(1) Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss

Ministru kabineta noteikumi Nr. 518

Rīgā 2020. gada 11. augustā (prot. Nr. 47 76. §)

Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4. panta 5. punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss.

II. Valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriji un kārtība

2. Valsts ģimnāzijas statusu piešķir izglītības iestādei, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

2.1. izglītības iestādes 12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss (turpmāk – centralizēto eksāmenu rezultātu indekss), ko aprēķina atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē, pēc vidējās vērtības pēdējo triju mācību gadu laikā ir ne mazāks par 65 procentiem;

2.2. izglītības iestāde vismaz pēdējos trīs mācību gadus pēc kārtas atbilst šādiem kritērijiem:

2.2.1. izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmu apguvē klātienes izglītības ieguves formā īsteno ne mazāk kā trīs padziļināto kursu komplektus, ne mazāk kā piecus padziļinātos kursus un ne mazāk kā divus specializētos kursus;

2.2.2. izglītības iestāde gada laikā ir īstenojusi ne mazāk kā trīs meistarklases citu izglītības iestāžu, tostarp valsts ģimnāziju, pedagogiem un elektroniskajā vidē publicējusi attiecīgo mācību stundu mācību materiālus ar metodiskiem ieteikumiem to izmantošanai;

2.2.3. izglītības iestāde ir organizējusi un īstenojusi savu un citu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi ne mazāk kā divās mācību jomās;

2.2.4. izglītības iestādes pedagogi reģionālajā vai valsts līmenī ir piedalījušies mācību satura izveidē, izglītības satura pilnveidē vai izglītības satura apguves izvērtēšanā;

2.2.5. izglītības iestādes pedagogi ir uzstājušies reģionālā, valsts vai starptautiskā līmeņa konferencēs, semināros vai līdzvērtīgos pasākumos par izglītības tematiku;

2.2.6. izglītības iestādē ir organizēta un tiek īstenota izglītības iestāžu pedagogu radoša sadarbība ar citu vispārējās izglītības iestāžu, tostarp valsts ģimnāziju, un augstākās izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos, kas saistīti ar mācību saturu un mācību metodiku;

2.2.7. izglītības programmas ir akreditētas uz sešiem gadiem, izņemot tās vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas, kuras saskaņā ar normatīvo aktu, kas nosaka vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu akreditācijas kārtību, ir akreditētas uz termiņu, kas atbilst iepriekš akreditētās attiecīgās izglītības programmas akreditācijas termiņam. Izglītības iestādes darbība un izglītības programmu īstenošana ir novērtēta ar ne zemāku kvalitātes vērtējuma līmeni kā "labi" saskaņā ar šajā apakšpunktā minēto normatīvo aktu;

2.2.8. izglītības iestādē tiek īstenots sistēmisks darbs izglītojamo spēju un talantu attīstīšanai;

2.2.9. izglītības iestādes izglītojamie ir piedalījušies zinātniskās pētniecības darbu konkursos, mācību priekšmetu olimpiādēs un projektos valsts vai starptautiskā līmenī;

2.3. izglītības iestādē izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1. septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā ir:

2.3.1. ne mazāk kā 300 izglītojamie – Rīgā;

2.3.2. ne mazāk kā 170 izglītojamie – Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā;

2.3.3. ne mazāk kā 105 izglītojamie – administratīvajās teritorijās, kas nav minētas šo noteikumu 2.3.1. un 2.3.2. apakšpunktā;

2.3.4. ne mazāk kā 75 izglītojamie – normatīvajos aktos noteiktajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, izņemot Daugavpili;

2.4. izglītības iestāde atrodas:

2.4.1. Rīgā, ja Rīgā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1. septembrī pašvaldības izglītības iestādēs, izņemot valsts ģimnāzijas, klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā ir ne mazāks kā 600;

2.4.2. Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā, ja attiecīgajā pilsētā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1. septembrī pašvaldības izglītības iestādēs, izņemot valsts ģimnāzijas, klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā ir ne mazāks kā 340;

2.4.3. administratīvajā teritorijā, kas nav minēta šo noteikumu 2.3.1. un 2.3.2. apakšpunktā, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1. septembrī pašvaldības izglītības iestādēs, izņemot valsts ģimnāzijas, klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā ir ne mazāks kā 210;

2.4.4. normatīvajos aktos noteiktajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, izņemot Daugavpili, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1. septembrī pašvaldības izglītības iestādēs, izņemot valsts ģimnāzijas, klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā ir ne mazāks kā 150.

3. Ja izglītības iestāde pretendē uz valsts ģimnāzijas statusu, tās vadītājs pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju līdz kārtējā mācību gada 15. janvārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) šādus dokumentus:

3.1. iesniegumu ar lūgumu piešķirt izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu;

3.2. dokumentus, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6., 2.2.8. un 2.2.9. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

4. Lai izvērtētu izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6., 2.2.8. un 2.2.9. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ministrija var pieprasīt izglītības iestādei sniegt aktuālu papildu informāciju.

5. Ja izglītības iestāde atbilst visiem šo noteikumu 2. punktā minētajiem kritērijiem, ministrija iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu izglītības iestādei ar nākamā mācību gada 1. septembri.

6. Ja izglītības iestāde neatbilst kādam no šo noteikumu 2. punktā minētajiem kritērijiem, ministrija sniedz izglītības iestādei un tās dibinātājam pamatotu atteikumu virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 5. punktā minēto rīkojuma projektu.

III. Valsts ģimnāzijas statusa anulēšanas kritēriji un kārtība

7. Valsts ģimnāzija katru mācību gadu līdz 15. janvārim elektroniskā formā sniedz ministrijai informāciju par šo noteikumu 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6., 2.2.8. un 2.2.9. apakšpunktā minēto kritēriju izpildi iepriekšējā mācību gadā.

8. Ministrija katru mācību gadu izvērtē valsts ģimnāzijas atbilstību šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem iepriekšējā mācību gadā un 2.3. apakšpunktā minētajam kritērijam kārtējā mācību gadā.

9. Ja valsts ģimnāzija trīs mācību gadus pēc kārtas nenodrošina atbilstību šo noteikumu 2.1., 2.2. vai 2.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ministrija iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu izglītības iestādei ar nākamā mācību gada 1. septembri.

10. Valsts ģimnāziju uzskata par atbilstošu šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajam kritērijam, ja izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1. septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā ir:

10.1. ne mazāk kā 270 izglītojamie – Rīgā;

10.2. ne mazāk kā 153 izglītojamie – Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā;

10.3. ne mazāk kā 94 izglītojamie – administratīvajās teritorijās, kas nav minētas šo noteikumu 2.3.1. un 2.3.2. apakšpunktā;

10.4. ne mazāk kā 67 izglītojamie – normatīvajos aktos noteiktajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, izņemot Daugavpili.

IV. Noslēguma jautājumi

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 48. nr.; 2004, 124. nr.; 2011, 91. nr.; 2012, 3. nr.; 2015, 52. nr.).

12. Attiecībā uz izglītības iestādi, kurai valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts līdz 2019. gada 31. augustam (ieskaitot), līdz 2021. gada 31. augustam piemēro Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji".

13. Izglītības iestāde, kurai valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts līdz 2021. gada 31. augustam:

13.1. līdz 2022. gada 15. janvārim elektroniskā formā iesniedz ministrijā informāciju par atbilstību šo noteikumu 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6., 2.2.8. un 2.2.9. apakšpunktā minētajiem kritērijiem 2020./2021. mācību gadā. Ministrija izvērtē valsts ģimnāzijas atbilstību šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem 2020./2021. mācību gadā un 2.3. apakšpunktā minētajam kritērijam 2021./2022. mācību gadā;

13.2. līdz 2023. gada 15. janvārim elektroniskā formā iesniedz ministrijā informāciju par atbilstību šo noteikumu 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6., 2.2.8. un 2.2.9. apakšpunktā minētajiem kritērijiem 2021./2022. mācību gadā. Ministrija izvērtē valsts ģimnāzijas atbilstību šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem 2021./2022. mācību gadā un 2.3. apakšpunktā minētajam kritērijam 2022./2023. mācību gadā.

(Grozīts ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 811)

14. Ministrija iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu ar 2023. gada 1. septembri šo noteikumu 12. punktā minētajai izglītības iestādei (izņemot to, kurai valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar 2020. gada 1. septembri), ja izglītības iestāde:

14.1. 2019./2020. mācību gadā neatbilst kādam no Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji" noteiktajiem kritērijiem;

14.2. 2020./2021. mācību gadā neatbilst kādam no šo noteikumu 2.1. vai 2.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai 2021./2022. mācību gadā neatbilst šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajam kritērijam;

14.3. 2021./2022. mācību gadā neatbilst kādam no šo noteikumu 2.1. vai 2.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai 2022./2023. mācību gadā neatbilst šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajam kritērijam.

15. Līdz 2021. gada 31. augustam attiecībā uz Ogres izglītības iestādēm piemēro šo noteikumu 2.3.3., 2.4.3. un 10.3. apakšpunktā minēto izglītojamo skaitu.

16. Izglītības iestādi līdz 2029. gada 31. jūlijam uzskata par atbilstošu šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajam kritērijam, ja:

16.1. līdz 2025. gada 31. jūlijam katru mācību gadu centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir ne mazāks par 55 procentiem;

16.2. no 2025. gada 1. augusta līdz 2029. gada 31. jūlijam katru mācību gadu centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir ne mazāks par 60 procentiem.

17. Izglītības iestādi līdz 2021./2022. mācību gadam uzskata par atbilstošu šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajam kritērijam, ja:

17.1. 2020./2021. mācību gadā 11. un 12. klasē tiek īstenotas ne mazāk kā divas vispārējās vidējās izglītības programmas, tai skaitā ne mazāk kā viena vispārējās vidējās izglītības programma matemātikas, dabaszinātņu vai tehnikas virzienā, un 10. klasē izglītības programma tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktam;

17.2. 2021./2022. mācību gadā 12. klasē tiek īstenotas ne mazāk kā divas vispārējās vidējās izglītības programmas, tai skaitā ne mazāk kā viena vispārējās vidējās izglītības programma matemātikas, dabaszinātņu vai tehnikas virzienā, un 10. un 11. klasē izglītības programma tiek īstenota atbilstoši šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktam.

18. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska