(1) Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās

(Noteikumu nosaukums MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības, kritērijus un kārtību uzņemšanai studiju programmās;

1.2. kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to, kā arī studiju virzienus.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

2. Augstskola vai koledža nedrīkst radīt nekādas tiešas vai netiešas priekšrocības personai attiecībā uz tās uzņemšanu studiju programmā, kas ir pretrunā augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem, normatīvajiem aktiem vai vispārējiem tiesību principiem.

3. Augstskola un koledža līdz kārtējā gada 30. novembrim izstrādā, apstiprina un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas noteikumus studiju programmās (turpmāk – uzņemšanas noteikumi) nākamajam akadēmiskajam gadam.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 771 redakcijā)

4. Uzņemšana studiju programmā ietver:

4.1. reflektantu reģistrāciju studijām;

4.2. konkursa norisi uz studiju vietām;

4.3. konkursa rezultātu izziņošanu;

4.4. studiju līguma noslēgšanu;

4.5. ierakstīšanu studējošo sarakstā (imatrikulāciju).

4.1 Šo noteikumu 4.2. un 4.3. apakšpunkts neattiecas uz reflektantiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to, kā arī atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

5. Uzņemšanu studiju programmā nodrošina augstskolas vai koledžas izveidota uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar augstskolas vai koledžas apstiprinātu nolikumu.

6. Persona, kas pretendē uz uzņemšanu studiju programmā, var reģistrēties studijām augstskolā vai koledžā klātienē, iesniedzot iesniegumu (atbilstoši attiecīgās augstskolas vai koledžas noteiktajam paraugam) un uzrādot pasi vai personas apliecību, vai elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv e-pakalpojumu "Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās" vai augstskolas vai koledžas informācijas sistēmu, kas nodrošina pieteikšanos studijām elektroniski un drošu lietotāja autentifikāciju. Ārzemnieks, kuram nav pieejami šajā punktā minētie reģistrācijas veidi, studijām var reģistrēties, elektroniski iesniedzot augstskolai vai koledžai pases vai cita personu apliecinoša dokumenta kopiju un iepriekš iegūtās izglītības dokumentu kopijas, kā arī citus studiju programmas uzņemšanas noteikumos paredzētos dokumentus. Minēto dokumentu kopijas var nosūtīt pa pastu un, uzsākot studijas, augstskolai vai koledžai klātienē uzrādīt oriģinālus. Augstskola un koledža ievada informāciju par ārzemnieku un dokumentiem Valsts izglītības informācijas sistēmā, ja informācija par ārzemniekam izsniegtajiem dokumentiem jāiekļauj ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrā un augstskolas vai koledžas informācijas sistēmā.

(MK 28.05.2020. noteikumu Nr. 330 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 170)

6.1 Reģistrējoties studijām, persona iesniegumam pievieno šādu informāciju (izņemot gadījumus, ja augstskolas un koledžas to saņem no Valsts izglītības informācijas sistēmas):

6.1 1. informāciju (dokumenta nosaukumu, numuru, izdošanas datumu un izdevēju) par šādiem personai izsniegtiem dokumentiem:

6.1 1.1. par vidējo izglītību apliecinošo dokumentu;

6.1 1.2. par vispārējās vidējās izglītības sertifikātiem Augstskolu likumā (turpmāk – likums) noteiktajos gadījumos vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījumiem svešvalodā, ja ar tiem ir aizstāts centralizētais eksāmens svešvalodā;

6.1 1.3. par citiem uzņemšanas noteikumos studiju programmā noteiktajiem dokumentiem, ja persona pretendē uz uzņemšanu pilna vai nepilna laika bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, kurā uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība;

6.1 1.4. par iepriekš iegūto augstāko izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas atbilstoši likumam dod tiesības pretendēt uz uzņemšanu attiecīgajā maģistra vai doktora studiju programmā, kā arī citiem uzņemšanas noteikumos studiju programmā noteiktajiem dokumentiem, ja persona pretendē uz uzņemšanu maģistra vai doktora studiju programmā;

6.1 2. informāciju par vispārējās vidējās izglītības sertifikātā norādītajiem vērtējumiem mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, atbilstoši attiecīgās studiju programmas uzņemšanas noteikumiem;

6.13. informāciju par brīvprātīgu pieteikšanos valsts aizsardzības dienestā un atvaļināšanu rezervē, beidzoties dienesta termiņam.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 180 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.05.2020. noteikumiem Nr. 330; MK 21.11.2023. noteikumiem Nr. 662)

6.2 Šo noteikumu 6.1 1.1., 6.1 1.2. un 6.1 2. apakšpunktā minēto informāciju par personas vidējo izglītību apliecinošo dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātiem, kas izsniegti pēc 2010. gada 1. septembra, un starptautisko testēšanas institūciju pārbaudījumiem svešvalodā, kas kārtoti pēc 2019. gada 1. janvāra, un šo noteikumu 6.1 1.4. apakšpunktā minēto informāciju par personas iepriekš iegūto augstāko izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas izsniegti pēc 2017. gada 1. janvāra un atbilstoši likumam dod tiesības pretendēt uz uzņemšanu attiecīgajā maģistra vai doktora studiju programmā, augstskolas un koledžas saņem no Valsts izglītības informācijas sistēmas, ja persona, reģistrējoties studijām, iesniegumā apliecinājusi piekrišanu šo datu apstrādei.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 180 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.05.2020. noteikumiem Nr. 330)

6.3 Eiropas skolā kārtotais bakalaurāta eksāmens augstskolas noteiktajā kārtībā var aizstāt centralizēto eksāmenu attiecīgajā mācību priekšmetā un Eiropas skolā kārtotais bakalaurāta eksāmens latviešu valodā – latviešu valodas centralizēto eksāmenu.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 170 redakcijā; sk. 19. punktu)

7. Ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra vai tās augstskolas izsniegtu izziņu, kura ieguvusi tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi,  par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam grādam, vai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments (izņemot gadījumus, ja augstskolas un koledžas to saņem no Valsts izglītības informācijas sistēmas).

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

7.1 Ārzemnieks iesniegumam pievieno starptautiskās testēšanas institūcijas pēdējo piecu gadu laikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasme ir vismaz B2 līmenī.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 414 redakcijā; sk. 18. punktu)

7.2 Šo noteikumu 7.1 punktā minēto dokumentu nepievieno, ja:

7.2 1. ārzemnieks vidējo vai augstāko izglītību ieguvis attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodā;

7.2 2. ārzemnieks vidējo izglītību ieguvis Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un viņa vidējo izglītību apliecinošajā dokumentā ir iekļauts svešvalodas zināšanu vērtējums, kas pielīdzināms vismaz B2 līmenim atbilstoši Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmai.

(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 414 redakcijā)

8. Uzņemšanai studiju programmā augstskola vai koledža rīko atklātu un vienlīdzīgu konkursu saskaņā ar augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem. Konkursa mērķis ir atlasīt atbilstošākos pretendentus izvēlētajā studiju programmā.

9. Konkursā par uzņemšanu pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, augstskola vai koledža pamatojas uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

10. Konkursa atlases kritērijs ir nokārtoto matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas centralizēto eksāmenu rezultāti vienā no mācību satura apguves līmeņiem (vispārīgais, optimālais vai augstākais) pēc personas izvēles un visu pārējo pēc personas izvēles nokārtoto centralizēto eksāmenu (ja tādi ir izvēlēti) rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Lai noteiktu atbilstošākos pretendentus izvēlētajā studiju programmā, augstskola un koledža var noteikt, ka konkursa atlases papildu kritērijs ir nokārtota centralizētā eksāmena rezultāts par konkrētu mācību saturu, kas nodrošina tematisko atbilstību studiju tematiskajai jomai, un augstāko mācību satura apguves līmeni. Dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu. Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

10.1. optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;

10.2. vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 771 redakcijā)

11. Augstskola un koledža, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi (turpmāk - papildu prasības). Lai konstatētu personas atbilstību augstskolas un koledžas noteiktajām papildu prasībām, augstskola un koledža var noteikt attiecīgus iestājpārbaudījumus.

12. Augstskola un koledža uzņemšanas noteikumos nosaka kārtību, kādā studiju programmā uzņem personas, kuras saskaņā ar likumu var nekārtot centralizētos eksāmenus, – personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam, personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, kā arī personas ar īpašām vajadzībām. Centralizēto eksāmenu matemātikā var nekārtot personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2008. gadam (ieskaitot). Augstskola un koledža kārtību, kādā tiek uzņemtas personas, kuras var nekārtot centralizētos eksāmenus, saskaņo ar Augstākās izglītības padomi līdz kārtējā gada 1. novembrim.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 771 redakcijā)

13. Augstskolas un koledžas uzņemšanas noteikumos ietver:

13.1. norādi par uzņemšanai studiju programmā nepieciešamo iepriekš iegūto izglītību;

13.2. norādi par centralizētajiem eksāmeniem, kurus nepieciešams kārtot uzņemšanai studiju programmā;

13.3. norādi par uzņemšanai studiju programmā noteiktajām papildu prasībām, ja augstskola vai koledža ir tādas noteikusi;

13.4. konkursa vērtēšanas kritērijus un konkursa noslēguma termiņu;

13.5. kārtību, kādā personu uzņem studiju programmā, tai skaitā maģistra un doktora studiju programmā;

13.6. kārtību, kādā studiju programmā uzņem personu, kas ieguvusi vidējo izglītību līdz 2004.gadam, personu, kura izglītību ir ieguvusi ārvalstīs, kā arī personu ar īpašām vajadzībām;

13.7. personas un augstskolas vai koledžas savstarpējās tiesības un pienākumus uzņemšanas procesā;

13.8. kārtību, kādā personai ir pieejama informācija par uzņemšanas norisi;

13.9. kārtību, kādā persona var apstrīdēt un pārsūdzēt ar uzņemšanu studiju programmā saistītus lēmumus;

13.10. ja nepieciešams, citu informāciju.

(Grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 170)

13.1 Lai pārliecinātos par ārzemnieka motivāciju studēt izvēlētajā studiju programmā, augstskolas un koledžas papildus šo noteikumu 13. punktā minētajām prasībām intervē ārzemnieku un interviju saglabā videoierakstā. Augstskolas un koledžas izstrādā kārtību, kādā, saņemot viņa piekrišanu, intervē ārzemnieku, kurš nav minēts likuma 45. panta otrajā daļā, kā arī kārtību, kādā uzglabā un dara pieejamu kompetentajām iestādēm interviju ar ārzemnieku.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 170 redakcijā; sk. 19. punktu)

14. Konkursa rezultātus nosaka un apstiprina uzņemšanas komisija. Konkursa rezultātus izziņo ne vēlāk kā triju dienu laikā no konkursa noslēguma dienas.

15. Personu imatrikulē studiju programmā ar augstskolas vai koledžas vadības noteiktās amatpersonas rīkojumu.

16. Personai, kas pretendē uz uzņemšanu studiju programmā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības prasīt, lai augstskolas vai koledžas lēmums par atteikšanos imatrikulēt šo personu tiktu noformēts rakstiski.

17. Uzņemšanas komisijas lēmumu par konkursa rezultātiem var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram vai koledžas direktoram. Augstskolas rektora vai koledžas direktora pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Nodaļa MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

17.1 Valsts augstskolas un koledžas, uzņemot studiju programmās pilsoņus, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa nodrošina no valsts budžeta finansētas studiju vietas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības studiju virzienu studiju programmās, kas noteiktas Ministru kabineta  2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" 1. pielikumā. 

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

17.2 Lai pretendētu uz studiju vietām, kas tiek finansētas no valsts budžeta, persona studijām valsts augstskolā vai koledžā reģistrējas ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

17.3 No valsts budžeta finansē tās studiju vietas, kurās uzņemtās personas ir sekmīgas un kurām nav akadēmisko parādu. Šīs prasības neizpildes gadījumā personai tiesības uz studiju vietu, kas tiek finansēta no valsts budžeta, atbilstoši valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem noteikumiem var tikt atņemtas. Persona var atkārtoti pretendēt uz šādu studiju vietu atbilstoši valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 662 redakcijā)

(Nodaļa MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 414 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 170 redakcijā)

18. 2020./2021. akadēmiskajā gadā, 2021./2022. akadēmiskajā gadā un 2022./2023. akadēmiskajā gadā ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasmi vismaz B2 līmenī augstskolas un koledžas pārbauda saskaņā ar apstiprinātu metodiku (pielikums). Šādā gadījumā ārzemnieks šo noteikumu 7.1 punktā minēto starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegto dokumentu iesniegumam nepievieno, bet, pieprasot vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā, iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā augstskolas izdotu apliecinājumu par svešvalodu prasmju pārbaudi un tās rezultātu atbilstību vismaz B2 līmenim.

(MK 05.07.2002. noteikumu Nr. 399 redakcijā)

19. Šo noteikumu 6.3 un 13.1 punktu piemēro, sākot ar 2022./2023. akadēmisko gadu.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 170 redakcijā)

20. Centralizēto eksāmenu rezultātus, kas iegūti atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" un Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" spēkā stāšanās dienai, pielīdzina optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem un tiem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 771 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 13.decembra Direktīvas 2004/114/EEK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīgā darba nolūkā.

(Pielikums MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 414 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 170)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka ārzemnieku angļu valodas prasmju pārbaudes kārtību un kritērijus atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei B2 līmenī.

2. Ārzemnieku angļu valodas prasmju pārbaudes mērķis ir novērtēt ārzemnieku angļu valodas prasmju līmeņa atbilstību studijām Latvijas augstskolās.

3. Reflektantu valodas prasmju atbilstība B2 līmenim tiek pārbaudīta saskaņā ar Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei definētajiem B2 līmeņa komunikatīvo darbību un stratēģiju aprakstiem:

4. Reflektantu valodas prasmes tiek pārbaudītas kompleksā angļu valodas pārbaudījumā.

5. Lai nodrošinātu uzdevumu atbilstību B2 līmenim un kompleksu visu valodas prasmju novērtēšanu, uzdevumi veidoti analogi starptautisko eksāmenu uzdevumiem.

II. Ārzemnieku angļu valodas zināšanu pārbaudes norises kārtība

6. Pārbaudījumu veido:

6.1. tiešsaistes tests: lasīšanas daļa un valodas lietojuma daļa;

6.2. rakstiskā daļa;

6.3. mutvārdu intervija.

7. Pārbaudījumā ietverto uzdevumu skaits, maksimāli iespējamais punktu skaits un īpatsvars:

8. Pārbaudījums ir nokārtots, ja reflektants ir sekmīgi nokārtojis visas pārbaudījuma daļas, iegūstot vismaz 50 % no katras daļas maksimāli iespējamā punktu skaita.

III. Tiešsaistes testa norises kārtība

9. Tiešsaistes testa lasīšanas daļā tiek pārbaudīta reflektanta lasītprasme, spēja saprast galveno domu sarežģītos tekstos, prasmes atrast nepieciešamo informāciju, lai pārliecinātos par reflektanta spēju izmantot studijās dažādu veidu literatūru.

10. Tiešsaistes testa valodas lietojuma daļā tiek pārbaudītas reflektanta prasmes atbilstošas leksikas, valodas struktūru, gramatikas kategoriju lietošanā, lai novērtētu reflektanta valodas prasmes un viņa spēju studēt angļu valodā.

11. Tests tiek pildīts tiešsaistē. Katram reflektantam tiek izveidots individuāls unikāls testa komplekts, no katras daļas iekļaujot atbilstošu uzdevumu skaitu un veidu.

12. Tiešsaistes testa izpildes laiks – 90 minūtes. Testa pildīšanas laikā tiek piefiksēts katras atbildes sniegšanas laiks.

13. Tiešsaistes testa struktūra:

IV. Rakstiskā daļa

14. Rakstiskās daļas mērķis ir pārbaudīt reflektanta spēju izveidot strukturētu detalizētu tekstu angļu valodā, izmantojot situācijai atbilstošu valodas stilu, teikuma uzbūvi, gramatiskās konstrukcijas un leksiku, lai pārliecinātos par reflektanta spēju veikt studiju procesā nepieciešamos rakstu darbus.

15. Rakstiskajā daļā tiek pārbaudīta reflektanta rakstītprasme, leksikas lietojums, gramatikas iemaņas, prasmes veidot saturiski saprotamu tekstu, salīdzināt un vispārināt informāciju un spēja argumentēti paust viedokli.

16. Rakstiskā daļa tiek organizēta kā divi atsevišķi uzdevumi tiešsaistes testa nobeigumā. Reflektants demonstrē spriešanas spējas, viedokļa paušanu un pamatošanu, spēju analizēt jautājuma pozitīvās un negatīvās puses. Reflektanta sniegums tiek pārbaudīts pirms mutvārdu intervijas.

17. Rakstiskās daļas ilgums – 60 minūtes.

18. Rakstiskās daļas struktūra:

18.1. apraksta izveide, pamatojoties uz divu doto attēlu salīdzināšanu. Reflektants salīdzina un analizē divus dažādus attēlus (tos izveido dators katram reflektantam individuāli). Tematika ir saistīta ar profesionālo un akadēmisko valodu, tādējādi pārliecinoties par reflektanta spēju veikt augstskolas studijās nepieciešamos rakstu darbus. Reflektantam jāsniedz kopsavilkums, jāsalīdzina abi attēli un jāpamato savs spriedums. Testa izpildes laiks – 20 minūtes. Uzrakstītā teksta apjoms – 150 vārdu. Maksimāli iespējamais punktu skaits – 15;

18.2. argumentēta eseja. Reflektants raksta argumentētu eseju, kas saistīta ar problēmas risināšanu un pamatota viedokļa paušanu. Veicot uzdevumu, reflektants demonstrē vispārīgās angļu valodas un akadēmiskās angļu valodas zināšanas un prasmes. Testa izpildes laiks – 40 minūtes. Uzrakstītā teksta apjoms – 250 vārdu. Maksimāli iespējamais punktu skaits – 25.

19. Rakstiskā daļa ir nokārtota, ja reflektants spēj uzrakstīt skaidru un detalizētu tekstu, lietojot atbilstošas teikumu konstrukcijas, izmanto atbilstošu leksiku un gramatikas konstrukcijas un ir ieguvis vismaz 50 % no maksimāli iespējamā punktu skaita.

20. Rakstītprasmes novērtējums:

V. Mutvārdu daļa

21. Mutvārdu daļā tiek pārbaudīta reflektanta klausīšanās prasme un runātprasme – jautājumu izpratne, atbildes uz jautājumiem, dialoģiskās un monoloģiskās runas prasmes, zināšanas par valodas stiliem, atbilstošas leksikas izvēle, izruna, prasmes lietot interaktīvās darbības un mijiedarbības stratēģijas, reflektanta spēja sekot līdzi lekcijām angļu valodā, piedalīties semināros un diskusijās.

22. Mutvārdu daļa tiek organizēta individuālā tiešsaistes intervijā starp augstskolas speciālistu un reflektantu. Mutvārdu daļa ir interaktīva, tās laikā reflektantam tiek uzdoti dažādi jautājumi, valodas prasmes tiek pārbaudītas, izmantojot dažādus vizuālus uzskates līdzekļus. Mutvārdu daļas laikā tiek uzdoti arī jautājumi par rakstu darbu.

23. Mutvārdu daļu kārto tikai tie reflektanti, kuri sekmīgi nokārtojuši tiešsaistes testu, iegūstot vismaz 50 % no maksimāli iespējamā punktu skaita.

24. Mutvārdu daļas ilgums – 18–20 minūtes, un to veido trīs daļas:

24.1. pirmā daļa – reflektanta atbildes uz intervētāja jautājumiem par viņu un ikdienas situācijām, ietverot jautājumus saistībā ar reflektanta veiktajiem rakstu darbiem (dialoģiskā runa). Tiek pārbaudīta reflektanta klausīšanās prasme un runātprasme, precīzi izprotot eksaminētāja uzdotos jautājumus un atbildot uz tiem, prasmi lietot atbilstošas interaktīvās darbības un mijiedarbības stratēģijas;

24.2. otrā daļa – reflektanta klausīšanās prasmes un runātprasmes pārbaude, kurā tiek vērtēta reflektanta spēja klausīties un saprast lekciju un atbilstoši atbildēt uz jautājumiem. Reflektants noklausās akadēmiska un (vai) profesionāla satura teksta fragmentu, sniedz īsu dzirdētā teksta kopsavilkumu un papildus runā par intervētāja izvirzīto sarunas tematu (monoloģiskā runa);

24.3. trešā daļa – padziļināta diskusija par otrās daļas tematu, iespējams, papildus izmantojot uzskates līdzekli (dialoģiskā runa).

25. Mutvārdu daļa ir nokārtota, ja reflektants demonstrē jautājumu izpratni, spēj sniegt loģiskas un pamatotas atbildes uz jautājumiem, izmantojot precīzas teikumu konstrukcijas, atbilstošu leksiku un valodas stilu, reflektanta izruna ir saprotama, runas temps atbilstošs, reflektants spēj brīvi un spontāni izteikties par attiecīgo tēmu, pārvalda monoloģiskās un dialoģiskās runas izveides principus, demonstrē atbilstošas interaktīvās darbības un mijiedarbības stratēģijas un ir ieguvis vismaz 50 % no iespējamā punktu skaita.

26. Klausīšanās prasmes un runātprasmes novērtējums: