(2) Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 6. punktā minētā persona, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15. pantā minētā persona, likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4. pantā minētā persona un persona ar prognozējamu invaliditāti (turpmāk kopā – persona) sociālās rehabilitācijas institūcijā par valsts budžeta līdzekļiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums);

1.2. funkcionēšanas traucējumus (1. pielikums), atbilstoši kuriem persona ar funkcionēšanas traucējumiem darbspējīgā vecumā (no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam) vai persona ar funkcionēšanas traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kura strādā (uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") (turpmāk kopā – persona ar funkcionēšanas traucējumiem), var saņemt pakalpojumu darbspēju atjaunošanai;

1.3. prasības pakalpojuma sniedzējam.

2. Pakalpojuma piešķiršanu, tā saņemšanas laiku, vietu un pakalpojuma saņēmēju rindu (turpmāk – rinda) koordinē Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra).

3. Persona sociālās rehabilitācijas institūcijā var saņemt līdz 14 dienām vai līdz 21 dienai ilgu pakalpojuma kursu.

4. Līdz 14 dienām ilgu pakalpojuma kursu var saņemt:

4.1. persona ar funkcionēšanas traucējumiem pēc valsts apmaksātas multiprofesionālas medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas stacionārā vai dienas stacionārā (turpmāk – medicīniskā rehabilitācija), ja slimības izraisītie funkcionēšanas traucējumi atbilstoši Starptautiskajai funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai ir aktivitāšu un dalības līmenī un ja ārstniecības iestāde izrakstā no pacienta medicīniskās kartes (turpmāk – izraksts par medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanu) ir rekomendējusi saņemt pakalpojumu;

4.2. persona ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā un persona ar prognozējamu invaliditāti pēc darbspējīgā vecuma, kura ir nodarbināta (turpmāk – persona ar prognozējamu invaliditāti), ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta nepieciešamība saņemt pakalpojumu.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362)

5. Līdz 21 dienai ilgu pakalpojuma kursu var saņemt:

5.1. likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4. pantā minētā persona (turpmāk – politiski represēta persona);

5.2. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15. pantā minētā persona (turpmāk kopā – Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusī persona).

6. Pakalpojums tiek piešķirts rindas kārtībā. Persona vienlaikus var tikt uzņemta un atrasties vienā rindā vienā statusā. Rindu veido, ņemot vērā personas statusu (piederību kādai no šo noteikumu 4. vai 5. punktā minētajām grupām), paredzētā pakalpojuma ilgumu (14 vai 21 dienu ilgs pakalpojuma kurss) un šajos noteikumos noteikto pakalpojuma saņemšanas kārtību.

6.1 Personai ar funkcionēšanas traucējumiem, kurai ir tiesības uz pakalpojumu atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem un kurai izrakstā par medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanu norādīts, ka medicīniskā rehabilitācija saņemta subakūtā etapā, pakalpojumu piešķir steidzamības kārtībā.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

7. Persona ar funkcionēšanas traucējumiem, kura jau ir rindā, var mainīt pakalpojuma saņēmēja statusu atbilstoši šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktam, iesniedzot pamatotu iesniegumu par statusa maiņu. Aģentūra saglabā personas reģistrācijas numuru rindā un pakalpojumu piešķir atbilstoši personas pieprasītajam statusam.

8. Personu ar funkcionēšanas traucējumiem svītro no rindas, ja aģentūra pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu steidzamības vai prioritārā kārtībā.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

9. Politiski represētā persona pakalpojumu var saņemt reizi gadā, atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

10. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusī persona pakalpojumu var saņemt reizi gadā atbilstoši Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumam, atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām.

11. Persona ar prognozējamu invaliditāti pakalpojumu prioritāri var saņemt vienu reizi komisijas noteiktajā prognozējamās invaliditātes termiņā. Atkārtoti pakalpojumu var saņemt, ja komisija ir atkārtoti noteikusi prognozējamās invaliditātes termiņu un atkārtoti ieteikusi pakalpojumu iekļaut individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā.

12. Ja politiski represētā persona vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusī persona pakalpojumu saņem prioritāri vai pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas kā persona ar funkcionēšanas traucējumiem, pakalpojumu rindas kārtībā viņa var saņemt ne agrāk kā gadu pēc prioritāri saņemtā pakalpojuma beigām vai pēc pakalpojuma beigām, ko persona ar funkcionēšanas traucējumiem saņēmusi pēc medicīniskās rehabilitācijas.

13. Ja paredzēts, ka pakalpojumu saņems bērns ar funkcionēšanas traucējumiem, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušais bērns, persona iesniegumā par pakalpojuma pieprasīšanu norāda:

13.1. vai pakalpojuma saņemšanas laikā sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturēsies bērna likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē. Šādā gadījumā norāda bērna likumiskā pārstāvja vai tās personas uzturēšanās finansēšanas avotu (personīgie līdzekļi vai cits avots), kas bērnu aprūpē;

13.2. vai bērna likumiskais pārstāvis ļauj bērnam uzturēties sociālās rehabilitācijas institūcijā un saņemt pakalpojumu vienam pašam.

14. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks pakalpojumu kopā ar bērnu, kam piešķirts cietušā statuss un kas ir viņa aprūpē, var saņemt ne agrāk kā dienā, kad abām minētajām personām ir pienākusi rinda pakalpojuma saņemšanai, ievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību.

15. Personai ir pienākums līdzdarboties sociālās rehabilitācijas institūcijas izstrādātā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna un ieteikumu īstenošanā dzīvesvietā savu funkcionēšanas spēju saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī ievērot sociālās rehabilitācijas institūcijas noteikto pakalpojuma saņemšanas kārtību.

16. Aģentūra informē sociālos dienestus, ģimenes (vispārējās prakses) ārstus un ārstniecības iestādes, kuras sniedz medicīnisko rehabilitāciju, par pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un kārtību, kā arī ieteikumiem pakalpojuma saņemšanas procesa uzlabošanai. Pašvaldību sociālie dienesti informē attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt pakalpojumu, kā arī par pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un kārtību.

17. Rekomendāciju personai ar funkcionēšanas traucējumiem saņemt pakalpojumu pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas, ņemot vērā šo noteikumu 4.1. apakšpunktā, 24. punktā un 1. pielikumā minētos kritērijus, nosaka ārstniecības iestāde izrakstā par medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanu. Rekomendācijā norāda sociālās rehabilitācijas saņemšanas mērķi.

18. Ārstniecības iestāde:

18.1. medicīniskās rehabilitācijas kursa laikā nosaka personas funkcionēšanas traucējumus atbilstoši Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai aktivitāšu un dalības līmenī un izvērtē sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā un 24. punktā minētos kritērijus;

18.2. izrakstā par medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanu sniedz rekomendāciju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362)

19. Divu mēnešu laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas personai ar funkcionēšanas traucējumiem ir tiesības pieteikties pakalpojuma saņemšanai, iesniedzot aģentūrā vai sociālajā dienestā:

19.1. iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu;

19.2. personas funkcionēšanas spēju pašnovērtējuma anketu (2. pielikums), ja persona dokumentus iesniedz sociālajā dienestā;

19.3. ārstniecības iestādes izrakstu (kopiju) atbilstoši šo noteikumu 18. punktam.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

20. Persona ar prognozējamu invaliditāti aģentūrā iesniedz:

20.1. iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu;

20.2. komisijas apstiprinātā personas individuālā rehabilitācijas plāna un atzinuma par prognozējamas invaliditātes statusa piešķiršanu kopiju.

21. Aģentūra vai sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 19. punktā minēto dokumentu saņemšanas:

21.1. pārbauda, vai ir iesniegti šo noteikumu 19. punktā minētie dokumenti;

21.2. izvērtē personas gatavību apmaksāt ar pavadošās personas uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus šo noteikumu 13.1. apakšpunktā un 22. punktā minētajā gadījumā.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

21.1 Sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 19. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta aģentūrai šo noteikumu 19. punktā un 21.2. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

22. Persona ar funkcionēšanas traucējumiem pakalpojumu var saņemt tikai pavadošās personas klātbūtnē, kura pakalpojuma saņemšanas laikā nodrošina personas ar funkcionēšanas traucējumiem aprūpi, ja:

22.1. (svītrots ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362);

22.2. personai ar funkcionēšanas traucējumiem ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

22.3. personai ir ierobežota rīcībspēja, kuras dēļ viņai nepieciešama uzraudzība un aprūpe.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362)

23. Pavadošā persona nevar saņemt pakalpojumu vienlaikus ar pavadāmo personu.

24. Personai pakalpojums netiek sniegts, ja:

24.1. personas pašaprūpes un mobilitātes spējas saskaņā ar Bartela indeksa (3. pielikums) 2., 3. un 10. punktu aģentūra, ārstniecības iestāde vai pašvaldības sociālais dienests ir novērtējis ar 0 punktiem;

24.2. (svītrots ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362);

24.3. sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsts konstatē medicīniskas kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

24.4. pastāv šo noteikumu 22. punktā minētie apstākļi un personai nav nodrošināta pavadošās personas klātbūtne pakalpojuma saņemšanas laikā.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362)

25. Ierodoties saņemt pakalpojumu, persona iesniedz aģentūrā ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli, kas izsniegts ne agrāk kā vienu mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas un kurā norādīta šāda informācija:

25.1. medicīnisku kontrindikāciju neesība pakalpojuma saņemšanai, kā arī informācija par saslimšanām, kuru dēļ pakalpojuma saņemšanai un atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība;

25.2. (svītrots ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362);

25.3. (svītrots ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362);

25.4. funkcionēšanas traucējumus izraisījušas ceļu satiksmes negadījumā gūtās traumas.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362)

26. Lai saņemtu pakalpojumu, politiski represētā persona aģentūrā vai sociālajā dienestā (pēc dzīvesvietas) iesniedz iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu, savukārt Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusī persona – iesniedz iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu un tam pievieno Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas apliecības kopiju.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

27. Sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 26. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta tos aģentūrai.

28. Aģentūra mēneša laikā pēc šo noteikumu 19., 20., 21.1 un 26. punktā minēto dokumentu saņemšanas un personas statusa pārbaudes pieņem un nosūta personai un sociālajam dienestam (informācijai) vienu no šādiem lēmumiem:

28.1. par pakalpojuma piešķiršanu, ja ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vai šajos noteikumos minētie priekšnoteikumi pakalpojuma piešķiršanai;

28.2. par personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā un pakalpojuma piešķiršanu ar nosacījumu, ka pēc rindas pienākšanas personai vēl ir tiesības saņemt pakalpojumu;

28.3. par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja:

28.3.1. ir spēkā kāds no šo noteikumu 19. vai 24. punktā minētajiem ierobežojumiem pakalpojuma piešķiršanai;

28.3.2. nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vai šajos noteikumos minēto priekšnoteikumu pakalpojuma piešķiršanai.

(MK 04.07.2023. noteikumu Nr. 362 redakcijā)

29. Ja pakalpojumu pieprasa persona ar prognozējamu invaliditāti, aģentūra piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

29.1. par pakalpojuma piešķiršanu;

29.2. par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Invaliditātes likumā vai šajos noteikumos minēto priekšnoteikumu pakalpojuma piešķiršanai.

30. Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus vai tie neatbilst šo noteikumu prasībām, aģentūra pieprasa iesniegt trūkstošos vai precizētos dokumentus un piecu darbdienu laikā pēc to saņemšanas pieņem vienu no šo noteikumu 29. punktā minētajiem lēmumiem.

31. Pienākot rindai, aģentūra izvērtē personas ar funkcionēšanas traucējumiem atbilstību pakalpojuma saņemšanai un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

31.1. par pakalpojuma piešķiršanu;

31.2. par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja:

31.2.1. ir spēkā kāds no šo noteikumu 19. vai 24. punktā minētajiem ierobežojumiem pakalpojuma piešķiršanai;

31.2.2. nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vai šajos noteikumos minēto priekšnoteikumu pakalpojuma piešķiršanai.

32. Aģentūra pieņem lēmumu par pakalpojuma saņemšanas laika pārcelšanu šādos gadījumos:

32.1. pakalpojuma saņemšanai noteiktajā laikā persona ārstējas stacionārā, dienas stacionārā vai ambulatori un to apliecina ārstniecības personas izsniegts izraksts no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes;

32.2. persona saņem veselības aprūpes pakalpojumu mājās konkrētu medicīnisku indikāciju dēļ (piemēram, persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās) un to apliecina ārstniecības personas izsniegts izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes;

32.3. persona apgūst izglītības programmu un to apliecina izglītības iestādes izsniegts dokuments;

32.4. sakarā ar personas laulātā, taisnās vai sānu līnijas radinieka, cita ģimenes locekļa vai pusmāsas, vai pusbrāļa nāvi, ja tā iestājusies ne agrāk kā 14 dienas pirms paredzētā pakalpojuma saņemšanas laika, un to apliecina persona vai attiecīgā institūcija;

32.5. šajā punktā minētie nosacījumi attiecināmi uz pavadošo personu un viņu nevar aizstāt cita pavadošā persona, ievērojot šajos noteikumos pavadošajai personai noteiktās prasības.

33. Lai pārceltu aģentūras lēmumā noteikto pakalpojuma saņemšanas laiku, persona iesniedz aģentūrā iesniegumu par pakalpojuma pārcelšanu un dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 32. punktā minētos apstākļus.

34. Pakalpojuma saņemšanas laiku aģentūra pārceļ vienu reizi sešu mēnešu laikā. Pārceļot pakalpojuma saņemšanas laiku personai ar prognozējamu invaliditāti, tas nedrīkst pārsniegt termiņu, līdz kuram personai noteikts personas ar prognozējamu invaliditāti statuss.

35. Aģentūra pieņem lēmumu par uzsāktā pakalpojuma pārtraukšanu, saglabājot personai tiesības turpināt pakalpojuma saņemšanu sešu mēnešu laikā pēc šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas, šādos gadījumos:

35.1. sakarā ar personas veselības stāvokļa pasliktināšanos pakalpojuma saņemšanas laikā, ja sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsts konstatē medicīniskas kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai un personai jāturpina ārstēšanās ārpus sociālās rehabilitācijas institūcijas;

35.2. sakarā ar personas laulātā, taisnās vai sānu līnijas radinieka, cita ģimenes locekļa vai pusmāsas, vai pusbrāļa nāvi, kas iestājusies pakalpojuma saņemšanas laikā, un to apliecina persona vai attiecīga institūcija;

35.3. šajā punktā minētie nosacījumi attiecināmi uz pavadošo personu un viņu nevar aizstāt cita pavadošā persona, ievērojot šajos noteikumos pavadošajai personai noteiktās prasības;

35.4. pakalpojuma saņemšanas laikā sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsts konstatē medicīniskas kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai.

(Grozīts ar MK 04.07.2023. noteikumiem Nr. 362)

36. Lai pārtrauktu uzsāktā pakalpojuma saņemšanu, persona iesniedz aģentūrā iesniegumu par pakalpojuma pārtraukšanu un dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 35. punktā minētos apstākļus, izņemot šo noteikumu 35.1. un 35.4. apakšpunktā minēto gadījumu.

37. Lai turpinātu pārtraukto pakalpojumu, persona iesniedz aģentūrā iesniegumu par pārtrauktā pakalpojuma turpināšanu un šo noteikumu 25. punktā minēto ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu. Pārtrauktu pakalpojumu var atsākt vienu reizi.

38. Aģentūra pieņem lēmumu par personas svītrošanu no rindas vai atceļ lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, ja konstatē, ka pakalpojums piešķirts, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām.

39. Aģentūra pieņem lēmumu par uzsākta pakalpojuma izbeigšanu bez tiesībām to turpināt šādos gadījumos:

39.1. pakalpojums personai piešķirts, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām;

39.2. persona iesniedz iesniegumu par pakalpojuma izbeigšanu;

39.3. persona sociālās rehabilitācijas institūcijas telpās vai teritorijā lieto alkoholu vai citas apreibinošas vielas, atrodas alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai apdraud citu personu veselību un dzīvību, sistemātiski pārkāpj citus sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

39.4. persona tīši bojā sociālās rehabilitācijas institūcijas mantiskās vērtības;

39.5. persona nepilda sociālās rehabilitācijas institūcijas izstrādātajā individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā noteiktos līdzdarbības pienākumus.

40. Pakalpojumu sniedz sociālās rehabilitācijas institūcija, kas ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ārstniecības iestāžu reģistrā.

41. Sociālās rehabilitācijas institūcija pakalpojumu sniedz multiprofesionāla sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidā, nodrošinot tā saturu un veidu atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un pakalpojuma mērķim.

42. Sociālās rehabilitācijas institūcija nodrošina medicīnisko uzraudzību pakalpojuma saņemšanas laikā. Medicīnisko uzraudzību veic sociālās rehabilitācijas institūcijas ārstniecības personas.

43. Pakalpojuma kursa noslēgumā sociālās rehabilitācijas institūcija:

43.1. izvērtē personas sociālās rehabilitācijas rezultātu un līdzdalību individuālā sociālās rehabilitācijas plāna īstenošanā;

43.2. novērtē personas funkcionēšanas izmaiņas;

43.3. izsniedz personai izrakstu ar ieteikumiem funkcionēšanas spēju saglabāšanai un uzlabošanai. Persona izrakstu iesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārstam un sociālajam dienestam.

44. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 31. marta noteikumus Nr. 279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 53. nr.; 2010, 128. nr.; 2011, 78. nr.; 2013, 128. nr.; 2018, 101. nr.).

45. Personai ar funkcionēšanas traucējumiem, kurai ir tiesības uz pakalpojumu atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem, pakalpojumu piešķir, neievērojot rindu, bet persona ar funkcionēšanas traucējumiem, kurai piešķirts pakalpojums vai kura uzņemta rindā pakalpojuma saņemšanai līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, rindas kārtībā saņem līdz 14 dienu ilgu pakalpojuma kursu, ņemot vērā nosacījumus, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

46. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Slimības izraisītie funkcionēšanas traucējumi atbilstoši
Starptautiskajai funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai (SFK)

Funkcionēšanas traucējumi SFK komponentēs "Aktivitātes un dalība"

Vadlīnijas Bartela indeksa lietošanai

1. Personas spējas veikt aktivitāti tiek vērtētas konkrētā vidē, novērtējot, ko persona šobrīd veic, nevis to, ko veica vai varētu veikt.

2. Konstatē neatkarības pakāpi, novērtējot nepieciešamo palīdzību (fizisku vai vārdisku).

3. Kritērijs punktu samazinājumam ir citas personas asistēšana konkrētās aktivitātes veikšanā.

4. Ja persona aktivitāti veic patstāvīgi (tajā skaitā, lietojot palīglīdzekļus vai veicot aktivitāti modificētā veidā), saprātīgā laikā un ikdienā citas personas asistēšana nav nepieciešama, personas spējas veikt aktivitāti tiek vērtētas ar maksimālo punktu skaitu.

5. Tehnisko palīglīdzekļu vai adaptētas vides lietošana, jebkādi simptomi aktivitātes izpildes laikā (piemēram, sāpes), grūtības izpildīt aktivitāti nav kritērijs punktu samazinājumam.

6. Ja persona, ņemot vērā funkcionēšanas ierobežojumus, aktivitāti veic nesamērīgi ilgi, ir pieļaujams punktu samazinājums.

7. Aktivitātē "Ēšana" tiek vērtēta personas spēja patstāvīgi ēst pasniegtu ēdienu, bet netiek vērtēta personas spēja pagatavot ēdienu.

8. Ja personai mobilitātes aktivitātes veikšanai nepieciešama ortožu vai protēžu lietošana, to uzvilkšanu un novilkšanu vērtē aktivitātē "Ģērbšanās".

9. Aktivitātē "Kāpnes un citi alternatīvi augstuma pārvarēšanas ceļi", ja personai mobilitātes aktivitātes veikšanai jāizmanto staigāšanas palīglīdzeklis, jāvērtē, vai persona, kāpjot pa kāpnēm, vienlaikus spēj patstāvīgi pārvietot arī staigāšanas palīglīdzekli (piemēram, persona kāpj pa kāpnēm, turot rokā atbalsta spieķi). Ja persona, kura mobilitātes aktivitātes veikšanai izmanto staigāšanas palīglīdzekli, spēj kāpt pa kāpnēm un vienlaikus pārvietot staigāšanas palīglīdzekli bez citas personas palīdzības, personas spējas tiek vērtētas ar maksimālo punktu skaitu.

10. Aktivitātē "Ģērbšanās" netiek vērtēta apakšveļas un zeķubikšu uzvilkšana un novilkšana.

11. Aktivitātē "Rūpes par izskatu" netiek vērtētas rūpes par nagiem, frizūras veidošana un sejas dekoratīvās kosmētikas uzklāšana.

12. Aktivitātē "Visa ķermeņa mazgāšana" aktivitātes veikšana jāvērtē, ņemot vērā fiziskās vides kontekstu, kurā dzīvo/atrodas persona (piemēram, persona mazgājas pirtī, mazgā ķermeni, apmazgājas (bļodā ar ūdeni) vai izmanto mitrās salvetes u. tml.).

13. Personas spējas aktivitātēs "Vēdera izeja" un "Urinācija" jāvērtē par iepriekšējo nedēļu.

14. Aktivitātē "Tualetes lietošana" personas spējas tiek vērtētas ar maksimālo punktu skaitu, ja persona lieto urīnsavācējtrauku un bez palīdzības spēj to nolikt blakus gultai un pēc tam to iztukšot.