novērošanas apgaismojums

    5

    35.3.6.

    pacientu vannas istabas un tualetes

    200

    35.4.

    pārbaudes telpas:

    35.4.1.

    vispārējais apgaismojums

    500

    35.4.2.

    pārbaudes un ārstniecība

    1000

    35.5.

    acu pārbaudes telpas:

    35.5.1.

    vispārējais apgaismojums

    300

    35.5.2.

    ārēja acu pārbaude/apskate

    1000

    35.5.3.

    lasīšanas un krāsu redzes pārbaude ar redzes kartēm

    500

    35.6.

    ausu pārbaudes telpas:

    35.6.1.

    vispārējais apgaismojums

    300

    35.6.2.

    ausu pārbaude

    1000

    35.7.

    attēlojošās diagnostikas telpas:

    35.7.1.

    vispārējais apgaismojums

    300

    35.7.2.

    attēlojošā diagnostika ar attēla pastiprinātājiem un televīzijas sistēmām

    50

    35.8.

    dzemdību telpas:

    35.8.1.

    vispārējais apgaismojums

    300

    35.8.2.

    pārbaude un ārstēšana

    1000

    35.9.

    ārstniecības telpas:

    35.9.1.

    dialīzes telpa

    500

    Apgaismojumam jābūt regulējamam

    35.9.2.

    dermatoloģijas kabinets

    500

    35.9.3.

    endoskopija

    300

    35.9.4.

    pārsiešana

    500

    35.9.5.

    fizioterapija (t.sk. ārstnieciskās vannas, masāžas)

    300

    35.9.6.

    staru terapijas telpas

    300

    35.10.

    operāciju telpas:

    35.10.1.

    pirmsoperāciju un pēcoperāciju telpas

    500

    35.10.2.

    operāciju zāles

    1000

    35.10.3.

    apgaismojums, kas vērsts uz operācijas vietu

    10 000–100 000 lx

    35.11.

    intensīvās terapijas telpas:

    35.11.1.

    vispārējais apgaismojums

    100

    Apgaismojums grīdas līmenī

    35.11.2.

    vienkāršas apskates, izmeklējumi

    300

    Apgaismojums gultas līmenī

    35.11.3.

    pārbaudes, izmeklējumi un ārstēšana

    1000

    Apgaismojums gultas līmenī

    35.11.4.

    naktssardze, nakts dežūrgaisma

    20

    35.12.

    zobārstniecības telpas:

    35.12.1.

    vispārējais apgaismojums

    500

    35.12.2.

    apgaismojums tieši virs pacienta

    1000

    Apgaismojums nedrīkst apžilbināt pacientu

    35.12.3.

    apgaismojums, kas vērsts mutes dobumā, zobu higiēna, balināšana

    5000

    35.13.

    laboratorijas un aptiekas:

    35.13.1.

    vispārējais apgaismojums

    500

    35.13.2.

    krāsu pārbaude

    1000

    35.14.

    sterilizācijas un dezinfekcijas telpas

    300

    35.15.

    autopsijas un morga telpas:

    35.15.1.

    vispārējais apgaismojums

    500

    35.15.2.

    autopsijas galds un anatomēšanas galds

    5000

    36.

    Transportēšanas zonas:

    36.1.

    lidostas:

    36.1.1.

    izlidošanas un ielidošanas zāles, bagāžas izsniegšanas zonas

    200

    36.1.2.

    savienojošās, pārsēšanās zonas, eskalatori, slīdošās lentes

    150

    36.1.3.

    informācija, reģistratūra

    500

    36.1.4.

    muita un pasu kontrole

    500

    Svarīgs vertikālais apgaismojums

    36.1.5.

    uzgaidāmās zonas, bagāžas glabāšanas telpas

    200

    36.1.6.

    drošības pārbaudes zonas

    300

    36.1.7.

    gaisa satiksmes kontroles torņi

    500

    1. Apgaismojumam jā­būt regulējamam.

    2. Izvairīties no dienas gaismas apžilbināju­ma.

    3. Izvairīties no atspul­giem logos

    36.1.8.

    pārbaudes un labošanas, remonta angāri, dzinēju pārbaudes zonas

    500

    36.1.9.

    mērījumu zonas angāros

    500

    36.2.

    dzelzceļa stacijas:

    36.2.1.

    pārsegtās platformas, peroni un pasažieru tuneļi

    50

    36.2.2.

    biļešu tirdzniecības zāles

    200

    36.2.3.

    biļešu kases, bagāžas telpas un letes

    300

    36.2.4.

    uzgaidāmās telpas

    200

    Piezīme.

    *Apgaismojuma līmenis darba vietā var būt augstāks, bet apgaismojums nedrīkst radīt nelaimes gadījuma risku, tai skaitā paaugstinātu redzes sasprindzinājumu un apžilbinājumu.

    Labklājības ministrs U.Augulis
    3.pielikums
    Ministru kabineta
    2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
    Apgaismojuma līmeņi ārpus telpām atkarībā no darba vietas un darba veida*

    Nr.
    p.k.

    Darba vieta vai darba veids

    Em – minimālais apgaismojuma līmenis darba zonā (lx – luksi)

    Piezīmes

    1.

    Pārvietošanās zonas ārpustelpu darba vietās:

    1.1.

    celiņi, kas paredzēti tikai gājēju kustībai

    5

    Nav darba vietas

    1.2.

    satiksmes zonas lēni braucošiem transportlīdzekļiem (maks. 10 km/h), piemēram, divriteņiem, kravas automašīnām, ekskavatoriem

    10

    1.3.

    pastāvīga transportlīdzekļu satiksme (maks. 40 km/h)

    20

    1.4.

    gājēju pārejas, transportlīdzekļu pagriešanas, iekraušanas un izkraušanas vietas

    50

    2.

    Lidostas:

    1. Jāizvairās no tiešas gaismas kontroltorņa un lidmašīnas nolai­šanās virzienā.

    2. Tiešo gaismu, kas izstarota no prožektoriem virs horizontāles, samazina līdz minimumam

    2.1.

    angāra zonas

    20

    2.2.

    termināļa zonas

    30

    2.3.

    iekraušanas zonas

    50

    2.4.

    degvielas glabātavas

    50

    2.5.

    lidaparātu tehniskās apkopes vietas

    200

    3.

    Būvlaukumi:

    3.1.

    būvlaukuma un būvbedres sagatavošana

    20

    3.2.

    būvdarbu zonas, cauruļvadu montēšana, pārvadājumi, palīgdarbi un noliktavas darbi

    50

    3.3.

    karkasa, armatūras, koka elementu montāža, elektrisko vadu un kabeļu ievilkšana

    100

    3.4.

    elementu savienošana, elektrisko mehānismu un cauruļu montāža

    200

    4.

    Kuģniecība:

    4.1.

    kuģu gaidīšanas piestātnes pie kanāliem un slūžām

    10

    4.2.

    gājēju ejas

    10

    4.3.

    slūžu kontroles un balasta zonas

    20

    4.4.

    kravu pārvietošana, iekraušana un izkraušana

    30

    Drošības zīmēm jābūt pamanāmām
    (Em = 50 lx)

    4.5.

    pasažieru zonas pasažieru ostās, gājēju celiņu un piebraucamo ceļu bīstamā daļa

    50

    4.6.

    šļūteņu, cauruļu un tauvu savienošana

    50

    5.

    Kuģu būve un doki:

    5.1.

    vispārējs kuģu būves zonas apgaismojums, rūpniecisku izstrādājumu uzglabāšanas zonas

    20

    5.2.

    īslaicīga lielu vienību pārvietošana

    20

    5.3.

    kuģa korpusa tīrīšana

    50

    5.4.

    kuģa korpusa krāsošana un metināšana

    100

    5.5.

    elektromehānismu detaļu montāža

    200

    6.

    Lauksaimniecība (lopkopība):

    6.1.

    dzīvnieku novietnes pagalms

    20

    6.2.

    vaļēja aprīkojuma nojume

    50

    6.3.

    dzīvnieku šķirošanas aploks

    50

    7.

    Degvielas uzpildes stacijas:

    7.1.

    stāvlaukumi

    5

    7.2.

    ieejas un izejas piebraucamie ceļi lauku apvidos un pilsētu nomalēs (tumša apkārtne)

    20

    7.3.

    ieejas un izejas piebraucamie ceļi pilsētās (gaiša apkārtne)

    50

    7.4.

    gaisa spiediena, ūdens kontroles punkti un citas pakalpojumu zonas

    150

    7.5.

    vadības un kontrolmēraparātu telpas

    150

    8.

    Autostāvvietas:

    8.1.

    zemas intensitātes satiksme (piemēram, daudzdzīvokļu un privātmāju autostāvvietu zonas), velosipēdu stāvvietas

    5

    8.2.

    vidējas intensitātes satiksme (piemēram, pie biroju ēkām, uzņēmumiem)

    10

    8.3.

    augstas intensitātes satiksme (piemēram, pie lieliem tirdzniecības centriem)

    20

    9.

    Ražošanas vietas, uzglabāšanas un noliktavu teritorijas:

    9.1.

    īslaicīga lielu objektu un izejmateriālu pārvietošana, lielgabarīta kravas iekraušana un izkraušana

    20

    9.2.

    nepārtraukta lielu objektu un izejmateriālu pārvietošana, kravas iekraušana un izkraušana, celtņu darbības zona

    50

    9.3.

    darbs zem noslēgtām platformām

    100

    9.4.

    elektroinstalācijas, mehānismu un cauruļu pārbaude

    200

    Lietot vietējo apgaismojumu

    10.

    Naftas pārstrādes produktu, ķīmisku vielu un produktu ražošana un citas bīstamas nozares:

    10.1.

    apkopes un uzturēšanas darbu veikšana

    20

    10.2.

    bīstamu vielu un produktu iekraušana konteinerpārvadājumu automobiļos un vagonos un izkraušana no tiem, sūkņa blīvju apmaiņa, vispārējs apkopes darbs, mēraparatūras nolasīšana

    100

    10.3.

    citu ķīmisku vielu un produktu iekraušana konteinerpārvadājumu automašīnās un vagonos un izkraušana no tiem, noplūdes pārbaude, cauruļvadu likšana un pakošana

    50

    10.4.

    degvielas iekraušanas un izkraušanas vietas

    100

    10.5.

    darba aprīkojuma un elektroietaišu remonts

    200

    11.

    Elektroenerģijas, gāzes un siltuma ražošanas uzņēmumi:

    11.1.

    gājēju pārvietošanās elektrodrošu zonu robežās

    5

    11.2.

    apkopes darbarīku, ogļu pārvietošana

    20

    11.3.

    uzraudzība

    50

    11.4.

    vispārējs apkopes darbs, vēja tuneļu apkope un uzturēšana, kontrolmēraparatūras zonas ārpus telpām

    100

    Drošības krāsām jābūt pamanāmām

    11.5.

    elektroierīču remonts

    200

    Lietot vietējo apgaismojumu

    12.

    Kokmateriālu apstrāde:

    12.1.

    kokmateriālu pārvietošana uz zemes un ūdenī, zāģu skaidu un šķeldas transportēšana

    20

    12.2.

    kokmateriālu šķirošana uz zemes vai ūdenī, kokmateriālu izkraušanas vietas un sazāģēto kokmateriālu iekraušanas vietas, mehāniska celšana uz kokmateriālu slīdošo lenti, kraušana kaudzē

    50

    12.3.

    sazāģētā kokmateriāla marķējuma nolasīšana

    100

    12.4.

    šķirošana un pakošana

    200

    12.5.

    padeve uz zāģiem un smalcinātājiem

    300

    13.

    Ūdens apsaimniekošanas un attīrīšanas uzņēmumi:

    13.1.

    apkopes un uzturēšanas darba rīku lietošana, ar rokām darbināmu ventiļu lietošana, dzinēju iedarbināšana un apstādināšana, cauruļvadu pakošana un augu grābšana

    50

    13.2.

    ķīmisko vielu un produktu lietošana, sūces pārbaude, sūkņu maiņa, vispārējs apkopes darbs, mērierīču mērījumu nolasīšana

    100

    13.3.

    dzinēju un elektrisko ierīču remonts

    200

    Piezīme.

    *Apgaismojuma līmenis darba vietā var būt augstāks, bet apgaismojums nedrīkst radīt nelaimes gadījuma risku, tai skaitā paaugstinātu redzes sasprindzinājumu un apžilbinājumu.

    Labklājības ministrs U.Augulis
    4.pielikums
    Ministru kabineta
    2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
    Pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpām un temperatūras korekcijas tabula
    I. Pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpām*

    Nr.
    p.k.

    Faktiskā gaisa temperatūra* (°C)

    Maksimālā nepārtrauktā aukstuma ekspozīcija (min)

    Minimālais atpūtas laiks minūtēs (min)

    1.

    – 5 līdz – 10

    90

    15

    2.

    – 10 līdz – 18

    80

    20

    3.

    – 18 līdz – 30

    70

    25

    4.

    Zem – 30

    60

    30

    Piezīme.

    * Nosakot faktisko gaisa temperatūru, ņem vērā individuālo aizsardzības līdzekļu (darba apģērba un apavu) lietošanas ietekmi, kā arī vēja ātrumu.

     

    II. Temperatūras korekcijas tabula atkarībā no vēja ātruma

    Nr.
    p.k.

    Vēja ātrums
    m/sek.

    Gaisa temperatūra ārpus telpām (°C)

    0

    – 5

    – 10

    – 15

    – 20

    – 25

    – 30

    Faktiskā temperatūra (°C)

    1.

    1,8

    0

    – 5

    – 10

    – 15

    – 20

    – 25

    – 30

    2.

    2

    – 1

    – 6

    – 11

    – 16

    – 21

    – 27

    – 32

    3.

    3

    – 4

    – 10

    – 15

    – 21

    – 27

    – 32

    – 38

    4.

    5

    – 9

    – 15

    – 21

    – 28

    – 34

    – 40

    – 47

    5.

    8

    – 13

    – 20

    – 27

    – 34

    – 41

    – 48

    – 55

    6.

    11

    – 16

    – 23

    – 31

    – 38

    – 46

    – 53

    – 60

    7.

    15

    – 18

    – 26

    – 34

    – 42

    – 49

    – 57

    – 65

    Labklājības ministrs U.Augulis

Neizdevās atrast? Jautājiet!
Tālrunis: 29696234 E-pasts: jurists@skolutiesibas.lv Skype: kristaps.runts


© SIA "Skolu tiesību atbalsts" 2012. - 2024.