(1) Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” nolikums

Ministru kabineta noteikumi Nr.529

Rīgā 2003.gada 16.septembrī (prot. Nr.49 28.§)

Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Konsultatīvā padome "Izglītība visiem" ir konsultatīva institūcija (turpmāk – padome), kas veido saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO), ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO), Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izglītības jomā izstrādāto ieteikumu ieviešanu Latvijā.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

2. Padome dibināta, pamatojoties uz Pasaules Izglītības foruma noslēguma dokumentiem, un tās mērķis ir veidot sabiedrību, kurā izglītošanās cilvēka mūža garumā ir pieejama visiem iedzīvotājiem.

3. Padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību šādos rīcības virzienos:

3.1. sekmēt mūžizglītības pieejamību visos izglītības līmeņos, tai skaitā atbalstot profesionālās un tehniskās izglītības pilnveidi, neformālā izglītībā un ikdienējās mācīšanās procesā apgūtu prasmju atzīšanu, kā arī mērķtiecīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu izglītībā;

3.2. sekmēt zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, ko nodrošina izglītība, ilgtspējīgs dzīvesveids, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, miera un nevardarbības kultūra, globālais pilsoniskums un cieņa pret kultūras daudzveidību;

3.3. veicināt iekļaujošu izglītību un attīstību veicinošu mācību vidi.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

II. Padomes funkcijas un tiesības

4. Padomei ir šādas galvenās funkcijas:

4.1. piedalīties situācijas izvērtēšanā izglītības jomā un sniegt priekšlikumus izglītības politikas dokumentu izstrādē, iesaistīt padomes darbībā valsts iestādes, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas, sabiedrību, kā arī Latvijā pārstāvētās starptautiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar izglītību;

4.2. organizēt sabiedrisko apspriešanu un konsultācijas ar valsts iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar padomes darbības mērķi.

5. Padomei ir šādi galvenie uzdevumi:

5.1. piedalīties izglītības koncepciju izstrādē;

5.2. sniegt Ministru kabinetam, ministrijām, citām valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām priekšlikumus efektīvākai nacionālo un starptautisko resursu (finanšu, materiālo, institucionālo un cilvēku resursu) izmantošanai izglītībā;

5.3. ierosināt tādu programmu un projektu izstrādi un īstenošanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem izglītošanās iespējas visa mūža garumā, sekmētu iedzīvotāju pamatprasmju attīstību un mazaizsargāto un sociāli atstumto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā;

5.4. sniegt sabiedrībai informāciju par padomes darbību;

5.5. veicināt sadarbību ar citu valstu institūcijām, kuras koordinē Pasaules Izglītības forumā pieņemto vadlīniju īstenošanu, un nodrošināt sabiedrības informētību par to darbību.

6. Padomei ir tiesības:

6.1. atbilstoši kompetencei pieprasīt darbam nepieciešamo informāciju no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām;

6.2. ierosināt izglītības politikas apspriešanu sabiedrībā;

6.3. deleģēt pārstāvjus līdzdalībai izglītības, valsts attīstības un sociālās politikas dokumentu izstrādē;

6.4. ieteikt jaunu izglītības politikas plānošanas dokumentu izstrādi;

6.5. uzaicināt amatpersonas un ekspertus piedalīties padomes sēdēs un priekšlikumu izstrādāšanā. Uzaicinātajiem ekspertiem padomes sēdēs ir padomdevēja tiesības;

6.6. sniegt nacionālajiem un starptautiskajiem finansētājiem atzinumus, kas saistīti ar padomes darbību;

6.7. veidot darba grupas ar padomes darbību saistītu jautājumu risināšanai;

6.8. iesaistīt padomes darbā jaunus dalībniekus;

6.9. piedalīties starptautiskajās darba grupās un ekspertu padomēs, kā arī starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos.

III. Padomes sastāvs un darba kārtība

7. Padomes personālsastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1319 redakcijā)

8. Padomi vada padomes priekšsēdētājs — izglītības un zinātnes ministrs.

9. Padomes sastāvā ir ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, sabiedrisko un starptautisko organizāciju pārstāvji, kurus uzaicina pēc Izglītības un zinātnes ministrijas un UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ieteikumiem, ievērojot proporcionalitātes principu.

10. Padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē padome ar vienkāršu balsu vairākumu.

11. Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

12. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs ne retāk kā divas reizes gadā.

13. Padomes priekšsēdētājs apstiprina sēdes darba kārtību, vada padomes sēdi, paraksta padomes sēdes protokolu un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.

14. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

15. Padomes sekretariātu izveido un tā darbību nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija.

16. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija no kārtējā budžeta gadā iedalītajiem līdzekļiem un starptautisko organizāciju piešķirtā finansējuma.

17. Padomes darbu organizē padomes sekretariāts. Padomes sekretariāts sagatavo sēdes darba kārtību, organizatoriski nodrošina padomes sēžu norisi un ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes nosūta padomes locekļiem sēdes darba kārtību un izskatāmos materiālus.

18. Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras piedalījušās debatēs par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. 10 darbdienu laikā pēc padomes sēdes padomes sekretariāts nosūta padomes sēdes protokola kopiju visiem padomes locekļiem, iesaistītajām institūcijām un amatpersonām.

IV. Padomes lēmumi

19. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

20. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

21. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot.

22. Padomes lēmums ir pieņemts, ja par to balso ne mazāk kā puse no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

23. Padomes sēdes protokols ir pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā internetā.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis