(10) Publisko iepirkumu likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei;

2) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver citstarp pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kas attiecas uz visu preces vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai;

3) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;

31) ārzona — zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā;

4) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš atbilst vienai no šādām pazīmēm:

a) iepērk preces vai pakalpojumus citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām,

b) veic iepirkumus vai iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

5) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kandidātu atlases prasībām;

51) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

6) elektroniskā izsole — elektronisks process, kurā atkārtoti tiek norādītas lejupejošas cenas vai noteiktu piedāvājuma daļu jaunās vērtības un kurš ļauj sarindot piedāvājumus, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes;

7) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

8) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju;

9) iepirkuma līgums — publisks būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgums, kas finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem;

10) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publiskajos iepirkumos;

11) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;

12) inovācijas partnerības procedūra — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, un kuru piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;

13) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā, konkursa dialogā vai inovācijas partnerības procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;

14) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir sarunās ar atlasītajiem kandidātiem noteikt un raksturot līdzekļus, kas vislabāk piemēroti pasūtītāja vajadzību apmierināšanai;

15) konkursa procedūra ar sarunām — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir dot pretendentiem iespēju sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām;

16) kopējā tehniskā specifikācija — tehniskā specifikācija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulas Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1673/2006/EK 13. un 14. pantu;

161) lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzeklis — tīrs M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam, bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/kWh, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem regulā (EK) Nr. 715/2007 un direktīvā 2007/46/EK un par direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/km, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (turpmāk — regula Nr. 715/2007) un tās īstenošanas pasākumiem;

17) līgumcena — kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

171) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par pasūtītāju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams;

18) metu konkurss — procedūra, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu vai plānu [galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā informācijas sistēmu) jomā], kuru žūrijas komisija atzinusi par labāko;

19) pasūtītājs — publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a) ir nodibināta vai darbojas, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) ir publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai publiska persona vai tās institūcija, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona uzrauga šādas privāto tiesību juridiskās personas pārvaldību, tostarp attiecībā uz šādu privāto tiesību juridisko personu īsteno izšķirošo ietekmi Koncernu likuma izpratnē, vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē publiska persona vai tās institūcija, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona;

20) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi;

21) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantija par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai;

22) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai pasūtītājs, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

23) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā pasūtītājs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;

24) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

25) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

26) publisks būvdarbu līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai projektēšana un attiecīgo 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana, vai būves izveide, vai būves projektēšana un izveide, vai būves izveide, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši pasūtītāja prasībām, kurām ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

27) publisks pakalpojuma līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav minēti šā likuma 1. pielikumā;

28) publisks piegādes līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana;

29) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu regulējošo tiesību aktu izpratnē;

30) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;

31) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina;

32) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju apstiprināts dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām, izņemot Eiropas standartus;

321) tīrs autotransporta līdzeklis:

a) M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzeklis, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 CO2 g/km atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas par 80 procentiem no emisiju robežvērtībām, kas noteiktas regulas Nr. 715/2007 I pielikumā,

b) M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam atbilstoši normatīvajiem aktiem par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību. Tādiem autotransporta līdzekļiem, kas darbināmi ar šķidrajām biodegvielām, sintētiskām vai parafinizētām degvielām, minētās degvielas netiek jauktas ar tradicionālajām fosilajām degvielām;

33) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

34) zaļais publiskais iepirkums — tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 21.02.2019., 05.12.2019., 02.09.2021., 24.03.2022., 03.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkumu atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

3. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;

2) tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, kas paredzēts audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

4) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz notāri;

5) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesa vai kuru sniedzējiem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesas uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus;

6) juridiskajiem pakalpojumiem, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu;

7) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, Latvijas Bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību;

8) aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

9) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

10) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šādiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

11) sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot dzelzceļu vai metro;

12) pakalpojumiem, kurus sniedz cits pasūtītājs vai pasūtītāju apvienība, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu.

(2) Šo likumu piemēro tikai publiskiem pakalpojuma līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai pasūtītājs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām;

2) pasūtītājs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu.

(3) Šo likumu nepiemēro:

1) iepirkumiem, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7. pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;

2) iepirkumiem, kuri noteikti kā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērošanas izņēmums;

3) (izslēgts ar 26.04.2018. likumu).

(4) Šo likumu nepiemēro universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, ja slēdz publisku pakalpojuma līgumu par:

1) pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu, kuri saistīti ar elektroniskajiem līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (tai skaitā kodētu dokumentu drošu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, elektroniskā pasta adrešu pārvaldības pakalpojumus un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšanu);

2) finanšu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi no 66100000-1 līdz 66720000-3 un kuri ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus;

3) filatēlijas pakalpojumiem;

4) loģistikas pakalpojumiem (pakalpojumiem, kas ietver gan sūtījumu fizisku piegādi, gan uzglabāšanu vai tikai piegādi vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem).

(5) Šo likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt vai ekspluatēt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus pasūtītāja sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.

(6) Šo likumu nepiemēro, ja iepirkuma līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar:

1) starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai šo valstu administratīvajām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) starptautiskas organizācijas īpašu procedūru;

3) starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja attiecīgos iepirkumus pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde finansē iepirkumu vismaz 50 procentu apmērā, tad puses vienojas par to, kādas iepirkuma procedūras ir piemērojamas;

4) starptautisku nolīgumu, kas saistīts ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts piegādātājiem vai tādas valsts piegādātājiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

(7) Šo likumu nepiemēro piegādēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam.

(8) Šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav ne steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(9) Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

4. pants. Pasūtītāju savstarpēji iepirkuma līgumi

(1) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā pasūtītāja kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī pasūtītājs, piešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības to kontrolējošam pasūtītājam vai citai personai, kas atrodas kontrolējošā pasūtītāja kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personai, kurai tiek piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(3) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo pasūtītāju vai citu minēto pasūtītāju kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(4) Šā panta trešās daļas izpratnē persona atrodas vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, ja:

1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu pasūtītāju pārstāvji (daži pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos pasūtītājus);

2) visiem pasūtītājiem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

3) kontrolētā persona darbojas pasūtītāju interesēs.

(5) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kas noslēgti starp diviem vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) ar iepirkuma līgumu tiek izveidota vai īstenota pasūtītāju sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā;

2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs;

3) iesaistīto pasūtītāju atvērtā tirgū sniegto publisku pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.

(6) Lai noteiktu šā panta pirmās daļas 2. punktā, trešās daļas 2. punktā un piektās daļas 3. punktā minēto darbību procentuālo apjomu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai pasūtītāja pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem pirms iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Ja kontrolētā persona vai pasūtītājs ir izveidots vai uzsācis darbību pēc minētā termiņa vai tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai arī vairs nav aktuāli, darbības procentuālo apjomu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.

5. pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi

Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un ja tas tiek slēgts par:

1) piegādēm vai pakalpojumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7. pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;

2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī valsts vai augstskolu izveidotās zinātniskajās institūcijās;

3) tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;

4) iepirkumiem ārvalstīs, kurus veic ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un starptautiskajās mācībās;

5) piegādēm un pakalpojumiem privāto tiesību juridiskās personas pilnībā finansēta pētniecības un izstrādes līguma izpildei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja par šīm piegādēm un pakalpojumiem pilnībā atlīdzina no līdzekļiem, kuri saņemti par šā pētniecības un izstrādes līguma izpildi;

6) materiālu, reaģentu un komponentu piegādi eksperimentu veikšanai, maketu un prototipu izstrādei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja šo materiālu, reaģentu un komponentu nepieciešamību, to parametrus vai daudzumu nosaka pētniecības vai izstrādes procesa norise;

7) zinātniskā raksta publicēšanu zinātniskajā periodikā vai citā zinātniskā izdevumā un par to samaksā vai par to zinātniekam atlīdzina valsts vai augstskolas izveidota zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā;

8) piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

9) speciālistu un ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami izmeklēšanas darbību veikšanai kriminālprocesā;

10) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kurus iepērk Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības savu funkciju nodrošināšanai, ja iepirkuma līgums tiek izpildīts pārstāvniecības akreditācijas valstī vai citā valstī, kurā akreditēts pārstāvniecības vadītājs, neatkarīgi no piegādātāja reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

11) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kurus iepērk valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", lai pārvaldītu savu vai tai pārvaldīšanā nodotu ārvalstī esošu nekustamo īpašumu, ja iepirkuma līgums tiek izpildīts nekustamā īpašuma atrašanās valstī;

12) tādiem Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības un attīstības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu, ja minēto ekspertu piesaistīšanu nosaka Ministru kabineta tiesību akti par tādu fondu un programmu īstenošanu, ko finansē no valsts budžeta vai Eiropas Savienības budžeta, kā arī tādu shēmu un instrumentu īstenošanu, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm;

13) ceļojumu aģentūru pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 63510000-7;

14) būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu īstenošanu, dodot ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā, ja iepirkumu veic tiešās pārvaldes iestāde un par šā izņēmuma piemērošanu ir lēmis Ministru kabinets;

15) ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem ekspertu grupā augstskolas vai koledžas, vai studiju virziena akreditācijas vai studiju programmas licencēšanas procesā;

16) autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92312200-3, un mākslinieciskās un literārās jaunrades un interpretācijas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92310000-7;

17) Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Administrācijas un Ārlietu ministrijas organizēto ārvalstu delegāciju valsts, oficiālo, darba vizīšu, ja delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, parlamentu vadītāji un to vietnieki, premjerministri un to vietnieki, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, starptautisko organizāciju vadītāji vai ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma, un valstiskas nozīmes starptautisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 55300000-3, 55100000-1 un 60170000-0;

18) Akadēmiskās informācijas centra vai Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem studiju virziena novērtēšanas procesā;

19) būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros, kuru administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum";

20) ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem, kuri nodrošina Valsts administrācijas skolas un tādas publiskas personas, kas organizē tiesu un prokuratūras amatpersonu un darbinieku, izmeklētāju vai operatīvo darbinieku mācību nodrošināšanu, noteikto mērķu īstenošanu un kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9;

21) būves ekspertīzes pakalpojumu, kas pasūtīts, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām;

22) speciālistu un ekspertu pakalpojumiem saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenojamos attīstības sadarbības projektos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2019., 30.04.2020., 03.03.2022., 16.03.2023., 05.10.2023. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2024.)

6. pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs

(1) Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja:

1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, un šis līgums attiecas uz specializētajiem būvdarbiem atbilstoši šā likuma 1. pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu un administratīvo ēku būvniecību;

2) pakalpojuma līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, un šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1. punktam.

(2) Ja pasūtītājs, kas finansē šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto līgumu izpildi, pats nenodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai līgumu slēgšanas tiesības piešķir citu personu labā vai vārdā, tas nodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas atbilstību šim likumam.

7. pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti

(1) Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi, kas nav minēts šā likuma 6. pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Šīs daļas izpratnē kompensācija ir naudas summa, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu.

8. pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana

(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:

1) atklāts konkurss;

2) slēgts konkurss;

3) konkursa procedūra ar sarunām;

4) konkursa dialogs;

5) inovācijas partnerības procedūra;

6) sarunu procedūra.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Metu konkursa norises kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka šādus ar iepirkuma procedūru un metu konkursu norisi saistītus noteikumus, ciktāl to neregulē šis likums:

1) iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtību un piemērošanas noteikumus;

2) pieteikumu, piedāvājumu un metu iesniegšanas minimālos termiņus un to saīsināšanas gadījumus;

3) gadījumus, kad pasūtītājam nav pienākuma izmantot elektroniskās informācijas sistēmas pieteikumu, piedāvājumu, metu vai to sastāvdaļu saņemšanai;

4) iepirkuma procedūru un metu konkursu nolikumu saturu;

5) iepirkuma procedūru un metu konkursu izsludināšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus;

6) iepirkuma procedūras un metu konkursa rezultātu paziņošanas noteikumus;

7) iepirkuma procedūras un metu konkursa dokumentēšanas noteikumus un iepirkuma procedūras un metu konkursa ziņojuma saturu;

8) paziņojumu publicēšanas noteikumus;

9) dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas kārtību.

(4) Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojuma līgumu līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka.

(5) Šā likuma 17. panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras vai šā likuma 9. un 10. panta noteikumus.

(6) Konkursa procedūru ar sarunām un konkursa dialogu pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja:

1) pasūtītāja vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau tirgū pieejamus risinājumus;

2) iepirkuma līgums ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kas attiecas uz iepirkuma raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ;

4) pasūtītājs nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas, atsaucoties uz standartiem, Eiropas tehnisko novērtējumu, kopējām tehniskajām specifikācijām vai tehniskajām atsaucēm;

5) atklātā vai slēgtā konkursā ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai piedāvājumi pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto paredzamo līgumcenu, vai piedāvājumi atzīti par nepamatoti lētiem, vai piedāvājumi ir iesniegti pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, vai pretendenti neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Šo procedūru var piemērot, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja uz sarunām tiek aicināti tikai visi tie pretendenti, kas atbilst atklātā vai slēgtā konkursā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kas nav izslēgti no dalības iepirkuma procedūrā un kas iesnieguši piedāvājumus atklātā vai slēgtā konkursā noteiktajā piedāvājumu iesniegšanas termiņā.

(7) Sarunu procedūru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja:

1) atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no iepirkuma procedūras izslēdzamu kandidātu pieteikumi un ja netiek būtiski mainīti sākotnējie iepirkuma līguma izpildes noteikumi. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs tai nosūta iepirkuma procedūras ziņojumu. Ja atklāts vai slēgts konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo piedāvājumi noraidīti saskaņā ar šā likuma 41. panta vienpadsmito daļu, sarunu rezultātā noslēgtā līguma līgumcena nedrīkst pārsniegt jebkuru no šādām vērtībām:

a) atklātā vai slēgtā konkursa iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, kas noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība,

b) 150 procentus no atklātā vai slēgtā konkursa iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas;

2) būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs kādā no šādiem gadījumiem:

a) iepirkuma mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu,

b) nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,

c) nepieciešams ievērot izņēmuma tiesību, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzību;

3) pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības;

4) nepieciešamās preces ir īpaši izgatavotas izpētei un izmēģinājumiem. Šī norma neattiecas uz preču ražošanu to noieta izpētei vai izpētes un izmēģinājumu izmaksu segšanai;

5) pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu nesaderību vai ievērojamas tehniskās grūtības preču vai iekārtu uzturēšanā un ekspluatācijā. Šāda iepirkuma līguma, kā arī atkārtotu iepirkuma līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

6) iepirkuma līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā;

7) ir iespēja iepirkt preces vai pakalpojumus ar īpaši izdevīgiem noteikumiem no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību, vai likvidatora, kurš veica piegādātāja likvidācijas procesu, vai no administratora, kurš rīko bankrotējuša piegādātāja mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

8) publisks pakalpojuma līgums tiek slēgts ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem un metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām;

9) iepirkuma līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta iepirkuma līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs pirmā projekta iepirkuma procedūras dokumentos, nosakot paredzamo līgumcenu, ir paredzējis atkārtotu iepirkuma līgumu slēgšanu, kopējo būvdarbu vai pakalpojumu paredzamo vērtību un to piešķiršanas nosacījumus. Sarunu procedūru var piemērot triju gadu laikā no sākotnējā iepirkuma līguma noslēgšanas.

(8) Šā panta septītās daļas 2. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja nav pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkuma iemesls nav iepirkumam noteiktās prasības.

(9) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami tam iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā iepirkuma līguma galveno priekšmetu. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.

(10) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, un iepirkums, uz kuru neattiecas šis likums, un dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, pasūtītājs ir tiesīgs katrai daļai piemērot tai atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu iepirkuma līgumu un piemērot šo likumu. Ja iepirkuma līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc iepirkuma līguma galvenā priekšmeta, izņemot šā panta trīspadsmitajā daļā minēto gadījumu.

(11) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, un tas ietver arī koncesijas līguma elementus, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo likumu, ja tās iepirkuma daļas līgumcena, kurai piemērojams šis likums, ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(12) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan iepirkums, uz ko attiecas šis likums, gan iepirkums, kas izdarāms, lai veiktu darbības, uz kurām attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomu regulējoši normatīvie akti, noteikumus, kas piemērojami šāda iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, nosaka saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 8. un 9. pantu.

(13) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, gan iepirkums, uz kuru attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējoši normatīvie akti, un ja pasūtītājs ir nolēmis slēgt nedalītu iepirkuma līgumu (lēmumu slēgt nedalītu iepirkuma līgumu nepieņem, lai izvairītos no šā likuma vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošu normatīvo aktu piemērošanas), piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu pazīmju pamata:

1) gadījumos, kad uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli;

2) gadījumos, kad uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkts, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ja nedalīta iepirkuma līguma piešķiršanu pamato objektīvi iemesli.

(14) Ja iepirkuma līgums atbilst gan šā panta trīspadsmitās daļas 1. punktam, gan 2. punktam, pasūtītājs piemēro šā panta trīspadsmitās daļas 1. punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

9. pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras

(1) Ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pasūtītājs iepirkuma sagatavošanā piemēro šā likuma 18. panta pirmo daļu. Pasūtītājs iepirkuma sagatavošanā var piemērot šā likuma 18. panta otro un trešo daļu.

(3) Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju saskaņā ar šā likuma 24. pantu. Uz iepirkuma komisijas darbību attiecas šā likuma 25. panta noteikumi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem šā likuma 26. pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Iepirkuma komisija sagatavo šajā pantā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma nolikumu. Nolikumā ietver:

1) pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu, ņemot vērā šā likuma 20., 21. un 22. pantu un nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus konkurences ierobežojumus;

2) prasības pretendentiem, ņemot vērā šā likuma 13., 44., 45. un 46. pantu;

3) gadījumus, kad pretendenti tiek izslēgti atbilstoši šā panta astotās daļas noteikumiem, vai atsauci uz pretendentu izslēgšanu atbilstoši šā panta astotajai daļai;

4) prasības piedāvājuma nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, un saistību izpildes nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, ņemot vērā šā likuma 50. pantu;

5) piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šā likuma 19., 51. un 54. pantu;

6) informācijas aizsardzības noteikumus, ja tādi nepieciešami, ņemot vērā šā likuma 14. panta pirmo daļu;

7) iepirkuma līguma slēgšanas kārtību;

8) citus noteikumus.

(5) Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.

(6) Pasūtītājs iepirkuma izsludināšanai sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc dienas, kad publicēts paziņojums par plānoto līgumu. Pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma dokumentiem, sākot ar iepirkuma izsludināšanas dienu. Ja piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, pasūtītājs to sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Papildu informāciju pasūtītājs nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kur ir pieejams iepirkuma nolikums, norādot arī uzdoto jautājumu. Pasūtītājs ar iepirkumu saistītās informācijas apmaiņu nodrošina saskaņā ar šā likuma 38. pantu.

(61) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma dokumentācijā, ja vien grozītie noteikumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu pretendentu dalību vai izvēli iepirkumā. Ja iepirkuma komisija izdara grozījumus iepirkuma dokumentācijā, pasūtītājs atkārtoti sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par plānoto līgumu. Pasūtītājs nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc dienas, kad atkārtoti publicēts paziņojums par plānoto līgumu, un savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi grozītajiem iepirkuma dokumentiem, sākot ar minētā paziņojuma publicēšanas dienu.

(7) Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus, veic pretendentu atlasi un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus, ievērojot šā likuma 41. panta prasības.

(8) Pasūtītājs pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, izslēdz no dalības iepirkumā, ja konstatēti šā likuma 42. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 11. punktā minētie izslēgšanas iemesli, kā arī ja šie iemesli konstatēti attiecībā uz šā likuma 42. panta trešajā daļā minētajām personām.

(9) Lai pārbaudītu, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā šā panta astotajā daļā minēto iemeslu dēļ, pasūtītājs rīkojas atbilstoši šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2. punktā un piektajā, sestajā un devītajā daļā minētajai kārtībai, kā arī ievērojot šā likuma 43. panta noteikumus.

(10) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(11) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(12) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(13) Iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta astoto daļu. Lēmumā, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs, papildus norāda visus noraidītos pretendentus un to noraidīšanas iemeslus, visu pretendentu piedāvātās līgumcenas un par uzvarētāju noteiktā pretendenta salīdzinošās priekšrocības, ņemot vērā šā likuma 14. panta otrās daļas noteikumus.

(131) Ja iesniegti iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai vispār nav iesniegti piedāvājumi, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt iepirkumu bez rezultāta. Pasūtītājs ir tiesīgs arī pārtraukt iepirkumu jebkurā iepirkuma norises brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Ja ir pieņemts lēmums par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts attiecīgais lēmums, sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī, sākot no šā paziņojuma publicēšanas dienas, savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi lēmumam par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, norādot tā pieņemšanas datumu un pamatojumu.

(14) Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs informē visus pretendentus par iepirkumā izraudzīto pretendentu vai pretendentiem un sniedz tiem šā panta trīspadsmitajā daļā minēto lēmumā norādāmo informāciju vai nosūta minēto lēmumu, kā arī savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi šā panta trīspadsmitajā daļā minētajam lēmumam.

(15) Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu saskaņā ar šā likuma 60. panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu.

(16) Pasūtītājs nodrošina iepirkuma dokumentēšanu, iepirkuma dokumentu izsniegšanu un glabāšanu saskaņā ar šā likuma 40. panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu.

(17) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums, sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(18) Pasūtītājs nodrošina iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu ievietošanu savā pircēja profilā saskaņā ar šā likuma 60. panta desmito daļu.

(19) Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 61. pantu.

(191) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma izpildes sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par līguma izpildi.

(20) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 10. pantā minētie iepirkuma līgumi, kā arī šā likuma 19. panta trešajā daļā minētajā gadījumā. Veicot iepirkumus attiecībā uz šā likuma 2. pielikuma sadaļā "Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi" minētajiem apsardzes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, pasūtītājs piemēro šā panta astoto un devīto daļu.

(21) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta sestās un astotās daļas noteikumus, ja:

1) iepirkums atbilst šā likuma 8. panta septītās un astotās daļas nosacījumiem;

2) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā iesniegti iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām iepirkuma līguma izpildes prasībām un šajā iepirkumā tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumu tikai tie pretendenti, kuri iepriekš veiktajā iepirkumā nav izslēgti un nebija izslēdzami, un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām;

3) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā nav iesniegti piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām iepirkuma līguma izpildes prasībām;

4) iepērk zvērināta revidenta sniegtus revīzijas pakalpojumus attiecībā uz gada pārskata revīzijām (pārbaudēm).

(22) Ministru kabinets nosaka:

1) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

2) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

3) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

4) šā panta sestajā, 6.1, 13.1, septiņpadsmitajā un 19.1 daļā minētā paziņojuma saturu. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas 2019. gada 23. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.

(23) Pretendents, kurš iesniedzis piedāvājumu iepirkumā, uz ko attiecas šā panta noteikumi, un kurš uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ir tiesīgs pārsūdzēt pieņemto lēmumu Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 20.09.2018., 14.02.2019., 02.09.2021., 03.03.2022., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023. 6.1 daļu piemēro no 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

10. pants. Šā likuma 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumi

(1) Ja publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un līgumu slēdz par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 13., 14., 19., 20., 21. un 22. pantā, III nodaļā, 28. panta otrajā daļā, 32., 33. un 33.1 pantā, 36. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 37., 38. un 39. pantā, 40. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 60. un 61. pantā minētās prasības. Ja publisku pakalpojuma līgumu slēdz par šā likuma 2. pielikuma sadaļā "Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi" norādītajiem apsardzes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, pasūtītājs piemēro arī šā likuma 42. un 43. pantā minētās prasības.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kura priekšmets atbilst kādam no šā likuma 2. pielikuma sadaļā "Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi" minētajiem CPV kodiem, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro. Ja šāda publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro vai lielāka, iepirkumam piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto iepirkuma veikšanas kārtību.

(3) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kurš tiek slēgts par mācību prakses vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

11. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma veidu un piemērojamo procedūru.

(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus iepirkuma līguma papildinājumus, visus saistībā ar iepirkuma līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem, inovāciju partnerības procedūras partneriem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.

(21) Ja pasūtītājs sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, kurām nav noteikta patstāvīga atbildība par iepirkumu veikšanu, paredzamo līgumcenu noteic kā visu struktūrvienību plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi. Patstāvīga atbildība par iepirkuma veikšanu ir tad, ja pasūtītāja struktūrvienība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kompetenci neatkarīgi veic iepirkumu un slēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un šo iepirkumu finansē no tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, kas paredzēti konkrētā iepirkuma veikšanai.

(3) Paredzamo līgumcenu nosaka, pirms publicē šā likuma 9. panta sestajā daļā, 28. panta pirmajā daļā, 31. panta pirmajā daļā vai 32. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu vai, ja šāda paziņojuma publicēšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanas.

(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šajā likumā noteikto iepirkumu vai iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

(5) Publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojuma līgumiem.

(6) Ja iespējamo publiska būvdarbu vai publiska pakalpojuma līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot iepirkuma līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8. panta ceturtajā daļā minētajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro publiskiem pakalpojuma līgumiem un par 1 000 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem, pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8., 9. vai 10. pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem un mazāka par 10 000 euro publiskiem pakalpojuma līgumiem, pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.

(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir iepirkuma līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8. panta ceturtajā daļā minētajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro, pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 9. pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 euro, pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.

(8) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) iepirkuma līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu iepirkuma līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu iepirkuma līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa iepirkuma līgumiem vai iepirkuma līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(9) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai publiski pakalpojuma līgumi vai noteiktā laikposmā iepirkuma līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida iepirkuma līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas turpmākajos 12 mēnešos;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida iepirkuma līgumu paredzamo vērtību.

(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) publiskiem pakalpojuma līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(11) Ja publiskiem pakalpojuma līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) iepirkuma līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu iepirkuma līguma darbības laikā;

2) beztermiņa iepirkuma līgumiem vai iepirkuma līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo iepirkuma līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

(13) Paredzamā līgumcena inovācijas partnerības procedūras gadījumā ir visu pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība visos procedūras posmos un visu to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā maksimālā līgumcena, kurus paredzēts izstrādāt procedūras laikā un pēc tam iepirkt.

(14) Ja metu konkursu plāno kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu vai maksājumu kopējo apjomu un noslēdzamā publiskā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 14.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

12. pants. Līgumcenu robežvērtības

Šā likuma 5. pantā, 6. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, 8. panta vienpadsmitajā daļā, 27. panta otrajā daļā, 34. panta otrajā un trešajā daļā, 35. panta ceturtajā daļā, 47. panta trešajā daļā, 48. panta trešajā daļā, 54. panta sestajā daļā, 55. panta pirmajā daļā, 61. panta piektās daļas 1. punktā, 73. panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 74. panta pirmās daļas 2., 5. un 6. punktā un otrās daļas 2. punktā minētās līgumcenu robežvērtības nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežvērtības vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežvērtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 02.09.2021., 03.03.2022., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

13. pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.

(2) Pasūtītājs pieprasa no kandidāta, pretendenta vai metu konkursa dalībnieka tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(3) Ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai publisks pakalpojuma līgums vai ja publisks piegādes līgums ietver arī pakalpojumus vai preces iebūvēšanu un uzstādīšanu, pasūtītājs no juridiskajām personām var prasīt, lai pieteikumā vai piedāvājumā būtu norādīts par iepirkuma līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārds, uzvārds un profesionālā kvalifikācija.

(4) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā.

(5) Pasūtītājs var iepirkuma procedūras dokumentos noteikt, kā piegādātāju apvienībām ir jāizpilda prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām. Prasībām jābūt samērīgām, un tās nosaka, balstoties uz objektīviem iemesliem.

(6) Pasūtītājs var izvirzīt atšķirīgus, samērīgus un objektīvi pamatotus nosacījumus piegādātāju apvienībām attiecībā uz iepirkuma līguma izpildi. Pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, pēc savas izvēles izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams iepirkuma līguma noteikumu sekmīgai izpildei.

14. pants. Informācijas aizsardzība

(1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.

15. pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts līgumiem un citiem starptautiskajiem līgumiem

Pasūtītājs, ciktāl tas ir noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu un citos Eiropas Savienībai saistošos starptautiskajos līgumos, piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus minēto līgumslēdzēju būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem kā Eiropas Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

16. pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem vairāk nekā 30 procenti no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti.

(2) Ja iepirkuma līgums tiek slēgts par šā likuma 2. pielikumā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrā un iepirkumā šā likuma 10. panta kārtībā tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem ir piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri sniedz minēto jomu pakalpojumus, un kuriem pēdējo triju gadu laikā no dienas, kad būtu pieņemams lēmums par iepirkuma līguma tiesību piešķiršanu, pasūtītājs nav piešķīris iepirkuma līguma slēgšanas tiesības par šajā pantā minētajiem pakalpojumiem šā panta kārtībā. Šāda iepirkuma līguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.

(3) Ja tiek piemērota šā panta pirmā vai otrā daļa, pasūtītājs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā.

(26.04.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

17. pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi un pasūtītāju kopīgi veiktie iepirkumi

(1) Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus, lai noslēgtu iepirkuma līgumus un vispārīgās vienošanās citu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā citu valstu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šā likuma prasības. Centralizēto iepirkumu institūcija var uzturēt elektroniskās informācijas sistēmu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, kā arī sniegt konsultācijas pasūtītājiem un piegādātājiem par šīs sistēmas izmantošanu.

(2) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(3) Ja pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkumu, ir piemērojusi šā likuma prasības.

(4) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkumu pasūtītāja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka pasūtītājs ir ievērojis šā likuma prasības.

(5) Vairāki pasūtītāji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var kopīgi piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Ja šādas sadarbības noteikumi nav ietverti Eiropas Savienības dalībvalstu noslēgtā starptautiskā līgumā, attiecīgie pasūtītāji noslēdz līgumu, kurā paredz pušu tiesības un pienākumus, nosaka, kuras valsts tiesību normas ir piemērojamas saistībām, kā arī iepirkuma organizēšanas un iepirkuma līguma slēgšanas noteikumus. Pasūtītāju tiesības un pienākumus norāda arī attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(6) Ja vairāki pasūtītāji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidojuši kopīgu subjektu, tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības grupu vai citu subjektu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, iesaistītie pasūtītāji ar kopīgā subjekta kompetentās institūcijas lēmumu vienojas, vai piemēros tās dalībvalsts publisko iepirkumu noteikumus, kurā kopīgajam subjektam ir juridiskā adrese vai kurā kopīgais subjekts īsteno savas darbības.

(7) Tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 1000 euro vai lielāka. Šis nosacījums neattiecas uz šā panta desmitajā daļā minēto gadījumu.

(8) Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 10 000 euro vai lielāka.

(9) Šā panta astotajā daļā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja attiecīgās preces un pakalpojumi iepirkti jebkurā no šādiem veidiem:

1) no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību;

2) no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm.

(10) Pašvaldība un pašvaldības iestāde šā panta astotajā daļā un tiešās pārvaldes iestāde šā panta septītajā daļā minētajā gadījumā var neiegādāties attiecīgās preces un pakalpojumus no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) tiešās pārvaldes vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības vajadzībām atbilstošu preci vai pakalpojumu nav iespējams iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību saskaņā ar centralizēto iepirkumu institūcijas publicētajām tehniskajām specifikācijām;

2) tiešās pārvaldes vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu. Šādā gadījumā tā vienu darbdienu pirms iepirkuma līguma noslēgšanas fiksē centralizēto iepirkumu institūcijas piedāvāto līgumcenu attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, izdrukājot informāciju par attiecīgo preču un pakalpojumu cenu no centralizēto iepirkumu institūcijas uzturētas informācijas sistēmas vai pieprasot šo informāciju no centralizēto iepirkumu institūcijas, ja attiecīgas izdrukas informācijas sistēmā netiek nodrošinātas.

(11) Pasūtītāji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu pasūtītāju vārdā un uzdevumā, lai gan iepirkumu veic tikai viens no pasūtītājiem, iesaistītie pasūtītāji ir kopīgi atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Pasūtītāji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kas paredzētas visu iesaistīto pasūtītāju vajadzībām.

(12) Ministru kabinets nosaka:

1) šā panta septītajā un astotajā daļā minētās preču un pakalpojumu grupas;

2) šā panta septītajā daļā un devītās daļas 1. punktā minētās centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus.

18. pants. Informēšana par plānotajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, apspriešanās ar piegādātājiem un kandidātu un pretendentu iepriekšēja iesaistīšana

(1) Pasūtītājs mēneša laikā no gadskārtējā budžeta apstiprināšanas dienas publicē valsts elektroniskās informācijas sistēmā, kas paredzēta piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, informāciju par plānotajiem šā likuma 8. panta otrajā daļā, 9. un 10. pantā noteiktajā kārtībā veicamajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, norādot vismaz pasūtītāju, plānoto iepirkuma priekšmetu un saiti uz pircēja profilu, kur būs pieejama iepirkuma procedūras dokumentācija, plānoto iepirkuma veikšanas kārtību, plānoto CPV kodu, iepirkuma līguma veidu, plānoto iepirkuma izsludināšanas gadu un ceturksni vai mēnesi un datu aktualizācijas datumu. Pasūtītājs informāciju aktualizē pēc nepieciešamības.

(2) Pirms iepirkuma sākšanas pasūtītājs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Pasūtītājs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes laiku un vietu, veidu, kādā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.

(21) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā likuma 41. panta divpadsmitās daļas 1. punktā minēto izņēmumu, ja tas nodrošina, ka ir notikusi apspriede ar piegādātājiem un tā atbilst šādām prasībām:

1) ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas publikāciju vadības sistēmā ir publicēts paziņojums par apspriedi;

2) sākot ar dienu, kad publicēts paziņojums par apspriedi, pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi pēc iespējas detalizētām kvalifikācijas prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuras piegādātāji ir tiesīgi elektroniski komentēt vismaz 10 darbdienas pēc minētā paziņojuma un dokumentu publicēšanas;

3) apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki, dokumentēti to komentāri, pasūtītāja galvenie secinājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.

(22) Kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas, kas publicētas saskaņā ar šā panta 2.1 daļas 2. punktu, pircēja profilā pieejamas trīs gadus pēc to publicēšanas.

(3) Pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus.

(4) Ja kandidāts vai pretendents, vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar kandidātu vai pretendentu, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājs nodrošina, ka attiecīgā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem kandidātiem un pretendentiem būtisku informāciju, kura tika sniegta, kandidātam vai pretendentam iesaistoties iepirkuma sagatavošanā, vai kura izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu attiecīgi pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

19. pants. Zaļais publiskais iepirkums

(1) Pasūtītājs, sagatavojot iepirkumu, ņem vērā saskaņā ar šā panta otro daļu noteiktās prasības. Ja tādas nav noteiktas, pasūtītājs pēc iespējas dod priekšroku tādām tehnisko specifikāciju prasībām, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem un iepirkuma līguma izpildes noteikumiem, kas nodrošina iepirkuma atbilstību zaļā publiskā iepirkuma principiem, ievērojot samērīguma principu un balstoties uz objektīviem iemesliem.

(2) Ministru kabinets nosaka zaļā publiskā iepirkuma principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā publiskā iepirkuma prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību.

(3) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 9. panta noteikumus, ja tiek slēgts iepirkuma līgums par pārtikas produktu piegādi, tā paredzamā līgumcena ir zemāka par 42 000 euro un tiek ievērotas Ministru kabineta noteiktās zaļā publiskā iepirkuma prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādēm.

20. pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm izvirzītās prasības. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā.

(2) Pasūtītāja prasības var attiekties uz pieprasīto būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādā citā to aprites cikla posmā pat tad, ja šādi faktori nav tieši saistīti ar būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu būtību, ja vien tie ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir samērīgi ar iepirkuma līguma vērtību un mērķiem.

(3) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai piegādēm un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai piegādes tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, iesaiņojumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes visos būvdarbu aprites cikla posmos. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju, noteikumus par būvprojektēšanu un cenas noteikšanu un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, kā arī materiāliem un priekšmetiem, ko paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar būvprojektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Būvizmaksu noteikšanas kārtību publiskam būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.

(4) Tehniskajās specifikācijās nosaka publiskiem piegādes un pakalpojuma līgumiem nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskam pakalpojuma līgumam papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī gala rezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojuma līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, noteikumus par klimata pārmaiņu samazināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu) un pielāgošanos klimata pārmaiņām, energoefektivitāti, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz preces vai pakalpojuma piekļūstamību personām ar invaliditāti), izpildes prasības, pakalpojumu sniegšanas metodiku, preces lietošanas prasības, drošības noteikumus, izmērus, terminoloģiju, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesu un metodes jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.

(5) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus, iekļaujot arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;

2) ar atsauci uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie novērtējumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas attiecībā uz projektēšanu, tāmēšanu un izpildi, un preču izmantošanu. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus saskaņā ar šīs daļas 1. punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

(6) Ja tas nav izšķiroši svarīgi iepirkuma līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta piegādātāja preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru iepirkuma līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

(7) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, tai skaitā šā likuma 22. pantā minētos pierādījumus, var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina tehniskajā specifikācijā norādītās pasūtītāja prasības.

(8) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu, tas nenoraida piedāvājumus, kas atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs, un ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, tai skaitā šā likuma 22. pantā minētos pierādījumus, var pierādīt, ka standartam atbilstošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst pasūtītāja noteiktajām funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām.

(9) Iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tai skaitā pasūtītāja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi, izņemot gadījumus, kad pasūtītājs pienācīgi pamato šādu prasību neiekļaušanu tehniskajās specifikācijās. Ja ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, ir apstiprinātas obligātas piekļūstamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl tie prasa nodrošināt piekļūstamību personām ar invaliditāti vai ievērot universālā dizaina principus.

(91) (Daļa stājas spēkā 28.06.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 28.06.2025. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)

(10) Tehniskajās specifikācijās var norādīt arī nosacījumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai pasūtītājam.

(11) Iepirkuma procedūras dokumentos norāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Pasūtītājs aktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, pasūtītājs, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertos rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

21. pants. Marķējumi

(1) Ja pasūtītājs plāno iegādāties būvdarbus, preces vai pakalpojumus, kas atbilst noteiktām vides aizsardzības, sociālajām vai citām īpašām prasībām, tas var tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai iepirkuma līguma izpildes noteikumos prasīt īpašu marķējumu kā pierādījumu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu atbilstībai noteiktajām prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, un ir piemērotas tam, lai noteiktu iepirkuma priekšmetā ietilpstošos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus raksturojošās pazīmes;

2) marķējuma prasības sagatavotas, pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

3) marķējums apstiprināts, izmantojot atklātas un caurskatāmas procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas, tai skaitā valsts institūcijas, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

4) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

5) marķējuma prasības nosaka persona, uz kuru piegādātājam, kas piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

(2) Ja marķējums atbilst šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumiem, bet marķējumā ietverta informācija arī par prasībām, kas nav saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu, pasūtītājs neprasa atbilstību visām marķējuma prasībām, bet atsaucas uz attiecīgā marķējuma detalizēto specifikāciju vai tās daļām, kuras ir saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir piemērotas tam, lai noteiktu iepirkuma līguma priekšmetu raksturojošās pazīmes.

(3) Pasūtītājs norāda, kuras marķējuma prasības ir jāievēro, ja netiek prasīta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstība visām marķējuma prasībām. Pasūtītājs pieņem līdzvērtīgus marķējumus, kas apstiprina būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību pasūtītāja norādītajam marķējumam.

(4) Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai iegūt pasūtītāja norādīto marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu, pasūtītājs pieņem citus atbilstošus pierādījumus, tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju, kas pamato būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību pasūtītāja norādītā marķējuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

22. pants. Testēšanas pārskati, specifikācijas un citi pierādījumi

(1) Pasūtītājs var prasīt, lai piegādātājs iesniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93 noteiktajā kārtībā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas testēšanas pārskatu un protokolus vai sertifikātu un tādējādi pierāda atbilstību tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai iepirkuma līguma izpildes noteikumiem. Ja pasūtītājs pieprasa iesniegt konkrētas atbilstības novērtēšanas institūcijas izdotus sertifikātus, tas pieņem arī citu līdzvērtīgu atbilstības novērtēšanas institūciju izdotus sertifikātus.

(2) Pasūtītājs pieņem citus atbilstošus pierādījumus, tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ vispār vai līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nebija iespējams iegūt šā panta pirmajā daļā minētos sertifikātus vai testēšanas pārskatus un piegādātājs pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai iepirkuma līguma izpildes noteikumiem.

23. pants. Piedāvājumu varianti

(1) Pasūtītājs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus. Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai piedāvājumu variantu iesniegšana ir obligāta, pieļaujama vai nav atļauta.

(2) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka minimālās prasības attiecībā uz variantiem un specifiskās prasības variantu iesniegšanai, norādot, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums, kas nav variants. Pasūtītājs nodrošina, ka piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus var piemērot piedāvājumam ar variantiem, kā arī atbilstošiem piedāvājumiem, kuros nav ietverti varianti. Varianti obligāti ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu.

(3) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajām minimālajām prasībām.

(4) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai publisku pakalpojuma līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojuma līgums vai publiska pakalpojuma līguma vietā — publisks piegādes līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

24. pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Šā likuma 8. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un šā likuma 9. un 10. pantā minēto iepirkumu veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Komisijā iekļauj personas, kurām nav piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Pasūtītājs pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.

(2) Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru.

(3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz triju locekļu sastāvā. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 1 000 000 euro, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz piecu locekļu sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

25. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tostarp tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks;

4) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

5) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.

(2) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam) vai komisijas loceklim, vai iepirkuma komisijas sekretāram, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.

(3) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama.

(4) Iepirkuma komisija nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu, šā likuma 9. un 10. pantā minēto iepirkumu dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procesu.

(5) Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, šā likuma 9. un 10. pantā minēto iepirkumu dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums.

(6) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 03.03.2022. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

26. pants. Iepirkuma komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu apaļojot uz augšu. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nevar atturēties no lēmuma pieņemšanas.

(2) Katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš pēc individuālo vērtējumu apkopošanas ieguvis visaugstāko novērtējumu.

27. pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums

(1) Pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto tikai informēšanai, vai publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

(2) Pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

27.1 pants. Paziņojums par apspriedi

Ja pasūtītājs rīko apspriedi atbilstoši šā likuma 18. panta 2.1 daļai, tas publicē paziņojumu par apspriedi.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

28. pants. Paziņojums par līgumu un grozījumu veikšanu

(1) Ja pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, konkursa procedūru ar sarunām, inovācijas partnerības procedūru, konkursa dialogu vai plāno izveidot dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par līgumu.

(2) Ja pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma dokumentos, metu konkursa dokumentācijā vai pagarina noteiktos pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņus, tas atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra, šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā veicamais iepirkums vai metu konkurss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

29. pants. Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

(1) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības pārtraukšanu, publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(2) Ja pasūtītājs pieņem lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, tas paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz katru iepirkuma līgumu publicē 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Pasūtītājs paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

30. pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem

(1) Pasūtītājs var iesniegt publicēšanai brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma 3., 4. vai 5. pantā minētajos gadījumos vai sarunu procedūras gadījumā.

(2) Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas pasūtītāja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 75. pantā minētās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

31. pants. Paziņojums par metu konkursu un metu konkursa rezultātiem

(1) Pasūtītājs, kurš organizē metu konkursu, publicē paziņojumu par metu konkursu.

(2) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc metu konkursa dalībnieku informēšanas publicē paziņojumu par metu konkursa rezultātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

32. pants. Paziņojums attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem

(1) Pasūtītājs, kurš organizē iepirkumu šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā, publicē paziņojumu par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem. Pasūtītājs pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pasūtītājs piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai kad izraudzītajiem kandidātiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, ja paredzēta kandidātu atlase.

(11) Ja pasūtītājs izdara grozījumus šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā rīkota iepirkuma dokumentācijā, pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš nav īsāks par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem ir atkārtoti publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc publiska pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad pieņemts lēmums par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem.

(3) Pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, ja iepirkums atbilst kādam no šā likuma 8. panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem.

(26.04.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

33. pants. Paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā

Pasūtītājs, kurš izdarījis šā likuma 61. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētos grozījumus iepirkuma līgumā, ja publiska piegādes līguma vai pakalpojuma līguma līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un publiska būvdarbu līguma līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka, 10 darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

33.1 pants. Paziņojums par līguma izpildi

(1) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes publicē paziņojumu par līguma izpildi.

(2) Pasūtītājs paziņojumus par līguma izpildi attiecībā uz iepirkuma līgumiem, kas noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros, var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

34. pants. Paziņojumu publicēšana

(1) Šā likuma 27., 27.1 un 28. pantā, 29. panta pirmajā daļā, 30., 31., 32., 33. un 33.1 pantā minēto paziņojumu saturu nosaka Ministru kabinets. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas 2019. gada 23. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.

(2) Pasūtītājs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sagatavo un publicē publikāciju vadības sistēmā.

(3) Pasūtītājs šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu (izņemot šā likuma 27.1 un 33.1 pantā minētos paziņojumus) publikāciju vadības sistēmā nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Paziņojums tiek publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai 48 stundas pēc tam, kad saņemts Eiropas Savienības Publikāciju biroja apstiprinājums par paziņojuma saņemšanu.

(4) Pasūtītājs, paziņojot iepirkuma rezultātus, ir tiesīgs paziņojumā nepublicēt tādu informāciju, kuras publiskošana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

35. pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā iepirkuma līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī Ministru kabineta noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(2) Pasūtītājs nosaka par Ministru kabineta noteiktajiem minimālajiem piedāvājumu iesniegšanas termiņiem garāku piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ja piedāvājumu var sagatavot tikai pēc pasūtītāja norādītās iepirkuma līguma izpildes vietas apmeklēšanas vai pēc iepazīšanās ar iepirkuma procedūras dokumentos norādītiem papildu dokumentiem pasūtītāja norādītajā vietā. Nosakāms tāds piedāvājumu iesniegšanas termiņš, lai piegādātājiem vai kandidātiem būtu iespēja iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai.

(3) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja vien grozītie noteikumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts atbilstoši informācijas vai izmaiņu svarīgumam tā, lai piegādātāji vai kandidāti varētu iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai, un ievērojot Ministru kabineta noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(4) Pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, atkārtoti publicējot paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra. Ja paziņojums ir nosūtāms Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, minimālais termiņš, par kuru pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas pēc dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās daļas izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

36. pants. Piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem, to izsniegšana un papildu informācijas sniegšana

(1) Pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma papildu dokumentiem, kam tehnisku iemeslu dēļ vai tajos iekļautās informācijas vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska piekļuve, sākot ar attiecīgā iepirkuma izsludināšanas brīdi. Ja piegādātājs pieprasa izsniegt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, pasūtītājs tos izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Par iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu drukātā veidā pasūtītājs var prasīt samaksu, kas nepārsniedz faktiskos dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas izdevumus.

(2) Ja piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, pasūtītājs to sniedz piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja pasūtītājs steidzamības dēļ ir saīsinājis piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātā konkursā vai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām, papildu informāciju pasūtītājs sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

(3) Papildu informāciju pasūtītājs nosūta piegādātājam vai kandidātam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kur ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.

(4) Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas ievieto informāciju par grozījumiem pircēja profilā, kur ir pieejami šie dokumenti, ne vēlāk kā dienā, kad atkārtoti publicēts paziņojums, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

37. pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem

(1) Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem vai par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) vai metu konkursa dalībniekus par pieņemto lēmumu attiecībā uz metu konkursa rezultātiem. Pasūtītājs informē visus kandidātus vai metu konkursa dalībniekus par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 68. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(2) Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Pasūtītājs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot:

1) noraidītajam pretendentam — tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, tai skaitā pamatojot lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām (ja attiecināms);

2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, — izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības;

3) termiņu, kādā pretendents, ievērojot šā likuma 68. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(3) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota. Pasūtītājs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 68. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(4) Pasūtītājs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodod personīgi. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija nodota visiem kandidātiem, pretendentiem vai metu konkursa dalībniekiem vienlaikus, ja informācija nosūtīta vai nodota tiem vienā dienā.

(5) Pasūtītājs, informējot par rezultātiem, saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.

(6) Pasūtītājs ir tiesīgs neatklāt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, kuras atklāšana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

38. pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu vai elektroniski (saskaņā ar šā panta trešās, ceturtās, sestās un astotās daļas nosacījumiem) atkarībā no pasūtītāja izvēles.

(2) Informācijas apmaiņai, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras dokumentiem, pieteikumiem un piedāvājumiem, var izmantot mutvārdu saziņu. Mutvārdu saziņas saturs ir dokumentējams rakstveidā vai audioierakstos, ja tā var ietekmēt pieteikumu vai piedāvājumu saturu un piedāvājumu vērtēšanu.

(3) Pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkumam. Pasūtītājs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu. Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.

(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pasūtītājs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(5) Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim pasūtītājs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(6) Elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 39. panta noteikumus.

(7) Pasūtītājs, ja nepieciešams, var prasīt, lai piedāvājumu iesniegšanai tiktu izmantotas speciālas iekārtas un tehnoloģijas, kas nav vispārpieejamas, ja pasūtītājs piedāvā šādas alternatīvas piekļuves iespējas:

1) neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisku piekļuvi speciālajām iekārtām un tehnoloģijām, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums par līgumu. Paziņojumā par līgumu norāda tīmekļvietnes adresi, kur var piekļūt attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām;

2) nodrošina, lai pretendenti, kuriem nav piekļuves attiecīgajām tehnoloģijām un iekārtām vai kuriem nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos (ņemot vērā to, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents), varētu piekļūt iepirkumam, izmantojot pagaidu piekļuves tiesības, kas bez maksas ir pieejamas tiešsaistē;

3) atbalsta alternatīvu datu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.

(8) Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja piedāvājumu vai pieteikumu var iesniegt elektroniski, pasūtītājs nav tiesīgs pieprasīt, lai papildus elektroniskajam piedāvājumam vai pieteikumam kandidāts vai piegādātājs iesniedz arī rakstveida piedāvājumu vai pieteikumu.

39. pants. Prasības elektroniskai pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai

(1) Pasūtītājs iepirkumos paredz elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus, kad pasūtītājam nav pienākuma pieteikumu un piedāvājumu vai tā sastāvdaļu saņemšanai izmantot elektroniskās informācijas sistēmas. Pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai pasūtītājs izvēlas bez maksas izmantojamās elektroniskās informācijas sistēmas, kas paredzētas piedāvājumu un pieteikumu elektroniskai saņemšanai.

(2) Izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, ar kurām saņem piedāvājumus un pieteikumus, kā arī plānus un projektus iepirkumos un iepirkuma procedūrās, ievēro šādus noteikumus:

1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kodēšanu un laika reģistrāciju;

2) tiek izmantots sistēmā iestrādāts paraksta rīks, kas nodrošina elektroniskā dokumenta parakstītāja identitātes apstiprināšanu, vai elektroniskais paraksts, kas atbilst normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu un elektroniskā paraksta statusu;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegti piedāvājumi un pieteikumi, kā arī plāni un projekti;

4) pasūtītājs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;

5) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

6) dažādos iepirkuma vai iepirkuma procedūras posmos piekļuve iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

7) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) piekļuve iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda piekļuve ir atļauta;

9) ir iespējams atklāt to, ka ir pārkāpts šīs daļas 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētais aizliegums.

(3) Ministru kabinets nosaka prasības un standartus sistēmām, kas tiek izmantotas piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai.

(4) Ja konstatēti sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ nav bijis iespējams iesniegt piedāvājumus vai pieteikumus kopumā vismaz divas stundas pēdējo 24 stundu laikā vai 10 minūtes pēdējo četru stundu laikā līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, sistēmas turētājs pēc sistēmas darbības atjaunošanas pārceļ piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņu par vienu darbdienu. Sistēmas darbības atjaunošanas dienā tajā ievieto paziņojumu par sistēmas darbības traucējumiem, norādot iepirkumus un iepirkuma procedūras, kuru termiņi pārcelti. Šāda termiņa pārcelšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos vai par piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šā likuma 35. panta trešās daļas izpratnē.

(5) Šā panta noteikumi attiecināmi arī uz metu konkursu, ja tajā paredzēta elektroniska metu vai devīžu atšifrējumu iesniegšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 22. punktu)

40. pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana

(1) Pasūtītājs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēšanu un šā likuma 9. un 10. pantā minēto iepirkumu dokumentēšanu, kā arī dokumentē iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(2) Iepirkuma procedūras ziņojums (turpmāk — ziņojums) ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu sagatavo un publicē pircēja profilā par katru iepirkuma procedūru pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un saturu.

(3) Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, šā likuma 18. panta 2.1 daļā minētais apspriedes ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.

(4) Pasūtītājs nodrošina šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas dienas. Pasūtītājs neizsniedz protokolus, izņemot piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolu, kamēr notiek pieteikumu vai piedāvājumu vērtēšana.

(5) Pasūtītājs visus šā panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, vispārīgās vienošanās noslēgšanas vai dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

41. pants. Kandidātu un pretendentu atlases, piedāvājumu atbilstības pārbaudes un izvēles vispārīgie noteikumi

(1) Pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 44., 45., 46., 47. un 48. pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(2) Pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni šā likuma 45. un 46. pantā minētajām prasībām. Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā iepirkuma līguma izpildei nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz Latvijas kompetentās institūcijas, pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas, bet ārvalstu kompetento institūciju izsniegtās izziņas un citus dokumentus pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas, ja izziņas vai dokumenta izdevējs nav norādījis īsāku tā derīguma termiņu.

(4) Ja pasūtītājs nepieciešamo informāciju par kandidātu vai pretendentu iegūst tieši no kompetentās institūcijas, datubāzēs vai no citiem avotiem, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai.

(5) Ja pasūtītājam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.

(6) Ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai.

(7) Ja pasūtītājs saskaņā ar šā panta sesto daļu ir pieprasījis izskaidrot vai papildināt pieteikumā vai piedāvājumā ietverto vai kandidāta vai pretendenta iesniegto informāciju, bet kandidāts vai pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājs pieteikumu vai piedāvājumu vērtē pēc tā rīcībā esošās informācijas.

(8) Piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Pasūtītājs nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi piegādātājam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana piegādātājam rada nesamērīgus izdevumus.

(9) Piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja pasūtītājs konstatē šādas kļūdas, tas šīs kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu pasūtītājs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus.

(10) Piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi.

(11) Pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām:

1) iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība;

2) 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas.

(12) Pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, ja atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents, izņemot gadījumus, kad:

1) pasūtītājs pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas ir rīkojis šā likuma 18. panta 2.1 daļas prasībām atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem;

2) iepirkuma procedūras pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses. Šādā gadījumā pasūtītājs iepirkuma procedūras ziņojumā ietver pamatojumu tam, kādas sabiedrības drošības un veselības aizsardzības intereses tiktu apdraudētas, rīkojot atkārtotu iepirkumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

42. pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi

(1) Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesli ir šādi:

1) kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

a) noziedzīgas organizācijas izveidošanu, vadīšanu, iesaistīšanos tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,

b) kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos, starpniecību kukuļošanā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālu uzpirkšanu, prettiesiska labuma pieprasīšanu, pieņemšanu vai došanu, tirgošanos ar ietekmi,

c) krāpšanu, piesavināšanos vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

d) terorismu, terorisma finansēšanu, teroristu grupas izveidi vai organizēšanu, ceļošanu terorisma nolūkā, terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu, terorisma draudiem vai personas vervēšanu vai apmācīšanu terora aktu veikšanai,

e) cilvēku tirdzniecību,

f) izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

2) kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā;

3) kandidāts vai pretendents ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai arī Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;

4) ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;

5) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi;

6) kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kurš izpaužas kā:

a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;

7) pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka kandidāts vai pretendents ir ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu;

8) pasūtītājs to ir norādījis paziņojumā par līgumu vai iepirkumu procedūras dokumentos un ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka kandidāts vai pretendents ir pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvos aktus vides, sociālo vai darba tiesību jomā, darba koplīgumu, ģenerālvienošanos vai prasības, kas noteiktas šā likuma 3. pielikumā minētajās starptautiskajās konvencijās;

9) pasūtītājs to ir norādījis paziņojumā par līgumu vai iepirkumu procedūras dokumentos un ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka kandidāts vai pretendents savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

10) kandidāts vai pretendents, tā dalībnieks vai biedrs (ja kandidāts vai pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs (ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) nav pildījis ar pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu un tādēļ pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma;

11) iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, eksperts vai iepirkuma komisijas sekretārs ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 25. panta pirmās vai otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;

12) kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar šā likuma 18. panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, turklāt kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;

13) kandidāts vai pretendents ir mēģinājis prettiesiski ietekmēt pasūtītāja vai iepirkuma komisijas, vai iepirkuma komisijas locekļa lēmumu attiecībā uz iepirkuma procedūru vai mēģinājis iegūt tādu konfidenciālu informāciju, kas tam sniegtu nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā, vai sniedzis maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumu par kandidāta vai pretendenta turpmāko dalību iepirkuma procedūrā vai iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

14) kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas arī uz jebkuru no šādām personām:

1) uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība;

2) uz kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām;

3) uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro;

4) šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punkts — uz personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē;

5) šā panta otrās daļas 1., 2. un 11. punkts — uz kandidāta vai pretendenta patieso labuma guvēju.

(4) Pasūtītājs tomēr neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā;

2) šā panta otrās daļas 1., 5. un 6. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

3) šā panta otrās daļas 7. punktā minētajā gadījumā attiecībā uz kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas un 8. un 9. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

4) šā panta otrās daļas 10. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;

5) piemērojot sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 8. panta septītās daļas 3. punktu, ja iepirkuma līguma noslēgšana ir būtiska sabiedrības interešu nodrošināšanai (piemēram, drošības, veselības vai vides aizsardzības nodrošināšanai);

6) piemērojot sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 8. panta septītās daļas 7. punktu.

(5) Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. vai 6. punktā minēto iemeslu dēļ, pamatojoties uz informāciju, kuru tas iegūst šādā kārtībā:

1) saistībā ar Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī šā panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu izmanto Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, ievērojot šādu kārtību un neprasot attiecīgo personu piekrišanu:

a) informāciju par šā panta otrās daļas 1., 5. un 6. punktā minēto izslēgšanas iemeslu pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra),

b) informāciju par šā panta otrās daļas 1. punktā minēto personu (valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli) un šā panta trešās daļas 5. punktā minēto personu pasūtītājs iegūst no Uzņēmumu reģistra,

c) informāciju par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto izslēgšanas iemeslu pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām. Pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā. Ja pasūtītājs konstatē, ka Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes vai Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju kandidātam, pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, pasūtītājs nosaka termiņu — trīs darbdienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas — šā panta sestajā daļā minēto pierādījumu iesniegšanai par to, ka kandidātam, pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā,

d) informāciju par šā panta otrās daļas 3. un 4. punktā minēto izslēgšanas iemeslu pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi iegūst no Uzņēmumu reģistra. Ja dati attiecībā uz šā panta otrās daļas 3. punktā minēto izslēgšanas iemeslu nav pieejami Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā, pasūtītājs pieprasa apliecinājumu, ka uz kandidātu, pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu šis izslēgšanas iemesls neattiecas, nosakot termiņu apliecinājuma iesniegšanai — vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas,

e) informāciju par ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī par šā panta trešās daļas 4. punktā minētajām personām pasūtītājs iegūst no kandidāta vai pretendenta;

2) lai apliecinātu, ka uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, tostarp Latvijā reģistrēta kandidāta, pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura pastāvīgi dzīvo ārvalstī, neattiecas šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli, pēc pasūtītāja pieprasījuma pasūtītāja noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par 10 darbdienām pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas, kandidāts vai pretendents iesniedz:

a) saistībā ar šā panta otrās daļas 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem — attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina izslēgšanas iemesla neesību. Attiecīgo ārvalsts kompetentās iestādes izziņu var aizstāt ar skaidrojumu, ja atbilstoši kandidāta, pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem par valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, nevar būt persona, uz kuru ir attiecināmi šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktie izslēgšanas iemesli,

b) saistībā ar šā panta otrās daļas 3. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — apliecinājumu, ka uz kandidātu, pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu izslēgšanas iemesls neattiecas. Apliecinājumam pievieno katras personas reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu,

c) ja attiecīgajā ārvalstī šā punkta "a" apakšpunktā minētās kompetentās institūcijas izziņas vai citi dokumenti netiek izsniegti vai ar tiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz kandidātu, pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu neattiecas šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli, šīs izziņas vai citus dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, par šā panta otrās daļas 1., 2. vai 4. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — ar paša kandidāta, pretendenta vai citas šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī, bet par šā panta otrās daļas 5. vai 6. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — ar paša kandidāta, pretendenta vai trešajā daļā minētās personas apliecinājumu pasūtītājam.

(6) Šā panta piektās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā minētie pierādījumi, ar kuriem var apliecināt, ka kandidātam, pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā, ir šādi:

1) izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas;

2) pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu;

3) citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesību vai nodokļu saistību izpildi.

(7) Pasūtītājs var izslēgt kandidātu vai pretendentu šā panta otrās daļas 7. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ir pieejama informācija par kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru kandidāts vai pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;

2) izvērtējot pieteikumu, piedāvājumu vai citu pieejamo informāciju, ir konstatētas norādes, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā un ir saņemts Konkurences padomes viedoklis, ka pasūtītāja konstatētās norādes var liecināt par attiecīgas vienošanās esību. Konkurences padome viedokli sniedz 10 darbdienu laikā no attiecīga pasūtītāja pieprasījuma saņemšanas dienas.

(8) Pasūtītājs var izslēgt kandidātu vai pretendentu šā panta otrās daļas 8., 9. un 10. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ, ja tā rīcībā ir tāda pietiekama un objektīva informācija, ar kuru ir pierādāms, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls. Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu var izslēgt šā panta otrās daļas 8. un 9. punktā minēto iemeslu dēļ, ja pasūtītāja rīcībā ir kompetentās iestādes lēmums, ar kuru konstatēts attiecīgais pārkāpums. Ja pasūtītājam, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai arī konkrētās personas pieļautie pārkāpumi ir maznozīmīgi, pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

(9) Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja pasūtītājs konstatē šā panta otrās daļas 11., 12., 13. vai 14. punktā minētos izslēgšanas iemeslus.

(10) Pasūtītājs pārbaudi par šā panta otrajā daļā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem veic:

1) atklātā konkursā — attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;

2) slēgtā konkursā, konkursa dialogā, inovāciju partnerības procedūrā un konkursa procedūrā ar sarunām — attiecībā uz katru kandidātu, kurš atbilst citām paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja tas paredzēts iepirkumu dokumentos, pārbaudi var veikt attiecībā uz pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, savukārt, ja pasūtītājs piemēro kandidātu skaita samazināšanu, pasūtītājs minēto pārbaudi veic pirms kandidātu skaita samazināšanas. Pasūtītājs pārbaudi par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto izslēgšanas iemeslu veic attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības;

3) šā likuma 10. pantā minētajā iepirkumā (ja pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos paredzējis piemērot šā panta otrajā daļā minētos izslēgšanas iemeslus) un sarunu procedūrā — attiecībā uz katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības;

4) konkursa procedūrā ar sarunām šā likuma 8. panta sestās daļas 5. punktā minētajā gadījumā — ja uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Ja konkursa procedūra ar sarunām tiek piemērota pēc atklāta konkursa izbeigšanas, pasūtītājs pārbaudi veic attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu atklātā konkursā un ir uzaicināts uz sarunu procedūru. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.

(11) Ministru kabinets nosaka:

1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta piektās daļas 1. punktā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;

2) šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu, kā arī tos normatīvos aktus un to pantus, kuri atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem un par kuros paredzētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem veicama šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktā pārbaude;

3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta piektajā daļā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām;

4) šā panta piektās daļas 1. punktā minētās pārbaudāmās informācijas apjomu šīs daļas 1. punktā minētajā informācijas sistēmā par ārvalstī reģistrētām vai pastāvīgi dzīvojošām personām.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

43. pants. Uzticamības nodrošināšana

(1) Ja pasūtītājs konstatē, ka kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz šā likuma 42. panta otrās daļas 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem, tai skaitā saistībā ar šā likuma 42. panta trešās daļas 1., 4. un 5. punktā minēto personu, un nav piemērojami šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktie izņēmumi, pasūtītājs dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Lai apliecinātu uzticamību, kandidāts vai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

(3) Pasūtītājs izvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra (ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība) skaidrojumā sniegto informāciju, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Pasūtītājs var pieprasīt no attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentajām institūcijām atzinumus par to, vai kandidāta vai pretendenta veiktie pasākumi ir pietiekami uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Atzinumu nepieprasa, ja pasūtītājam ir pieejams attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentās institūcijas atzinums par konkrētā kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē vai arī ja kandidāts vai pretendents ir iesniedzis šādu atzinumu.

(4) Ja pasūtītājs skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu, ka attiecīgais kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 42. panta ceturtās daļas 1. punktu.

(5) Ja kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā tādēļ, ka šā likuma 42. panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas uz šā likuma 42. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu, uzticamība nodrošināma, kandidātam vai pretendentam nomainot šā likuma 42. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu pret tādu personu, kura atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 42. panta otrajā daļā noteiktie izslēgšanas iemesli.

(6) Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas neiesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus vai pasūtītājs neuzskata iesniegto skaidrojumu un pierādījumus par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, vai arī kandidāts vai pretendents neveic šā likuma 42. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu nomaiņu saskaņā ar šā panta piekto daļu, pasūtītājs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

(7) Šajā pantā paredzētā iespēja nodrošināt uzticamības atjaunošanu atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no dalības iepirkuma procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdzama no dalības iepirkuma procedūrās.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

44. pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām.

(2) Publiska pakalpojuma līguma gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt pilnvarotiem vai jābūt kādas organizācijas biedriem, lai tie reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

(3) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(4) Pasūtītājs nenosaka prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš piegādātāja reģistrēšanas, licencēšanas vai pilnvarošanas, vai kļūšanas par noteiktas organizācijas biedru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

45. pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja saimnieciskajām un finansiālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz:

1) piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu, tai skaitā konkrētā iepirkuma līguma priekšmeta jomā;

2) piegādātāja finanšu rādītājiem;

3) profesionālā riska apdrošināšanu.

(2) Gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt ne lielāku par divām paredzamo līgumcenu vērtībām, izņemot gadījumu, kad iepirkuma līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Pasūtītājs sniedz pamatojumu izņēmuma piemērošanai iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Ja iepirkuma līguma priekšmets tiek dalīts daļās, pasūtītājs piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt par daļu grupām, ja iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas vairākās vienlaikus izpildāmās daļās.

(4) Ja vispārīgās vienošanās ietvaros paredzēta piedāvājumu atkārtota izvērtēšana, piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz to iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu, kuru izpilde paredzēta vienlaikus, vai, ja iepirkuma līgumu paredzamā maksimālā līgumcena nav zināma, — pamatojoties uz vispārīgās vienošanās paredzamo līgumcenu.

(5) Dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā piegādātāja gada minimālo apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz sistēmas ietvaros piešķiramo iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu.

(6) Piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:

1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata, ja finanšu pārskats ir publiski pieejama informācija saskaņā ar piegādātāja reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem;

3) apliecinājumu par savu kopējo neto apgrozījumu vai, ja nepieciešams, apgrozījumu, kas attiecas uz konkrētā iepirkuma jomu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama, ņemot vērā piegādātāja dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku.

(7) Nosakot prasības attiecībā uz piegādātāja finanšu rādītājiem, pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos skaidri norāda objektīvas un nediskriminējošas metodes un kritērijus, ko izmantos finanšu rādītāju noteikšanai.

(8) Piegādātājs var balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot, piemēram, šo personu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildē. Pasūtītājs var prasīt, lai piegādātājs un persona, uz kuras saimnieciskajām un finansiālajām iespējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par iepirkuma līguma izpildi.

(9) Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs nosaka dokumentus, kurus piegādātājs vai kandidāts iesniedz, lai apliecinātu atbilstību pasūtītāja prasībām. Piegādātājs vai kandidāts, kas pamatotu iemeslu dēļ nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

46. pants. Tehniskās un profesionālās spējas

(1) Pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem.

(2) Iepirkuma procedūrās par piegādēm, kurās paredzēta izvietošana vai uzstādīšana, pakalpojumi vai būvdarbi, piegādātāja profesionālās spējas sniegt pakalpojumu vai nodrošināt uzstādīšanu, vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā tā prasmes, efektivitāti un pieredzi.

(3) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei, svarīguma pakāpei un lietojumam var apliecināt ar:

1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi ne vairāk kā piecos iepriekšējos gados, izņemot gadījumu, kad konkurences veicināšanai pasūtītājs ir noteicis garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;

2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, pievienojot izziņas un atsauksmes ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Ja tas nepieciešams konkurences veicināšanai, pasūtītājs var noteikt garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;

3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;

4) to tehnisko iekārtu un līdzekļu aprakstu, kurus piegādātājs lieto kvalitātes nodrošināšanai, kā arī piegādātāja mācību un pētniecības iekārtu aprakstu;

5) informāciju par piegādes ķēdes vadības un maršruta kontroles sistēmām, kuras piegādātājs izmantos iepirkuma līguma izpildē;

6) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja valsts kompetenta institūcija, ja piegādājamām precēm vai sniedzamajiem pakalpojumiem ir sarežģīts raksturs vai šīs preces vai pakalpojumi ir paredzēti īpašam mērķim. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;

7) būvdarbu veicēja vai pakalpojumu sniedzēja personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja personāla izglītība vai profesionālā kvalifikācija netiek paredzēta kā viens no piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem;

8) to pasākumu aprakstu, kurus piegādātājs plāno veikt vides aizsardzības prasību ievērošanai iepirkuma līguma izpildes laikā;

9) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;

10) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, kas pieejams būvdarbu veicējam un pakalpojumu sniedzējam līguma izpildei;

11) norādi uz iepirkuma līguma daļu, ko piegādātājs paredzējis nodot apakšuzņēmējiem;

12) attiecībā uz piegādājamām precēm:

a) paraugiem, aprakstiem vai fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja pasūtītājs to pieprasa,

b) kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem.

(4) Piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.

(5) Pasūtītājs var prasīt, lai noteiktus īpaši svarīgus uzdevumus pildītu pretendents vai personu apvienības dalībnieks, ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai publisks pakalpojuma līgums vai ja publisks piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu.

(6) Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs nosaka dokumentus, kurus piegādātājs vai kandidāts iesniedz, lai apliecinātu atbilstību pasūtītāja prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

47. pants. Kvalitātes vadības standarti

(1) Ja pasūtītājs pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par piegādātāja atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tai skaitā par piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuras atbilstoši Eiropas standartiem apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Pasūtītājs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu veikšanu un pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst pasūtītāja prasībām.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(3) Šā panta pirmo daļu piemēro tikai iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

48. pants. Vides vadības standarti

(1) Ja pasūtītājs pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par piegādātāja atbilstību vides vadības standartiem vai vides vadības sistēmām, tas atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu 45. pantu vai citiem vides vadības standartiem, kuri atbilst Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem un kurus ir apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Pasūtītājs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgiem pasākumiem, kas būtu jānodrošina saskaņā ar pasūtītāja prasīto vides vadības sistēmu vai standartu.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(3) Šā panta pirmo daļu piemēro tikai iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

49. pants. Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments

(1) Pasūtītājs pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Ja piegādātājs izvēlējies iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, lai apliecinātu, ka tas atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām, tas iesniedz šo dokumentu arī par katru personu, uz kuras iespējām tas balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un par tā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro. Piegādātāju apvienība iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu par katru tās dalībnieku.

(2) Piegādātājs var pasūtītājam iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas ir bijis iesniegts citā iepirkuma procedūrā, ja apliecina, ka tajā iekļautā informācija ir pareiza.

(3) Pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesības prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas ir tā rīcībā vai ir pieejama publiskās datubāzēs.

(4) Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta piemērošanas kārtību iepirkuma procedūrās nosaka Ministru kabinets. Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta veidlapu paraugus nosaka Eiropas Komisijas 2016. gada 5. janvāra Īstenošanas regula 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

50. pants. Piedāvājuma nodrošinājums un saistību izpildes nodrošinājums

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos noteic piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.

(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un iepirkuma līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas.

(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.

(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja pasūtītājs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, kā naudas summas iemaksu pasūtītāja norādītajā kontā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu:

1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā minimālajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības termiņā;

2) ja iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pirms iepirkuma līguma noslēgšanas iesniedz saistību izpildes nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu saistību izpildes nodrošinājumu;

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam vai pasūtītājs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu;

3) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā.

(7) Ja iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, iesniedz līguma nodrošinājumu pēc līguma noslēgšanas, attiecībā uz šo personu piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz dienai, kad tā iesniedz šādu līguma nodrošinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

51. pants. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji

(1) Pasūtītājs iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājums novērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais.

(2) Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc:

1) cenas. Šādā gadījumā vērtē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iegādes cenu;

2) izmaksām. Šādā gadījumā izmanto efektivitātes pieeju, piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas;

3) šīs daļas 1. punktā minētās cenas vai 2. punktā minētajām izmaksām un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītiem kvalitātes kritērijiem. Ja cena vai izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem ir fiksētas, pasūtītājs vērtē tikai kvalitātes kritērijus. Nosakot ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, ņem vērā, piemēram:

a) kvalitāti, tai skaitā tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, piekļūstamību, atbilstību universālajam dizainam, sociālās un vides aizsardzības prasības, inovatīvos raksturlielumus un pārdošanas nosacījumus,

b) iepirkuma līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze,

c) pēcpārdošanas pakalpojumus un tehnisko palīdzību, piegādes noteikumus (piemēram, piegādes datumu, piegādes procesu un piegādes periodu vai piegādes pabeigšanas periodu).

(3) Kvalitātes kritēriji ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, ja tie attiecas uz jebkuru būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma aprites cikla posmu, kā arī uz faktoriem, kas saistīti ar būvdarbu veikšanas, preču ražošanas vai pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu vai kādu citu procesu aprites cikla posmā, pat ja šādi faktori nav tieši saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu (piemēram, vides aizsardzības prasību vai sociālo kritēriju ievērošana pakalpojuma sniegšanas, produkta ražošanas vai būvdarbu veikšanas laikā).

(31) Pasūtītājs nav tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkuma līgums tiek slēgts par:

1) projektēšanu. Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;

2) apvienoto projektēšanu un būvdarbiem. Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;

3) elektroenerģiju patērējošām precēm vai produktiem (publiskā piegādes līgumā). Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar preču vai produktu elektroenerģijas patēriņu to paredzamajā lietošanas laikā;

4) autotransporta līdzekļiem. Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs ņem vērā vismaz šā likuma 54. panta nosacījumus, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs iepērk autotransporta līdzekli šā likuma 54. panta ceturtajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai.

(4) Izņemot šā panta 3.1 daļā minētos gadījumus, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā likuma 9. vai 10. pantā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.

(5) Pasūtītājs nosaka konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.

(6) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju vērtības un, ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un apraksta, kā tiks piemērots katrs no norādītajiem izvērtēšanas kritērijiem.

(7) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 24.03.2022. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

52. pants. Aprites cikla izmaksas

(1) Aprites cikla izmaksas ietver pilnībā vai daļēji šādas produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas:

1) izmaksas, kas rodas pasūtītājam vai citiem lietotājiem, piemēram:

a) ar iegādi saistītas izmaksas,

b) lietošanas izmaksas (piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš),

c) apkopes izmaksas,

d) aprites cikla beigu izmaksas (piemēram, savākšanas un reģenerācijas izmaksas);

2) produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites ciklā radušās un ar ietekmi uz vidi saistītas izmaksas (piemēram, siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām vērstu pasākumu izmaksas), ja tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt.

(2) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina metodiku un aprēķina veikšanai nepieciešamos datus, ko iesniegs pretendenti.

(3) Ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu aprēķināšanas metodikai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

1) tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji;

2) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;

3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir piegādātāju rīcībā, tai skaitā to piegādātāju rīcībā, kuri reģistrēti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu vai citu Eiropas Savienībai saistošu starptautisku līgumu puse, vai ir viegli iegūstami.

53. pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.

(2) Skaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

4) vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu;

5) saistībām pret apakšuzņēmējiem;

6) pretendenta saņemto komercdarbības atbalstu.

(3) Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus.

(4) Pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.

(5) Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar pasūtītāja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantam. Ja pasūtītājs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu par tās darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu. Pasūtītājs minēto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju piekrišanu.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) informācijas sistēmu, kurā no Valsts ieņēmumu dienesta iegūstama šā panta pirmajā daļā minētā informācija, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;

2) šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu;

3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem informāciju no šā panta sestajā daļā minētās iestādes uzturētās informācijas sistēmas un apstrādā to.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

54. pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā

(1) Pasūtītājs, rīkojot M un N kategorijas autotransporta līdzekļu iepirkumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ direktīvu 2007/46/EK (turpmāk — regula Nr. 2018/858) 4. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.

(2) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)

(3) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)

(4) Pasūtītājs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, nodrošina, ka:

1) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;

2) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;

3) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt I klases vai A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu un vismaz puse no iepirktajiem tīrajiem I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem ir tādi I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļi, kas atbilst lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzekļa definīcijai.

(5) Ministrija kā attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde vai pašvaldība ar lēmumu var noteikt, ka tā pati, tās noteiktās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji var iepirkt mazāk procentu tīru autotransporta līdzekļu vai neiepirkt tos vispār. Šādā gadījumā ministrija vai pašvaldība nodrošina, ka tā pati, tās iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji noteiktā laikposmā kopā iepērk vismaz šajā likumā noteiktos procentus tīru autotransporta līdzekļu.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās prasības piemēro arī publiskiem pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 60112000-6, 60130000-8, 60140000-1, 90511000-2, 60160000-7, 60161000-4, 64121100-1 un 64121200-2, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(7) Šā panta prasības nav attiecināmas uz tādu autotransporta līdzekļu iepirkumiem, kuri minēti regulas Nr. 2018/858 2. panta 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā, 3. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā un I pielikuma A daļas 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. punktā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 17. un 18. punktu)

55. pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti

(1) Rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kuru energoefektivitātes līmenis ir augsts. Tiešās pārvaldes iestāde var iegādāties zemākam energoefektivitātes līmenim atbilstošas preces vai pakalpojumus, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar rentabilitāti, tehnisko piemērotību un ilgtspēju.

(2) Ministru kabinets nosaka tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

(3) Ja pakalpojumu sniedzējs nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu, par kuru tiek slēgts publisks pakalpojuma līgums, iegādājas preces, uz kurām nav attiecināmas šā panta otrās daļas prasības, tad prasības attiecībā uz pakalpojuma energoefektivitāti var neizvirzīt.

(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, uz kuru attiecas šā panta otrajā daļā minētajās prasībās norādītie normatīvie akti par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, un šie normatīvie akti nosaka marķēšanas prasības konkrētajam preču kopumam, tad var izvirzīt prasības attiecībā uz preču kopējo energoefektivitāti, nevis katras atsevišķas preces energoefektivitāti. Šādā gadījumā tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, kas atbilst augstam energoefektivitātes līmenim saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu tiešās pārvaldes iestādes izpilda, tehniskajās specifikācijās vai citos iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujot prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Pasūtītājs, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, var piešķirt punktus vērtēšanas kritēriju ietvaros, vērtējot preces vai pakalpojuma enerģijas patēriņu kalpošanas laikā vai atbilstību pēc iespējas augstākai energoefektivitātes klasei.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz iepirkumiem būvdarbu jomā.

56. pants. Vispārīgā vienošanās

(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat iepirkuma līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Pasūtītājs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteiktos piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.

(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros iepirkuma līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumiem. Šī procedūra attiecas vienīgi uz tiem pasūtītājiem un piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā. Par vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosaka vienīgi tos pasūtītājus, kas norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt pieteikumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Slēdzot iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neizdara būtiskus grozījumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it sevišķi šā panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos.

(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it sevišķi, ja to prasa iepirkuma līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Pasūtītājs neizmanto vispārīgo vienošanos, lai ierobežotu konkurenci.

(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros iepirkuma līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos iepirkuma līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu.

(6) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz vienā no šādiem veidiem:

1) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi un objektīvi piegādātāja, kurš tos veiks, izvēles nosacījumi;

2) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus, tai skaitā arī attiecībā uz vispārīgās vienošanās daļām, un atkārtoti neizvērtējot vai izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi un noteikti tiešas iepirkuma līguma slēgšanas un atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas gadījumi un noteikumi;

3) izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi.

(7) Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās tehniskajām specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:

1) lai noslēgtu konkrēto iepirkuma līgumu, pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt attiecīgo iepirkuma līgumu;

2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā iepirkuma līguma priekšmeta sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamais laiks;

3) pretendenti iesniedz piedāvājumus rakstveidā, un pasūtītājs tos neatver līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;

4) pasūtītājs konkrēto iepirkuma līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, ko paredz vispārīgā vienošanās.

57. pants. Dinamiskā iepirkumu sistēma

Iepirkumiem dinamiskajā iepirkumu sistēmā piemēro slēgtu konkursu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

58. pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Pasūtītājs atklāta konkursa, slēgta konkursa un konkursa procedūras ar sarunām gadījumā var nolemt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli, ja iepirkuma procedūras dokumentus, it īpaši tehniskās specifikācijas, var sagatavot ļoti precīzi. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 56. panta sestās daļas 2. un 3. punktu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un iepirkuma procedūras dokumentos norādītās piedāvājuma elementu jaunās vērtības, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir cenas vai izmaksu efektivitātes un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītu kvalitātes kritēriju attiecība vai zemākās izmaksas, piemērojot izmaksu efektivitātes pieeju;

2) cena, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir tikai tā.

(21) Publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojuma līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.

(3) Ja pieņemts lēmums par elektroniskās izsoles rīkošanu, pasūtītājs to norāda paziņojumā par līgumu.

(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumu, ja šie raksturlielumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras robežvērtības (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā iepirkuma līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija būs pieejama;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kas pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma noteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas pasūtītājs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(6) Pasūtītājs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai, tajā ir noteikts datums un laiks, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.

(7) Uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu un uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji noteikto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Minētajā formulā, izņemot gadījumu, kad piedāvājums tiek vērtēts, pamatojoties tikai uz cenu, ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto izvērtēšanas kritēriju svērumu saskaņā ar paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos paredzēto. Ja kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības tiek norādītas noteiktā diapazonā, tās ir jāizsaka līdz konkrētai vērtībai. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkurā elektroniskās izsoles posmā pasūtītājs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Pasūtītājs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Pasūtītājs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Pasūtītājs elektronisko izsoli beidz (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):

1) iepriekš noteiktā datumā un laikā;

2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi iepriekš noteiktie izsoles posmi ir pabeigti.

(10) Ja pasūtītājs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2. punkta, gan 3. punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli norāda katra izsoles posma laiku.

(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, pasūtītājs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

59. pants. Elektronisko katalogu piemērošana

(1) Pasūtītājs var prasīt, lai piedāvājums tiek iesniegts elektroniskā kataloga formā vai piedāvājumā tiek iekļauts elektroniskais katalogs, ja paredzēts, ka piedāvājumi tiks iesniegti, izmantojot tikai elektroniskās saziņas līdzekļus. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektroniskā kataloga formā, pasūtītājs to norāda paziņojumā par līgumu. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu elektronisko dokumentu saņemšanai nepieciešamo informāciju saskaņā ar šā likuma 36. pantu, tai skaitā katalogam nepieciešamo formu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu, pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas.

(2) Kandidāts vai pretendents elektronisko katalogu izveido saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Piedāvājumiem elektroniskā kataloga formā var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

(3) Pasūtītājs var paredzēt, ka atkārtota piedāvājumu izvērtēšana notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem, ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem un piedāvājumi bija iesniegti elektronisko katalogu formā, izmantojot vienu no šādām procedūrām:

1) pasūtītājs uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrēta iepirkuma līguma prasībām;

2) pasūtītājs informē pretendentus, ka no iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem tiks izveidoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām pielāgoti piedāvājumi atbilstoši piedāvājumu izveides metodikai, ko paredz vispārīgā vienošanās, un norāda piedāvājumu izveides datumu un laiku, kā arī informē pretendentus par tiesībām izteikt iebildumus pret šādu piedāvājumu izveidi un nosaka samērīgu laiku iebildumu izteikšanai.

(4) Pasūtītājs izmanto šā panta trešās daļas 1. punktā minēto procedūru, ja pretendents iebilst pret šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu.

(5) Pasūtītājs informē pretendentu par izveidoto piedāvājumu un tā saturu un nosaka samērīgu laiku iebildumu izteikšanai vai piedāvājuma apstiprināšanai.

(6) Pasūtītājs var paredzēt, ka dinamiskajā iepirkumu sistēmā piedāvājumus attiecībā uz konkrētu iepirkuma līgumu iesniedz elektroniskā kataloga formā. Ja dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros izmanto šā panta trešās daļas 2. punktā minēto procedūru, pasūtītājs pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā pievieno iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu elektronisko katalogu, kuru aizpilda kandidāti pēc tam, kad pasūtītājs ir paziņojis par šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu.

60. pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem. Iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem, un apakšuzņēmējiem.

(2) Pasūtītājs, sagatavojot iepirkuma līgumu, ņem vērā normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetā iekļautajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem un iepirkuma līgumā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) līgumcenu un tās samaksas kārtību, kā arī, ja pasūtītājs paredzējis, maksājumu kārtību apakšuzņēmējiem šā likuma 63. pantā minētajā gadījumā;

5) iepirkuma līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par radītajiem zaudējumiem un iepirkuma līguma neizpildīšanu;

7) piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju un personāla nomaiņas un jaunu apakšuzņēmēju un personāla piesaistes kārtību atbilstoši šā likuma 62. panta noteikumiem;

8) iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma;

81) nosacījumu, ka tad, ja piegādātājs vai — ja pasūtītājs ir paredzējis tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem saskaņā ar šā likuma 63. panta piekto daļu — apakšuzņēmējs iesniedz elektronisko rēķinu, tas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Iepirkuma līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību var paredzēt papildu pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā;

9) citus noteikumus.

(3) Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus iepirkuma līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, inovācijām vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem minētajās jomās un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma procedūras dokumentos un ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu. Pasūtītājs iepirkuma līguma sagatavošanā var izmantot nozaru ekspertu vai organizāciju izstrādātas vadlīnijas iepirkumu veikšanai un līgumu slēgšanai, kā arī standartlīgumus. Slēdzot iepirkuma līgumu, tiek nodrošināta samērīga līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) tas ir paredzēts citā likumā;

2) tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas pasūtītājam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet pasūtītājam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pasūtītājs paziņojumā par līgumu, paziņojumā par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem vai paziņojumā par plānoto līgumu norāda pamatojumu tādu apstākļu esībai, kuri dod tiesības iepirkuma līgumu noslēgt uz ilgāku laiku.

(6) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 68. pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:

1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 37. panta otrajā daļā minētā informācija nosūtīta visiem pretendentiem elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, pa faksu vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;

2) 15 dienas pēc šā likuma 37. panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.

(8) Ja šā panta septītās daļas 1. punktā minētā desmitā diena un 2. punktā minētā piecpadsmitā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, nogaidīšanas termiņš pagarināms par vienu darbdienu.

(9) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta sesto daļu, ja:

1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 68. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) tiek rīkots šā likuma 2. pielikumā noteikto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkums pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ;

3) tiek piemērota sarunu procedūra;

4) līgumu slēdz vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 56. vai 59. pantu;

5) līgumu slēdz dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 57. pantu.

(10) Pasūtītājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai to grozījumi, savā pircēja profilā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās komercnoslēpuma aizsardzības prasības un nodrošinot pieejamību visā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās darbības laikā, bet ne mazāku par šā likuma 40. panta piektajā daļā iepirkuma dokumentācijai noteikto glabāšanas laiku, ievieto:

1) iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

2) uz vispārīgās vienošanās pamata vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros noslēgtu iepirkuma līgumu. Ja iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēgti elektroniskā vidē saskaņā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas vai vispārīgās vienošanās noteikumiem un glabājas valsts elektroniskās informācijas sistēmā, iepirkuma līgumu vai tā grozījumus var neievietot pircēja profilā;

3) ja iepirkuma līgumu veido publiski pieejami un ar autortiesībām aizsargāti tipveida līguma noteikumi, — norādi uz šiem tipveida līguma noteikumiem, kā arī dokumentus, kuri ir iepirkuma līguma sastāvdaļa un ar kuriem groza vai papildina attiecīgos tipveida līguma noteikumus;

4) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minēto dokumentu grozījumus un šā likuma 61. panta otrajā un trešajā daļā minēto grozījumu pamatojumu.

(11) Ja iepirkumu veic centralizēto iepirkumu institūcija, tā vienojas ar pasūtītājiem, kuru vajadzībām tiek veikts iepirkums, par to, kurš savā pircēja profilā ievieto šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus. Ja pasūtītāji nevienojas ar centralizēto iepirkumu institūciju, šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus savā pircēja profilā ievieto centralizēto iepirkumu institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 14.02.2019., 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

60.1 pants. Līgumu reģistrs

Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, informatīvs paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā vai paziņojums par līguma izpildi, attiecīgi izveido vai papildina līgumu reģistra ierakstu par noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem un līguma izpildi ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

61. pants. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana

(1) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem gadījumiem:

1) grozījumi ir nebūtiski;

2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;

3) grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.

(2) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā;

2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;

3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.

(3) Būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami šādos gadījumos:

1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;

2) pasūtītājam  sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei ir nepieciešami papildu būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām, vai piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības;

3) iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, un šis piegādātājs atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, un uz to neattiecas šā likuma 42. panta otrajā daļā paredzētie izslēgšanas iemesli.

(4) Līgumcenas pieaugums, ko noteic kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtības summu, nevar pārsniegt 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas attiecībā uz katru gadījumu, kas minēts šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā.

(5) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko noteic kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri izdarīti saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu), vienlaikus nesasniedz:

1) Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības;

2) 10 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publiska piegādes un publiska pakalpojuma līguma gadījumā un 15 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publiska būvdarbu līguma gadījumā.

(6) Ja iepirkuma līgumā ir paredzēta līgumcenas indeksācija, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā sākotnējā iepirkuma līguma līgumcena ir līgumcena, kas indeksēta.

(7) Pasūtītājs publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 33. pantu.

(8) Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozījumiem, kas nav atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, piemērojamas šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 24.03.2022., 03.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

62. pants. Iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaiste

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) nav tiesīgs bez saskaņošanas ar pasūtītāju veikt piedāvājumā norādītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un iesaistīt papildu apakšuzņēmējus iepirkuma līguma izpildē. Pasūtītājs var prasīt personāla un apakšuzņēmēja viedokli par nomaiņas iemesliem. Pasūtītājs var iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzēt, ka iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pusei) ir pienākums saskaņot ar pasūtītāju papildu personāla iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē.

(2) Piedāvājumā norādītā personāla nomaiņa pieļaujama tikai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos norādītajā kārtībā un gadījumos. Pasūtītājs nepiekrīt piedāvājumā norādītā personāla nomaiņai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos norādītajos gadījumos un gadījumos, kad piedāvātais personāls neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos personālam izvirzītajām prasībām vai tam nav vismaz tādas pašas kvalifikācijas un pieredzes kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(3) Pasūtītājs nepiekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos apakšuzņēmējiem izvirzītajām prasībām;

2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tādas pašas kvalifikācijas, uz kādu iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām, vai tas atbilst šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

3) piedāvātais apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, atbilst šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

4) apakšuzņēmēja maiņas rezultātā tiktu izdarīti tādi grozījumi pretendenta piedāvājumā, kuri, ja sākotnēji būtu tajā iekļauti, ietekmētu piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(4) Pasūtītājs nepiekrīt jauna apakšuzņēmēja piesaistei gadījumā, kad šādas izmaiņas, ja tās tiktu veiktas sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(5) Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, pasūtītājs piemēro šā likuma 42. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts pasūtītājam.

(6) Pasūtītājs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puses) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

63. pants. Apakšuzņēmēji

(1) Pasūtītājs nolūkā pārliecināties, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

(2) Pasūtītājs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

(3) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību nosaka, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar koncerna statusu nosakošajiem normatīvajiem aktiem apakšuzņēmējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kurai vienlaikus ir izšķirošā ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.

(4) Publiska pakalpojuma līguma gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti pasūtītāja objektā, un publiska būvdarbu līguma gadījumā pasūtītājs pieprasa, lai pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendents iesniedz būvdarbos vai pakalpojumu sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norāda apakšuzņēmēja nosaukumu, kontaktinformāciju un to pārstāvēttiesīgo personu, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā norāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Pasūtītājs pieprasa, lai iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājs paziņo pasūtītājam par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

(5) Pasūtītājs var iepirkuma procedūras dokumentos paredzēt, ka publiska būvdarbu līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem piegādātājam, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja pasūtītājs nav izmaksājis visu piegādātājam pienākošos līgumcenu, pasūtītājs uz apakšuzņēmēja iesniegta rēķina pamata pārskaita tieši apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu piegādātājam. Pasūtītājs pirms apakšuzņēmēja rēķina apmaksas informē par šādu pieprasījumu piegādātāju un ļauj tam izteikt viedokli par pieprasījuma pamatotību. Kārtību, kādā veicami maksājumi un notiek informācijas apmaiņa ar piegādātāju un tā apakšuzņēmējiem, pasūtītājs paredz iepirkuma līgumā.

(6) Šā panta pirmajā un piektajā daļā paredzētā kārtība neietekmē jautājumus, kas attiecas uz piegādātāja atbildību par iepirkuma līguma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

64. pants. Iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu, iepirkuma līgumā paredzētajos un šādos gadījumos:

1) iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar šā likuma 61. panta pirmo daļu;

2) iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras;

4) iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām piegādātājam nevajadzēja tikt piešķirtām Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā paredzēto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa.

(2) Ja iepirkuma līgumu izbeidz pirms termiņa šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, pasūtītājs samaksā par piegādātāja faktiski veiktiem būvdarbiem, piegādēm un sniegtiem pakalpojumiem. Pasūtītājs un piegādātājs vienojas par samaksas apmēru un kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

65. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja darbību finansē no valsts budžeta.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz šā likuma 66. panta pirmās daļas 2. punktā minētās funkcijas izpildi.

66. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas funkcijas:

1) uzraudzīt šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto iepirkuma procedūru, metu konkursu un šā likuma 10. pantā noteikto iepirkumu atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) izskatīt iesniegumus par šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto iepirkuma procedūru, metu konkursu un šā likuma 10. pantā minēto iepirkumu pārkāpumiem;

3) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas un rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem par publiskos iepirkumus regulējošu normatīvo aktu piemērošanu;

4) izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā un piemērot administratīvos sodus;

5) nodrošināt informācijas ievadi un atjaunošanu sertifikātu tiešsaistes reģistrā (e-Certis);

6) citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par jebkuru iepirkumu un noslēgto līgumu;

2) sadarboties ar ārvalstu institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

3) pieaicināt neatkarīgus iepirkumu lietpratējus un ekspertus;

4) pieaicināt kompetentās institūcijas atzinumu sniegšanai;

5) pieprasīt, lai pasūtītājs sniedz informāciju par tā veikto tirgus izpēti, ja tas nepieciešams iesniegumu izskatīšanai vai atzinuma sniegšanai, veicot iepirkuma procedūras pirmspārbaudes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 22. punktu)

67. pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

(1) Iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskata Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota iesniegumu izskatīšanas komisija (turpmāk arī — komisija) triju locekļu sastāvā. Komisijas locekļi ir Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas. Komisijas priekšsēdētājs atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un vismaz vēl vienam komisijas loceklim ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs. Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs var pieaicināt iepirkumu lietpratēju vai ekspertu.

(2) Komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) viņam ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību vai vadības zinātnēs vai ekonomikā;

2) viņam ir vismaz viena gada darba pieredze iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskatīšanā.

(3) Par komisijas locekli, lietpratēju vai ekspertu nevar būt persona, kura iepriekš sniegusi konsultācijas par iesniegumā minēto iepirkumu vai ir ieinteresēta iegūt tiesības uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, vai ir saistīta ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms iesnieguma izskatīšanas visi komisijas locekļi, lietpratējs un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē komisijas loceklis, lietpratējs un eksperts ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — īpašnieka vai amatpersonas radinieks;

2) fiziskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — radinieks;

3) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai to radinieks.

(4) Komisija lēmumu pieņem balsojot. Pieņemot lēmumu, komisijas locekļi ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Lietpratējs un eksperts piedalās komisijas sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.

68. pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā. Šīs nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 10. pantā minētā iepirkuma veikšanas kārtība un metu konkurss.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai šādos termiņos:

1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 37. pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai pa faksu vai nodota personiski;

2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 37. pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa pastu;

3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Iesniegumu attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām var iesniegt šādos termiņos:

1) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz atklāta konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;

2) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par līgumu vai konkursa procedūras ar sarunām dokumentos un paziņojumā par līgumu, vai inovācijas partnerības procedūras dokumentos un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;

3) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz slēgta konkursa, konkursa dialoga, konkursa procedūras ar sarunām vai inovācijas partnerības procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām;

4) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas metu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz metu konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu iekļautajām prasībām;

5) ne vēlāk kā divas darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz iepirkuma dokumentos iekļautajām prasībām šā likuma 10. pantā minētā iepirkuma gadījumā.

(4) Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, pievienojot elektroniskajam pastam vai nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai skenētu dokumentu. Iesniegums uzskatāms par iesniegtu Iepirkumu uzraudzības birojam šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts:

1) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā, ja nosūtīts pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu;

2) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā Iepirkumu uzraudzības biroja darba laikā, ja nosūtīts pa pastu vai nodots personiski.

(5) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;

3) iepirkuma procedūras nosaukums un iepirkuma identifikācijas numurs;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

5) iesnieguma juridiskais pamatojums;

6) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(6) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ievieto ziņas par to savā tīmekļvietnē, norādot iesnieguma iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz pasūtītāja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi, un pasūtītājs neslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.

(7) Ja ir iesniegts iesniegums attiecībā uz prasībām, kas noteiktas atklāta konkursa nolikumā vai paziņojumā par līgumu, vai slēgta konkursa uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, tad pasūtītājs rīkojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(8) Ja tiek iesniegts iesniegums par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un iesniegumu par to pašu iepirkuma procedūru jau ir iesniedzis cits iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt kopā.

(9) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt iesniegto iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

69. pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iesniegums neatbilst šā likuma 68. panta pirmās, otrās, trešās vai piektās daļas prasībām;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;

3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai, vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības;

4) šā likuma 70. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

70. pants. Depozīts

(1) Iesniedzot iesniegumu šā likuma 68.pantā noteiktajā kārtībā, maksājams vai iesniedzams depozīts.

(2) Iesniedzējs ir tiesīgs depozītu iemaksāt kā naudas summu vai iesniegt kā bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi.

(3) Depozīts ir 0,5 procenti no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 euro publiska būvdarbu līguma gadījumā un 840 euro publiska pakalpojuma līguma un piegādes līguma gadījumā. Ja paredzamo līgumcenu nav iespējams noteikt vai tā nav norādīta iepirkuma procedūras dokumentos, publiska būvdarbu līguma gadījumā depozīts ir 3400 euro, bet publiska pakalpojuma līguma un piegādes līguma gadījumā — 840 euro.

(4) Pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pārbauda depozīta maksājuma saņemšanas vai iesniegšanas faktu. Ja depozīta maksājums nav saņemts vai iesniegts, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs atmaksā depozīta maksājumu vai atdod depozītu iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc:

1) iesnieguma atsaukšanas dienas, ja iesniedzējs ir atsaucis iesniegumu līdz tā izskatīšanai komisijā, pamatojoties uz to, ka pasūtītājs ir novērsis iesniegumā minētos pārkāpumus;

2) tiesas sprieduma noraksta saņemšanas, ja ar spēkā stājušos spriedumu tiesa iemaksāto depozīta maksājumu uzdod atmaksāt iesniedzējam;

3) tam, kad paziņots lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas;

4) tam, kad stājies spēkā lēmums aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai atcelt pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu.

(6) Šis pants nav piemērojams, ja iesniegumā apstrīdēta iepirkuma procedūras pārtraukšanas likumība vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības.

(7) Ministru kabinets nosaka depozīta samaksas vai iesniegšanas un atmaksāšanas vai atdošanas kārtību.

71. pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam, pretendentam, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, (turpmāk — dalībnieki) un pasūtītājam.

(2) Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, komisija ar savu lēmumu var:

1) atļaut slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

2) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ja pasūtītājs nav ievērojis šā likuma 37. panta prasības;

3) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, ja iesniegums ir pamatots un komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

4) atstāt spēkā pasūtītāja vai iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots;

5) atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.

(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajos gadījumos komisija var lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Komisija var uzdot pasūtītājam pārtraukt iepirkuma procedūru tikai tādā gadījumā, ja pasūtītāja pieļautos iepirkuma procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.

(4) Ja iesnieguma izskatīšanas laikā komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā var pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekus, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi nosūta dalībniekiem arī pa elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(6) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(7) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(8) Komisijas lēmumā norāda šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzēja, pasūtītāja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;

5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;

6) svarīgākos iesnieguma iesniedzēja un pasūtītāja argumentus;

7) lēmuma pamatojumu;

8) piemērotās tiesību normas;

9) pasūtītājam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

10) aizliegumu vai atļauju pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu;

11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(9) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, pasūtītājs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu un paziņo par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos, un iesniedz to grozījumus vai paziņo par iepirkuma procedūras rezultātiem. Lēmumu publicē šā likuma 34. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Iepirkuma līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma 60. panta sestās daļas noteikumus.

72. pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

73. pants. Pieteikuma iesniegšana un lietas izskatīšana par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu

(1) Pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 68. panta pirmajā daļā minētās personas šā likuma 74. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, kura lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tai skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pieteikumu attiecībā uz šā likuma 74. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:

1) sešu mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas, izņemot šīs daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos gadījumus;

2) 30 dienu laikā pēc dienas, kad:

a) Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, publicēts tāds paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā pasūtītājs ir ietvēris pamatojumu lēmumam piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepublicējot paziņojumu par līgumu,

b) pasūtītājs informējis attiecīgo pretendentu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tam šā likuma 37. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minēto informāciju, vai attiecīgo kandidātu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus. Minētais attiecināms arī uz šā likuma 74. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā paredzētajiem gadījumiem.

(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums.

(5) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

(6) Ja pieteikuma par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu pamatā ir gadījums, kas nav minēts šā likuma 74. pantā, prasība iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

74. pants. Gadījumi, kad iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu

(1) Tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepiemērojot šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras vai šā likuma 10. pantā minēto iepirkuma veikšanas kārtību, ja pasūtītājam tā bija jāpiemēro;

2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepamatoti piešķirot tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos bez paziņojuma par līgumu publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka;

3) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 60. panta sestajā daļā noteikto termiņu;

4) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma 68. panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

5) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 56. panta sestās daļas prasības, ja konkrētā iepirkuma līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka;

6) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi un darbību, noteikto kārtību, ja konkrētā iepirkuma līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus, nesaīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) pasūtītājs ir publicējis šā likuma 30. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu;

2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās tika noslēgta ne agrāk kā pēc 10 dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka;

3) ir ievērots šā likuma 68. panta sestajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.

(3) Šā panta pirmās daļas 5. vai 6. punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina tā termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) pasūtītājs ir informējis pretendentus saskaņā ar šā likuma 37. pantu;

2) konkrētais iepirkuma līgums noslēgts, ievērojot šā likuma 60. panta sestajā daļā noteikto termiņu;

3) ir ievērots šā likuma 68. panta sestajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

75. pants. Tiesas spriedums par iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos

(1) Ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:

1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;

2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa papildus saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;

3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu.

(2) Tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežām.

(3) Tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk pasūtītājs nepieļauj šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.

(5) Ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 60. panta sestajā daļā noteikto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 68. panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām vai minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minēto spriedumu.

(6) Pieņemot kādu no šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem spriedumiem, tiesa lemj par to iepirkuma līgumu spēkā esību, kuri noslēgti, pamatojoties uz attiecīgo vispārīgo vienošanos.

(7) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam un Finanšu ministrijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

76. pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 73. pantā paredzēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 75. panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Šādu zaudējumu esības un atlīdzinājuma apmēra pierādīšanas pienākums gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.

(3) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 68. pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Pasūtītāja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie pasūtītāja valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

77. pants. Statistikas pārskati

Pasūtītājs katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka statistikas pārskatu saturu.

78. pants. Sertifikātu tiešsaistes reģistrs

Pasūtītāji var izmantot sertifikātu tiešsaistes reģistru (e-Certis), lai iegūtu informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem (pastāvīgi dzīvojošiem) piegādātājiem kompetento institūciju izsniedzamiem sertifikātiem un citiem dokumentiem.

79. pants. Administratīvā sadarbība informācijas apmaiņas nodrošināšanai

Šā likuma mērķa sasniegšanai Latvijas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, lai iegūtu un noskaidrotu nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajiem dokumentiem un to saturu.

80. pants. Lēmuma par aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatus izpildes kārtība

(Izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

81. pants. Būvdarbu līgumu nomenklatūras piemērošana

Ja šā likuma 1. pielikumā minētās iepirkuma nomenklatūras CPV dati atšķiras no NACE nomenklatūras, kas noteikta Komisijas 2001. gada 19. decembra regulā (EK) Nr. 29/2002, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā, piemēro attiecīgo CPV nomenklatūru.

82. pants. To zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju saraksts, kuras nav uzskatāmas par ārzonu

Iepirkumu uzraudzības birojs apkopo un savā tīmekļvietnē publicē to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu šā likuma 1. panta 3.1 punkta izpratnē.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

83. pants. Elektroniskie rēķini

Pasūtītājs pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību un, ja tas paredzēts iepirkuma līgumā, ietver papildu pamatelementus atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets nosaka piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību.

(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(Nodaļa 05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

84. pants. Līguma prettiesiska noslēgšana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu vai cita tāda darījuma veikšanu, kas atbilst iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtībai, ja nav piemērota šajā likumā noteiktā iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kas bija jāpiemēro, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja piemērota šim likumam neatbilstoši izraudzīta iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav publicēts šajā likumā noteiktais paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tas bija jāpublicē abās tīmekļvietnēs, uzsākot iepirkumu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās, vai cita veiktā darījuma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

85. pants. Interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošana

(1) Par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums pasūtītāja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī par to, ka nav ievērots aizliegums būt saistītiem ar kandidātu vai pretendentu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

86. pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošana

(1) Par šajā likumā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu, ja kandidāts vai pretendents nepamatoti izslēgts vai nepamatoti nav izslēgts no dalības iepirkumā un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, ja kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums nepamatoti noraidīts vai nepamatoti atzīts par atbilstošu iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

87. pants. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noslēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais nogaidīšanas termiņš, bet tas bija jāievēro, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, vai nav ievērots Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas noteiktais aizliegums slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja tajā nav iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos paredzētie noteikumi vai ir iekļauti atšķirīgi noteikumi un ja šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma procedūras dokumentos atbilstoši šā likuma prasībām vai nav ievēroti citi šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par grozījumu izdarīšanu iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā, ja nav ievēroti šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcena vai grozījumu kopējā līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

88. pants. Dokumentu un informācijas nenodrošināšana

(1) Par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos ietverto noteikumu neievērošanu pieteikumu, piedāvājumu vai metu sagatavošanas laikā attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentu pieejamības nodrošināšanu, iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu vai papildu informācijas sniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērota kārtība, kādā kandidāti, pretendenti un metu konkursa dalībnieki informējami par iepirkuma rezultātiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma komisijas protokolu izsniegšanas prasību neievērošanu, kā arī par lēmuma vai iepirkuma procedūras, vai metu konkursa ziņojuma sagatavošanas, publicēšanas vai izsniegšanas prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu nepublicēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par statistikas pārskata neiesniegšanu šajā likumā noteiktajā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

89. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 84., 85., 86., 87. un 88. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Iepirkumu uzraudzības birojs.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

90. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par tiesību izmantošanas aizliegumu ieņemt amatus

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paziņots personai, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, par pieņemto lēmumu informē visas tās Iepirkumu uzraudzības birojam zināmās institūcijas, kurās šī persona ieņem šādu amatu, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekus vai turētājus, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ir stājies spēkā, nosūta attiecīgo informāciju šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī publikāciju vadības sistēmā publicē pie administratīvās atbildības sauktās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu un valsti) un soda izpildes termiņu. Minētā informācija publikāciju vadības sistēmā ir pieejama tajā reģistrētajiem lietotājiem likumā noteikto pienākumu izpildei līdz dienai, kad soda izpilde beidzas.

(3) Institūcijai, kurā persona, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ieņem šādus amatus, ir pienākums nodrošināt, ka pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir stājies spēkā, attiecīgā persona šādus amatus neieņem, lēmumus nepieņem un līgumus neslēdz.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Publisko iepirkumu likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10. nr.; 2007, 6. nr.; 2009, 17. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 91. nr.; 2012, 24., 109. nr.; 2013, 129., 183., 194. nr.; 2014, 175., 204. nr.; 2015, 107., 242. nr.; 2016, 52., 95. nr.).

2. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā, izņemot noteikumus, kas iekļauti šā likuma 28. panta otrajā daļā, 29. pantā, 30. panta pirmajā daļā un 31. panta otrajā daļā. Noslēgtās vispārīgās vienošanās administrējamas saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā un kā rezultātā tika noslēgta vispārīgā vienošanās.

3. Šā likuma 39. panta pirmo daļu piemēro:

1) attiecībā uz centralizēto iepirkumu institūciju veiktajām iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 2017. gada 18. aprīļa;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 2017. gada 1. oktobra;

3) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, no 2018. gada 1. aprīļa;

4) attiecībā uz šā likuma 9. un 10. pantā minētajiem iepirkumiem no 2019. gada 1. janvāra, ciktāl šā punkta 5. un 6. apakšpunktā nav noteikts citādi;

5) attiecībā uz šā likuma 9. un 10. pantā minētajiem iepirkumiem, kurus veic atvasinātās publiskās personas un to iestādes, no 2019. gada 1. oktobra;

6) attiecībā uz šā likuma 9. un 10. pantā minētajiem iepirkumiem, kurus veic privāto tiesību juridiskās personas, no 2020. gada 1. jūlija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

4. (Izslēgts ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

5. Šā likuma 18. panta pirmo daļu piemēro no 2017. gada 1. jūnija.

6. Iepirkumu uzraudzības birojs publikāciju vadības sistēmā publicē šā likuma 80. panta trešajā daļā minēto informāciju par visiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kurās piemērots aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, kuri ir stājušies spēkā un kuru izpilde nav beigusies.

7. Ja lēmums administratīvā pārkāpuma lietā publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kurā piemērots aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, ir paziņots personai, kas saukta pie administratīvās atbildības, pirms šā likuma stāšanās spēkā un tas vēl nav stājies spēkā, šā likuma 80. panta pirmajā daļā minēto pienākumu attiecībā uz šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojs izpilda līdz 2017. gada 10. martam.

8. Statistikas pārskatus par 2016. gadu pasūtītāji iesniedz, piemērojot Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumus Nr. 121 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".

9. Grozījums šā likuma 1. panta 23. punktā stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

10. Šā likuma 9. panta astotās daļas 5. punktā un 42. panta pirmās daļas 12., 13. un 14. punktā minētos kandidātu vai pretendentu izslēgšanas nosacījumus neattiecina uz tiem iepirkumiem vai tām iepirkuma procedūrām, kuras uzsāktas vai izsludinātas pirms šo normu spēkā stāšanās dienas.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

11. Šā likuma grozījums par 42. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

12. Šā likuma 9. panta divdesmitās daļas otrajā teikumā un 10. panta pirmās daļas otrajā teikumā minētās prasības iepirkumiem attiecībā uz apsardzes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, neattiecina uz šiem iepirkumiem, ja tie uzsākti vai izsludināti pirms attiecīgo normu spēkā stāšanās dienas.

(14.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2019.)

13. Šā likuma grozījumi par 60. panta desmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā neattiecas uz iepirkuma līgumiem, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas noslēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās dienas, un tie pircēja profilā uzglabājami saskaņā ar 60. panta noteikumiem, kuri bija spēkā pirms tā desmitās daļas jaunās redakcijas spēkā stāšanās dienas. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi, kas tiek veikti pēc dienas, kad stājusies spēkā 60. panta desmitās daļas jaunā redakcija, kā arī iepirkuma līgums, kas noslēgts uz tādas vispārīgās vienošanās pamata, kura noslēgta pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās dienas, pircēja profilā ievietojami kopā ar konkrētā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pamattekstu.

(14.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2019.)

14. Šā likuma 60. panta otrās daļas 8.1 punktu un 83. pantu tiešās pārvaldes iestādes piemēro to iepirkuma līgumu apmaksai, kuriem iepirkums vai iepirkuma procedūra izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, pieņemts, sākot ar 2019. gada 18. aprīli, pārējie pasūtītāji — sākot ar 2020. gada 18. aprīli.

(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

15. Šā likuma grozījums, kas paredz aizstāt 1. panta 25. punktā vārdus "aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatu" ar vārdiem "tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana", grozījums par 24. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par 80. panta izslēgšanu un XIV nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

16. Ar 2026. gada 1. janvāri par tīru autotransporta līdzekli atbilstoši šā likuma 1. panta 32.1 punkta "a" apakšpunktam tiek uzskatīts tāds M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzeklis, kura izpūtēja emisijas ir nulle CO2 g/km.

(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)

17. Šā likuma 54. panta ceturtajā daļā noteiktais tīro autotransporta līdzekļu procentuālais īpatsvars katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā ir:

1) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 22 procenti M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļiem;

2) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 22 procenti M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļiem;

3) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 8 procenti N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;

4) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 9 procenti N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;

5) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 35 procenti I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;

6) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 50 procenti I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;

7) no 2031. gada 1. janvāra katram piecu gadu laikposmam piemērojams šā punkta 2., 4. un 6. apakšpunktā noteiktais tīro autotransporta līdzekļu procentuālais īpatsvars.

(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)

18. Šā likuma 54. panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētās prasības piemērojamas iepirkumiem vai iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas, vai, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav izsludināma, lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu pieņemts, sākot ar dienu, kad stājās spēkā šīs tiesību normas.

(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)

19. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, kad iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

20. Pasūtītājs līgumu reģistra ierakstu veido par tādu iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos, kas noslēgta, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

21. Ja iepirkuma procedūrā pēc dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas kandidātus vai pretendentus pārbauda attiecībā uz atbilstību izslēgšanas noteikumiem, kā arī iepirkumā vai iepirkuma procedūrā pēc līguma noslēgšanas apakšuzņēmējus pārbauda attiecībā uz atbilstību izslēgšanas noteikumiem, minētā pārbaude veicama saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kas ir spēkā pārbaudes veikšanas dienā.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

22. Šo pārejas noteikumu 19. punkts neattiecas uz noteikumiem, kas iekļauti šā likuma 9. panta astoņpadsmitajā daļā, 39. panta ceturtajā daļā, 60. panta desmitās daļas 2. punktā, 66. panta 4. un 5. punktā, 68. panta ceturtajā daļā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

23. Šā likuma 20. panta 9.1 daļa stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Šā likuma 20. panta 9.1 daļas prasības neattiecas uz iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas vai par kurām, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav izsludināma, lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu pieņemts līdz 2025. gada 27. jūnijam.

(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023. 20. panta 9.1 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 28.06.2025.)

24. Šā likuma 9. panta 6.1 daļu piemēro no 2024. gada 1. jūlija. Šā likuma 9. panta 6.1 daļas prasības neattiecas uz iepirkumiem, kas izsludināti līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 02.09.2021. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989. gada 21. decembra direktīvas 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1161, ar ko groza direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

(Pielikums 03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

1. 1930. gada Piespiedu darba konvencija (ILO konvencija Nr. 29).

2. 1948. gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (ILO konvencija Nr. 87).

3. 1949. gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (ILO konvencija Nr. 98).

4. 1951. gada Konvencija par vienlīdzīgu atlīdzību (ILO konvencija Nr. 100).

5. 1957. gada Konvencija par piespiedu darba izskaušanu (ILO konvencija Nr. 105).

6. 1958. gada Konvencija par diskrimināciju darba un nodarbošanās jomā (ILO konvencija Nr. 111).

7. 1973. gada Minimālā vecuma konvencija (ILO konvencija Nr. 138).

8. 1985. gada Vīnes konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām.

9. 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija).

10. 1998. gada 10. septembra Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija) un tās trīs reģionālie protokoli.

11. 1999. gada Bērnu darba ļaunāko formu konvencija (ILO konvencija Nr. 182).

12. 2001. gada 22. maija Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija).