(2) Kārtība, kādā persona saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā persona darbspējīgā vecumā, ja tai ir noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte (turpmāk – persona), saņem no valsts budžeta finansētu profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk kopā – pakalpojumi).

2. Pakalpojumu sniegšanu nodrošina Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra).

3. Persona pakalpojumus var saņemt laikposmā, uz kuru Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (turpmāk – ārstu komisija) personai ir noteikusi prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti.

4. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu persona var saņemt pēc profesionālās piemērotības noteikšanas atbilstoši tās rezultātiem.

5. Pakalpojumus prioritāri nodrošina:

5.1. personām ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti, personām ar prognozējamu invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja tām ir noteikta invaliditāte;

5.2. personām, kuras profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros apguvušas profesionālās izglītības programmas un divu gadu laikā uzsāk augstākas pakāpes profesionālās izglītības programmas apgūšanu. Šāda pakalpojuma saņemšana nav uzskatāma par atkārtotu pakalpojuma saņemšanu.

6. Personai ir tiesības atkārtoti saņemt:

6.1. profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu:

6.1.1. ne biežāk kā reizi trijos gados vai reizi gadā, ja mainījušies personas funkcionālie traucējumi un to smaguma pakāpe;

6.1.2. gadu pēc profesionālās piemērotības noteikšanas, ja atbilstoši profesionālās piemērotības noteikšanas rezultātam persona veselības stāvokļa dēļ nevar uzsākt profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu;

6.1.3. gada laikā, ja persona ir uzsākusi profesionālās piemērotības pakalpojuma saņemšanu, bet attaisnotu iemeslu dēļ to pārtraukusi;

6.2. profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu:

6.2.1. gadu pēc profesionālās piemērotības noteikšanas, ja atbilstoši profesionālās piemērotības noteikšanas rezultātam persona veselības stāvokļa dēļ nevar uzsākt profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu;

6.2.2. ne agrāk kā trīs gadus pēc iepriekšējā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas, ja persona šajā laikā Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk – nodarbinātības aģentūra) ir bijusi reģistrēta bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā.

7. Personai ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības pakalpojumus saņemt atkārtoti, ja ārstu komisija personai atkārtoti nosaka prognozējamu invaliditāti un ārstējošais ārsts rehabilitācijas plānā atkārtoti nosaka pakalpojumu nepieciešamību.

8. Personai ir tiesības:

8.1. pabeigt attiecīgā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā apjomā, ja pakalpojuma saņemšanas laikā, izvērtējot personas funkcionēšanas ierobežojumus, ārstu komisija kārtējā invaliditātes ekspertīzē atkārtoti nenosaka invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti;

8.2. lūgt pārcelt pakalpojuma saņemšanas laiku vai uz noteiktu laiku apturēt pakalpojuma saņemšanu pamatotu iemeslu dēļ (piemēram, pārejoša darbnespēja, bērna piedzimšana, ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai noteiktajā laikā, pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve).

9. Aģentūra atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam un to smaguma pakāpei pakalpojumu saņemšanas vietā nodrošina vides pieejamību, kā arī inventāru un telpas, kas aprīkotas atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu jomā.

10. Pakalpojumu nodrošināšanā aģentūra sadarbojas ar ārstu komisiju, nodarbinātības aģentūru, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, kā arī pašvaldību sociālajiem dienestiem, veicot informācijas apmaiņu par personu sociālo situāciju un individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā noteikto aģentūras kompetencē esošo pasākumu izpildes rezultātiem.

11. Aģentūrai ir tiesības pieņemt lēmumu:

11.1. par pakalpojumu saņemšanas laika pārcelšanu vai pakalpojumu sniegšanas apturēšanu uz noteiktu laiku šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, pamatojoties uz personas iesniegumu. Pārceļot pakalpojumu saņemšanas laiku personai ar prognozējamu invaliditāti, pakalpojumu saņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt termiņu, līdz kuram attiecīgajai personai noteikts personas ar prognozējamu invaliditāti statuss;

11.2. par pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu, ja persona bez pamatota iemesla neierodas saņemt piešķirtos pakalpojumus (šo noteikumu 8.2. apakšpunkts) vai nepilda līgumā par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu noteiktās saistības.

12. Aģentūras amatpersonas lēmumu persona var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, iesniedzot iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma ietvaros personai atbilstoši tās izglītības līmenim, funkcionālajiem traucējumiem, sociālajām prasmēm, iemaņām un motivācijai nosaka piemērotu profesionālās rehabilitācijas programmu un nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai personu integrētu darba tirgū.

14. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu persona var saņemt atsevišķa pakalpojuma veidā vai kā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sastāvdaļu.

15. Lai īstenotu šo noteikumu 13. punktā minēto, aģentūra no ārstu komisijas un ārstniecības iestādēm pieprasa ziņas par personu invaliditāti un funkcionālo traucējumu veidu, kā arī:

15.1. nodrošina to personu uzskaiti, kurām nepieciešams profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojums;

15.2. psihologa, karjeras konsultanta vai cita aģentūras speciālista vadībā motivē personas pakalpojuma saņemšanai.

16. Lai saņemtu profesionālās piemērotības pakalpojumu, persona iesniedz aģentūrā šādus dokumentus (personiski, nosūta elektroniski, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, vai nosūta pa pastu):

16.1. iesniegumu ar lūgumu piešķirt pakalpojumu (ja nepieciešams, arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu). Iesniegumā persona apliecina gatavību sadarboties ar aģentūru, lai aktīvi iesaistītos darba tirgū pēc pakalpojuma saņemšanas;

16.2. ārstējošā ārsta izsniegta un ārstu komisijas apstiprināta individuālā rehabilitācijas plāna kopiju, ja personai ir noteikta prognozējama invaliditāte;

16.3. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta atzinumu, kurā norādīts personas funkcionālos traucējumus izraisījušās pamatdiagnozes kods un blakus diagnozes kods atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai (SSK-10), vai atzinumu par medicīnisku kontrindikāciju neesību pakalpojuma saņemšanai. Atzinumam jābūt izsniegtam ne agrāk kā mēnesi pirms dokumentu iesniegšanas aģentūrā;

16.4. nodarbinātības aģentūras nosūtījumu veikt profesionālās piemērotības noteikšanu, ja personai tāds izsniegts;

16.5. dokumentu kopijas, kas apliecina iepriekš iegūto izglītību un kvalifikāciju, ja personai tādi ir. Ierodoties aģentūrā, persona uzrāda minēto dokumentu oriģinālus, kā arī personu apliecinošu dokumentu.

17. Aģentūra mēneša laikā pēc šo noteikumu 16. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē to atbilstību un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

17.1. piešķirt profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu un noteikt tā saņemšanas nosacījumus, ja dokumenti atbilst šo noteikumu prasībām;

17.2. pieprasīt papildu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, ja dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām;

17.3. uzņemt personu pakalpojuma saņēmēju rindā, ja dokumenti atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, bet aģentūrai nav iespēju nodrošināt pakalpojuma sniegšanu uzreiz;

17.4. atteikt pakalpojuma piešķiršanu, ja personas statuss neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

18. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojums ietver līdz 10 dienām ilgu personas profesionālās piemērotības noteikšanu, kuras rezultātā aģentūras speciālisti (psihologs, ārstniecības personas, ja nepieciešams, iesaistot citus speciālistus) novērtē:

18.1. personas veselības stāvokli un funkcionālos traucējumus, kas ierobežo viņas darbspējas, ņemot vērā arī personas iesniegtajos medicīniskajos dokumentos norādīto informāciju;

18.2. personas psiholoģisko stāvokli;

18.3. personas mērķtiecību, motivāciju un spējas apgūt jaunas prasmes un zināšanas;

18.4. personas iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas;

18.5. personas spējas mācīties un strādāt konkrētā profesionālās darbības jomā, pamatojoties uz teorētisku un praktisku izmēģinājumu rezultātiem personai ieteicamā profesionālās darbības jomā;

18.6. personas sociālo situāciju, sociālās prasmes, pašaprūpes un higiēnas iemaņas.

19. Pamatojoties uz šo noteikumu 18. punktā minētā novērtējuma rezultātiem, aģentūra piecu darbdienu laikā sagatavo vienu no šādiem dokumentiem:

19.1. ieteikumus:

19.1.1. nodarbinātības aģentūrai, darba devējiem un citām institūcijām par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem personas integrēšanai darba tirgū, tai skaitā par darba vietas pielāgošanu un tehniskajiem palīglīdzekļiem, darba režīmu un darba vidi;

19.1.2. personas darbspēju atjaunošanai un uzlabošanai nepieciešamajiem individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā ietveramajiem pasākumiem;

19.1.3. par personai piemērotu profesionālās darbības jomu vai profesiju;

19.2. lēmumu par profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu un veicamajām darbībām, ja persona pieprasījusi arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un tas pamatots šo noteikumu 19.1.2. un 19.1.3. apakšpunktā minētajos dokumentos;

19.3. lēmumu par atteikumu piešķirt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja personas motivācija, veselības stāvoklis vai funkcionālo traucējumu veids un smaguma pakāpe neatbilst šā pakalpojuma saņemšanai.

20. Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma ietvaros aģentūra personai, ja nepieciešams, nodrošina ēdināšanu trīs reizes dienā atbilstoši personas veselības stāvoklim un diētai, izmitināšanu dienesta viesnīcā, ja persona dzīvo citas pašvaldības teritorijā vai sabiedriskais transports tā neesības vai personas funkcionālo traucējumu dēļ tai nav pieejams, transporta pakalpojumus no dienesta viesnīcas uz pakalpojuma sniegšanas vietu, ja persona mitinās dienesta viesnīcā, un aprūpētāja atbalstu, ja tas nepieciešams personas funkcionālo traucējumu un to smaguma pakāpes dēļ.

21. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros personai nodrošina nepieciešamos multidisciplināros atbalsta pasākumus, lai uzlabotu viņas arodprasmes, profesionālo kvalifikāciju un darbspējas, kā arī stiprinātu spējas un motivāciju, integrējot personu darba tirgū.

22. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums ietver:

22.1. prasmju apguves programmu;

22.2. motivācijas stiprināšanas programmu;

22.3. profesionālās izglītības iegūšanu, apgūstot Jūrmalas profesionālās vidusskolas vai koledžas akreditētās programmas;

22.4. individuālo sociālo rehabilitāciju darbspēju atjaunošanai;

22.5. apmācību personas pašaprūpes iemaņu pilnveidošanai;

22.6. atbalsta sniegšanu prakses vietu nodrošināšanā un nodarbinātības uzsākšanā pēc profesionālās izglītības iegūšanas;

22.7. individuālas konsultācijas darba vietā un ieteikumus darba vietas pielāgošanā – sešus mēnešus pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas;

22.8. B kategorijas transportlīdzekļu vadītāju prasmju apguvi personām, kuras profesionālās izglītības ieguves laikā izsaka šādu vēlēšanos un kurām nav medicīnisku kontrindikāciju.

23. Lai saņemtu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, pamatojoties uz šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto lēmumu, persona vēršas aģentūrā. Aģentūra:

23.1. sadarbībā ar personu izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, iekļaujot tajā ārstniecības elementus. Plānā nosaka vienu vai vairākus šo noteikumu 22. punktā minētos pasākumus, kurus persona saņems profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros;

23.2. noslēdz ar personu līgumu, kurā noteikti pakalpojuma saņemšanas nosacījumi, personas tiesības un pienākumi, kā arī informācija par stipendijām, ja persona apgūs profesionālās izglītības programmas;

23.3. regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī novērtē personas individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā noteikto mērķu izpildi;

23.4. pēc tam, kad persona pabeigusi saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, informē personas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu par individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā noteikto aģentūras kompetencē esošo pasākumu izpildes rezultātiem.

24. Šo noteikumu 22. punktā minētos pasākumus īsteno aģentūras psihologi, pedagogi, sociālā darba speciālisti, instruktori, ārstniecības personas un citi speciālisti, kuri nodrošina:

24.1. profesionālās izglītības iegūšanu attiecīgajā izglītības programmā;

24.2. prasmju apguves programmu personām, kurām invaliditātes cēlonis ir garīga rakstura traucējumi. Minētā programma ietver teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju apguvi noteiktu darbību veikšanai, kā arī funkcionālo spēju uzlabošanu, lai iekļautos sabiedrībā un darba tirgū;

24.3. motivācijas stiprināšanas programmu, kas ietver aģentūras psihologa individuālās un grupu konsultācijas motivācijas veidošanai, lai persona iekļautos darba tirgū, kā arī saskarsmes iemaņu pilnveidošanai;

24.4. individuālu sociālo rehabilitāciju ar ārstniecības elementiem personas darbspēju atjaunošanai, ko īsteno aģentūras psihologs, sociālā darba speciālisti, kā arī ārstniecības personas, izmantojot medicīniskās rehabilitācijas un fizikālās medicīnas tehnoloģijas;

24.5. personas apmācību pašaprūpes iemaņu pilnveidošanai.

25. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros aģentūra:

25.1. sadarbojas ar darba devējiem un to organizācijām:

25.1.1. veicot pārrunas un informējot par aģentūras pakalpojumu saņēmēju funkcionālo traucējumu īpatnībām un to ietekmi uz darba procesu;

25.1.2. organizējot darba devēju braucienus uz aģentūru;

25.1.3. veicot darba vietu novērtējumu un sniedzot ieteikumus to pielāgošanai;

25.1.4. apkopojot informāciju darba devējiem par nepieciešamajām profesijām un prasmēm;

25.1.5. pielāgojot profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu atbilstoši darba devēju ieteikumiem;

25.2. veido un uzkrāj informāciju par iespējamām prakses un darba vietām;

25.3. organizē aģentūras pakalpojumu saņēmēju mācību braucienus pie darba devējiem;

25.4. sagatavo aģentūras pakalpojumu saņēmējus darba intervijām un pārrunām ar darba devēju;

25.5. veido un uztur sadarbības tīklu ar bijušajiem aģentūras pakalpojumu saņēmējiem, kuri sekmīgi integrējušies darba tirgū, par labās prakses piemēriem informējot personas un sabiedrību.

26. Aģentūra sadarbībā ar iespējamiem darba devējiem nodrošina prakses vietas un to saturu atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prakses programmai noteiktajām prasībām. Prakses ilgums ir līdz sešiem mēnešiem, un tās laikā aģentūra nodrošina prakses norises pārraudzību un, ja nepieciešams, arī speciālistu, piemēram, karjeras konsultanta, psihologa, pedagoga, atbalstu.

27. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā personas, kuras apgūst profesionālo izglītību un kurām nav medicīnisku kontrindikāciju auto vadīšanai, ir tiesīgas apgūt B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas apmācības programmu. Tās īstenošanu nodrošina aģentūras auto apmācības teorētisko priekšmetu pasniedzējs un praktiskās braukšanas instruktors.

28. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, ja nepieciešams, aģentūra personai nodrošina:

28.1. ēdināšanu trīs reizes dienā atbilstoši personas diētai un veselības stāvoklim;

28.2. izmitināšanu dienesta viesnīcā;

28.3. transportu no dienesta viesnīcas uz pakalpojuma sniegšanas vietu;

28.4. aprūpētāja atbalstu, ja tas nepieciešams atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam un tā smaguma pakāpei;

28.5. sporta un sociālās iekļaušanas pasākumus aģentūras speciālistu (interešu pulciņu vadītāji, sociālais pedagogs un treneri) vadībā.

29. Personas, kuras pēc tam, kad ir pabeigušas saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, uzsāk strādāt, atbilstoši veicamajam darbam un tā apjomam sešus mēnešus pēc izglītības programmas absolvēšanas var saņemt aģentūras speciālistu – arodveselības un arodslimību ārsta, psihologa, karjeras konsultanta, ergoterapeita un sociālā darba speciālista – konsultatīvo atbalstu saskarsmes veidošanā ar darba devēju, problēmjautājumu risināšanā, ja tādi rodas, darba vides novērtēšanā un ieteikumus tās pielāgošanai, kā arī personas darbspēju atbilstības novērtēšanā.

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 17. aprīļa noteikumus Nr. 271 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 62. nr.; 2014, 165. nr.).

31. Personas, kuras profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu uzsākušas saņemt atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 17. aprīļa noteikumiem Nr. 271 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus", pabeidz pakalpojuma saņemšanu atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām.