(1) Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija) pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu (turpmāk – pedagogi) darba samaksai;

1.2. nosacījumus un kārtību, kādā papildu valsts budžeta finansējumu piešķir tādu pamatizglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, kurās kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (turpmāk – pamatizglītības programma ar augstākiem plānotajiem rezultātiem).

(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 399 redakcijā)

2. Mērķdotāciju aprēķina un sadala, ievērojot šādu kārtību:

2.1. mērķdotāciju aprēķina uz katru izglītojamo un atbilstoši to skaitam izglītības iestādēs sadala pašvaldībām un valsts augstskolām;

2.2. valsts un pašvaldību institūcijas mērķdotācijas sadalē nodrošina atklātību;

2.3. pašvaldības līdz kārtējā gada 20. septembrim sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. augustam un līdz nākamā gada 20. janvārim – no iepriekšējā gada 1. septembra līdz iepriekšējā gada 31. decembrim atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai (1. pielikums) un iesniedz to ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā (turpmāk – ePārskatu sistēma). Apstiprinot pārskatu ePārskatu sistēmā, pašvaldības vadītājs vai viņa pilnvarotā persona apliecina, ka mērķdotācija izlietota atbilstoši mērķim – pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) viena mēneša laikā pārbauda un apstiprina pašvaldības iesniegtos un apstiprinātos pārskatus ePārskatu sistēmā;

2.4. valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes līdz kārtējā gada 20. septembrim sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. augustam un līdz nākamā gada 20. janvārim – par periodu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz iepriekšējā gada 31. decembrim atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai (2. pielikums) un iesniedz ePārskatu sistēmā. Apstiprinot pārskatu ePārskatu sistēmā, izglītības iestādes dibinātājs vai viņa pilnvarotā persona apliecina, ka mērķdotācija izlietota atbilstoši mērķim – pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ministrija viena mēneša laikā pārbauda un apstiprina valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu un to dibinātāju iesniegtos un apstiprinātos pārskatus ePārskatu sistēmā;

2.5. pašvaldības un valsts augstskolas mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē.

(Grozīts ar MK 25.07.2017. noteikumiem Nr. 437; MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 526; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)

3. Mērķdotāciju pedagogu darba samaksai aprēķina, ievērojot šādus rādītājus:

3.1. bērnu no piecu gadu vecuma vai skolēnu skaits izglītības pakāpē;

3.2. izglītības iestādē īstenojamās programmas.

4. Pašvaldības un valsts augstskolas nodrošina, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) līdz attiecīgā gada 5. septembrim tiek ievadīta un apstiprināta informācija par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī izglītības iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām).

(Grozīts ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)

5. Tās pašvaldības, kuru teritorijā ir slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes, kurās nodrošina ilgstoši slimojošo skolēnu un bērnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes, līdz attiecīgā gada 5. septembrim iesniedz ministrijā datus par vidējo skolēnu (bērnu) skaitu minētajās ārstniecības iestādēs iepriekšējā mācību gadā.

6. Atbilstoši šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajai pašvaldību, kā arī šo noteikumu 4. punktā minētajai valsts augstskolu sniegtajai informācijai ministrija aprēķina normēto bērnu un skolēnu skaitu katrā izglītības pakāpē, piemērojot šādus koeficientus:

6.1. bērnu skaitam pirmsskolas grupās – koeficientu 1;

6.2. 1.–6. klases skolēnu skaitam – koeficientu 1, bet, ja skolēnu skaits sākumskolā ir 70 skolēnu vai mazāk, – koeficientu 1,25. Izglītības iestāde, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmu, 1.–6. klases skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,3;

6.3. 7.–9. klases skolēnu skaitam – koeficientu 1,3, bet koeficientu 1, ja skolēnu skaits izglītības iestādē (izņemot izglītības iestādes, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmu) 7.–9. klašu grupā katrā izglītības programmā (vispārējās izglītības dienas programmās, vakara (maiņu) izglītības programmās, neklātienes izglītības programmās, tālmācības izglītības programmās) ir mazāks par:

6.3.1. 27 skolēniem šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minētajos novados;

6.3.2. 48 skolēniem šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētajos novados;

6.3.3. 60 skolēniem šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajās pilsētās;

6.3.4. 66 skolēniem šo noteikumu 9.6. un 9.7. apakšpunktā minētajās pilsētās;

6.4. 10.–12. klases skolēnu skaitam – koeficientu 1,4, bet koeficientu 1,25, ja skolēnu skaits izglītības iestādē (izņemot izglītības iestādes, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmu) 10.–12. klašu grupā katrā izglītības programmā (vispārējās izglītības profesionāli orientētā virziena dienas programmās, pārējās vispārējās izglītības dienas programmās, vakara (maiņu) izglītības programmās, neklātienes izglītības programmās, tālmācības izglītības programmās) ir mazāks par:

6.4.1. 32 skolēniem šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minētajos novados;

6.4.2. 48 skolēniem šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētajos novados;

6.4.3. 48 skolēniem šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajās pilsētās;

6.4.4. 58 skolēniem šo noteikumu 9.6. un 9.7. apakšpunktā minētajās pilsētās.

(Grozīts ar MK 25.07.2017. noteikumiem Nr. 437; MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)  

7. Atbilstoši īstenotajai izglītības programmai attiecīgajam gadam apstiprinātā finansējuma ietvaros piemēro šādus papildu koeficientus:

7.1. sociālās korekcijas programmās skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,1;

7.2. skolēnu (bērnu) skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, piemēro:

7.2.1. koeficientu 2 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem;

7.2.2. koeficientu 3 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem un bērniem no piecu gadu vecuma speciālās pirmsskolas izglītības programmās ar jauktiem attīstības traucējumiem;

7.2.3. koeficientu 5 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;

7.3. ilgstoši slimojošajiem skolēniem paredzētajās vispārējās pamatizglītības programmās, kuras īsteno slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, skolēnu skaitam piemēro koeficientu 0,81;

7.4. skolēnu skaitam vakara (maiņu) vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,85, neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,6. Skolēnu skaitam, kas tālmācības vispārējās vidējās izglītības programmās mācības tajā pašā klasē uzsāk atkārtoti, izņemot gadījumu, ja mācības atkārtoti uzsāktas viena mācību gada laikā, piemēro koeficientu 0,3;

7.4.1 skolēnu skaitam, kuri vispārējās izglītības programmas apgūst ieslodzījuma vietās, piemēro koeficientu 1,3;

7.5. valsts ģimnāziju vispārējās vidējās izglītības īstenotajās programmās skolēnu skaitam 10.–12. klasē piemēro koeficientu 1,22, ja valsts ģimnāzija uz kārtējā gada 1. septembri ir nodrošinājusi atbilstību Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumu Nr. 518 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss" 2.1. un 2.2.7. apakšpunktā un 10. punktā minētajiem kritērijiem;

7.6. profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās, kuru īstenošana sākta ne vēlāk kā 2014. gada 1. septembrī, ar padziļinātu mūzikas apguvi skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,3, ja izglītības iestāde līdz kārtējā gada 31. maijam ir iesniegusi ministrijā licencētu profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmu ar atbilstošu mācību priekšmetu stundu plānu, informāciju par apmaksājamo stundu skaitu, prognozējamo skolēnu skaitu, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamajiem resursiem un ministrija, ņemot vērā izglītības iestādes mācību sasniegumus un pamatizglītības programmas pieejamību attiecīgajā izglītības iestādē, to ir izvērtējusi, kā arī atzīmējusi akceptētās programmas sistēmā līdz kārtējā gada 20. augustam;

7.7. eksterņiem vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,08;

7.7.1 izglītojamiem, kas pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu apgūst ģimenē, piemēro koeficientu 0,1 (izņemot speciālo pamatizglītību);

7.8. (svītrots ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307).

(Grozīts ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 399; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525; 7.5. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.08.2022., sk. grozījumu 3. punktu)

7.1 Ministrija piešķir papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri iesaistīti pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem īstenošanā, ja izglītības iestāde līdz kārtējā gada 31. maijam ir iesniegusi ministrijā informāciju, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību normatīvajā aktā par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem noteiktajām prasībām par pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem izstrādi un par sasniegtajiem rezultātiem izglītības satura apguvē triju gadu periodā attiecīgajā mācību jomā. Ministrija izvērtē izglītības iestādes atbilstību minētajām prasībām un atzīmē akceptētās izglītības programmas sistēmā papildu finansējuma saņemšanai līdz kārtējā gada 20. augustam.

(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 399 redakcijā; punkts piemērojams ar 01.09.2023., sk. 23.5 punktu)

7.2 Ministrija šo noteikumu 7.1 punktā minēto papildu finansējumu sadala, ņemot vērā izglītojamo skaitu kārtējā gada 1. septembrī tajās pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem, kas izvērtētas atbilstoši šo noteikumu 7.1 punktam, un valsts budžetā kārtējam gadam pamatizglītības programmām ar augstākiem plānotajiem rezultātiem paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros, ievērojot, ka papildu finansējums vienam izglītojamam:

7.2 1. pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika" nepārsniedz 30 % no vidējā mērķdotācijā paredzētā finansējuma pedagogu darba samaksai par vienu izglītojamo attiecīgajā izglītības iestādē;

7.2 2. pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (izņemot mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika") nepārsniedz 20 % no vidējā mērķdotācijā paredzētā finansējuma pedagogu darba samaksai par vienu izglītojamo attiecīgajā izglītības iestādē.

(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 399 redakcijā; punkts piemērojams ar 01.09.2023., sk. 23.5 punktu)

8. Ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 4. un 5. punktā minēto informāciju par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī, aprēķina mērķdotāciju pedagogu darba samaksai par periodu no kārtējā gada 1. septembra līdz 31. decembrim un par periodu no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. augustam, ievērojot:

8.1. izglītības programmas mācību stundu plāna īstenošanai normētā skolēnu un bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi atbilstoši šo noteikumu 9. punktā noteiktajam;

8.2. minimālo pedagoga mēneša darba algas likmi;

8.3. papildu finansējumu (izņemot finansējumu to pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai, kuri nodarbināti pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā) attiecīgajam gadam apstiprinātā finansējuma ietvaros ne mazāk kā 14,5 % apmērā no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas – samaksai par pedagogu papildu pienākumiem, profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem, kuri ir ieguvuši 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi no 2017. gada 10. augusta, kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai;

8.3.1 papildu finansējumu pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem, kuri ir ieguvuši 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi no 2017. gada 10. augusta, kā arī samaksai par pedagogu papildu pienākumiem un pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai līdz 3 % no šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.5. apakšpunktā minētās mērķdotācijas;

8.4. papildu finansējumu izglītības iestādes vadītāja, viņa vietnieku un atbalsta personāla (bibliotekārs, logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs) darba samaksai (izņemot pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai) 20,43 % apmērā no aprēķinātās šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētās mērķdotācijas;

8.5. finansējumu bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto logopēdu darba samaksai, nosakot vienu amata likmi uz 200 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai;

8.6. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

(Grozīts ar MK 25.07.2017. noteikumiem Nr. 437; MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 526)

8.1 (Zaudējis spēku ar 01.08.2019.; sk. 23.3 punktu)

9. Normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi:

9.1. novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk – 10:1;

9.2. šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto pilsētu novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk – 10,5:1;

9.3. Pierīgas pašvaldību novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 3,5 skolēni un vairāk uz vienu kvadrātkilometru – 14:1;

9.4. pārējos novados (izņemot šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.3. apakšpunktā minētos novadus un 9.5. apakšpunktā minētās pilsētas) – 11,5:1;

9.5. reģionālās nozīmes pilsētās – 13:1;

9.6. Rīgā – 16,5:1;

9.7. pārējās valstspilsētās, izņemot Ogres, Valmieras un Jēkabpils valstspilsētas – 15,5:1.

(Grozīts ar MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 399; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)

10. (Svītrots ar MK 25.07.2017. noteikumiem Nr. 437)

11. (Svītrots ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 526)

11.1 Ministrija kārtējā gada septembrī pārskaita pašvaldībām mērķdotācijas avansa maksājumu 75 procentu apmērā no viena mēneša mērķdotācijas, kas apstiprināta ikgadējā valsts budžeta likumā par periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. augustam.

(MK 14.08.2018. noteikumu Nr. 526 redakcijā)

12. Pašvaldības mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai sadala atbilstoši šiem noteikumiem, ievērojot šo noteikumu 9. punktā minēto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, un pedagogu darba samaksas noteikumos noteiktajām normām un 20 darbdienu laikā pēc mērķdotāciju sadalījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā sistēmā ievada informāciju par piešķirtās mērķdotācijas apjomu katrā izglītības iestādē.

(MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 437 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)

12.1 Pašvaldību izglītības iestāžu kopējais pedagogu tarifikācijās uz kārtējā gada 1. septembri neatspoguļotais finansējums nepārsniedz divus procentus no pašvaldībai piešķirtās mēneša mērķdotācijas.

(MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 437 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)

12.2 Ministrija līdz kārtējā gada 1. novembrim ministrijas tīmekļvietnē publisko informāciju par vienam mēnesim aprēķināto valsts mērķdotācijas apmēru katrai izglītības iestādei un pašvaldībai.

(MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 437 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2018., sk. 23.1 punktu)

12.3 Pašvaldībām, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, ir tiesības pārdalīt starp izglītības iestādēm finansējumu atbalsta personālam, kā arī finansējumu ilgstoši slimojošo skolēnu un bērnu izglītošanai ārpus izglītības iestādēs (slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs) un imigrējošo un remigrējošo izglītojamo atbalstam. Pašvaldība, apstiprinot mērķdotāciju katrai izglītības iestādei, ņem vērā izglītības iestāžu pārskatos norādīto atlikumu uz kārtējā budžeta gada sākumu. Finansējumu pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai, tai skaitā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām, pašvaldība sadala atbilstoši tās izstrādātajai kārtībai.

(MK 14.08.2018. noteikumu Nr. 526 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525) 

12.4 Sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, pašvaldībām ir tiesības finansējumu pārdalīt starp attiecīgo pašvaldību izglītības iestādēm, kā arī pārskaitīt citu izglītības iestāžu dibinātājiem vai valsts dibinātām izglītības iestādēm, pamatojoties uz izglītības iestāžu savstarpēji noslēgto Izglītības likuma 36. panta otrajā daļā minēto līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

12.5 Sadalot dotāciju vispārējās vidējās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, valsts augstskolām ir tiesības finansējumu pārdalīt starp attiecīgo valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kā arī pārskaitīt citu izglītības iestāžu dibinātājiem vai valsts dibinātām izglītības iestādēm, pamatojoties uz izglītības iestāžu savstarpēji noslēgto Izglītības likuma 36. panta otrajā daļā minēto līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

13. Iestādes vadītāja un viņa vietnieku darba samaksas finansēšanai izlieto ne vairāk kā 15 % no šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētās mērķdotācijas.

(MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 437 redakcijā)

14. (Svītrots ar MK 25.07.2017. noteikumiem Nr. 437)

15. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pedagogu darba samaksas aprēķinu piešķirtā finansējuma ietvaros atbilstoši pedagogu tarifikācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

16. Mērķdotācijas apmēru pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, kārtējam budžeta gadam, aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)  

17. Noteikumi piemērojami atbilstoši valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātajam finansējumam.

17.1 Ja pašvaldību pārskatos, kas iesniedzami līdz 20. janvārim, uzrādītais atlikums (atbilstoši 1. pielikuma ailei "Atlikums uz pārskata perioda beigām") pārsniedz vienu procentu no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, ministrija samazina mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā laika periodam no kārtējā budžeta gada 1. septembra līdz 31. decembrim.

(MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 437 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 526; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525) 

18. Līdz 2022. gada 31. augustam no mērķdotācijas finansē šādas licencētas izglītības programmas, kuru īstenošana sākta ne vēlāk kā 2014. gada 1. septembrī:

18.1. atbilstoši šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētajai kārtībai – profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu (izņemot mūziku) mācīšanu, skolēnu skaitam piemērojot koeficientu 1,2;

18.2. (svītrots no 01.09.2019. ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307).

(Grozīts ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 526; MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 307; MK 16.06.2020. noteikumiem Nr. 399; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)

18.1 No 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam ministrija piešķir papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri iesaistīti pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem īstenošanā, ja izglītības iestādes no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam saņēmušas finansējumu atbilstoši šo noteikumu 7.6. un 18.1. apakšpunktam. Finansējumu piešķir par tām pamatizglītības programmām, kurās augstāki plānotie rezultāti noteikti tādā mācību jomā vai daļā no jomas, kas atbilst līdz 2022. gada 31. augustam izglītības iestādē īstenotajās profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās padziļināti mācītajam mācību priekšmetam. Lai saņemtu finansējumu, izglītības iestāde līdz 2022. gada 31. maijam iesniedz ministrijā informāciju par licencētās pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ietvaros apmaksājamo stundu skaitu, prognozējamo skolēnu skaitu, kā arī izglītības iestādes mācību sasniegumiem attiecīgajā izglītības programmā. Ministrija izvērtē iesniegto, kā arī sistēmā pieejamo informāciju par mācību priekšmetu stundu plānu attiecīgajā izglītības programmā un līdz 2022. gada 20. augustam atzīmē sistēmā akceptētās programmas. Finansējumu aprēķina, skolēnu skaitam pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem piemērojot šo noteikumu 7.6. un 18.1. apakšpunktā minētos koeficientus.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

19. 2016./2017. mācību gadā skolēnu skaitam profesionāli orientētā virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi koeficientu piemēro saskaņā ar informāciju, ko izglītības iestāde iesniedz ministrijā līdz 2016. gada 31. martam. Ministrija līdz 2016. gada 20. augustam izvērtē saņemto informāciju un atzīmē sistēmā akceptētās programmas.

20. 2016./2017. mācību gadā šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto novadu izglītības iestādēs 10.–12. klases skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,25, ja skolēnu skaits ir mazāks par 27.

21. 2016./2017. mācību gadā 1.–6. klases skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,25, ja skolēnu skaits izglītības iestādē ir 70 skolēnu vai mazāk, bet 2017./2018. mācību gadā un 2018./2019. mācību gadā koeficientu 1,25 piemēro, ja izglītības iestāde ir reorganizēta un skolēnu skaits ir 70 skolēnu vai mazāk.

22. 2016./2017. mācību gadā un 2017./2018. mācību gadā atbilstoši šo noteikumu 6.3. apakšpunktam 7.–9. klases skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1, ja skolēnu skaits izglītības iestādē (izņemot izglītības iestādes, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmu) 7.–9. klašu grupā katrā izglītības programmā (vispārējās izglītības pedagoģiskās korekcijas dienas programmās, pārējās vispārējās izglītības dienas programmās, vakara (maiņu) izglītības programmās, neklātienes izglītības programmās, tālmācības izglītības programmās) ir mazāks par:

22.1. 21 skolēnu šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minētajos novados;

22.2. 42 skolēniem šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētajos novados;

22.3. 54 skolēniem šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajās pilsētās;

22.4. 63 skolēniem šo noteikumu 9.6. un 9.7. apakšpunktā minētajās pilsētās.

23. Pašvaldībām, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, ir tiesības pārdalīt finansējumu starp izglītības iestādēm 2016./2017. mācību gadā ne vairāk kā 10 % apmērā no aprēķinātā finansējuma, 2017./2018. mācību gadā – ne vairāk kā 6 % apmērā.

(Grozīts ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 525)

23.1 Šo noteikumu 12.2 punkts stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.

(MK 25.07.2017. noteikumu Nr. 437 redakcijā)

23.2 Pedagogiem, kuriem profesionālās darbības 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments izsniegts līdz 2017. gada 9. augustam, līdz kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta derīguma termiņa beigām profesionālās darbības kvalitātes piemaksām nepieciešamo finansējumu ministrija aprēķina un sadala pašvaldībām un valsts augstskolām, ņemot vērā:

23.2 1. informāciju, ko pašvaldības vai izglītības iestādes ir ievadījušas un apstiprinājušas sistēmā līdz attiecīgā gada 5. septembrim, par to pedagogu mēneša darba likmju skaitu katrā pašvaldībā un izglītības programmā kārtējā gada 1. septembrī, kuri ir ieguvuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi;

23.2 2. piemaksas apmēru atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 59. punktam;

23.2 3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

(MK 14.08.2018. noteikumu Nr. 526 redakcijā)

23.3 Šo noteikumu 8.1 punkts ir spēkā līdz 2019. gada 31. jūlijam.

(MK 14.08.2018. noteikumu Nr. 526 redakcijā)

23.4 Ja pašvaldība līdz 2020. gada 31 augustam ir pieņēmusi lēmumu par speciālās izglītības iestādes veida maiņu no speciālās izglītības iestādes uz vispārējās izglītības iestādi un izglītības iestāde pēc minētā datuma turpina īstenot speciālās izglītības programmas, tad mērķdotāciju pedagogu darba samaksai no 2020. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam ministrija aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību.

(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 399 redakcijā)

23.5 Šo noteikumu 7.1 un 7.2 punktu piemēro ar 2023. gada 1. septembri.

(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 399 redakcijā)

23.6 Izglītības iestāde, kas pretendē uz papildu valsts budžeta finansējumu pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai 2023./2024. mācību gadā, šo noteikumu 7.1 punktā minēto informāciju iesniedz ministrijā līdz 2023. gada 5. septembrim, un ministrija izvērtē izglītības iestādes atbilstību attiecīgajām prasībām, kā arī līdz 2023. gada 10. septembrim atzīmē akceptētās izglītības programmas sistēmā.

(MK 16.06.2020. noteikumu Nr. 399 redakcijā)

23.7 Pašvaldības līdz 2021. gada 30. septembrim sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam atbilstoši pašvaldību administratīvajām teritorijām, kādas ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam, un iesniedz to ePārskatu sistēmā, ievērojot šo noteikumu 2.3. apakšpunktā noteikto pārskatu iesniegšanas kārtību.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

23.8 Pašvaldības līdz 2022. gada 20. janvārim sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim atbilstoši pašvaldību administratīvajām teritorijām, kādas ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija, un iesniedz to ePārskatu sistēmā, ievērojot šo noteikumu 2.3. apakšpunktā noteikto pārskatu iesniegšanas kārtību.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

23.9 Mērķdotāciju pedagogu darba samaksai par periodu no 2021. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. decembrim un par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. augustam aprēķina, ievērojot šo noteikumu 9. punktā minēto administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Aprēķināto mērķdotāciju ministrija pārskaita pašvaldībām atbilstoši pašvaldību administratīvajām teritorijām, kādas ir spēkā no 2021. gada 1. jūlija.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1616 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 138. nr.; 2011, 131., 205. nr.; 2012, 133. nr.; 2013, 100., 169. nr.; 2014, 137. nr.; 2016, 19.nr.).

25. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. septembrī.

(Pielikums MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

(Pielikums MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 525 redakcijā)