(1) Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā dibināmi Ministru kabineta un citu valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi (turpmāk – apbalvojumi).

2. Valsts institūcija vai pašvaldība (turpmāk – institūcija) sagatavo lēmumprojektu par apbalvojuma dibināšanu (turpmāk – lēmumprojekts) un apbalvojuma nolikuma projektu (turpmāk – nolikuma projekts).

3. Lēmumprojektu un nolikuma projektu saskaņo ar augstāku iestādi, ja tāda ir.

4. Nolikuma projektā norāda:

4.1. informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonām un koleģiālām institūcijām, kuras ir tiesīgas ieteikt personas apbalvošanai;

4.2. apbalvojuma nodibināšanas mērķi;

4.3. apbalvojuma piešķiršanas nosacījumus;

4.4. apbalvojumam izvirzīto kandidātu izvērtēšanas kārtību;

4.5. kārtību, kādā pieņem lēmumu par apbalvošanu un paraksta lēmumu par apbalvojuma piešķiršanu;

4.6. apbalvojuma veidu (apbalvojuma zīmes tehniskais apraksts, krāsains zīmējums, zīmējuma skaidrojums (heraldiskās zīmes vai emblēmā izmantotie elementi));

4.7. apbalvošanas faktu apliecinoša dokumenta krāsainu attēlu (attiecībā 1 : 1) (turpmāk – dokumenta attēls).

5. Nolikuma projektu iesniedz Valsts heraldikas komisijā.

6. Valsts heraldikas komisija:

6.1. izvērtē nolikuma projektā ietverto šo noteikumu 4.6. un 4.7.apakšpunktā minēto informāciju;

6.2. pieņem pamatotu lēmumu par apbalvojuma zīmes zīmējuma un dokumenta attēla apstiprināšanu vai par atteikumu to apstiprināt, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības;

6.3. mēneša laikā pēc nolikuma projekta saņemšanas par pieņemto lēmumu informē institūciju, kura iesniegusi nolikuma projektu.

7. Ja Valsts heraldikas komisija pieņem lēmumu par atteikumu apstiprināt apbalvojuma zīmes zīmējumu un dokumenta attēlu vai iebilst pret nolikuma projektā ietverto šo noteikumu 4.6. un 4.7.apakšpunktā minēto informāciju, institūcija atbilstoši komisijas norādījumiem precizē apbalvojuma zīmes zīmējumu un dokumenta attēlu vai attiecīgo informāciju un nosūta precizēto nolikuma projektu Valsts heraldikas komisijai. Valsts heraldikas komisija mēneša laikā pēc precizētā nolikuma projekta saņemšanas to atkārtoti izvērtē un sniedz atzinumu.

8. Ja Valsts heraldikas komisija pieņem lēmumu par apbalvojuma zīmes zīmējuma un dokumenta attēla apstiprināšanu un neiebilst pret nolikuma projektā ietverto šo noteikumu 4.6. un 4.7.apakšpunktā minēto informāciju, institūcija pieņem galīgo lēmumu par apbalvojuma dibināšanu un apstiprina nolikuma projektu. Lēmumu par apbalvojuma dibināšanu un apbalvojuma nolikumu institūcija publicē tās mājaslapā internetā.

9. Institūcija 10 dienu laikā pēc lēmuma par apbalvojuma dibināšanu pieņemšanas un apbalvojuma nolikuma apstiprināšanas minēto lēmumu un nolikumu iesniedz Kultūras ministrijā.

10. Institūciju dibinātos apbalvojumus Kultūras ministrija reģistrē Apbalvojumu reģistrā.

11. Ja institūcija vēlas izdarīt grozījumus apbalvojuma nolikumā, tā sagatavo projektu par nepieciešamajiem grozījumiem un saskaņo to ar augstāku iestādi, kā arī ar Valsts heraldikas komisiju, ja grozījumi attiecas uz nolikumā ietverto šo noteikumu 4.6. un 4.7.apakšpunktā minēto informāciju.

12. Šo noteikumu 11.punktā minētajā gadījumā institūcija par izdarītajiem grozījumiem informē Kultūras ministriju un iesniedz precizēto nolikumu.

13. Ar apbalvojuma dibināšanu saistītās izmaksas sedz tā institūcija, kura apbalvojumu dibinājusi.

14. Ministru kabineta balva tiek dibināta, lai novērtētu personu ieguldījumu demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, nozīmīgu darbību saimnieciskajā vai sabiedriskajā jomā vai nopelnus citās valstij nozīmīgās darbības jomās.

15. Ministru kabineta balva tiek dibināta, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz dokumenta attēla iesniegšanu izvērtēšanai Valsts heraldikas komisijā.

16. Ministru kabineta balvu privātpersonām (arī ārvalstniekiem) piešķir par iepriekšējā gadā paveikto vai par nopelniem ilgākā laikposmā. Iepriekšējais gads šo noteikumu izpratnē ir vienu gadu ilgs laikposms līdz ierosinājuma iesniegšanai par Ministru kabineta balvas piešķiršanu.

17. Ministru kabineta balva ir:

17.1. Ministru kabineta Goda diploms (1.pielikums);

17.2. Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīte (1.1 pielikums);

17.3. naudas balva 10 000 euro apmērā.

(MK 12.11.2013. noteikumu Nr. 1276 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1092; MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 160)

18. Ministru kabineta balvu – naudas summu 10 000 euro apmērā – izmaksā no Valsts kancelejai šim mērķim piešķirtajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem kārtējam gadam un triju dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā minēto naudas summu pārskaita tās personas norādītajā kontā, kurai piešķirta Ministru kabineta balva.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 160 redakcijā)

19. Ierosinājumus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu izskata Ministru kabineta Apbalvošanas padome (turpmāk – Apbalvošanas padome). Apbalvošanas padomes sastāvā ir septiņi locekļi – Ministru kabineta locekļi, Ministru prezidenta padomnieks un nozaru eksperti. Apbalvošanas padomes personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets uz savu pilnvaru laiku. Apbalvošanas padomes sēdes sasauc un vada Apbalvošanas padomes priekšsēdētājs (viņa prombūtnes laikā – Apbalvošanas padomes priekšsēdētāja vietnieks). Apbalvošanas padomes darbību tehniski nodrošina Valsts kanceleja.

(MK 12.03.2024. noteikumu Nr. 160 redakcijā)

20. Ministru prezidents un ministri līdz kārtējā gada 15. septembrim iesniedz Apbalvošanas padomē ierosinājumus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu un ar tiem saistītos materiālus. Pašvaldību vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai citu nevalstisko organizāciju vadītāji ierosinājumus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu var iesniegt attiecīgās nozares ministram.

(MK 09.05.2017. noteikumu Nr. 252 redakcijā)

21. Ierosinājumā par Ministru kabineta balvas piešķiršanu norāda šādu informāciju par apbalvošanai izvirzīto personu:

21.1. vārds, uzvārds, dzimšanas dati, dzīvesvietas adrese, amats vai nodarbošanās, zinātniskais grāds un apbalvojumi (fiziskai personai);

21.2. dzīvesgaitas apraksts (fiziskai personai);

21.3. nozīmīgāko darbu vai nopelnu apraksts, par kuriem ierosina apbalvot attiecīgo personu (fiziskai personai);

21.4. nosaukums, darbības virziens, nozīmīgāko darbu vai nopelnu apraksts, par kuriem ierosina apbalvot pretendentu (juridiskai personai).

22. Ja ar Ministru kabineta balvu paredzēts apbalvot ārvalstnieku, Valsts kanceleja informē par to Ārlietu ministriju, kas attiecīgā ārvalstnieka pilsonības valstij lūdz atļauju viņu apbalvot. Ārlietu ministrija par attiecīgās valsts pieņemto lēmumu informē Valsts kanceleju.

23. Ierosinājumam par Ministru kabineta balvas piešķiršanu vēlams pievienot attiecīgos darbus vai nopelnu aprakstus, audiomateriālus vai vizuālos materiālus, kā arī citu personu vai institūciju atsauksmes vai pretendenta darbības vērtējumu.

24. Apbalvošanas padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz pieci Apbalvošanas padomes locekļi. Apbalvošanas padomes sēdes ir slēgtas. Piedalīties Apbalvošanas padomes sēdēs ekspertu vai papildu informācijas sniedzēju statusā var uzaicināt apbalvošanas ierosinātājus vai citas personas.

25. Līdz kārtējā gada 10. oktobrim Apbalvošanas padome izskata visus iesniegtos ierosinājumus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu un pieņem lēmumu par personas izvirzīšanu tās piešķiršanai.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 385)

26. Šo noteikumu 25.punktā minēto lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Balsošana ir aizklāta, ja to pieprasa kāds no Apbalvošanas padomes locekļiem.

27. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, jautājumu atkārtoti izskata nākamajā Apbalvošanas padomes sēdē. Ja balsu skaits vēlreiz sadalās līdzīgi, ierosinājumu par Ministru kabineta balvas piešķiršanu uzskata par noraidītu un Apbalvošanas padomes priekšsēdētājs rakstiski informē par pieņemto lēmumu apbalvojuma ierosinātāju.

28. Apbalvošanas padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda sēdes darba kārtību, lēmumus un balsošanas rezultātus. Lēmuma pamatojuma daļā norāda darba vai nopelnu izvērtējumu attiecīgajā jomā. Sēdes protokolu paraksta Apbalvošanas padomes sēdes vadītājs un sekretārs.

29. Apbalvošanas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnē) līdz kārtējā gada 15. oktobrim Apbalvošanas padomes lēmumus par noteiktu personu izvirzīšanu apbalvošanai ar Ministru kabineta balvu iesniedz Ministru kabinetā.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 385)

30. Ministru kabinets līdz kārtējā gada 25. oktobrim ar Ministru kabineta rīkojumu pieņem lēmumu par Ministru kabineta balvas piešķiršanu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 385)

31. Ja Ministru kabineta balvu piešķir par darbību, kurā ir iesaistītas vairākas personas (piemēram, autori vai izpildītāji), naudas balvu sadala proporcionāli apbalvoto personu skaitam. Goda diplomu un krūšu nozīmīti piešķir katrai personai individuāli.

(MK 12.11.2013. noteikumu Nr.1276 redakcijā)

32. Gada laikā var piešķirt ne vairāk kā sešas Ministru kabineta balvas.

(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 625)

33. Personai, kurai Ministru kabineta balva vienreiz jau ir piešķirta, atkārtoti piešķirt to var ne agrāk kā pēc 10 gadiem.

34. Ministru prezidents Ministru kabineta Goda diplomu un Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīti apbalvotajām personām pasniedz svinīgā ceremonijā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai.

(MK 12.11.2013. noteikumu Nr.1276 redakcijā)

35. Kandidatūras apbalvošanai ar Ministru kabineta balvu neizvirza pēc personas nāves. Ja apbalvošanai izvirzītā persona ir mirusi laikposmā starp balvas piešķiršanu un tās pasniegšanu, Ministru kabineta balvu saņem attiecīgās personas mantinieki.

36. Ja apbalvošanai ar Ministru kabineta balvu izvirzītā persona ir iesniegusi Ministru kabinetā rakstisku paziņojumu par atteikšanos no balvas saņemšanas, uzskata, ka tā ir atteikusies no Ministru kabineta balvas.

(Apakšnodaļa MK 08.04.2014. noteikumu Nr.188 redakcijā)

37. Ministru kabineta Diploms (turpmāk – diploms) (3. pielikums) tiek dibināts, lai novērtētu:

37.1. izglītojamo gūtos sasniegumus pasaules mēroga mācību priekšmetu olimpiādēs;

37.2. sportistu izcilos sasniegumus sportā;

37.3. profesionālās izglītības audzēkņu un absolventu (turpmāk – konkursants) gūtos sasniegumus starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos;

37.4. augstākās izglītības iestāžu studējošo sasniegumus starptautiskajos konkursos un sacensībās.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr. 555 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 733)

38. Diploms tiek dibināts, ievērojot šo noteikumu 2. nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz dokumenta attēla iesniegšanu Valsts heraldikas komisijā.

39. Diploma piešķiršana izglītojamam par sasniegumu pasaules mēroga mācību priekšmetu olimpiādē un pedagogam par izglītojamā sagatavošanu šai olimpiādei, konkursantam par sasniegumu starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības konkursā un konkursanta profesionālo prasmju pilnveidotājam konkursa sagatavošanas periodā (turpmāk – speciālists), studējošajam par sasniegumu starptautiskā konkursā vai sacensībās ietver arī noteiktas naudas balvas piešķiršanu.

(MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 733 redakcijā)

40. Naudas balvas piešķiršanai izmantojami attiecīgajam mērķim paredzētie Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļi.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.555 redakcijā)

41. Izglītojamam diplomu piešķir par individuālajiem sasniegumiem pasaules mēroga mācību priekšmetu olimpiādē, ja olimpiādē piedalījušies vismaz 45 valstu pārstāvji

(MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 733 redakcijā)

41.1 Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistu apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajām sporta federācijām, diplomu piešķir, ja piešķir naudas balvu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

41.2 Konkursantam diplomu piešķir par sasniegumiem starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības klātienes konkursos, ja konkursā piedalījušās vismaz 20 valstis.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.555 redakcijā)

41.3 Studējošajam diplomu piešķir par sasniegumiem starptautiskajos konkursos un sacensībās, kas saistītas ar studējošā specializāciju, ja konkursā vai sacensībās piedalījušās vismaz 20 valstis.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.555 redakcijā)

42. Izglītojamam piešķir naudas balvu šādā apmērā:

42.1. par pirmo vietu – 2135 euro;

42.2. par otro vietu – 1425 euro;

42.3. par trešo vietu – 995 euro;

42.4. par Atzinības rakstu – 710 euro.

43. Pedagogam par izglītojamā sagatavošanu šo noteikumu 41. punktā minētajai olimpiādei attiecīgajā mācību priekšmetā, ja izglītojamais tajā ir ieguvis pirmo, otro vai trešo vietu vai Atzinības rakstu, piešķir naudas balvu šādā apmērā:

43.1. ja izglītojamais ieguvis pirmo vietu, – 710 euro;

43.2. ja izglītojamais ieguvis otro vietu, – 640 euro;

43.3. ja izglītojamais ieguvis trešo vietu, – 570 euro;

43.4. ja izglītojamais apbalvots ar Atzinības rakstu, – 500 euro.

43.1 Konkursantam par sasniegumu starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības konkursā piešķir naudas balvu šādā apmērā:

43.1 1. ja konkursants ieguvis zelta medaļu, – līdz 1800 euro;

43.1 2. ja konkursants ieguvis sudraba medaļu, – līdz 1400 euro;

43.1 3. ja konkursants ieguvis bronzas medaļu, – līdz 1000 euro;

43.1 4. ja konkursants ieguvis medaļu par izcilību, – līdz 800 euro.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.555 redakcijā)

43.2 Speciālistam par konkursanta sagatavošanu šo noteikumu 41.2 punktā minētajam konkursam, ja konkursants tajā ir ieguvis zelta, sudraba vai bronzas medaļu, vai medaļu par izcilību, piešķir naudas balvu šādā apmērā:

43.2 1. ja konkursants ieguvis zelta medaļu, – līdz 900 euro;

43.2 2. ja konkursants ieguvis sudraba medaļu, – līdz 800 euro;

43.2 3. ja konkursants ieguvis bronzas medaļu, – līdz 700 euro;

43.2 4. ja konkursants ieguvis medaļu par izcilību, – līdz 600 euro.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.555 redakcijā)

43.3 Studējošajam par sasniegumu starptautiskajā konkursā vai sacensībās piešķir naudas balvu šādā apmērā:

43.3 1. par pirmo vietu – līdz 1500 euro

43.3 2. par otro vietu – līdz 1000 euro;

43.3 3. par trešo vietu – līdz 500 euro.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.555 redakcijā)

44. Ja izglītojamo olimpiādei gatavojuši vairāki pedagogi vai konkursantu konkursam gatavojuši vairāki speciālisti, naudas balvu sadala līdzīgās daļās un diplomu pasniedz katram pedagogam un speciālistam.

(MK 16.09.2014. noteikumu Nr.555 redakcijā)

45. Izglītības un zinātnes ministrs priekšlikumu par diploma piešķiršanu iesniedz Ministru kabinetā divu mēnešu laikā pēc pasaules mēroga mācību priekšmetu olimpiādes, starptautiskā jauno profesionāļu meistarības konkursa vai starptautiskā studentu konkursa vai sacensību norises.

(MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 733 redakcijā)

46. Ministru kabinets lēmumu par diploma piešķiršanu pieņem ar Ministru kabineta rīkojumu.

47. Diplomu pasniedz Ministru prezidents svinīgā ceremonijā triju mēnešu laikā pēc tā piešķiršanas.

48. Ministru kabineta Atzinības raksts (turpmāk – Atzinības raksts) tiek dibināts, lai privātpersonām (arī ārvalstniekiem) izteiktu valdības atzinību par izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības, vides aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta un valsts aizsardzības jomā.

49. Atzinības raksts tiek dibināts, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz dokumenta attēla iesniegšanu izvērtēšanai Valsts heraldikas komisijā.

50. Atzinības raksta paraugs sniegts šo noteikumu 2.pielikumā.

51. Ierosinājumus par Atzinības raksta piešķiršanu izskata Apbalvošanas padome.

52. Ierosinājumu par Atzinības raksta piešķiršanu Apbalvošanas padomē iesniedz Ministru prezidents un ministri. Pašvaldību vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai citu nevalstisko organizāciju vadītāji ierosinājumus par Atzinības raksta piešķiršanu var iesniegt attiecīgās nozares ministram. Ierosinājumā par Atzinības raksta piešķiršanu norāda šādu informāciju par apbalvošanai izvirzīto personu:

52.1. vārds, uzvārds, dzimšanas dati, dzīvesvietas adrese, amats vai nodarbošanās, zinātniskais grāds un apbalvojumi (fiziskai personai);

52.2. dzīvesgaitas apraksts (fiziskai personai);

52.3. nozīmīgāko darbu vai nopelnu apraksts, par kuriem ierosina apbalvot attiecīgo personu (fiziskai personai);

52.4. nosaukums, darbības virziens, nopelnu apraksts, par kuriem ierosina apbalvot pretendentu (juridiskai personai).

(Grozīts ar MK 09.05.2017. noteikumiem Nr. 252)

53. Ja ar Atzinības rakstu paredzēts apbalvot ārvalstnieku, Valsts kanceleja informē par to Ārlietu ministriju, kas attiecīgā ārvalstnieka pilsonības valstij lūdz atļauju viņu apbalvot. Ārlietu ministrija par attiecīgās valsts pieņemto lēmumu informē Valsts kanceleju.

54. Apbalvošanas padome ierosinājumus par Atzinības raksta piešķiršanu izskata divas reizes gadā – līdz kārtējā gada 1. aprīlim un 10. oktobrim. Apbalvošanas padomes sēdē var uzaicināt piedalīties apbalvojuma ierosinātājus, kā arī attiecīgo nozaru ekspertus.

(Grozīts ar MK 09.05.2017. noteikumiem Nr. 252)

54.1 Ja izņēmuma gadījumā Atzinības rakstu nepieciešams pasniegt citā laikā, pamatojoties uz attiecīgu Apbalvošanas padomes lēmumu, ierosinājumu par Atzinības raksta piešķiršanu var izskatīt divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas.

(MK 09.05.2017. noteikumu Nr. 252 redakcijā)

55. Apbalvošanas padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz četri Apbalvošanas padomes locekļi. Lēmumu par Atzinības raksta piešķiršanu pieņem slēgtā sēdē ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Apbalvošanas padomes priekšsēdētāja balss.

56. Ja ierosinājums par Atzinības raksta piešķiršanu tiek noraidīts, Apbalvošanas padomes priekšsēdētājs rakstiski informē par pieņemto lēmumu apbalvojuma ierosinātāju.

57. Apbalvošanas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnē) iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par Atzinības raksta piešķiršanu.

58. Ministru kabinets lēmumu par Atzinības raksta piešķiršanu pieņem ar Ministru kabineta rīkojumu, nosakot, kura amatpersona pasniegs Atzinības rakstu.

59. Atzinības rakstu pasniedz Ministru prezidents vai attiecīgās nozares ministrs svinīgā ceremonijā par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Ja Atzinības raksts tiek piešķirts šo noteikumu 54.1 punktā noteiktajā kārtībā, to pasniedz Ministru prezidents vai ministrs svinīgā ceremonijā ne vēlāk kā mēnesi pēc Atzinības raksta piešķiršanas.

(MK 09.05.2017. noteikumu Nr. 252 redakcijā)

60. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumus Nr.957 "Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 189.nr.).

61. Valsts kanceleja izstrādā jaunu Ministru kabineta Atzinības raksta projektu un līdz 2014.gada 1.janvārim iesniedz to izvērtēšanai Valsts Heraldikas komisijā.

(MK 12.11.2013. noteikumu Nr.1276 redakcijā)

62. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā zīmējumu Ministru kabineta diplomam par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un līdz 2012.gada 1.janvārim iesniedz to izvērtēšanai Valsts heraldikas komisijā.

(Pielikums MK 08.04.2014. noteikumu Nr.188 redakcijā)

Ministru kabineta Goda diploma izmērs: A3+ (329 x 483 mm)

Devīze: "Māte Latvija".

(Pielikums MK 12.11.2013. noteikumu Nr.1276 redakcijā)

Krūšu nozīmītes izmērs ir 12 mm/M 5:1.

(Pielikums MK 08.04.2014. noteikumu Nr.188 redakcijā)

Ministru kabineta Atzinības raksta izmērs: A3 (420 x 297 mm)

Devīze: "Brīvība".

(Pielikums MK 08.04.2014. noteikumu Nr.188 redakcijā)

Ministru kabineta Diploma izmērs: A3 (420 x 297 mm)

Devīze: "Lāčplēsis".