(10) Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) amats — darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros publiskas personas iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā. Amats šā likuma izpratnē nav valsts amatpersonas darbs, pārstāvot attiecīgo publiskas personas institūciju, kurā tā ieņem valsts amatpersonas amatu, starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, kā arī citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās, un par šo darbu nav noteikta atlīdzība;

2) uzņēmuma līgums — civiltiesisks līgums, ar kuru valsts amatpersona apņemas izpildīt citas personas labā noteikta apjoma darbu par zināmu atlīdzību;

3) pilnvarojums — tiesību kopums, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, lai tā rīkotos pilnvarotāja vārdā un interesēs;

4) darījumu partneri — fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu;

5) interešu konflikts — situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;

6) radinieks — tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns (arī adoptētais), mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais. Par tēvu un māti šā likuma izpratnē uzskatāms arī adoptētājs. Par radinieku šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, par kuru ar valsts amatpersonu Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk — partneris);

7) radošais darbs — publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru;

8) publiskas personas institūcija:

a) publiskas personas iestāde (tās struktūrvienība),

b) publiskas personas kapitālsabiedrība,

c) kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam,

d) kapitālsabiedrība, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam;

9) publiskas personas institūcijas vadītājs:

a) publiskas personas iestādes vadītājs (ministrijā — valsts sekretārs). Saeima, Saeimas Prezidijs vai Saeimas priekšsēdētājs attiecībā uz Saeimas deputātu nav institūcijas vadītājs, augstāka amatpersona, iestāde vai koleģiāla institūcija,

b) publiskas personas kapitālsabiedrības valde,

c) tādas kapitālsabiedrības valde, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam,

d) tādas kapitālsabiedrības valde, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam;

10) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kas par patieso labuma guvēju uzskatāma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2011., 30.10.2014., 01.02.2018., 21.01.2021., 15.02.2024. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums paredz:

1) ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām;

2) interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā;

3) valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.

4.pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs;

5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītājs;

8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji;

11) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;

12) tiesībsargs un viņa vietnieks;

13) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

14) pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā;

15) pašvaldības domes deputāts;

16) publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

17) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;

18) kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam;

19) publiskas personas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

191) tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas kapitālsabiedrības intereses;

20) publiskas personas kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;

21) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

22) Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs;

23) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu);

24) publiskā iepirkuma komisijas loceklis;

25) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;

26) maksātnespējas administrators;

27) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājs un loceklis.

(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības:

1) izdot administratīvos aktus;

2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā;

3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu.

(21) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras, pildot amata pienākumus valsts drošības iestādēs, veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1) izlūkošanu;

2) pretizlūkošanu;

3) operatīvo darbību;

4) izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtās informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību.

(22) Par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;

2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;

3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu.

(23) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes priekšsēdētāja, ostas pārvaldnieka, ostas valdes locekļa amatu, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai pārvaldnieka amatu. Privātajās ostās nodarbinātās personas uzskatāmas par valsts amatpersonām tikai tad, ja to paredz šā panta trešā daļa.

(3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

(4) Tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas kapitālsabiedrības intereses, nav uzskatāms par valsts amatpersonu, ja attiecīgā kapitālsabiedrība reģistrēta ārvalstī. Interešu konflikta novēršanu šo kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu darbībā normatīvajos aktos un statūtos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina publiskas personas kapitālsabiedrība, kurai ārvalstī reģistrētajā kapitālsabiedrībā pieder kapitāla daļas.

(5) Par valsts amatpersonu uzskatāma arī persona, kura uz laiku pilda citas valsts amatpersonas amata pienākumus. Attiecībā uz šādu valsts amatpersonu piemērojami tie likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuras amata pienākumus tā pilda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 14.09.2006., 07.06.2007., 26.03.2009., 12.11.2009., 27.05.2010., 28.04.2011., 14.06.2012., 30.10.2014., 30.10.2014., 21.05.2015., 10.09.2015., 09.06.2016., 10.12.2020. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021. 30.10.2014. likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", ar kuru panta pirmā daļa papildināta ar 26. punktu šādā redakcijā: "26) maksātnespējas administrators.", ciktāl tas nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 21.12.2015. spriedumu, kas stājas spēkā 23.12.2015.)

5.pants. Likuma izpildes kontrole

(1) Likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību regulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

6.pants. Vispārējie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

(2) Ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot šā likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskas personas institūcijās. Par šajā daļā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Šajā daļā minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

(3) Valsts amatpersonai ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu tajā publiskas personas institūcijā, kurā tā pilda valsts amatpersonas amata pienākumus, ja šī amatu savienošana nerada interešu konfliktu un ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

(4) Valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar:

1) amatu, kuru tā ieņem saskaņā ar likumu, Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud normatīvajos aktos šai valsts amatpersonai vai institūcijai, kurā tā nodarbināta, noteikto patstāvību;

2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

3) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta profesionālās darbības vai prakses veterinārārsta profesionālās darbības;

4) saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

5) tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu;

6) amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu;

7) dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi.

(5) Pedagoga un zinātnieka darbs šā panta izpratnē ietver arī dalību formālās izglītības ietvaros iegūto zināšanu, zinātniskās darbības rezultātu, pedagoga vai zinātnieka kvalifikācijas vai pedagoģiskās un zinātniskās darbības kvalitātes novērtēšanai izveidotās institūcijās, tai skaitā administratīvo darbu šo institūciju vadīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2011., 30.10.2014., 10.09.2015., 01.02.2018. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

7. pants. Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, sociālajā uzņēmumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

2) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, tiesībsargs un viņa vietnieks, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes loceklis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, pārvaldes direktors un viņa vietnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieks, nodaļas vadītājs, viņa vietnieks, kā arī izmeklētājs, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājs un loceklis, Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts drošības dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, Iekšējās drošības biroja priekšnieks un viņa vietnieks, pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris un viņa vietnieks, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks un viņa vietnieks, departamenta un pārvaldes priekšnieks, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības un Zemessardzes komandieris, vienības komandieris (priekšnieks) un garnizona priekšnieks papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu attiecīgās profesijas vai nozares biedrībā, arī arodbiedrībā, izņemot šajā daļā minēto institūciju vadītājus un gadījumus, kad tas ir aizliegts ar likumu;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1 panta vienpadsmitajā daļā:

a) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija),

b) amatu biedrībā vai nodibinājumā, vai reliģiskajā organizācijā.

(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kurš ieņem algotu amatu pašvaldības domē, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā, publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kā arī šā likuma 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības valdes loceklis papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā:

a) amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā kapitālsabiedrībā,

b) citu amatu publiskas personas institūcijā,

c) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija).

(5) Šā likuma 4. panta pirmās daļas 19.1 punktā un 2.3 daļā minētā amatpersona, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības padomes loceklis un kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv publiskas personas intereses kapitālsabiedrībā, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tā publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja rakstveida atļauja, kurš attiecīgo personu nominējis ievēlēšanai padomes locekļa amatā, vai tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

(6) Valsts civildienesta ierēdnis, Valsts kontroles Revīzijas departamenta sektora vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un civilais darbinieks un šā likuma 4. panta pirmās daļas 5. punktā, otrajā un 2.1 daļā minētā amatpersona, kurai šajā pantā vai citā likumā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā;

2) citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Ja profesionālā dienesta karavīrs likumā noteiktajā kārtībā uz noteiktu laiku iecelts amatā civilā valsts iestādē vai valsts drošības iestādē, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tās iestādes vadītājs, kurš viņu iecēlis amatā.

(7) Papildus tām valsts amatpersonām, kurām citos likumos un šajā pantā nav atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, šādu amatu savienošana nav atļauta arī Valsts kancelejas direktoram un viņa vietniekam, valsts sekretāram un viņa vietniekam, kā arī valsts kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklim.

(8) Ja publiskas personas institūcijā nodarbinātai personai tiek uzdots pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus (4. panta piektā daļa) un tādēļ šai personai papildus jāievēro šajā pantā noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi un jāveic šā likuma 8. panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības, tad publiskas personas institūcijas vadītājs uz attiecīgās valsts amatpersonas amata izpildes laiku, bet ne ilgāk kā uz 18 mēnešiem var atļaut attiecīgu amatu savienošanu, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

(01.02.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018., 31.10.2019., 10.12.2020., 21.01.2021. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

8.pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta

(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

(2) Ja persona, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus veic saimniecisko darbību, pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, tā triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz saimniecisko darbību, uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.

(3) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.

(4) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;

3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.

(5) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.

(07.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

8.1 pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošanai nepieciešama atļauja

(1) Personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Par amatu šajā pantā uzskatāma arī saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde.

(2) Ja persona, kurai valsts amatpersonas statuss tiek noteikts pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, attiecīgajai personai ir pienākums septiņu dienu laikā no valsts amatpersonas statusa noteikšanas dienas rakstveidā iesniegt iepriekšminētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu.

(3) Valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.

(4) Ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar šo likumu ir nepieciešama atļauja.

(41) Ja amatpersona (institūcija), kas ieceļ, ievēlē vai apstiprina personu valsts amatpersonas amatā, ir tā pati, kura saskaņā ar šā likuma 7.panta attiecīgās daļas noteikumiem lemj par atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citiem amatiem, pamatojoties uz personas sniegto informāciju, jautājumu par atļauju savienot amatus izlemj, arī ieceļot, ievēlot vai apstiprinot personu attiecīgajā amatā. Šādā gadījumā nav nepieciešamas citas atļaujas attiecīgo amatu savstarpējai savienošanai. Šā panta piektajā daļā minētos jautājumus izvērtē un atspoguļo lēmumā par iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā. Amatu savienošanas atļauju var atcelt saskaņā ar šā panta sesto daļu.

(5) Šajā likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai), saņemot šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu, ir pienākums:

1) izvērtēt, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai;

11) izvērtēt, vai amatu savienošana nekaitēs Latvijas valsts interesēm, ja darba izpilde paredzēta ārvalstī, starptautiskajā organizācijā, tās pārstāvniecībā (misijā) vai to uzdevumā;

2) mēneša laikā pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai.

(6) Ja pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai, ir mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi, kas minēti šā panta piektās daļas 1.punktā un bija par pamatu attiecīga lēmuma pieņemšanai, un šāda apstākļu maiņa nepieļauj turpmāku amatu savienošanu, attiecīgā amatpersona (institūcija) atceļ lēmumu par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai.

(7) Lēmumu par atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai pieņem un noformē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma pamatojumu saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un citu normatīvo aktu prasībām. Lēmumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu var noformēt arī rezolūcijas veidā. Lēmumu reģistrācijas kārtību nosaka institūcijas vadītājs.

(8) Ja ar lēmumu atsaka atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai vai pieņem lēmumu, ar kuru atceļ lēmumu par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai, attiecīgā amatpersona šos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(9) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amatu savienošanai un šī amatpersona jau ieņem savienojamu amatu, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai saskaņā ar šā panta sesto daļu, valsts amatpersona mēneša laikā iesniedz lūgumu atbrīvot to no viena vai vairākiem amatiem, lai ievērotu šajā likumā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus. Institūcijas (personas) un valsts amatpersonas turpmākajai rīcībai piemērojama šā likuma 8.panta trešā, ceturtā un piektā daļa.

(10) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amata savienošanai ar saimnieciskās darbības veikšanu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi un uzņēmuma līgums jau ir stājies spēkā, šī amatpersona ir uzsākusi pilnvarojuma izpildi vai sākusi veikt saimniecisko darbību, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu minēto saistību izpildei saskaņā ar šā panta sesto daļu, attiecīgā amatpersona, ja tā turpina pildīt valsts amatpersonas amatu, saistībā ar kuru atteikta amatu savienošana ar šajā daļā minēto uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, triju mēnešu laikā izbeidz saimniecisko darbību, uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.

(11) Par šā likuma 7. panta trešās daļas 2. punktā minētās atļaujas izsniegšanu Latvijas Bankas padomes locekļiem lemj Latvijas Bankas prezidents, Valsts kontroles padomes locekļiem — valsts kontrolieris, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un Satversmes aizsardzības biroja direktoram — Ministru prezidents, Satversmes tiesas tiesnešiem (arī priekšsēdētājam un viņa vietniekam) — Satversmes tiesas rīcības sēde, citiem tiesnešiem — attiecīgās tiesas priekšsēdētājs, rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem — tieslietu ministrs, ģenerālprokuroram — Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem (arī priekšsēdētāja vietniekam) — attiecīgās padomes priekšsēdētājs. Par attiecīgo atļauju izsniegšanu citām šā likuma 7. panta trešajā daļā minētajām amatpersonām, kuras amatā iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima, lemj Saeimas Prezidijs.

(12) Šā likuma 4. panta pirmās daļas 5. punktā minētajām valsts amatpersonām, izņemot Valsts prezidenta padomnieku, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tā valsts amatpersona (Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, īpašu uzdevumu ministrs vai ministrs), kura viņu iecēlusi amatā, vai šīs amatpersonas pilnvarota persona. Valsts prezidenta padomniekam rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz Valsts prezidenta kancelejas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

(07.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008., 27.05.2010., 30.09.2010., 28.04.2011., 14.06.2012., 01.02.2018., 10.12.2020. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

9.pants. Ienākumu gūšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.

(21) Šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir aizliegts saņemt atalgojumu par amatu, ko tās ieņem biedrībā, nodibinājumā vai sociālajā uzņēmumā.

(22) Pašvaldības domes deputātam divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, ir aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskajā organizācijā.

(23) Pašvaldības domes deputātam ir aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai komercsabiedrība ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības, izņemot gadījumus, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei.

(3) Valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām un akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(4) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir aizliegts:

1) tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finanšu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu;

2) pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības, tās pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļiem;

3) iegūt attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, akcijas vai mantu;

4) ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā.

(5) Valsts amatpersonai, kura saskaņā ar šā likuma 7.panta ceturtās daļas 2. punktu ieņem amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, aizliegts gūt ienākumus no tās kapitālsabiedrības, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks un kurā valsts amatpersona ieņem attiecīgo amatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 07.06.2007., 13.11.2008., 26.03.2009., 30.10.2014., 01.02.2018., 31.10.2019. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2023.)

10.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri un īpašu uzdevumu ministri nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri, patiesie labuma guvēji vai tādi individuālie komersanti, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā un valsts amatpersona nav patiesais labuma guvējs vai individuālais komersants. Parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Valsts kontroles revīzijas departamentu sektoru vadītāji, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri, patiesie labuma guvēji vai tādi individuālie komersanti, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(11) Šā panta pirmajā daļā neminēto valsts iestāžu vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri, patiesie labuma guvēji vai tādi individuālie komersanti, kas no attiecīgās valsts iestādes saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, koncesiju vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(12) Šā panta pirmajā un 1.1 daļā minētais aizliegums piemērojams arī attiecīgo valsts amatpersonu radiniekiem, ja valsts amatpersona īsteno padotību pār institūciju, kura pieņem attiecīgo lēmumu, vai ja publiskais iepirkums, partnerības iepirkums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkums, koncesija vai finanšu līdzekļi tiek saņemti no institūcijas, kurā nodarbināta valsts amatpersona, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(2) Attiecīgajām valsts amatpersonām un to radiniekiem jāievēro šā panta pirmās, 1.1 un 1.2 daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad šīs amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis un tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam, kā arī tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kas pārstāv publiskas personas kapitālsabiedrības intereses, nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs vai tāds individuālais komersants, kas saņem attiecīgās kapitālsabiedrības publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, koncesiju vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(4) Pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji novadu pašvaldībās nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri, patiesie labuma guvēji vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(41) Pašvaldību iestāžu vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri, patiesie labuma guvēji vai tādi individuālie komersanti, kas no attiecīgās pašvaldības iestādes saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(5) Pašvaldību domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, šo pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgās valsts amatpersonas amata pienākumus.

(6) Šā panta pirmajā, 1.1, 1.2, trešajā un ceturtajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja valsts amatpersona vada publiskas personas institūciju, kura izziņojusi atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no iepirkuma komisijas vai koncesijas procedūras komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā ir kāda no šā likuma 4.panta pirmās daļas 24.punktā minētajām personām.

(61) Šā panta pirmajā un 1.2 daļā noteiktais izņēmums nav attiecināms uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem un viņu radiniekiem, ja šā panta pirmajā vai 1.2 daļā minēto pasūtījumu veic vai finanšu līdzekļus (valsts budžeta dotācija sabiedriskajam pasūtījumam un citi finanšu līdzekļi) piešķir sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš īsteno sabiedrisko pasūtījumu.

(7) Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru, patieso labuma guvēju vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 14.09.2006., 26.03.2009., 12.11.2009., 30.10.2014., 10.09.2015., 10.12.2020., 21.01.2021., 15.06.2021. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024. Grozījumi pantā par papildināšanu pēc vārdiem "dalībnieks, akcionārs, biedrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "patiesais labuma guvējs" (attiecīgā locījumā) un pirmās daļas pirmā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

11.pants. Administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās attiecībā uz laulāto — divus gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri — divus gadus pēc partnerības izbeigšanas.

(3) Personai, kura pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ir bijusi komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas loceklis, pēc tam, kad tā kļuvusi par valsts amatpersonu un izbeigusi darba vai citas civiltiesiskās attiecības ar komercsabiedrību, vēl divus gadus ir aizliegts izdot administratīvos aktus, kas skar attiecīgās komercsabiedrības darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktais administratīvo aktu izdošanas ierobežojums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kuras pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā bijušas tādas komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas locekļi, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam.

(5) Šajā pantā noteiktie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās attiecīgi Saeimas vai Ministru kabineta administratīvo aktu izdošanā.

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz:

1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā;

2) Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās attiecīgi Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmuma pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.2007., 30.10.2014., 21.01.2021. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024. Otrās daļas papildināšana ar vārdiem "attiecībā uz laulāto — divus gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri — divus gadus pēc partnerības izbeigšanas" stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

12.pants. Aizliegums ietekmēt administratīvo aktu izdošanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas funkciju veikšanu

Valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai veic uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1) šo amatpersonu, tās radiniekiem vai darījumu partneriem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

4) tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībā uz individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2021. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024. Grozījums pantā par papildināšanu pēc vārdiem "dalībnieks, akcionārs, biedrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "patiesais labuma guvējs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

13.pants. Vispārīgie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Ārpus amata pienākumu pildīšanas valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot šā likuma 13.2 pantā noteiktos ierobežojumus.

(2) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.

(3) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi:

1) ziedi;

2) suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;

3) apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;

4) jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina publiskas personas institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus;

5) pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas;

6) pakalpojumi un atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas īpaši paredzētas Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem.

(07.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2012., 30.10.2014., 09.06.2016. un 01.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2018.)

13.1 pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, pildot valsts amatpersonas pienākumus

(1) Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ārlietu ministram, pildot amata pienākumus, kā arī minēto amatpersonu laulātajiem valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas, ar kurām pēc iepriekšējas saskaņošanas apmainās valstu vadītāji, parlamentu priekšsēdētāji, valdību vadītāji vai ārlietu ministri diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā. Šādas diplomātiskās dāvanas ir atļauts pieņemt arī minēto amatpersonu partneriem.

(2) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt arī dāvanas, kuras pasniedz:

1) valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs;

2) ārvalstu vai starptautisko organizāciju amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;

3) valsts amatpersonai kā publiskas personas institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;

4) valsts amatpersonai tā publiskas personas institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus.

(3) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī divus gadus pēc šo pienākumu pildīšanas beigām ir aizliegts pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības un tās pārvaldes institūcijas locekļiem.

(4) Diplomātiskās dāvanas un tās dāvanas, kuras tiek pieņemtas šā panta otrās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētajos gadījumos, ir attiecīgās publiskas personas institūcijas īpašums.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas diplomātiskās un šā panta otrajā daļā minētās dāvanas, kas saskaņā ar šo likumu ir publiskas personas institūcijas īpašums.

(14.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

13.2 pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas

(1) Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.

(2) Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrēt maksātnespējas procesu, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.

(07.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.2015. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

13.3 pants. Dāvanu reģistrācijas, novērtēšanas, izmantošanas un izpirkšanas kārtība

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

14. pants. Ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Par ziedojumu šā likuma izpratnē uzskatāma mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, pakalpojuma, tiesību vai citāda veida labuma, izņemot publiskās infrastruktūras objektu, bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) publiskas personas institūcijas funkciju izpildes veicināšanai. Ziedojums ir uzskatāms par publisko tiesību līgumu, kuru var neslēgt rakstveidā, bet ziedojuma faktu publiskas personas institūcija noformē rakstveidā.

(2) Valsts amatpersona, kā arī koleģiālā institūcija var pieņemt ziedojumu publiskas personas institūcijas vārdā, ja ziedojuma pieņemšana valsts amatpersonai nerada interešu konfliktu un neietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ziedotāju.

(3) Ziedojumu nedrīkst pieņemt Konkurences padome, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu izlūkošanas dienests, valsts drošības iestāde, izmeklēšanas iestāde, prokuratūra un tiesa.

(4) Ziedojumu nedrīkst pieņemt no privātpersonas:

1) kura divu gadu laikā pirms ziedojuma atvēlēšanas ar attiecīgo publiskas personas institūciju vai attiecībā uz to noslēgusi tiesiskus darījumus, saņēmusi finanšu līdzekļus vai garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad:

a) darījums noslēgts vai finanšu līdzekļi un kredīti piešķirti atklāta konkursa rezultātā,

b) darījums noslēgts par pakalpojumu, kurš paredzēts attiecīgās publiskas personas institūcijas maksas pakalpojumu cenrādī,

c) darījums noslēgts par ziedojuma atvēlēšanu;

2) par kuru attiecīgā publiskas personas institūcija (tās amatpersona) divu gadu laikā pirms ziedojuma atvēlēšanas izdevusi administratīvos aktus, izņemot obligātos administratīvos aktus, veikusi uzraudzības vai kontroles funkcijas;

3) starp kuru un attiecīgo publiskas personas institūciju pastāv citas tiesiskas attiecības, kuru dēļ valsts amatpersonai, kas lemj par ziedojuma pieņemšanu, varētu rasties interešu konflikts.

(5) Pirms ziedojuma pieņemšanas valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija izvērtē, vai publiskas personas institūcijai attiecībā uz ziedotāju divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas varētu iestāties pienākums izdot administratīvos aktus, izņemot obligātos administratīvos aktus, veikt uzraudzības vai kontroles funkcijas un vai ziedojuma pieņemšana varētu radīt interešu konfliktu vai ierobežot publiskas personas institūcijas normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu izpildi.

(6) Pirms ziedojuma pieņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja.

(7) Publiskas personas institūcijai attiecībā uz ziedotāju divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas ir aizliegts noslēgt tiesiskus darījumus, izņemot gadījumus, kad ziedotājs atklāta konkursa rezultātā saņēmis publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, finanšu līdzekļus vai garantētus kredītus vai kad publiskas personas institūcijai šādu darījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pienākums slēgt.

(8) Pieņemot ziedojumu ārvalstīs, šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad ziedotājs atvēlējis ziedojumu publiskas personas institūciju rīkoto pasākumu atbalstam ārvalstīs, lai veicinātu Latvijas eksporta, ekonomisko vai kultūras attīstību, Latvijas sadarbību ar Latvijas diasporu ārvalstīs vai Latvijas diasporas reemigrāciju.

(9) Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētie ziedojuma pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad vienlaikus īstenojas šādi nosacījumi:

1) ziedojums tiek atvēlēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, bērnu vai jauniešu sporta, vides vai veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanai;

2) ziedotāja kalendāra gadā veikto ziedojumu kopējā summa attiecīgajai publiskas personas institūcijai nepārsniedz triju minimālo mēnešalgu apmēru.

(10) Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minētie ziedojuma pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad lēmumu par ziedojuma pieņemšanu sabiedriski nozīmīgu mērķu īstenošanai pieņem Ministru kabinets. Lai nodrošinātu, ka ziedojuma pieņemšana neietekmē attiecīgās publiskas personas institūcijas un to amatpersonu darbības objektivitāti un neitralitāti, kuras veic funkcijas vai uzdevumus attiecībā uz ziedotāju, un nebūtu pretrunā ar nozares ētikas normām, lēmumā nosaka ziedojuma izmantošanas mērķi un nosacījumus. Ministru kabinets nosaka publiskas personas institūciju, kas veic saņemtā ziedojuma izmantošanas uzraudzību un kontroli.

(11) Publiskas personas institūcija vai tās augstāka institūcija, ja publiskas personas institūcijai nav savas tīmekļvietnes, piecu darbdienu laikā pēc ziedojuma pieņemšanas savā tīmekļvietnē publicē ziedotāja — fiziskās personas — vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas vai personu apvienības nosaukumu, kā arī ziedojuma priekšmetu, apjomu un atvēlēšanas mērķi. Minētā informācija tīmekļvietnē ir pieejama divus gadus no tās publicēšanas dienas. Šīs daļas noteikumi attiecībā uz informācijas par ziedojumu publiskošanu tīmekļvietnē neattiecas uz šā panta devītajā daļā minēto gadījumu.

(21.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

15.pants. Aizliegums būt par pārstāvi

(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par publiskas personas institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir mantiski vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

3) attiecībās ar saviem darījumu partneriem;

4) attiecībās ar tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībās ar individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks;

5) un pārstāvēt publiskas personas institūcijas intereses jebkuras jurisdikcijas tiesā, tai skaitā sagatavot dokumentus šādas pārstāvniecības nodrošināšanai, pret tām fiziskajām un juridiskajām personām un personu apvienībām, no kurām valsts amatpersona pēdējo triju gadu laikā ir tieši vai ar citu personu starpniecību pieņēmusi jebkādu mantisku vai citāda veida labumu, tai skaitā atlīdzību, bijusi tajās dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs vai ieņēmusi tajās amatus.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst būt par publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014., 21.01.2021. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024. Grozījumi pantā par papildināšanu pēc vārdiem "dalībnieks, akcionārs, biedrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "patiesais labuma guvējs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

16.pants. Aizliegums saņemt papildu maksu

(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.

(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, par publiskas personas noteiktu maksu jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:

1) mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, bezatlīdzības nodošana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem;

2) mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas vai tās radinieku lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;

3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem bez maksas vai par pazeminātu maksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

17.pants. Reklamēšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos.

(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2016.)

18.pants. Ierobežojums rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu

(1) Valsts amatpersona drīkst veikt šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā minētās darbības, kā arī izmantot vai lietot publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(2) (Izslēgta ar 21.05.2015. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 26.03.2009., 30.10.2014. un 21.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2015.)

19.pants. Informācijas izmantošanas aizliegums

Informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

(Nodaļas nosaukums 28.04.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

20.pants. Publiskas personas institūcijas vadītāja pienākumi

(1) Publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras.

(2) Publiskas personas institūcijas vadītāja pienākums ir ar rakstveida rīkojumu nodot kādas funkcijas vai uzdevuma izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija vai uzdevums atbilstoši tās amata pienākumiem būtu jāveic, ir interešu konflikta situācijā. Ja interešu konflikta situācijā ir šā likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētā valsts amatpersona, tad piemērojami Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma noteikumi par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un juridiskās personas maksātnespējas procesa pēc Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma.

(3) Publiskas personas institūcijas vadītājam šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi.

(4) (Izslēgta ar 08.05.2003. likumu)

(5) Publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(51) Attiecībā uz šā likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām valsts amatpersonām šo amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs. Attiecībā uz šā likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām šo amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina Maksātnespējas administrācijas direktors. Attiecībā uz šā likuma 4.panta trešajā daļā minētajām valsts amatpersonām šo amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kura deleģējusi attiecīgās funkcijas, piešķīrusi finanšu līdzekļus, nodevusi mantu vai atbild par deleģēto funkciju izpildi vai finanšu līdzekļu izlietojumu.

(52) Publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona to valsts amatpersonu sarakstus, kurām piemēro likuma "Par valsts noslēpumu" aizsardzības prasības (izņemot šā likuma 23. panta trešajā daļā minētās valsts amatpersonas), un šajos sarakstos izdarītos grozījumus 15 dienu laikā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

(53) Valsts drošības iestāžu valsts amatpersonu sarakstus un tajos izdarītos grozījumus 15 dienu laikā iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

(6) Publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — Satversmes aizsardzības biroja direktoru par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas.

(7) Publiskas personas institūcijas vadītājam, personai, kurai institūcijas vadītājs uzdevis pildīt interešu konflikta un korupcijas novēršanas pienākumus attiecīgajā institūcijā, vai koleģiālai institūcijai aizliegts izpaust informāciju, kas tai kļuvusi zināma, par to, kura attiecīgās publiskas personas institūcijas amatpersona vai darbinieks informējis par interešu konfliktiem, un bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas. Aizliegums izpaust informāciju neattiecas uz informācijas sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts policijai, Satversmes aizsardzības birojam, tiesai un prokuratūrai.

(8) Ministru kabinets izdod noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 12.11.2009., 28.04.2011., 30.10.2014., 10.09.2015., 09.06.2016. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

21. pants. Valsts amatpersonas pienākumi

(1) Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par:

1) pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;

2) komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks, vai par to, ka pati valsts amatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās publiskas personas institūcijas publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, publiskas personas finanšu līdzekļus vai valsts vai pašvaldības garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(2) Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā informē augstāku valsts amatpersonu vai koleģiālo institūciju par gadījumiem, kad tai ir uzdots pārstāvēt publiskas personas institūcijas intereses jebkuras jurisdikcijas tiesā pret fiziskajām vai juridiskajām personām vai personu apvienībām, ja pēdējo triju gadu laikā valsts amatpersona ir tieši vai ar citu personu starpniecību pieņēmusi no tām jebkādu mantisku vai citāda veida labumu, tai skaitā atlīdzību, bijusi tajās dalībnieks, akcionārs, biedrs, patiesais labuma guvējs vai ieņēmusi tajās amatus.

(3) Augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju vai uzdevumu izpildi citai valsts amatpersonai. Attiecībā uz šā likuma 4. panta pirmās daļas 26. punktā minētajām valsts amatpersonām pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas piemērojamas Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma prasības par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un juridiskās personas maksātnespējas procesa pēc Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma.

(4) Valsts amatpersona pēc publiskas personas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma rakstveidā sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, veicot iekšējās kontroles pasākumus korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai.

(5) Ja valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, kļūst zināma informācija par interešu konflikta situācijām vai iespējamiem korupcijas gadījumiem, tā informē publiskas personas institūcijas vadītāju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai ģenerālprokuroru. Ja valsts drošības iestādē strādājošai valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, kļūst zināma informācija par interešu konflikta situācijām, tā informē Satversmes aizsardzības biroja direktoru, bet par iespējamiem korupcijas gadījumiem — institūcijas vadītāju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai ģenerālprokuroru.

(21.01.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024. Grozījumi pantā par papildināšanu pēc vārdiem "dalībnieks, akcionārs, biedrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "patiesais labuma guvējs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

21.1 pants. Informēšana par citu amatpersonu interešu konfliktiem

(Izslēgts ar 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

22.pants. Valsts amatpersonu uzvedības (ētikas) noteikumi

(1) Valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem.

(2) Valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

23.pants. Deklarāciju iesniegšanas kārtība

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonas deklarācijas:

1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

2) kārtējā gada deklarāciju;

3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

(2) Valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(21) Valsts amatpersonas, kurām piemēro likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības (izņemot šā panta trešajā daļā minētās valsts amatpersonas), valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta specializētajai struktūrvienībai, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

(3) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas, izņemot Satversmes aizsardzības biroja direktoru, deklarācijas iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram, ievērojot likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un Satversmes aizsardzības biroja direktors deklarācijas iesniedz Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai.

(5) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta trešajā daļā minētajām valsts amatpersonām.

(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 12.11.2009., 25.10.2018. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

24.pants. Deklarācijā norādāmā informācija

(1) Deklarācijā valsts amatpersona norāda:

1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu, pusbrāļu, pusmāsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību, partnera vārdu un uzvārdu;

2) savu valsts amatpersonas amatu;

3) informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā), kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda;

4) informāciju par tās īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kuros tā faktiski dzīvo un kurus tā īrē, nomā vai patapina no citām personām), arī tādiem, kuri ir tās valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību;

5) informāciju par to, ka tā ir individuālais komersants, par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs tā ir, kā arī par tai piederošajām kapitāla daļām un akcijām;

51) informāciju par tai piederošiem šādiem finanšu instrumentiem:

a) parāda vērtspapīriem (piemēram, obligācijām),

b) vērtspapīriem, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā,

c) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos,

d) naudas tirgus instrumentiem;

6) informāciju par tai piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuri ir tās valdījumā, lietošanā vai kurus tā iegādājusies uz līzinga līguma pamata;

7) informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

8) informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem;

9) informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa atsevišķi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses;

91) informāciju par to, ka tā ir patiesais labuma guvējs:

a) no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas,

b) no citai personai piederošām vai citas personas pārvaldīšanā esošām kapitāla daļām, akcijām un citiem šā panta pirmās daļas 5.1 punktā minētajiem finanšu instrumentiem;

10) informāciju par savām parādsaistībām, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru;

11) informāciju par tās izsniegtajiem aizdevumiem, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

12) informāciju par to, vai tai ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu);

13) citu informāciju, kuru tā vēlas norādīt deklarācijā:

a) informāciju par tai piederošu, šīs daļas 4., 5., 6., 7. vai 12.punktā neminētu lietu vai lietu kopību, kuras vērtība, pēc tās ieskatiem, pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas,

b) informāciju, kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādīt citus apstākļus, kuri var izraisīt tās mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas tās amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā.

(11) Valsts amatpersona, kura vienlaikus ir arī advokāts, deklarācijā, sniedzot informāciju, kas ir saistīta ar advokāta profesionālo darbību:

1) sniedz informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda (šā panta pirmās daļas 3.punkts), norādot tikai informāciju par advokāta profesionālo pienākumu pildīšanu, un norāda to kā citu amatu, ko tā pilda papildus valsts amatpersonas amatam;

2) sniedz informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem (šā panta pirmās daļas 8.punkts) no advokāta profesionālās darbības, norādot kopējo gūto ienākumu summu, bet neidentificējot ienākumu avotus — fiziskās vai juridiskās personas;

3) nenorāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem advokāta profesionālās darbības ietvaros (šā panta pirmās daļas 9.punkts).

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas deklarācijā norādāmas gan attiecībā uz Latviju, gan uz ārvalstīm.

(21) Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā konkrētās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Valsts amatpersona pārbauda un, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju. Ministru kabinets nosaka, kurās valsts informācijas sistēmās esošā informācija un kādā apjomā ir pieejama, aizpildot deklarāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

(3) Ministru kabinets nosaka pārskata periodu, par kuru iesniedzama deklarācija, kā arī tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību.

(4) Deklarācijā sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu deklarācijas iesniedzējs apstiprina ar parakstu un norāda deklarācijas aizpildīšanas datumu. Deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts". Ja deklarāciju iesniedz, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, deklarācijas iesniedzējs apliecina, ka deklarācijā norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010., 30.01.2014., 09.06.2016., 01.02.2018., 21.01.2021., 15.02.2024. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

25.pants. Deklarāciju iesniegšanas termiņi

(1) Persona, stājoties valsts amatpersonas amatā, šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes deputāta pilnvaru laiks. Persona, kurai, pamatojoties uz šā likuma 4.pantu, valsts amatpersonas statuss tiek noteikts pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad tā iekļauta valsts amatpersonu sarakstā. Šā likuma 4.panta piektajā daļā minētā valsts amatpersona iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju tikai tad, ja tā attiecīgos amata pienākumus pilda ilgāk nekā vienu mēnesi.

(2) Valsts amatpersona ik gadu no 15.februāra līdz 1.aprīlim iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā minēto deklarāciju.

(3) Persona, ja tā valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, divu mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktā minēto deklarāciju.

(4) Valsts amatpersonas deklarācijas, kas minētas šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona turpina pildīt citu valsts amatpersonas amatu vai stājas jaunā valsts amatpersonas amatā, izņemot Ministru kabineta noteiktos izņēmuma gadījumus attiecībā uz šā likuma 20. panta 5.2 un 5.3 daļā minētajām valsts amatpersonām.

(5) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, īpašu uzdevumu ministri un parlamentārie sekretāri, pašvaldību domju priekšsēdētāji un pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Šo deklarāciju iesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc tam, kad valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšana ir izbeigta. Deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī, bet par nākamajiem 12 mēnešiem — ne vēlāk kā 27.mēnesī pēc tam, kad valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

(6) Šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētās deklarācijas var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas šā likuma 26.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums precizēt deklarāciju viena mēneša laikā pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī citos gadījumos viena mēneša laikā pēc tam, kad personai paziņots par konstatētajām neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 26.03.2009., 30.09.2010., 09.06.2016., 21.01.2021. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)

26.pants. Deklarāciju publiskā pieejamība

(1) Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijās ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par publiskās pieejamības nodrošināšanu ir atbildīga valsts amatpersona vai tās institūcijas vadītājs, kas saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī publiskas personas institūcijas vadītājs, kas saņēmis attiecīgās deklarācijas kopiju.

(2) Publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā.

(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.

(4) Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir šāda deklarācijā norādītā informācija:

1) valsts amatpersonas personas kods un dzīvesvieta;

2) informācija par valsts amatpersonas nepilngadīgajiem radiniekiem;

3) informācija par deklarācijā norādītajiem saistību un darījumu partneriem;

4) šā likuma 24. panta pirmās daļas 13. punkta "a" apakšpunktā norādītā informācija;

5) amats, kuru valsts amatpersona ieņem kā zemessargs, kā arī ienākumi, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.

(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — prokurors, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes un Finanšu izlūkošanas dienests.

(51) Publiskas personas institūcijas vadītājam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonas informāciju, kas norādāma deklarācijas publiski nepieejamā daļā, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams, lai nepieļautu attiecīgās valsts amatpersonas nonākšanu interešu konflikta situācijā.

(6) Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un valstspilsētu domju deputātu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā mēneša laikā, bet pārējo valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā.

(7) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā likuma 25. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā precizēto deklarāciju (deklarācijas publiski pieejamās daļas) publiskošanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to iesniegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 26.03.2009., 28.04.2011., 30.01.2014., 30.10.2014., 10.09.2015., 09.06.2016., 21.01.2021., 15.06.2021. un 02.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

27.pants. Pārbaudes kārtība

(1) Valsts amatpersonu izdarītos šā likuma pārkāpumus, kā arī saskaņā ar šo likumu obligāti pārbaudāmos faktus izskata un pārbauda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts amatpersonu un institūciju tiesības un pienākumus šā likuma prasību izpildē un kontrolē nosaka šis likums un citi normatīvie akti.

(3) Valsts ieņēmumu dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā, 2.1, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai deklarāciju iesniegšanas kārtībai pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, ievērojot šā likuma 28.pantā paredzēto kompetenci. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, lai savas kompetences ietvaros izskatītu lietas par šā likuma un citu likumu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 12.11.2009., 01.02.2018. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

28.pants. Deklarāciju un faktu pārbaude

(1) Valsts ieņēmumu dienestam, Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā, 2.1, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt, vai deklarācija ir:

1) iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā;

2) iesniegta noteiktajā termiņā.

(11) (Izslēgta ar 08.05.2003. likumu)

(12) Valsts ieņēmumu dienests salīdzina deklarācijā norādīto informāciju ar tā rīcībā esošo informāciju.

(2) Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai atbilstoši šā likuma 23.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai deklarāciju iesniegšanas piekritībai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši šā likuma 27. panta trešajā daļā noteiktajai kompetencei ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

(3) Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums pārbaudīt, vai:

1) publiskas personas institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus;

2) publiskas personas institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi.

(4) Ja nepieciešams, deklarācijas pārbaudes gaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts ieņēmumu dienestam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, publiskas personas institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.

(5) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas fakti, kas liecina par to, ka valsts amatpersona ir izmantojusi mantu, tai skaitā finanšu līdzekļus, kas pārsniedz šīs amatpersonas deklarācijā norādītos un saskaņā ar šo likumu atļautos ienākumu avotus, kā arī gadījumos, kad saņemta informācija par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir pienākums veikt attiecīgo faktu vai informācijas pārbaudi. Pārbaudes ietvaros, ja nepieciešams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu, pārbaudīt amatpersonas mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, gūšanas tiesiskumu.

(6) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas pārkāpums, kura izskatīšana nav pārbaudi veikušās institūcijas vai valsts amatpersonas kompetencē, vai fakts, kura izvērtēšana nav pārbaudi veikušās institūcijas vai amatpersonas kompetencē, vai tiek saņemta informācija par šādu faktu esamību, attiecīgā institūcija vai amatpersona šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē institūciju vai valsts amatpersonu, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmāka izskatīšana vai fakta pārbaude.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 30.10.2014., 01.02.2018. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

29.pants. Valsts amatpersonas pienākumi deklarāciju, faktu un pārkāpumu pārbaudē

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums sniegt un pamatot ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas.

(2) Valsts amatpersonai ir pienākums pamatot ar likumu pilnvarotajai institūcijai vai valsts amatpersonai faktu, ka tās izdevumi ir segti un mantiskais stāvoklis uzlabojies no tiesiskiem ienākumu avotiem.

(3) Ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas par mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no tiesiska avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtu mantu, tai skaitā finanšu līdzekļus, un šo faktu slēpj no valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)

30.pants. Valsts amatpersonu un citu personu atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(2) Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

(21) Šā panta otrā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.

(3) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un veicot normatīvajos aktos paredzētās darbības administratīvā akta izpildei. Izpildi nodrošina ar tiesu izpildītāja starpniecību.

(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.2007., 13.11.2008., 27.05.2010. un 28.04.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011. Sk. pārejas noteikumu 17.punktu)

31.pants. Sabiedrības informēšana par pārkāpumu

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē.

(2) Par šā likuma pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši Satversmes tiesas tiesneši, sabiedrību informē Satversmes tiesa, par pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši tiesneši, — Tiesnešu disciplinārkolēģija vai Disciplinārtiesa, bet par pārkāpumiem, kurus izdarījuši prokurori, — Ģenerālprokuratūra.

(3) Par šā likuma pārkāpumiem, kurus ir izdarījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, sabiedrību informē Ministru prezidents.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas savā tīmekļvietnē ievieto šādu informāciju:

1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

2) šā likuma tiesību norma, kas pārkāpta;

3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks;

4) pieņemtais lēmums (nolēmums);

5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas informāciju ievieto savā tīmekļvietnē pēc tam, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts vai pārsūdzēts attiecīgās institūcijas lēmums vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums. Šī informācija attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad attiecīgais lēmums (nolēmums) izpildīts.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētais neattiecas uz pārkāpumiem, ko izdarījušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un citas valsts amatpersonas, uz kurām attiecas likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi.

(14.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

(Nodaļa 17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

32. pants. Valsts amatpersonu administratīvā atbildība

(1) Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā piemēro naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts amatpersonas tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.

(3) Par šajā likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktajā kārtībā, kā arī par nepilnīgu šādu sarakstu iesniegšanu piemēro naudas sodu publiskas personas institūcijas vadītājam no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.

(4) Par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts amatpersonas tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.

(5) Par šajā likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, nosakot valsts amatpersonas tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

33. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 32. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 32. panta ceturtajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Korupcijas novēršanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.).

2. Valsts ieņēmumu dienests pilda šajā likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktās funkcijas līdz dienai, kad tās likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

2.1 Valsts ieņēmumu dienests turpina un pabeidz pārbaudīt tās deklarācijā norādītās ziņas, kuras liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu, ja minētās pārbaudes Valsts ieņēmumu dienests ir sācis līdz 2003.gada 1.februārim, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāk pildīt savas funkcijas pilnā apjomā.

(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2003.)

3. Valsts amatpersonām, kas šā likuma spēkā stāšanās dienā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav atļauta, ir pienākums mēneša laikā izpildīt šā likuma 8.panta pirmās daļas noteikumus.

4. Ar terminiem "komersants", "individuālais komersants", "komercsabiedrība" un "kapitālsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" — arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

5. Līdz likuma par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām spēkā stāšanās dienai ar terminu "valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis" šajā likumā tiek saprasts pilnvarnieks valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībās.

6. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.augustam izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi nr.260 "Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā";

2) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi nr.80 "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā";

3) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi nr.138 "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti";

4) Ministru kabineta 1999.gada 13.aprīļa noteikumi nr.142 "Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

5) Ministru kabineta 1999.gada 4.maija noteikumi nr.161 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

6) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

7) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu".

7. Līdz šā likuma 18.panta pirmajā daļā minēto pašvaldību domju (padomju) saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemēroti saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie pašvaldību domju (padomju) normatīvie akti par rīcību ar pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)

8. Šā likuma noteikumi attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem stājas spēkā vienlaikus ar likuma par zvērinātiem tiesu izpildītājiem spēkā stāšanos, bet attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem — vienlaikus ar likuma par militāro dienestu spēkā stāšanos.

9. Bijušie valsts pilnvarnieki var ieņemt padomes locekļa (priekšsēdētāja) amatu tajā pašā statūtsabiedrībā, kurā iepriekš pildījuši valsts pilnvarnieka pienākumus, ja kapitāla daļu turētājs viņus iecēlis šajā amatā un netiek pārkāpti šā likuma 1.panta 5.punktā ietvertie interešu konflikta situāciju raksturojošie kritēriji.

(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2003.)

10. Šā likuma 4.panta pirmās daļas 23. un 24.punktā, kā arī 4.panta 2.1 un 2.2 daļā minētās valsts amatpersonas, kuras, pamatojoties uz šā likuma 4.panta pirmo, otro vai trešo daļu, valsts amatpersonu sarakstā iekļautas līdz 2006.gada 1.janvārim, šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā minēto deklarāciju iesniedz līdz 2006.gada 1.aprīlim.

(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

11. Šā likuma 4.panta 25.punkts, kā arī grozījums šā likuma 7.panta sestajā daļā, kas paredz amatu savienošanas ierobežojumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, stājas spēkā vienlaikus ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu.

(14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

12. Valsts amatpersona nodrošina atbilstību šā likuma 7.panta divpadsmitās daļas prasībām līdz 2009.gada 1.jūlijam.

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)

13. Grozījumi par šā likuma 4.panta pirmās daļas 14.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 7.panta piektās daļas papildināšanu attiecībā uz valsts amatpersonas statusu un amatu savienošanas ierobežojumiem pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājam, šā likuma 10.panta 1.1 daļa un tai atbilstošais grozījums šā panta otrajā daļā, kā arī grozījumi par šā panta ceturtās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un minētā panta papildināšanu ar 4.1 daļu attiecībā uz komercdarbības ierobežojumiem atsevišķām pašvaldību amatpersonām un administratīvi teritoriālo reformu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)

14. Šā likuma grozījums par vārdu “dome (padome)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdu “dome” (attiecīgā skaitlī un locījumā) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)

15. Šā likuma pārejas noteikumu 13.punktā minētie grozījumi šā likuma 10.pantā nav attiecināmi uz gadījumiem, kad:

1) pasūtījumi par iepirkumiem valsts iestādes vajadzībām vai finanšu līdzekļi šā likuma 10.panta 1.1 daļā minētajai amatpersonai vai tās radiniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā minētās personas ir dalībnieki, akcionāri vai biedri, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta 1.1 daļa);

2) pasūtījumi par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, finanšu līdzekļi, pašvaldību garantētie kredīti vai privatizācijas fonda līdzekļi pašvaldības izpilddirektora vietniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā attiecīgais pašvaldības izpilddirektora vietnieks ir dalībnieks, akcionārs vai biedrs, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta grozījums par ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā);

3) pasūtījumi par iepirkumiem pašvaldības iestādes vajadzībām vai finanšu līdzekļi pašvaldības iestādes vadītājam vai viņa vietniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā pašvaldības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks ir dalībnieks, akcionārs vai biedrs, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta 4.1 daļa).

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)

16. Šā likuma pārejas noteikumu 13.punktā minētie grozījumi šā likuma 10.panta otrajā un piektajā daļā par komercdarbības ierobežojumiem attiecināmi tikai uz:

1) novadu domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, novadu domju izpilddirektoriem, pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem, kuri amata pienākumus beiguši pildīt 2009.gada 1.jūlijā vai pēc tam;

2) valsts iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un viņu radiniekiem, ja valsts iestādes vadītājs vai viņa vietnieks amata pienākumus beidzis pildīt 2009.gada 1.jūlijā vai pēc tam.

(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)

17. Šā likuma 30.panta pirmās daļas otrā teikuma un ceturtās daļas jaunā redakcija par zaudējumu atlīdzināšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā neattiecas uz gadījumiem, kad šā likuma pārkāpumi konstatēti vai zaudējumu piedziņa uzsākta līdz attiecīgo normu spēkā stāšanās dienai.

(28.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

18. Līdz šā likuma 13.1 panta piektajā daļā minēto noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumi Nr.888 “Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2012.)

19. Šā likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais ziedojumu un lēmumu pieņemšanas ierobežojums nav attiecināms uz gadījumiem, kad Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts lēmumu pieņem attiecībā uz ziedotāju, kas ziedojumu atvēlējis Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātam nolūkā atbalstīt sagatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā vai nodrošināt tās norisi.

(30.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2014.)

20. Grozījumi šā likuma 24.panta pirmajā daļā un 26.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(30.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2014.)

21. Ja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts no privātpersonas saņēmis finanšu līdzekļus, preces vai pakalpojumus ar mērķi sagatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā vai nodrošināt tās norisi, tad par atlīdzību šā likuma 14.panta pirmās daļas izpratnē nav uzskatāma iespēja ziedotājam veikt savas atpazīstamības veicināšanas pasākumus, piemēram, preču zīmes, logotipa vai citas informācijas izvietošanu, ziedojuma līgumā paredzētajā apmērā un kārtībā.

(13.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

22. Grozījums šajā likumā, ar kuru 4.panta pirmā daļa papildināta ar 26.punktu, stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(30.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2015. 30.10.2014. likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", ar kuru pārejas noteikumi papildināti ar 22. punktu, ciktāl tas nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 21.12.2015. spriedumu, kas stājas spēkā 23.12.2015.)

22.1 Šā likuma grozījumi par 10.panta septītās daļas un 13.2 panta pirmās daļas papildināšanu pēc vārda "funkcijas" ar vārdiem "vai administrējusi maksātnespējas procesu", 13.2 panta otrās daļas papildināšanu pēc vārda "funkcijas" ar vārdiem "vai administrēt maksātnespējas procesu", 20.panta otrās daļas papildināšanu ar otro teikumu un 5.1 daļas papildināšanu ar jaunu otro teikumu, 21.panta otrās daļas papildināšanu ar otro teikumu un 26.panta ceturtās daļas papildināšanu ar otro teikumu stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(10.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

22.2 Šā likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām, kuras vienlaikus ir arī advokāti, valsts amatpersonas deklarācijas, kuru iesniedz, stājoties amatā, iesniegšanas termiņš (25.panta pirmā daļa) skaitāms no 2016.gada 1.septembra.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.02.2016.)

23. Šā likuma 7.panta 5.3 daļā minētās personas, kas brīdī, kad stājas spēkā grozījumi par 7.panta papildināšanu ar 5.3 daļu, ieņem citu amatu attiecīgajā kapitālsabiedrībā, var arī turpmāk ieņemt attiecīgo amatu, ja ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.aprīlim izpilda šā likuma 7.panta 5.3 daļas 4.punktā minētās prasības.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

24. Grozījumi šā likuma 10.pantā, kas paredz komercdarbības ierobežojumus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem un viņu radiniekiem, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad šā panta pirmajā vai 6.1 daļā minētais publiskais iepirkums, partnerības iepirkums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkums, koncesija vai finanšu līdzekļi no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kurš īsteno sabiedrisko pasūtījumu, saņemti līdz 2015.gada 1.aprīlim.

(30.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

25. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā par tās papildināšanu ar vārdiem "Iekšējās drošības biroja priekšniekam un viņa vietniekam" stājas spēkā 2015.gada 1.novembrī.

(21.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2015.)

26. Šā likuma grozījumi par 4.panta pirmās daļas papildināšanu ar 27.punktu un 7.panta trešās daļas papildināšanu pēc vārdiem "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam" ar vārdiem "Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētājam un locekļiem" stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(10.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

27. Tiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļiem, kurus pēc Liepājas pilsētas domes deleģējuma vai ieteikuma saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu līdz 2016.gada 30.aprīlim amatā apstiprinājis Ministru kabinets, amatu savienošanas atļaujas izsniedz Liepājas pilsētas dome.

(09.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2016.)

28. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.martam izdod šā likuma 20.panta astotajā daļā paredzētos noteikumus.

(09.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2016.)

29. Satversmes aizsardzības biroja direktoram šā likuma 23. panta pirmās daļas 1. punktā minētās deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 1. aprīlis.

(21.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

30. Šā likuma grozījumi par 25. panta sestās daļas papildināšanu ar teikumu un 26. panta papildināšanu ar septīto daļu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

(21.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2021.)

31. Šā likuma 4. panta pirmās daļas 5. punktā minētajām amatpersonām, kas valsts amatpersonas amatu savieno ar citu amatu laikā, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi par 7. panta sestās daļas ievaddaļas papildināšanu ar vārdiem un skaitli "pirmās daļas 5. punktā" un 8.1 panta divpadsmitā daļa, ir pienākums līdz 2021. gada 31. jūlijam izpildīt šā likuma 8.1 panta noteikumus.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

32. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2023. gada 1. augustam nodrošina, ka deklarācijās, kas publiskotas Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datubāzē, nav pieejama šā likuma 26. panta ceturtās daļas 5. punktā minētā informācija.

(02.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

33. Šā likuma grozījumi par likuma papildināšanu pēc vārdiem "dalībnieks, akcionārs, biedrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "patiesais labuma guvējs" (attiecīgā locījumā), 10. panta pirmās daļas pirmā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, 11. panta otrās daļas papildināšanu ar vārdiem "attiecībā uz laulāto — divus gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri — divus gadus pēc partnerības izbeigšanas" stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

(15.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2024.)