(2) Invaliditātes likums

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Invaliditātes likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) asistents — fiziskā persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, — nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmu;

2) darbspēju zaudējums — darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt;

3) funkcionēšanas ierobežojums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs (organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju) traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā;

4) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā noteikti funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši rehabilitācijas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, norādot to īstenošanas termiņus, un kurš ir vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos;

5) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, lai personai ar invaliditāti samazinātu invaliditātes sekas;

6) prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze — funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšana un darbspēju zaudējuma noteikšana personai, kā arī invaliditātes riska vai invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamo pasākumu izvērtēšana;

7) (izslēgts no 01.05.2022. ar 24.03.2022. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu);

8) persona ar invaliditāti — persona, kurai šajā likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte;

9) persona ar prognozējamu invaliditāti — persona, kurai šajā likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta prognozējama invaliditāte;

10) surdotulks — persona, kas zīmju valodā nodrošina personai ar dzirdes invaliditāti saskarsmi ar citām personām, arī profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības iestādē, kur persona ar dzirdes invaliditāti apgūst izglītības programmu;

11) pavadonis — fiziskā persona, kas pavada un palīdz nokļūt no mājokļa uz izvēlēto galamērķi un atpakaļ personai ar invaliditāti, kurai ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kura nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā;

12) aprūpes pakalpojums — pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2020. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze, kā arī invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(2) Likumu īsteno, pamatojoties uz:

1) personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti iesaistīšanos atbalsta pasākumos, lai mazinātu invaliditātes risku (prognozējamas invaliditātes gadījumā) un invaliditātes sekas likumā “Par sociālo drošību” noteiktās līdzdarbības ietvaros;

2) sabiedrības iesaistīšanu ar invaliditāti saistīto jautājumu risināšanā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar Invaliditātes lietu nacionālo padomi, biedrībām un nodibinājumiem, kuri pārstāv personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti, arī ar profesionālajām rehabilitācijas organizācijām;

3) vienotu valsts un pašvaldību nodrošinātu rehabilitācijas procesu personām ar prognozējamu invaliditāti vai personām ar invaliditāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

3.1 pants. Invaliditātes informatīvā sistēma

(1) Invaliditātes informatīvā sistēma (turpmāk — informācijas sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti, tostarp personas datus. Informācijas sistēmas pārzinis ir tiešās valsts pārvaldes iestāde "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija" (turpmāk — Valsts komisija).

(2) Informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Valsts komisijas funkciju izpildi.

(3) Tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei:

1) Valsts komisijai;

2) Labklājības ministrijai;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

4) Valsts darba inspekcijai;

5) Nodarbinātības valsts aģentūrai;

6) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

7) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai;

8) Izglītības kvalitātes valsts dienestam;

9) valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija";

10) biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība";

11) biedrībai "Latvijas Neredzīgo biedrība";

12) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

13) Valsts ieņēmumu dienestam;

14) (izslēgts ar 24.03.2022. likumu);

15) Iekšlietu ministrijas Informācijas centram;

16) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";

17) Nacionālajam veselības dienestam;

18) Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam;

19) Valsts probācijas dienestam;

20) Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai;

21) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai;

22) pašvaldībām un to izveidotajām institūcijām, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām ar invaliditāti;

23) bāriņtiesām;

24) (izslēgts ar 24.03.2022. likumu);

25) Izglītības un zinātnes ministrijai;

26) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"";

27) valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centram;

28) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

29) Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam

30) Būvniecības valsts kontroles birojam;

31) izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrām;

32) Slimību profilakses un kontroles centram;

33) (apakšpunkts tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 12. punktu).

(4) Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus.

(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2021. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija, grozījumi otrajā daļā un trešās daļas 1. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

II nodaļa
Prognozējama invaliditāte un invaliditāte

4.pants. Prognozējama invaliditāte

(1) Prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.

(2) Prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

5.pants. Invaliditāte

(1) Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

(2) Invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Dokumenta paraugu, izsniegšanas un uzskaites kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

6.pants. Invaliditātes iedalījums

(1) Personai līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās.

(2) Līdz 2014.gada 31.decembrim:

1) personām no 18 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai garīgo spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

a) I invaliditātes grupu — ļoti smaga invaliditāte,

b) II invaliditātes grupu — smaga invaliditāte,

c) III invaliditātes grupu — mēreni izteikta invaliditāte;

2) personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē fizisko vai garīgo spēju ierobežojumu un, ja tas nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši šīs daļas 1.punktā paredzētajam invaliditātes iedalījumam.

(3) No 2015.gada 1.janvāra:

1) personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosaka darbspēju zaudējumu procentos un:

a) I invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 80—100 procentu apmērā, — ļoti smaga invaliditāte,

b) II invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 60—79 procentu apmērā, — smaga invaliditāte,

c) III invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 25—59 procentu apmērā, — mēreni izteikta invaliditāte;

2) personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu, tā pakāpi un nosaka I invaliditātes grupu — ļoti smaga invaliditāte, II invaliditātes grupu — smaga invaliditāte vai III invaliditātes grupu — mēreni izteikta invaliditāte, kā arī sakarā ar to nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(4) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

III nodaļa
Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes organizēšana

7.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes noteikumi

(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim; Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kas legāli uzturas Latvijas Republikā; ārzemniekam, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, personai, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, vai minētās personas ģimenes loceklim, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

(2) Personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja:

1) tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem;

2) tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss;

3) tā ir alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklis;

4) tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;

5) tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā;

6) tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss.

(3) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic, ievērojot konfidencialitāti, personas datu aizsardzības prasības un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, sedz no valsts budžeta.

(5) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka Valsts komisija pēc personas iesnieguma saņemšanas. Iesnieguma veidlapas paraugu un veidlapā norādāmo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

8.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

(1) Personas funkcionēšanas ierobežojumu izvērtē Valsts komisijas ārsti. Valsts komisijas ārsti funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanā ir neatkarīgi.

(2) Pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, Valsts komisijas amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka:

1) invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem, bet personai, kura līdz invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, arī līdz dienai, kad tā sasniedz 18 gadu vecumu) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu);

2) prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstniecības, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam);

3) darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) invaliditātes cēloni;

5) darbspēju zaudējuma cēloni personām, kurām nav noteikta invaliditāte, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu, vai ar dienu, kad tai ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.

(4) Sarežģītos prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes gadījumos pirms administratīvā akta izdošanas, kā arī tad, ja administratīvais akts tiek apstrīdēts, Valsts komisijai ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai, diagnozes precizēšanai un funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Valsts komisijas amatpersona izvērtē personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un:

1) personai ar prognozējamu invaliditāti apstiprina ārstējošā ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu;

2) ja personai ar invaliditāti funkcionēšanas ierobežojuma mazināšanai vai novēršanai ir nepieciešami medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sniedz attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam ieteikumus attiecībā uz individuālo rehabilitācijas plānu, kurā iekļaujami arī ārstējošā ārsta noteiktie turpmākās ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi;

3) apstiprina atzinumu par personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti individuālās rehabilitācijas plānā noteikto pasākumu izpildi, ja prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīze tiek veikta atkārtoti;

4) sniedz personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un personām ar darbspēju zaudējumu atzinumus par nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto pasākumu īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

9.pants. Administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts komisijas vadītājam. Valsts komisijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.pants. Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti

(1) Individuālā rehabilitācijas plāna izstrāde personai ar prognozējamu invaliditāti ir obligāta. Individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes nepieciešamību personai ar invaliditāti nosaka Valsts komisija.

(2) Individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti iekļaujamo pasākumu veidus un termiņus, kā arī plāna veidlapu un plāna izstrādes un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ārstējošā ārsta pienākums ir:

1) pamatojoties uz Valsts komisijas un personas ar prognozējamu invaliditāti ārstniecības procesā iesaistīto speciālistu ieteikumiem, laikus izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

2) izstrādājot un izpildot individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, sadarboties ar attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, Valsts komisiju un citiem speciālistiem, kā arī pašu personu;

3) pēc individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti noteikto pasākumu īstenošanas, ja nepieciešams, nosūtīt personu uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi.

(4) Pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti un kontrolēt tā izpildi, ja attiecīgā persona ir iesniegusi dienestam šā likuma 8.panta piektās daļas 2.punktā minētos ieteikumus;

2) izstrādājot un izpildot individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti, sadarboties ar attiecīgās personas ārstējošo ārstu, ja nepieciešams, arī ar citiem speciālistiem un pašu personu, kā arī tās likumisko pārstāvi.

(5) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir pienākums atbilstoši likumam “Par sociālo drošību” piedalīties individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē un plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitā:

1) rūpēties par savu veselību;

2) pildīt ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, sociālo darbinieku un citu rehabilitācijā iesaistīto speciālistu norādījumus;

3) sadarboties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts un pašvaldību institūcijām;

4) līdzdarboties savu sociālo tiesību īstenošanā;

5) aktīvi iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos.

(6) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti, kā arī šo personu likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības viņiem saprotamā veidā saņemt no ārstējošā ārsta vai pašvaldības sociālā dienesta informāciju par individuālajā rehabilitācijas plānā iekļautiem pasākumiem un prognozējamiem rezultātiem.

(7) Personai ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Ārstējošā ārsta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar prognozējamu invaliditāti un, ja nepieciešams, arī tās likumiskajam pārstāvim šādas atteikšanās sekas;

2) informēt Valsts komisiju par attiecīgās personas lēmumu.

(8) Personai ar prognozējamu invaliditāti, kura rakstveidā atteikusies no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas, nav tiesību prioritāri saņemt šā likuma 11.panta 2.punktā minētos no valsts budžeta apmaksātos ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

(9) Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nepilda šā panta piektajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu un šā likuma 11.panta 2.punktā minēto ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

(10) Personai ar invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar invaliditāti un, ja nepieciešams, arī tās likumiskajam pārstāvim šādas atteikšanās sekas;

2) informēt attiecīgās personas ārstējošo ārstu un Valsts komisiju par personas lēmumu.

(11) Ja persona ar invaliditāti nepilda šā panta piektajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

IV nodaļa
Atbalsta pasākumi prognozējamas invaliditātes, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai

11.pants. Invaliditātes riska mazināšana

Personai ar prognozējamu invaliditāti invaliditātes risku novērš vai mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tai tiesības prioritāri saņemt atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības pakalpojumus, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja persona, kura ir darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, strādā (uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus, ja persona ir darbspējīgā vecumā. Pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un kārtību reglamentē Ministru kabinets;

3) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

12.pants. Invaliditātes seku mazināšana

(1) Invaliditātes sekas personām ar invaliditāti mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem šīs daļas 3.punktā minēto asistenta pakalpojumu vai valsts pabalstu personai ar invaliditāti, kuram nepieciešama kopšana, nodrošinot tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu. Šo pabalstu nav tiesību saņemt personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

3) personām ar invaliditāti, izņemot personas, kuras saņem šīs daļas 2.punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu, un personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, — no 2013.gada 1.janvāra nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu;

31) personām, kuras saņem šīs daļas 2.punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu, nodrošinot tiesības saņemt šīs daļas 3.punktā minēto asistenta pakalpojumu daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā, bet nepārsniedz Ministru kabineta noteikto maksimālo asistenta pakalpojuma apjomu;

4) nodrošinot tiesības pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta) izglītojamiem, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem — personām ar invaliditāti — saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai;

41) personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu pavadoņa pakalpojumu;

42) personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu;

5) nodrošinot tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei;

6) nodrošinot tiesības saņemt surdotulka pakalpojumu saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām. Šā pakalpojuma piešķiršanas kārtību, apjomu un šā likuma 13. panta trešajā daļā paredzētā uzdevuma izpildes nosacījumus nosaka Ministru kabinets;

7) personām ar I vai II invaliditātes grupu, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem;

8) personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim nodrošinot tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu psihologa pakalpojumu. Šā pakalpojuma apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

9) (izslēgts no 01.05.2022. ar 24.03.2022. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu);

10) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu ir tiesības saņemt personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, un personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(21) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)

(22) Ja persona, kura mācās vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai saņem šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu un izglītības iegūšanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tai ir tiesības saņemt piešķirto asistenta pakalpojumu līdz mācību gada beigām arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(23) Šā panta pirmās daļas 4.1 punktā minēto pavadoņa pakalpojumu personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ir tiesības saņemt, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu par pavadoņa nepieciešamību.

(24) Šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minēto aprūpes pakalpojumu personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ir tiesības saņemt, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un pašvaldības sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību. Personai nav tiesību vienlaikus ar šo aprūpi saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu vai aprūpes mājās pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros.

(3) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu līdz 2014.gada 31.decembrim izmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem, bet no 2015.gada 1.janvāra pabalstu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pabalstu par asistenta izmantošanu nav tiesību saņemt vienlaikus ar asistenta pakalpojumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros.

(5) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto asistenta pakalpojumu, kā arī prasības asistentam, un šo pakalpojumu piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(51) Ministru kabinets nosaka prasības asistentam, kas sniedz šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu, kā arī kritērijus asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanai un pakalpojuma apjoma noteikšanai un šā panta pirmās daļas 3.1 punktā minēto asistenta pakalpojumu, prasības asistentam, šā pakalpojuma piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kā arī kritērijus asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanai un pakalpojuma apjoma noteikšanai.

(52) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 3. punktā minētā asistenta pakalpojuma atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus, kā arī maksimālo asistenta pakalpojuma apjomu.

(6) Šā panta pirmās daļas 3.punktā un 3.1 punktā paredzētajam asistenta pakalpojumam no valsts budžeta nepieciešamā finansējuma apmēru, tā aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(61) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 4.1 punktā minēto pavadoņa pakalpojumu, kritērijus atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību, šā pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, maksimālo pakalpojuma apjomu, prasības pavadonim, kā arī vienas stundas izmaksas un finansēšanas noteikumus.

(62) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minētā aprūpes pakalpojuma minimālās vienas stundas izmaksas un maksimālo aprūpes pakalpojuma apjomu. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minētā aprūpes pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam.

(7) Šā panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajam asistenta pakalpojumam nepieciešamā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Minēto valsts budžeta finansējumu administrē Ministru kabineta deleģēta institūcija. Veicot šajā pantā deleģētā uzdevuma izpildi, Ministru kabineta deleģētā institūcija nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā piecus procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(8) Datus par šā panta pirmās daļas 3., 3.1, 4., 4.1 un 4.2 punktā minētā asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā, pavadoņa pakalpojuma un aprūpes pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju, šo pakalpojumu nepieciešamības novērtēšanu un nodrošināšanu iekļauj Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā apjomā un atbilstoši tā noteiktajiem datu apstrādes noteikumiem un kārtībai un institūciju sadarbības noteikumiem. Tiesības apstrādāt šajā informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā, pavadoņa pakalpojuma un aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei:

1) Valsts komisijai;

2) Labklājības ministrijai;

3) pašvaldību sociālajiem dienestiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 08.07.2011., 13.09.2012., 15.11.2012., 01.11.2018., 13.11.2019., 23.11.2020. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Pirmās daļas 6. punkta jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

13.pants. Surdotulka pakalpojumu nodrošināšana

(1) Surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei ir tiesības saņemt personai, kura apgūst izglītības programmu profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības iestādē, kurai dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kurai, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

(11) Surdotulka pakalpojumu saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības saņemt personai, kurai dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kurai, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

(2) (Izslēgts no 01.07.2022. ar 24.03.2022. likumu. Sk. Pārējas noteikumu 14. punktu)

(3) Izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām noteiktā surdotulka pakalpojuma sniegšanu atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība, ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tā ir dalībniece (akcionāre). Ja nepieciešams, Latvijas Nedzirdīgo savienība izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Īstenojot šā panta 1.1 un trešajā daļā paredzētā deleģētā uzdevuma izpildi, Latvijas Nedzirdīgo savienība atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šā uzdevuma izpildes nodrošināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienība ir tiesīga izdot administratīvos aktus.

(5) Izglītības programmas apguvei noteiktā surdotulka pakalpojuma apjomu, piešķiršanas kārtību un šā panta trešajā daļā paredzētā uzdevuma izpildes nosacījumus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Grozījumi piektajā daļā stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.).

2. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

3. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 5.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

4. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

5. Līdz 2018.gada 31.decembrim Valsts komisijai ir tiesības pagarināt šā likuma 8.panta otrās daļas kārtībā iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīva akta izdošanai konkrētās personas lietā.

(13.10.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.10.2016.)

6. Šā likuma 3.1 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2019. gada 1. martam.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

7. Grozījums šā likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktā un septītajā daļā stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

8. Grozījums šā likuma 12. panta sestajā daļā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(23.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

9. Ja personai laikposmā, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai noteiktā termiņa beigām beidzas Valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš un nav iesniegti nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzes veikšanai, minētā administratīvā akta darbības termiņš tiek pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā.

(20.03.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2020.)

10. Šā likuma 1. panta 11. un 12. punkts, 12. panta pirmās daļas 4.1 un 4.2 punkts un 2.3, 2.4, 5.2, 6.1, 6.2 un astotā daļa, kā arī grozījumi 12. panta pirmās daļas 3., 3.1 punktā un otrajā un 5.1 daļā stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

(23.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.07.2021.)

11. Grozījums šā likuma 1. panta 7. punktā par termina "mājokļa pielāgošana" izslēgšanu un grozījums šā likuma 12. panta pirmajā daļā par 9. punkta, kas paredz iespēju saņemt atbalstu viena mājokļa pielāgošanai, izslēgšanu stājas spēkā 2022. gada 1. maijā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

12. Šā likuma 3.1 panta trešās daļas 33. punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija pēc pieprasījuma izsniedz apdrošinātājam vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam lēmuma par invaliditāti un ekspertīzes akta kopiju.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022. Punkts tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā spēkā stāšanās dienu)

13. Grozījumi šā likuma 3.1 panta pirmās daļas otrajā teikumā, otrajā daļā un trešās daļas 1. punktā, kā arī grozījums par šā likuma 7. panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

14. Grozījumi šā likuma 12. panta pirmās daļas 6. punktā un piektajā daļā, kā arī 13. panta otrajā un piektajā daļā par surdotulka pakalpojuma nodrošināšanu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

15. Līdz 2023. gada 31. decembrim Valsts komisijas amatpersonai ir tiesības pagarināt šā likuma 8. panta otrās daļas kārtībā iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā, ja Valsts komisijas amatpersonai viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas nav iespējams pieņemt 8. panta otrajā daļā minēto administratīvo aktu. Šādā gadījumā Valsts komisijas amatpersona vienlaikus pagarina administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, un par to paziņo iesniedzējam.

(22.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2022.)

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.maijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 9.jūnijā